Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2008. gada 8. maijā

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputāšu Circenes, Bendrātes, Āboltiņas, Ziedones-Kantānes un Mūrnieces jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim “Par VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju”.

Uz šo jautājumu ir saņemta veselības ministra Ivara Eglīša rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus no veselības ministra. Pēc tam, kad Eglīša kungs būs sniedzis šo papildu informāciju, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus.

Lūdzu, Eglīša kungs!

I.Eglītis (veselības ministrs).

Cienījamie klātesošie! Esmu saņēmis jautājumus par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izveides lietderību, un mēs esam rakstiski jums snieguši atbildes. No savas puses varu pielikt klāt vēl pāris skaidrojumu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izveidošana ir paredzēta māsterplānā, kurš tika apstiprināts jau 2005.gadā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sākotnējais apveids jau ir radīts, un tas ietver sevī Latvijas Onkoloģijas centra apvienošanu ar Linezera slimnīcu, ar Biķernieku slimnīcu, ar Diagnostikas centru un ar Patoloģijas centru.

Šajā gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas pašvaldības slimnīcas “Gaiļezers” pārņemšanu valsts īpašumā un šīs slimnīcas tālāku pievienošanu jeb apvienības veidošanu ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Tāda bija sākotnējās ieceres galvenā tēma un galvenais pamats – tieši šo divu lielo slimnīcu korpusu, tas ir, “Gaiļezera” slimnīcas un Latvijas Onkoloģiskās slimnīcas, apvienošana vienā saimniecībā ar nolūku uzlabot un efektivizēt šo slimnīcu darbu, racionālāk izlietot finanšu resursus, uzlabot darba vidi, kā arī pacientu ārstēšanas kvalitāti, palielināt pacientu plūsmu un samazināt rindas. Īsi sakot, šī reorganizācija ir vērsta uz to, lai ne tikai optimizētu resursus, bet arī uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti.

Ir vēl jāpiebilst, ka jau sākotnēji šīs abas slimnīcas tika būvētas kā viena slimnīca, taču savulaik tās atdalījās, veidojot divus atsevišķus uzņēmumus. Un tomēr prakse liecina, ka diviem blakus esošiem uzņēmumiem uzturēt katram savu infrastruktūru, savu saimniecisko dienestu, kuri dublējas, savas medicīniskās tehnoloģijas, kuras arī dublējas, diemžēl ir neracionāli.

Sēdes vadītājs.

Paldies veselības ministram Ivaram Eglītim.

Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot kādu papildjautājumu? Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies.

Tas viss, ko ministra kungs teica, mums ir saprotams un pieņemams, taču ir viena problēma. Mūsu uzdotajā jautājumā netika atbildēts uz to, kāda ir stratēģiskā vīzija tālākajos gados… Runa nav par to, ka tiek apvienotas ēkas, bet ko no tā iegūs pacients?

Pēc pašreizējās atbildes iznāk tā, ka lieli līdzekļi pamatā ir ieguldīti tikai informatīvo tehnoloģiju attīstībai, taču, piemēram, man kā slimniekam, kā pacientam, vairāk interesē mana pieejamība ārstniecības pakalpojumiem. Rindas nav samazinājušās, pakalpojumu pieejamība nav uzlabojusies, un īstenībā, ja es esmu slima un ja man ir vajadzīga palīdzība, tad man ir vienalga, vai šo informāciju nogādā ar pasta baložiem un raksta ar zoss spalvu vai arī ir ieviestas šīs informatīvās tehnoloģijas. Tāpēc man gribētos saņemt atbildi, ko no tā visa iegūs pacients, jo pašreiz rindas nav kļuvušas mazākas, arī pieejamība nav labāka, kadru nav kļuvis vairāk, ārstu algas nav kļuvušas lielākas, tā ka rezultātā ieguvuma nav.

Sēdes vadītājs.

Vārds Eglīša kungam.

I.Eglītis.

Lai mēs tiktu pie patiešām precīzas vīzijas un lai mēs beigu beigās iegūtu institūciju, kas ir šīs apvienotās universitātes slimnīcas jaunā valde, kura būs procesu vadības valde, nevis pārvaldīs… Valdes locekļi nepārvaldīs savas struktūrvienības, un tāpēc attīstības vīziju un programmu mēs varam sagaidīt tikai no jaunās valdes, un to izstrādāšana būs jaunās valdes pirmais uzdevums.

Runājot par pacientu ērtībām, kā es jau minēju, tās būs mūsu prioritāte numur viens. Šobrīd pacienti dažās jomās ir attālināti no nepieciešamajām lielajām tehnoloģijām; piemēram, Valsts apdegumu centra slimniekus, ja ir radusies nepieciešamība viņiem veikt tehnoloģiski smalkus izmeklējumus, esam spiesti transportēt uz Austrumu slimnīcu. Tāpat arī onkoloģiskos slimniekus, kas ārstējas Hematoonkoloģijas centrā Linezerā. Tādā garā!

Ja pacienti tiks koncentrēti vienkopus, viņiem būs daudz lielāka iespēja ātri saņemt augsti kvalificētus un tehnoloģiskus pakalpojumus, kas ir ļoti dārgi, tāpēc tos ir ārkārtīgi nerentabli turēt četrās vietās, nevis vienā.

Sēdes vadītājs.

Jā, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

I.Circene.

Balstoties uz šo pašreiz saņemto atbildi, man gribētos uzdot vēl otru jautājumu, jo īstenībā nevienu biznesu taču neuzsāk bez iepriekšēja plāna izstrādāšanas, un šinī situācijā, spriežot pēc saņemtās atbildes, trīsarpus miljoni ir ieguldīti tajās slimnīcās, kuras pēc tam ir paredzēts reorganizēt un kurās vairs pakalpojumi netiks sniegti. Tad kurš būs atbildīgs par to, ka šī nauda, trīsarpus miljoni, īstenībā ir izlietoti neefektīvi, lai neteiktu, ka tie ir izšķērdēti?

Sēdes vadītājs.

Vārds veselības ministram.

I.Eglītis.

Par naudas neefektīvu izlietojumu mēs šobrīd nevaram runāt. Tieši otrādi! Par šiem līdzekļiem ir iegādātas tehnoloģijas, kuras šobrīd ir nepieciešamas, lai sniegtu pakalpojumus tajās slimnīcās, kurās šobrīd tie pacienti guļ. Tāpat ir veikti arī remonti, kas tomēr ir neatliekami veicamie remonti, lai ārstniecības vide un vieta, kur pacienti atrodas, tomēr būtu pietiekami labi sakārtota.

Šo slimnīcu nākotnes perspektīva kļūs skaidra, kā es jau teicu, tikai pēc tam, kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā valde būs izstrādājusi tās attīstības plānu, un tas varētu notikt, pats ātrākais, piecu gadu periodā, kad varētu izskatīt arī šo veco slimnīcu vai to ēku turpmāko pielietojumu. Vai tās izmantos veselības aprūpes jomā vai nodos kādām citām valsts pārvaldes institūcijām – to rādīs laiks un attīstības koncepcija.

Sēdes vadītājs.

Paldies veselības ministram. Papildjautājumu limits ir izmantots, līdz ar to šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu.

Pārejam pie šodienas darba kārtības otrā jautājuma. Tas ir deputātu Zaķa, Latkovska, Kampara, Āboltiņas un Mūrnieces jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par ministriju nepamatotiem tēriņiem”.

Uz šo jautājumu ir saņemta Ministru prezidenta rakstiska atbilde, un, tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem uz šodienas jautājumu un atbilžu sēdi nav ieradies, varam uzskatīt, ka saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus ir apmierinājusi.

Šodienas darba kārtības trešais jautājums ir deputātu Circenes, Kariņa, Reira, Mūrnieces un Kampara jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim “Par feldšeru darba nodrošināšanu”.

Vai ministra kungs vēlas sniegt vēl kādu papildinformāciju jau rakstiski sniegtajai atbildei?

I.Eglītis (veselības ministrs).

Faktiski mēs esam atbildējuši uz visiem jautājumiem pietiekami izsmeļoši. Es labprāt atbildētu uz konkrētu papildjautājumu.

Sēdes vadītājs.

Tādā gadījumā, ja Circenes kundzei ir papildjautājumi, viņa tos var uzdot.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies par doto iespēju.

Latvijas Republikas Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību. Un veselība pieder ne vien pie cilvēka pamattiesībām, bet ir arī cilvēka dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats.

Spriežot pēc tā, kas pašreiz ir lasāms saņemtajā atbildē, un zinot informāciju, ko ir sniegusi Sudrabas kundze Valsts kontroles ziņojumā, varam teikt, ka pagājušajā gadā primārajai veselības aprūpei nav izlietoti vairāk par desmit miljoniem latu. Vērtējot pēc tā, ko mēs pašreiz redzam 52 feldšerpunktos, tur noslēgtie līgumi 27 gadījumos ir samazināti līdz pusslodzei, bet 17 gadījumos – līdz 0,25 slodzēm, kas īstenībā nozīmē, ka feldšera alga ir 75 lati uz rokas.

Pašreizējā situācijā tas tiek pamatots ar efektīvu naudas izlietojumu. Pagājušajā gadā neefektīvi netika izlietoti 10 miljoni, bet ko mēs iegūstam, ja cilvēks vairs nenonāk pat pie feldšera, nemaz nerunājot par palīdzības saņemšanu no ģimenes ārsta? Kāds ir pamatojums? Kāpēc šiem feldšeriem netiek maksāta pilna alga, ja viņi strādā pilnu darbalaiku?

