Baltijas jūra nevis attālina, bet vieno

Šonedēļ, no 6. līdz 8.septembrim, Somijai piederošo Ālandu salu administratīvajā centrā Marienhamnā notika astotā ikgadējā Baltijas jūras reģiona valstu parlamentu pārstāvju konference. Tajā piedalījās parlamentu deputāti no vienpadsmit valstīm: piecām ziemeļvalstīm — Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas, trim Baltijas valstīm — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī no Krievijas, Polijas un Vācijas. Latvijas Saeimu pārstāvēja deputāti Romualds Ražuks, Anna Seile, Juris Sinka un Helēna Soldatjonoka. Pērn šāda konference notika Ziemeļvācijā, senajā Hanzas pilsētā Lībekā, bet nākamgad 4. un 5.septembrī paredzēts sarīkot Zviedrijas dienvidos Malmē, Skones provincē.

Vakar pēc atgriešanās no Marienhamnas preses konferencē Juris Sinka, kas bija viens no parlamentu deputātu tikšanās organizētājiem, sacīja, ka, neraugoties uz aizvien jūtamo skepsi, Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība tomēr paplašinās. Līdz ar to aug nepieciešamība pēc šādām konferencēm. Konferencē galvenokārt bijusi runa par sadarbību ekonomikas, īpaši starpvalstu infrastruktūras un ekoloģijas jautājumos.

Parlamentu deputātu konferences laikā Ālandu salās notika arī Baltijas asamblejas (BA) Prezidija kārtējā sēde, ko vadīja pašreizējais BA Prezidija priekšsēdētājs Latvijas Saeimas deputāts Romualds Ražuks. Viņš teica, ka mūsu Saeimas deputāti šoreiz sevišķi uzsvēruši nepieciešamību izveidot vienotu Baltijas valstu ekonomisko zonu. Baltijas asamblejas Prezidija sēdē apspriests, ko vēl varētu darīt, lai panāktu labvēlīgu attieksmi pret Baltijas valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā jau pirms decembrī Helsinkos paredzētās ES dalībvalstu vadītāju tikšanās.

BA Prezidija sēdē Marienhamnā tika apspriests un pieņemts Baltijas asamblejas turpmākās darbības plāns. Paredzēts 27. un 28.septembrī sarīkot Viļņā starptautisku konferenci "Molotova–Ribentropa pakts un Baltijas valstu tagadne un nākotne", ko finansiāli atbalsta arī Lietuvas valdība. Bet 17.septembrī turpat Viļņā notiks starptautisks seminārs par plašsaziņas līdzekļu lomu demokrātijas attīstībā. 5.novembrī ieplānots plašs seminārs, kas būs veltīts kaimiņvalstu pārrobežas sadarbībai. Baltijas valstu pārstāvji, protams, piedalīsies kārtējā Ziemeļvalstu padomes sesijā, kas notiks no 8. līdz 11.novembrim Stokholmā.

Bet Baltijas asamblejas 15.sesija notiks Rīgā no 2.līdz 4.decembrim, un tad acīmredzot uz vienu gadu par prezidējošo valsti Baltijas asamblejā kļūs Igaunija.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors