Ministru kabineta rīkojums Nr.275

Rīgā 2008.gada 22.maijā (prot. Nr.30 21.§)

Par Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu

 

1. Atbalstīt Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu (turpmāk – programma) un programmas 8.sadaļā ietverto finansēšanas 2.variantu.

2. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju programmas īsteno­šanā un uzdot Finanšu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šā rīkojuma 1.punktā minēto finansēšanas variantu.

3. Finanšu ministrijai izveidot programmas vadības komiteju. Pro­grammas vadības komitejā iekļaut Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvi. Ar padomdevēja tiesībām programmas vadības komitejā var piedalīties Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis.

4. Programmas vadības komitejai veikt programmas īstenošanas uzraudzī­bu, pieņemt programmas īstenošanai nepieciešamos lēmumus, kā arī, ja nepieciešams, ierosināt priekšlikumus par izmaiņām programmā.

5. Finanšu ministrijai reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas īstenošanu iepriekšējā gadā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Finanšu ministrs A.Slakteris

 

 

Atbalstīta ar

Ministru kabineta

2008.gada 22.maija rīkojumu Nr.275

Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma

Saturs

1. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas plānošanas dokumentiem

2. Programmas mērķis un apakšmērķi

3. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

4. Rezultatīvie rādītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

5. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

6. Hipotēku bankas sadarbība ar citām kredītiestādēm

7. Uzdevumu izpildes laika plānojums

8. Programmas riski un finansējums

9. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

10. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

1. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas plānošanas dokumentiem

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 “Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam” un kas noteikts par galveno valsts vidēja termiņa plānošanas dokumentu, izvirzīts stratēģiskais mērķis un definētas prioritātes uz zināšanām balstītas tautsaimniecības izveidei. Šīs prioritātes balstās uz izglītotu un radošu cilvēku, komersantu tehnoloģisko izcilību un elastību, kā arī zinātnes un pētniecības attīstību.

Lai īstenotu NAP 2007.–2013.gadam noteikto mērķi un izveidotu uz inovatīvu attīstību balstītu, konkurētspējīgu Latvijas ekonomisko modeli, nepieciešama valsts īstenotās politikas koordinācija komercdarbības veicināšanas un inovācijas jomās, panākot saskaņotību ar procesiem izglītības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kultūras un sociālajās jomās.

Šis Latvijas ekonomikas stratēģiskās attīstības virziens pilnībā atbilst Lisabonas Eiropas Padomes 2000.gada martā definētajam mērķim par Eiropas Savienības izveidi par pasaules konkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām balstīto ekonomiku, izveidojot labvēlīgus apstākļus maziem un vidējiem komersantiem, nodrošinot lielāku konverģenci dalībvalstu starpā.

Uz Latvijas komersantu eksportspējas stiprināšanu un jaunu tirgu apgūšanu ir orientēta ar Ministru kabineta 2004.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.755 “Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005.–2009.gadam” apstiprinātā Latvijas eksporta veicināšanas programma 2005.‑2009.gadam. Šī programma paredz:

• izveidot un attīstīt efektīvu eksporta veicināšanas institucionālo bāzi;

• veicināt Latvijas komersantu starptautisko konkurētspēju un profesionālo kapacitāti;

• sniegt atbalstu eksporta mārketingā un jaunu tirgu apgūšanā;

• attīstīt un nodrošināt Latvijas komersantiem finanšu instrumentus eksporta veicināšanai.

Ar Ministru kabinetā 2002.gada 15.augusta rīkojumu Nr.436 “Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm”
apstiprināto Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu mērķi ir:

• veidot stabilu tautsaimniecību, kas nodrošina sabiedrības vajadzības, vienlaicīgi panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma un resursu patēriņa tempus;

• nodrošināt drošu un veselību neapdraudošu vidi pašreizējai un nākamajām paaudzēm;

• attīstīt sabiedrībā atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un nepārtraukti paaugstināt resursu izmantošanas efektivitāti.

• nodrošināt vides jautājumu integrāciju un attīstīt plašu vides politikas līdzekļu pielietojumu visās citās nozaru politikās;

• nodrošināt, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgai attīstībai.

Latvijas ekonomikas un tās komersantu konkurētspējas pieaugums ir būtisks ne tikai ekonomiskās attīstības līmeņu konverģencei Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, bet arī svarīgs priekšnoteikums ekonomiskās un sociālās labklājības līmeņa saglabāšanai, Latvijas komersantu tirgus nišas saglabāšanai un paplašināšanai globālās konkurences apstākļos.

Kā savā informatīvajā ziņojumā (Informatīvais ziņojums par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam, izskatīts Ministru kabineta š.g. 15. aprīlī) par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009. gadam atzīst Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrādes darba grupa, pašreizējais IKP pieauguma galvenais dzinulis ir stabilais iekšzemes pieprasījuma palielinājums. Tajā pašā laikā neto eksporta ieguldījums izaugsmē ir negatīvs. Strauji pieaug tekošā konta deficīts, kas kombinācijā ar būtisku inflācijas pieaugumu padziļina ekonomiskās disproporcijas un palielina makroekonomisko nestabilitāti.

Kā vienu no risināmajām problēmām darba grupa akcentē nepietiekamas investīcijas preču ražošanas sfērā, kas kombinācijā ar inflāciju vājina Latvijas ražotāju konkurētspēju iekšējos un ārējos tirgos.

No tekošā konta deficīta un ekonomikas struktūras viedokļa ir svarīgi veicināt preču un pakalpojumu eksportu, stimulējot un atbalstot privātā kapitāla plūsmu šajā virzienā. Nozīmīgs faktors, no tekošā konta deficīta viedokļa, ir aizstāt importu ar vietējām precēm un pakalpojumiem.

Kā vienu no galvenajiem virzieniem situācijas stabilizēšanai, ko darba grupa izvirza ir ekonomiskā modeļa maiņu- no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.

Paralēli augstāk minētajiem procesiem globālās finanšu nestabilitātes un globālās ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās rezultātā ir ievērojami mazinājusies uzņēmējdarbības vides pievilcība lielā daļā no Latvijai raksturīgajām nozarēm. Būtiskākais faktors ir ievērojams finanšu pieejamības samazinājums uzņēmējdarbības finansēšanai, kas izpaužas gan kā banku kredītpolitiku pārskatīšana un krietni konservatīvāka risku uzņemšanās, gan ievērojams riska piecenojuma pieaugums, gan stingrākas pašu kapitāla un nodrošinājuma prasības.

Rezultātā veidojas situācija, kurā daļa no uzņēmumiem nevar atrast atbilstošu finansējumu nedz investīcijām tehnoloģijās, nedz arī apgrozāmajiem līdzekļiem.

Uzņēmumu neatbilstība Latvijas kredīt­iestāžu kredītpolitikai parasti ir saistīta ar nepietiekamu uzņēmumu pašu kapitāla apjomu vai līdzdalību biznesa projekta realizācijā, aizdevumam piedāvāto nodrošinājumu vai kopējo uzņēmuma kredītriska novērtējumu. Ekonomiskās situācijas pārmaiņu dēļ īpašumu un citu nodrošinājumu vērtības ir ievērojami kritušās un to realizācijas laiks ievērojami pieaudzis, kas pasliktina uzņēmuma spēju piestādīt atbilstošu nodrošinājumu un līdz ar to saņemt aizdevumu.

Saskaņā ar jau pieminēto Informatīvo ziņojumu par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam pašreizējā rūpniecības un eksporta struktūra norāda, ka Latvijas ražotāji joprojām lielā mērā koncentrējas uz produkcijas ražošanu ar zemu vai vidēju pievienoto vērtību. Tas galvenokārt ir novērojams nozarēs, kas ir pārstāvētas zemo izmaksu valstīs. Šajās nozarēs kā, piemēram, tekstilrūpniecība, apģērbu šūšana un citas darbietilpīgas nozares, pasaules tirgus svārstības un konkurences pastiprināšanās spēj būtiski ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Bez tam Latvijas priekšrocības šajos segmentos mazinās sakarā ar strauju darbaspēka un citu izmaksu pieaugumu pēdējo gadu laikā.

Atsevišķās no Latvijā pārstāvētajām eksporta nozarēm (piemēram, metālap­strāde, farmācija utt.) pasaulē strauji attīstās, un pieprasījums pēc šāda veida produkcijas arvien pieaug. Savukārt pieprasījums pēc koksnes pasaulē šobrīd aug lēni, tādejādi ierobežojot šīs produkcijas eksporta pieauguma tempus¹.

Tas nozīmē, ka Latvijā ir nepieciešams atbalstīt tās nozares, kurās esam spējīgi veiksmīgi konkurēt ar citu valstu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 1. novembra rīkojumu Nr.841 “Par koncepciju ”Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstību 2007.-2013.gadam”” valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk – Hipotēku banka) kā attīstības bankai ir jāpapildina komercbanku sniegtie pakalpojumi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju.

2. Programmas mērķis un apakšmērķi

Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas (turpmāk – Programma) mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas komersantiem – maziem un vidējiem uzņēmumiem –, nodrošinot pieeju finansējumam uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai:

• gadījumos, kad ekonomiski pamatotu un realizējamu biznesa projektu finansēšana ir apgrūtināta no Latvijas kredītiestāžu un investīciju fondu puses;

• Eiropas Savienības speciālo atbalsta programmu apgūšanai;

• veicinot modernu tehnoloģiju absorbciju, jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā

• balstoties uz inovatīvu nozares attīstību un tās tehnoloģisko modernizāciju, panākt rūpniecības preču kvalitātes un novitātes pieaugumu.

3. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

Šīs Programmas realizācija tiešā veidā pozitīvi ietekmē Latvijā īstenotos makroekonomikas stabilizācijas pasākumus. Programmas pozitīvā ietekme tiek nodrošināta, sniedzot atbalstu aizdevumu veidā, kas atšķirībā no grantu shēmām nepalielina patēriņa apjomu valstī.

Bez tam Programma risina tautsaimniecībai aktuālo uzņēmumu konkurētspējas izaugsmes jautājumu, līdz ar to Programma atstās paliekošu iespaidu uz Latvijas tekošā konta deficīta samazināšanos, kā arī dos iespēju realizēt projektus ar augstu pievienoto vērtību.

Programmas ieviešanas rezultātā uzlabosies finanšu pieejamība investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem konkurētspējīgu uzņēmumu attīstībai Latvijā.

Ekonomiskie ieguvumi valstij no Programmas ieviešanas:

• pieaugs Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi;

• palielināsies ražošanas īpatsvars Latvijā;

• pieaugs eksporta apjomi;

• uzlabosies eksporta apjomu izaugsmes potenciāls attīstoties jauniem tautsaimniecības virzieniem;

• uzlabosies finanšu pieejamība, iesaistoties plašam finanšu institūciju (kredītiestāžu) lokam;

• uzlabosies tekošā konta bilance;

• Latvijas tirgū pieaugs iekšējā konkurence, kā rezultātā tiks veicināta inflācijas mazināšanās.

Ieguvumi uzņēmumu līmenī:

• uzlabosies finanšu pieejamība, kas veicinās uzņēmumu attīstību

• pieaugs eksporta uzsākšanas iespējas uzlabojoties finanšu pieejamībai kopumā;

• tiks nodrošināta pieeja investīciju un īpaši apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem (pieaugušas izmaksas, palielinājies debitoru parādu aprites laiks, nepieciešamība paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti palielinot apgrozījumu utt.);

• tiks apgūtas jaunas tehnoloģijas un procesi, kā rezultātā samazināsies produkcijas un pakalpojumu pašizmaksa, pieaugs pievienotā vērtība, kā rezultātā pieaugs uzņēmumu darbības efektivitāte.

Finanšu tirgus (kredītiestāžu) ieguvumi:

• ar Hipotēku bankas kā attīstības bankas līdzdalību tiks attīstīti klienti, kuru riska apjoms pārsniedz komercbanku tradicionāli akceptētā riska līmeni. Kredītiestādes tādējādi var labāk apmierināt klientu vajadzības un paplašināt savu klientu loku. Tāpat kredītiestādēm tiek dota iespēja atbalstīt savus esošos klientus, kuri bez šādas Programmas nepaplašinātu savu darbību vai pat nonāktu finanšu grūtībās papildus investīciju vai apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ.

4. Rezultatīvie rādītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

• Finansējuma saņēmēji – 300 uzņēmumi, kuru projekti tiek finansēti Programmas ietvaros sadarbībā ar citām kredītiestādēm, tādējādi nodrošinot vienmērīgu risku sadalījumu starp valsti, Hipotēku banku un kredītiestādēm.

• Uzņēmumu apgrozījuma pieaugums – Programmas ietvaros finansēto uzņēmumu apgrozījums divkāršojas piecu gadu laikā pēc Programmas finanšu līdzekļu apguves.

• Kopēji MVU investīciju apjomi šīs Programmas sasniegs 200 milj. LVL.

5. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Hipotēku banka kā valsts attīstības banka realizē šo Programmu, kuras ietvaros Latvijas uzņēmējiem tiek uzlabota pieeja finansējumam konkurētspējas uzlabošanai.

Programma paredz uzņēmējiem nodrošināt iespēju saņemt aizdevumus un aizdevumu atvasinātos produktus². Hipotēku banka realizējot šo Programmu papildina citu kredītiestāžu piedāvātos finanšu produktus.

Programmas ietvaros īpaši tiek atbalstīti uzņēmumi, kuri ir konkurētspējīgi starptautiskā tirgū, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tehnoloģiski ietilpīgi ražošanas uzņēmumi un jaunu uzņēmumu izveide.

Hipotēku banka vienojas par sadarbību ar Latvijas finanšu institūcijām (kredīt­iestādēm, riska investīciju fondiem utt), lai nodrošinātu plašu uzņēmēju loka piesaisti un finanšu institūciju iesaisti Programmas realizācijā. Hipotēku bankai jāinformē potenciālos Programmas finansējuma saņēmējus un kredītiestādes par šīs Programmas mērķi un finansējuma nosacījumiem.

Latvijas uzņēmējiem Programmas ietvaros piedāvā:

• Investīciju aizdevumus;

• Apgrozāmo līdzekļu aizdevumus.

Apgrozāmo līdzekļu un Investīciju aizdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 3 milj. LVL, kā arī nedrīkst segt vairāk kā 80%³ no biznesa projekta kopējām izmaksām.

Aizdevumu, kas ir lielāki par 300 000 LVL, kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no visu aizdevumu kopsummas.

Atbalstu saņem tikai mazās un vidējās komercsabiedrības (MVK), kuras atbilst Eiropas Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulas (EK) Nr. 364/2004 1.pielikuma prasībām.

MVU atbilstības kritēriji:

• uzņēmuma nav nodokļu parādi;

• ekonomiski dzīvotspējīgs un realizējams projekts;

• laba projekta ieviesēju reputācija un kredītvēsture.

Investīciju aizdevumi

Investīciju aizdevumi tiks piešķirti atbilstoši Eiropas Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulai Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (Oficiālais Vēstnesis L 010 , 13/01/2001) un Komisijas 2004.gada 25.februāra Regula (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai (Oficiālais Vēstnesis L 063, 28/02/2004).

Investīciju aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 3 milj. LVL, aizdevumu termiņš – līdz 10 gadiem.

Investīciju aizdevums var segt ne vairāk kā 75% no biznesa projekta sākotnējiem ieguldījumiem. Uzņēmējam pašam jāpiedalās ar paša finansējumu vismaz 25% apmērā vai attiecīgi jāpiesaista citi privātie kredītresursi, kuriem nav piešķirts nekāds publiskais finansējums.

Programmas ietvaros tiek piešķirti divu veidu investīciju aizdevumi:

• A grupas aizdevumi (Riska aizdevumi) – aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem (zemāks pamatkapitāls un zemāks nodrošinājums). Aizdevums var segt ne vairāk kā 75% no uzņēmuma biznesa projekta plānotājām izmaksām.

• B grupas aizdevumi (Kapitāla aizdevumi) – pret komercbankas aizdevumu subordinēts Hipotēku bankas aizdevums. Šis aizdevums var segt ne vairāk kā 20% no uzņēmuma biznesa projekta plānotām izmaksām. Šādu aizdevumu kopsumma nepārsniegs 15% no visu aizdevumu kopsummas, kas tiks izsniegta Programmas ietvaros.

Programmas ietvaros MVK atbalstu investīciju aizdevumu veidā var saņemt sākotnējiem ieguldījumiem darbības uzsākšanai un attīstībai, piemēram, jaunu un lietotu iekārtu iegādei; būvju celtniecībai, remontam vai to iegādei utt.

Atbalsts pieejams sākotnējo ieguldījumu veikšanai un paredzēts:

• jaunas komercsabiedrības dibināšanai;

• esošas komercsabiedrības paplašināšanai;

• esošā komercsabiedrībā ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālai pārveidošanai;

• bankrotējušas komercsabiedrības aktīvu pārņemšanai;

• tādas komercsabiedrības aktīvu pārņemšanai, kuras bankrota procedūru sāktu, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.

Atbalsts sākotnējo ieguldījumu veikšanai paredzēts materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem, kur materiālie ieguldījumi ir ieguldījumi noteiktos fiziskajos pamatlīdzekļos, kas attiecas uz jauna uzņēmuma izveidošanu, esoša uzņēmuma paplašināšanu vai iesaistīšanu darbībā, kas ietver esoša uzņēmuma ražojuma vai ražošanas procesa būtisku maiņu (jo īpaši racionalizācijas, diversifikācijas vai modernizācijas dēļ). Ieguldījumu pamatlīdzekļos, kas izdarīts, pārņemot uzņēmumu, kurš ir slēgts vai būtu slēgts, ja tas nebūtu iegādāts, arī uzskata par materiālu ieguldījumu; “nemateriālie ieguldījumi” ir ieguldījumi tehnoloģijas nodošanā, iegādājoties patentu tiesības, licences, speciālo profesionālo informāciju vai nepatentētas tehniskās zināšanas (Eiropas Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regula Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem 2.panta c un d normas).

Investīciju aizdevums var tikt piešķirts arī uzņēmuma pirmskonkurences attīstībai. Pirmskonkureces attīstība ir rūpniecisko pētījumu rezultātu apkopošana plānā, shēmā vai projektā, pēc kura paredzēts iegūt jaunu, pārveidotu vai uzlabotu produkciju, tehnoloģiskos procesus vai pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti pārdošanai vai izmantošanai; tā aptver arī sākotnēja nekomerciāla modeļa izstrādi. Pirmskonkurences attīstība neietver ierastās vai regulāras izmaiņas, kas skar produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, esošos pakalpojumus un citas darba operācijas, pat ja šādas izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem.

Pirmskonkurences attīstības kontekstā atzīst šādas attaisnotās izmaksas:

• personāla izdevumi (zinātniski tehniskais personāls un cits palīgpersonāls, kas piedalās zinātniskajā projektā);

• konsultantu pakalpojumu un tamlīdzīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti tikai un vienīgi pētniecības pasākumam, tostarp pētījumu, kā arī tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, iegādājot tos no citiem avotiem, ja darījums ir veikts normālas konkurences apstākļos un nav bijušas slepenas norunas. Šīs izmaksas ir uzskatāmas par attaisnotām, ja tās nepārsniedz 70 % no kopējām attaisnotajām projekta izmaksām;

• papildu pieskaitāmās izmaksas, kas radušās zinātniskā projekta gaitā;

• citi pamatdarbības izdevumi, ieskaitot materiālu, piederumu un tamlīdzīgu priekšmetu izmaksas, kas tieši saistītas ar zinātniski pētniecisko pasākumu.

Investīciju aizdevumam jāaprēķina atbalsta bruto atbalsta ekvivalents, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē aizdevuma piešķiršanas laikā.

Bruto atbalsta intensitāte šiem aizdevumiem nedrīkst pārsniegt 15 %.

Aizdevumu saņēmējiem tiks pieprasīta papildus informācija par līdz šim saņemto atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem un pirmskonkurences attīstībai , kā arī līgumos ar aizdevuma saņēmēju tiks paredzēta prasība līdz aizdevuma atmaksai informēt banku par attiecīgā atbalsta saņemšanu.

Atbalstu šīs Programmas ietvaros var kombinēt ar atbalstu citu ieguldījumu un pirmskonkurences attīstības atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu ietvaros, ievērojot šādus nosacījumus:

• vienas un tās pašas izmaksas dažādu ieguldījumu atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu ietvaros atbalstīt ir aizliegts, ja tā rezultātā tiek pārsniegta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte;

• šīs Programmas ietvaros piešķirot finansējumu komersantiem, kuri saņēmuši finansējumu riska kapitāla ieguldījumu veidā, par tām pašām pieļaujamajām izmaksām finansējumu var piešķirt, šīs Programmas ietvaros pieļaujamo kopējo atbalsta summu samazinot par 20% vai par summu, kas saņemta riska kapitāla ieguldījumu veidā. Minēto nosacījumu piemēro trīs gadus no riska kapitāla piešķiršanas brīža.

Apgrozāmo līdzekļu aizdevums

Apgrozāmo līdzekļu aizdevums tiks piešķirts atbilstoši Eiropas Komisijas Regulai Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Oficiālais Vēstnesis L 379 , 28/12/2006).