Sēdes vadītājs.

Vārds Eglīša kungam.

I.Eglītis.

Te nu ir jāsaka, ka esošā politika attiecībā uz feldšeru punktu finansējumu tomēr ir iepriekšējā perioda politika, un šobrīd tā tiek ļoti nopietni pārskatīta. Burtiski pēc pirmā signāla es sapratu, ka feldšeru punkti tajās tālajās vietās lauku teritorijās, kurās ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamība ir ierobežota vai tās vispār nav… Es tūdaļ izteicu savu viedokli, ka feldšeru punkti šajās vietās ir jāsaglabā.

Tieši otrādi! Feldšeru punktu darbībai ir jārod jauns pielietojums. Šobrīd mēs darba grupā izskatām jautājumu par to, ka feldšeri ir jāiesaista mājas aprūpē, nodrošinot mājas aprūpi kopā ar sociālajiem darbiniekiem tiem hroniski slimajiem pacientiem laukos, kuriem ir veselības problēmas. Ja viņi ir slimi, ja viņiem problēmas rada ambulatorā ārstēšana, tāpēc ka ir vesela virkne problēmu… Pastiprinot šo mājas aprūpi kopā ar sociālajiem darbiniekiem, šie slimnieki varētu arī nenonākt slimnīcās. Tādējādi viņi turpinātu ārstēties mājās, viņi nenoslogotu slimnīcas un valstij izmaksātu lētāk. Arī viņiem pašiem tas būtu veselīgāk un labāk.

Tā ka mēs šobrīd meklējam papildu pielietojumu, papildu funkcijas tiem feldšeriem, kuri strādā. Un šis jautājums tiks atrisināts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?

I.Circene.

Gribētos teikt, ka es pēc atbildes to saprotu tā, un, iespējams, arī radioklausītāji šo atbildi saprot tā, ka ministra kungs garantē, ka feldšeriem tomēr tiks pārslēgti līgumi par pilnu slodzi ar viņu papildu izmantošanu.

Man ir vēl otrs jautājums. Ja man ir dota iespēja uzdot, tad es to arī izmantošu.

Otrs jautājums, kuru mēs uzdevām un uz kuru saņēmām arī atbildi, ir saistīts ar to, ka nav pieejami speciālisti, jo, ņemot vērā šos neizmantotos 10 miljonus, skaidri tiek parādīts, ka šajā sistēmā pēc būtības nav kārtības: speciālisti neslēdz līgumus, un cilvēkiem nav pieejami speciālistu pakalpojumi. Un vienīgā atbilde, ko mēs saņēmām, bija tāda, ka darba grupa strādā pie tā, lai nākamajā gadā speciālistiem uzlabotu samaksu. Tad varbūt būs šāda iespēja, jo slēgs šos līgumus, un tad cilvēki varēs aiziet pie speciālista.

Kā jūs domājat: varbūt tomēr ir iespējams jau no 1.jūlija pārslēgt šos speciālistu līgumus tādā veidā, ka šī nauda tiek izmantota cilvēku labā, nevis tā tiek saglabāta valsts budžetā kā neefektīvi izlietoti līdzekļi?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies Circenes kundzei par jautājumu.

Vārds Eglīša kungam.

I.Eglītis.

Es tomēr saprotu tā, ka šī lieta nav tik vienkārša. Mēs nevaram ar likumu piespiest privāti praktizējošus ārstus obligāti slēgt līgumus ar aģentūru par pakalpojumu sniegšanu un to apmaksu. Ja pakalpojuma sniedzējs ir pieņēmis lēmumu neturpināt vai vispār neattīstīt attiecības ar aģentūru, tad viņam tādas tiesības ir dotas. Pašreizējie dati liecina par to, ka šo pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri gribētu praktizēt brīvi, ir samazinājies. Aģentūra 2008.gadā ir noslēgusi līgumus ar privāti praktizējošiem ārstiem, un to ir vairāk nekā 2007.gadā, taču, pastāvot jebkādām bažām… vai pieaugot bažām par to, ka šādu privāti praktizējošu ārstu… īpatsvars varētu pieaugt un ka mums varētu parādīties sociāli aizsargājamas grupas, kuras nespētu pakalpojumus iegādāties brīvā tirgū, valstij būtu jāizstrādā programma – un mēs to darīsim –, lai šīs sociālās grupas aizsargātu un sniegtu tām šos speciālistu pakalpojumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Ingrīdai Circenei par jautājumiem.

Paldies veselības ministram Ivaram Eglītim par atbildēm.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos.