• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sabiedrisko pakalpojumu tarifu regulēšanu tautas interesēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2008., Nr. 81 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175887

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Saeimas Ārlietu komisijas deputātu tikšanos ar Polijas kolēģi

Vēl šajā numurā

27.05.2008., Nr. 81

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atklāta vēstule

 

Par sabiedrisko pakalpojumu tarifu regulēšanu tautas interesēs

 

Latvijas Republikas Saeimas deputātiem

Latvijas Republikas Ministru prezidentam

Pagājušā gada novembrī publiski izteicām kategorisku protestu pret pēdējā laikā notiekošo visa veida regulējamo pakalpojumu tarifu nepārtraukto paaugstināšanu, norādot, ka to apturēt var, tikai radikāli mainot šobrīd pastāvošo kroplo un sabiedrības intereses ignorējošo monopolpakalpojumu regulēšanas sistēmu. Pašreizējā tarifu regulēšanas sistēma pārbauda monopolistu iesniegto aprēķinu aritmētisko pareizību un atbilstību metodikai. Taču ne regulators, ne arī kāda cita institūcija nepārbauda monopolistu norādīto izdevumu pamatotību un nepieciešamību. Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija saņem satraucošas ziņas par pieprasītiem augstiem siltumenerģijas projektiem, tā, piemēram, Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatoram SIA “Liepājas enerģija” iesniegusi tarifu projektu 105,41Ls/MWh (bez PVN).

Rezultātā monopoluzņēmumi maksā Latvijas apstākļiem nepamatoti augstas algas, uztur neadekvāti milzīgu darbinieku skaitu, kas veidojas par partiju “barotnēm”, kā arī plāno un realizē šodien nevajadzīgus un nepamatotus investīciju projektus, kuri objektīvi būtu nepieciešami tikai pēc daudziem gadiem. Šie lielie, “uzpūstie” monopolistu izdevumi, kas nebūtu iespējami, ja nebūtu monopolstāvoklis, bez jebkādas to nepieciešamības un pamatotības kontroles tiek ierēķināti katrā jaunā tarifu pieauguma pieprasījumā un ietverti iedzīvotāju maksātajā tarifā.

Esošā tarifu regulēšanas sistēma veicina nepamatotu tarifu pieaugumu. Regulatoru budžetu veido regulējamo monopolistu iemaksas, kas tiek noteiktas kā zināms procents no monopolista monopolpakalpojumu apgrozījuma. Jo lielāks monopolista tarifs, jo lielāks apgrozījums un jo lielāks regulatora budžets. Rezultātā regulators faktiski kļūst ieinteresēts tarifu celšanā. Acīmredzot tieši tādēļ masu medijos regulatora amatpersonas pretēji sabiedrības interesēm klāsta, ka tarifu iesaldēšana neesot nepieciešama un neko nedošot, un tarifu palielināšana ir objektīvi nepieciešama. To kā negatīvu faktoru norādīja arī Pasaules Bankas eksperti, kas veica regulatora darbības novērtējumu.

Valstij piederošo monopolistu politiski ieceltie uzraugi ir ieinteresēti tarifu celšanā, jo par apgrozījuma pieaugumu, noslēdzot gadu, saņem bagātīgas prēmijas. Tādējādi pat valstij, tātad tautai, piederošie monopoluzņēmumi, kurus uzrauga tautas ievēlētu politiķu ielikteņi, ir ieinteresēti radīt un uzturēt nevajadzīgus, milzīga apjoma izdevumus un nepārtraukti, nekontrolēti, nepamatoti celt tarifus, kurus tautai jāmaksā.

Latvijā jau vairākus gadus valda augsta inflācija, kas strauji samazina iedzīvotāju labklājību. Jau tā augstajai inflācijai norimties neļauj un tās pieaugumu nepārtraukti turpina ļoti būtiski stimulēt monopolistu tarifu celšana, kas pie tam katru reizi tiek palielināta ievērojami. Monopolpakalpojumu tarifu straujais kāpums rada visu pārējo preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksu, līdz ar to arī cenu pieaugumu, kas burtiski dzen nabadzībā Latvijas tautu.

Paklausoties dažu pašapmierinātu valsts amatpersonu izteikumos un to angažētu ekonomistu it kā veiktos aprēķinos, varētu rasties iespaids, ka monopolpakalpojumu tarifu pieaugums jau nemaz tik būtiski neietekmē Latvijas ekonomiku. Tomēr realitāte ir cita, jo jau šobrīd daudzi simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām spēj apmaksāt monopolistu rēķinus par siltumu, ūdeni, elektrību, gāzi. Jebkurš jauns, būtisks monopolpakalpojumu tarifu pieaugums sažņaudz ciešāk cilpu ap šo iedzīvotāju kaklu, kuri jau tā nevis dzīvo šajā valstī, bet cīnās par izdzīvošanu.

Latvijas tauta ir ievēlējusi Saeimā deputātus, lai tie strādātu tautas interesēs. Saeima ir izveidojusi valdību, lai tā īstenotu tautas interešu aizsardzību. Uzskatām, ka būtu pēdējais laiks Saeimai un valdībai izpildīt vienu no saviem primārajiem uzdevumiem, t.i., aizsargāt tautas intereses, šajā gadījumā pret monopolistu nekontrolētu patvaļu. Nedrīkst pastāvēt monopoltarifu regulēšanas sistēma, kurā monopolists var nekontrolēti “uzpūst” nenormālus, nevajadzīgus izdevumus, bet regulators ir ekonomiski ieinteresēts tarifa paaugstināšanā.

Tieši tādēļ kā patērētāju interešu aizstāvji un jebkurš monopolpakalpojumu izmantotājs ir uzskatāms par patērētāju. Vēršamies pie Jums, Saeimas deputāti, un pie valdības Ministru prezidenta personā lūdzot nekavējoties veikt visas iespējamās darbības, lai ierobežotu šībrīža monopolistu patvaļu un apturētu ārprātīgo monopoltarifu pieauguma skrējienu, vienlaikus apturot straujo inflāciju. Tas ir iespējams, tikai mainot līdzšinējo tarifu regulēšanas kārtību, un to var izdarīt tikai valdība un Saeima, mainot tarifu regulēšanas tiesiskos nosacījumus.

Patērētāju interešu aizstāvības asociācija ierosina:

1) Grozīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumu, tā 9.panta pirmajā daļā nosakot regulatoram vēl vienu, desmito funkciju – pirms tarifu noteikšanas pārbauda attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto izdevumu, īpaši investīciju un administratīvo izdevumu, pamatotību un nepieciešamību.

2) Likumiskā ceļā (ietverot to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumā vai izdodot MK noteikumus) noteikt par pienākumu sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem pieprasīt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, kas iesniedzis jaunu tarifu projektu, nepieciešamo informāciju par norādīto izdevumu pamatotību un nepieciešamību, kā arī noteikt par pienākumu regulatoram pārbaudīt norādīto izdevumu pamatotību un nepieciešamību, piemēram, salīdzinot administratīvos izdevumus ar citos līdzīgos uzņēmumos pastāvošajiem administratīvajiem izdevumiem, pieprasot neatkarīga eksperta slēdzienu, lai objektīvi novērtētu investīciju projekta izmaksu atbilstību tirgus situācijai un investīciju projekta aktuālo nepieciešamību, atbildot arī uz jautājumu, vai šo investīciju projektu patiešām jāīsteno tieši norādītajā laika periodā un to nav iespējams īstenot vēlāk. Noteikt, ka izdevumi, kas nav pamatoti vai nav objektīvi nepieciešami sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā laika periodā, atskaitāmi no iesniegtajā tarifu projektā norādītajiem izdevumiem.

3) Tiesiskā ceļā noteikt, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju regulatoram iesniegtie tarifu projekti ar to pamatojumam pievienotajiem dokumentiem ir brīvi pieejama, atklāta informācija un šo dokumentu kopijas, samaksājot kopēšanas izdevumus, ir tiesības pieprasīt un saņemt jebkurai personai. Tas novērstu šobrīd pastāvošo situāciju, kurā regulatora lēmumi gan var tikt pārsūdzēti arī no patērētāja puses, taču patērētājam netiek nodrošinātas pienācīgas iespējas iegūt lēmuma pārsūdzēšanai nepieciešamo informāciju.

4) Mainīt regulatora finansēšanas modeli, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumā nosakot, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai katru gadu jāiesniedz Saeimā, bet pašvaldību regulatoriem katru gadu jāiesniedz attiecīgajās pašvaldībās detalizēts savu izdevumu pamatojums. Noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumā, ka regulatoru budžeta izdevumi, tajā skaitā administratīvie izdevumi, ir brīvi pieejama, atklāta informācija. Tas nodrošinātu regulatora budžeta caurspīdīgumu un šādas kontroles rezultātā mazinātu regulatora ieinteresētību budžeta palielināšanā ar tarifu celšanas palīdzību.

5) Atteikties no daudzajiem politiskajiem ielikteņiem valsts kapitālsabiedrību padomēs un tiesiskā ceļā noteikt, ka valsts kapitālsabiedrību padomēs konkursa kārtībā tiek iecelti profesionāļi ar pieredzi attiecīgajā nozarē, līdzvērtīgu uzņēmumu pārvaldē.

6) Īstenot iepriekšminētos ierosinājumus steidzamības kārtā un līdz šo izmaiņu spēkā stāšanās brīdim nodrošināt, lai regulators iespēju robežās atliek lēmumu pieņemšanu par jaunu tarifu projektu apstiprināšanu.

Vēlamies uzsvērt, ka iepriekšminēto problēmu atrisināšana ir tautas interesēs un gan Saeimai, gan Ministru kabinetam, gan arī regulatoram kā valsts iestādei, mūsuprāt, ir jāstrādā tautas interesēs.

Ar cieņu, –

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas Padomes vārdā – priekšsēdētāja Tekla Žabova

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!