Apgrozāmo līdzekļu aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 1 milj. LVL, Apgrozāmo līdzekļu aizdevumus var izsniegt atsevišķi vai kopā ar Investīciju aizdevumu.

Apgrozāmo līdzekļu aizdevuma termiņš – līdz 3 gadiem.

Apgrozāmo līdzekļu aizdevumam jāaprēķina atbalsta bruto dotācijas ekvivalents, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē aizdevuma piešķiršanas laikā.

Atbalsts, kas ir sniegts izsniedzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, kopā ar citiem de minimise programmu atbalstiem, nedrīkst pārsniegt EUR 200000 augšējo robežu kādā trīs gadu laika posmā. Uzņēmumiem, kuri darbojas autotransporta nozarē, šī augšējā robeža ir EUR 100000 apmērā.

Papildus noteikumi:

Atbilstoši Eiropas Komisijas Regulas Nr. 1998/2006 1. panta un Regulas Nr. 70/2001 (kas grozīta ar Regulu Nr.364/2004 un Regulu Nr.1857/2006) 1. panta prasībām nozares, kuras Programmas ietvaros netiks atbalstītas ir sekojošas:

• zivsaimniecības un akvakultūras produktiem, uz kuriem attiecas Padomes 1999.gada 17.decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju, un darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu; uz tādu produktu ražošanu un tirdzniecību, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus

• ogļu ieguves rūpniecība, uz kuru attiecas Padomes 2002.gada 23.jūlija Regula Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai;

• Romas Līguma I. pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā;

• atbalstu kravas autotransporta līdzekļu iegādei uzņēmumiem, kuri veic komercpārvadājumus ar autotransportu;

• finanšu starpniecība un apdrošināšana;

• azartspēles;

• ieroču ražošana, piegāde vai tirdzniecība;

• tabakas ražošana un tās specializēta tirdzniecība;

• grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

Programmas ietvaros nedrīkst:

• refinansēt aizdevumus, kas iepriekš izsniegti atbalsta saņēmējiem;

• finansēt uzņēmumu kapitāldaļu pirkšanu;

• finansēt uzņēmumu sanāciju;

• piešķirt aizdevumus nekustamā īpašuma iegādei vai celtniecībai ar mērķi to pārdot tālāk.

Atbalsts Programmas ietvaros netiks saistīts ar konkrētās komercsabiedrības eksporta apjomiem, preču izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību, kā arī komercsabiedrības kārtējiem izdevumiem eksporta operācijām, kā arī atbalstu, ko nosaka vietējo preču izmantošana par sliktu importētām precēm.

6. Hipotēku bankas sadarbība ar citām kredītiestādēm

Hipotēku bankai jāapzina komercbanku kredītpolitika un jāvienojas par sadarbības mehānismu (sadarbības modeli, sadarbības veidu un plānotajiem apjomiem, informācijas apmaiņu par klienta iecerēto biznesa projektu, komercbankas standarta nodrošinājuma prasībām, aizdevumu procentu likmēm, komisijas maksām, parādu piedziņu utt.) realizējot šo Programmu, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku uzņēmēju loku.

Programmas aizdevumus Hipotēku banka izsniedz gan sadarbībā ar privātajām kredītiestādēm gan tieši MVU. Programmas aizdevumi var tikt izsniegti arī sindicētā⁴ aizdevuma veidā sadarbībā ar kredītiestādēm.

7. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Programmas uzsākšana (aizdevumu noteikumu apstiprināšana Hipotēku bankas valdē)	31.07.2008.
Programmas aizdevumu piešķiršana 100 milj. LVL apjomā	31.12.2009.
Aizdevumu (t.sk. no līdzekļu atmaksas) piešķiršanas pārtraukšana	31.12.2011.
Programmas nobeigums	31.12.2020.

 

8. Programmas riski un finansējums

1.variants

Programmas budžets (milj. LVL)

	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	Kopā
Valsts budžets		4,133	3,675	3,675	3,585	3,465	3,060	2,865	2,475	1,875	1,260	0,675	0,390	31133
Hipotēku bankas resursi	49,5	100	100	100	97	93	84	79	69	52	33	18	10

 

Hipotēku banka līdz 2009.gada 31.decembrim novirza Programmas realizācijai kredītresursus līdz 100 milj. LVL apjomam, kurus tā iekšēji nodala finanšu blokā (turpmāk tekstā – Programmas fondā) atbilstoši 448/2004 regulas 8. normai (pieņemta 2004.gada 10.martā, publikācija - Oficiālais Vēstnesis L 072, 11/03/2004).

Savukārt Hipotēku bankas pašu kapitāla palielināšanai atbilstoši Programmas ieviešanas rezultātiem sākot ar 2009.gadu un turpmākajos gados tiek novirzīti Stabilizācijas rezerves līdzekļi. Kopējais nepieciešamo līdzekļu apjoms visā Programmas īstenošanas laikā nepārsniegs 31 133 tūkst. LVL.

Stabilizācijas rezerves līdzekļus, kas paredzēti Programmas realizācijai, ieskaita vienu reizi gadā Hipotēku bankas kapitāla palielināšanai.

Pirmajā līdzekļu ieskaitījumā, kas plānots 2009.gadā, tiek iemaksāti līdzekļi par 2008. un 2009.gadu 4133 tūkst. LVL apmērā.

Hipotēku banka, balstoties uz Programmas ieviešanas iepriekšējā gada rezultātiem un tekošā gada Programmas ieviešanas rezultātu prognozi, līdz katra gada 1.februārim iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par nepieciešamajiem līdzekļiem nākamajam gadam no |Stabilizācijas rezerves. .

Sagaidāmie Programmas rezultāti (sk. 1. pielikumu):

• A grupas aizdevumiem – zaudējumi ir 6% gadā no kredītportfeļa, kas ir vismaz par 3% no kredītportfeļa vairāk par ekonomiski pamatotiem zaudējumiem, kurus var caur aizdevumu % atgūt no kredītportfeļa.

• B grupas aizdevumiem – zaudējumi ir 15% gadā no kredītportfeļa, kas ir vismaz par 7.5% no kredītportfeļa vairāk par ekonomiski pamatotiem zaudējumiem, kurus var caur aizdevumu % atgūt no kredītportfeļa.

Priekšrocības:

– programmas realizāciju var uzsākt nekavējoties pēc attiecīga lēmuma Ministru kabinetā;

– samazinās Hipotēku bankas zaudējumi no programmas realizācijas;

Trūkumi:

– jāparedz līdzekļi Hipotēku bankas kapitāla palielināšanai no Stabilizācijas rezerves jau 2009. gadā;

2.variants

Programmas budžets (milj. LVL)

	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	Kopā
Valsts budžets				2,683	5,367	5,367	5,367	5,367	5,367					29,518
Hipotēku bankas resursi	49,5	100	100	100	97	93	84	79	69	52	33	18	10

 

Hipotēku banka līdz 2009.gada 31.decembrim novirza Programmas realizācijai kredītresursus līdz 100 milj. LVL apjomam, kurus tā iekšēji nodala finanšu blokā (turpmāk tekstā – Programmas fondā) atbilstoši 448/2004 regulas 8. normai (pieņemta 2004.gada 10.martā, publikācija - Oficiālais Vēstnesis L 072, 11/03/2004).

Programmas īstenošanas sākotnējā periodā Hipotēku banka sedz papildus zaudējumus uz savas pamatdarbības rēķina. Savukārt Finanšu ministrija sadarbībā ar Hipotēku banku risina jautājumu par Ziemeļu Investīciju bankas (Nordic Investment Bank) 2006.gada 5.oktobra aizdevuma Hipotēku bankai (Aizdevuma līgums Nr. IL 4679 starp valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un Ziemeļu investīciju banku (MVU Aizdevumu programma) par 42 milj. eiro (~ 29,5 milj. LVL) aizdevumu) kapitalizāciju, ieskaitot šīs kredītlīnijas līdzekļus Hipotēku bankas pašu kapitālā.

Šajā gadījumā tikai 2011.gadā tiek uzsākta aizņemto līdzekļu atmaksa Ziemeļu Investīciju bankai. Aizņemto līdzekļu atmaksai var tikt izmantoti Stabilizācijas rezerves līdzekļi.

Priekšrocības:

– programmas īstenošanu var uzsākt uzreiz pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā;

– samazinās kopējie izdevumi valsts budžetā salīdzinājumā ar 1. variantu, jo kredītlīnijas kapitalizācijas gadījumā līdzekļi NIB jāatmaksā tikai sākot no 2011. gada 31. decembra.

– šis variants garantē programmas pilnīgu ieviešanu, jo nepastāv risks, ka budžeta situācijas maiņas rezultātā var tikt pārtraukts finansējums zaudējumu segšanai.

Trūkumi:

- Hipotēku banka uzņemas pilnu zaudējumu segšanu no savas saimnieciskās darbības rezultātiem, kas gan daļēji tiks segts no pašu kapitāla palielināšanas.

9. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Programmas ieviešanas vadību, koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu veic Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija.

Finanšu ministrija izveido Programmas vadības komiteju, kurā bez Finanšu ministrijas pārstāvja iekļauj arī pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas un Hipotēku bankas. Programmas vadības komiteja nodrošina šādu funkciju veikšanu:

• vada Programmas ieviešanu;

• izskata un akceptē Hipotēku banka sagatavotos pārskatus.

VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” veic Programmas administrēšanu, kā arī aizdevumu izsniegšanu un uzraudzību šīs Programmas ietvaros.

Hipotēku banka Programmas ietvaros nodrošina nodalītu Programmas grāmatvedības uzskaiti, proti:

• Atsevišķajā grāmatvedības uzskaitē skaidri tiek atspoguļota Programmas realizācijas organizatoriskā struktūra;

• Nošķirtās grāmatvedības uzskaite skaidri atspoguļo ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar nošķirtajām darbībām un nošķirtajiem finanšu resursiem;

• Grāmatvedības uzskaitē tiek atspoguļota metode, uz kuru pamata konkrēti ienākumi vai izdevumi tiek attiecināti uz konkrēto nodalāmo darbību.

Hipotēku banka nodrošina, ka Programmas ietvaros nenotiek šķērssubsīdijas virzienā no atbalsta darbības uz komercdarbību, kā arī tiek nodrošināta Programmas realizācija, kas ir neatkarīga no komercdarbības sfēras.

10. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” reizi pusgadā Programmas vadības komitejai iesniedz pārskatu par Programmas realizācijas gaitu.

¹ Avots – Latvijas Bankas Informatīvi analītisks biļetens “Averss un Reverss” nr.1/2007.

² Finanšu instruments, kura atmaksa galvenokārt ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma peļņas vai zaudējumiem, un saistību neizpildes gadījumā tiem nav nodrošinājuma.

³ Investīciju aizdevums nedrīkst pārsniegt 75% no projekta kopējām izmaksām.

⁴ Salīdzinoši liels aizdevums, kuru izsniedz vairākas bankas savstarpēji vienojoties. Parasti viena no bankām ir vadošā (Aģents), kas piesaista pārējos aizdevuma finansētājus. Sindicētais aizdevums ir sarežģītāks par standarta aizdevumu, bet tas dod iespēju klientam salīdzinoši vieglā veidā (jāslēdz tikai viens aizdevuma līgums) realizēt lielus projektus, bet bankām savstarpēji dalīt aizdevuma kredītrisku.

Finanšu ministrs A.Slakteris

 

 

1. pielikums

Programmas budžets

	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	Kopā
Hipotēku bankas izsniegto A aizdevumu apjoms	38000	85000	85000	85000	82000	78000	72000	68000	60000	45000	27000	15000	8000
Programmas A aizdevumu sagaidāmie zaudējumi	570	5100	5100	5100	4920	4680	4320	4080	3600	2700	1620	900	480
Zaudējumi , kurus uzņemas Hipotēku banka virs ekonomiski pamatotiem	285	2550	2550	2550	2460	2340	2160	2040	1800	1350	810	450	240
Hipotēku bankas izsniegto B aizdevumu apjoms	11500	15000	15000	15000	15000	15000	12000	11000	9000	7000	6000	3000	2000
Programmas B aizdevumu sagaidāmie zaudējumi	345	2250	2250	2250	2250	2250	1800	1650	1350	1050	900	450	300
Zaudējumi , kurus uzņemas Hipotēku banka virs ekonomiski pamatotiem	172.5	1125	1125	1125	1125	1125	900	825	675	525	450	225	150
Kopā apgūta programma	49500	100000	100000	100000	97000	93000	84000	79000	69000	52000	33000	18000	10000
Kopā kompensējamie zaudējumi	458	3675	3675	3675	3585	3465	3060	2865	2475	1875	1260	675	390	31132.5

 

Finanšu ministrs A.Slakteris