Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 13.maijā

ĀM: Par palīdzību Birmas/Mjanmas iedzīvotājiem viesuļvētras izraisīto seku likvidēšanai

13.maija Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ārlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par palīdzības sniegšanu Birmas/Mjanmas iedzīvotājiem viesuļvētras izraisīto seku likvidēšanai”.

Tas paredz piešķirt Ārlietu ministrijai no Finanšu ministrijas līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 20 000 eiro (14 057 latus) finansiālās palīdzības sniegšanai Birmas/Mjanmas iedzīvotājiem, lai pārvarētu tropu ciklona “Nargis–08” izraisītās viesuļvētras nodarītos postījumus.

Naudas līdzekļi tiks ziedoti ANO Humanitāro lietu koordinācijas birojam (United Nations Office for the Coordination of Humanitarian Affairs – OCHA), kas ir ANO organizācija un nodarbojas ar dabas katastrofu izraisīto seku novēršanu.

2.maija vakarā Birmas/Mjanmas dienvidu piekrasti, Iravadi upes grīvas apkārtnē uz dienvidrietumiem no Jangonas (Rangūnas), sasniedza tropu ciklona izraisītā viesuļvētra. Viesuļvētras izpostītajos reģionos bojāgājušo cilvēku skaits saskaņā ar pēdējo informāciju varētu būt no 63 290 līdz 101 682 cilvēkiem (Bolojas pilsētā vien upuru skaits sasniedz 10 000, Labutas rajonā – 80 000), aptuveni 220 000 cilvēku pazuduši bez vēsts, bet ciklonā cietuši 1,2 līdz 1,9 miljoni cilvēku, miljoniem cilvēku palikuši bez pajumtes, gandrīz pilnībā nopostīta infrastruktūra un komunikāciju tīkli valsts apdzīvotākajā daļā. Informācija par cietušajiem un bojāgājušajiem joprojām tiek apkopota, iespējami jauni upuri (kopumā – no Birmas/Mjanmas 52 miljoniem iedzīvotāju viesuļvētras postījumi ir skāruši aptuveni pusi).

Šī ir postošākā viesuļvētra Āzijā kopš 1991.gada, kad viesulis Bangladešā prasīja 143 000 cilvēku dzīvību un, ņemot vērā postījums un bojāgājušo skaitu, lielākā dabas katastrofa valstī pēdējo 100 gadu laikā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par darba devēju apmaksātajām slimības lapām

13.maijā Ministru kabinets daļēji atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu atteikties no darba devēju apmaksājamām slimības lapām un nolēma samazināt apmaksājamo dienu skaitu. Līdz ar to, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, darba devējs slimības naudu izmaksās par laiku, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām. Šādu lēmumu MK pieņēma, akceptējot grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Šobrīd Latvijā par otro līdz četrpadsmito dienu slimības naudu maksā darba devējs.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka, pilnībā atceļot darba devējiem noteikto darbinieku slimības lapu apmaksu, palielinātos uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēja, tāpēc ministrs uzsvēra, ka turpmāk jānodrošina atteikšanās no darba devēja apmaksājamajām darba nespējas dienām. Ministrs uzsvēra, ka šīs izmaksas jāsedz no sociālā budžeta.

Inga Spriņķe, ekonomikas ministra padomniece

EM: Par tirdzniecības nosacījumu atvieglošanu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā

13.maijā Ministru kabinetā tika pieņemti būtiski lēmumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtības atvieglošanai, tādējādi sekmējot konkurenci tirdzniecībā un iespēju mazināt lielāko tirgus dalībnieku pozīcijas tirgū.

Izanalizējot tirdzniecības nozares attīstības dinamiku, kā arī veicot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtības tiesiskā regulējuma analīzi, Ekonomikas ministrija rosināja atcelt ierobežojumus komercdarbībai attiecībā uz vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisko nodalīšanu tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā, kā arī vairums pārējo tiesību normu, kas ir zaudējušas aktualitāti un “dublējas” ar citām tiesību normām daudz jaunākos – speciālajos normatīvajos aktos.

13.maijā MK nolēma, ka Ekonomikas ministrija līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniegs Ministru kabinetā grozījumus 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”, svītrojot ierobežojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatoriskai nodalīšanai tirdzniecības teritorijā un ēkā.

Vienlaikus līdz 2008.gada 1.augustam tiks izstrādāti grozījumi arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iekļaujot tiesību normas attiecībā uz tirgotāja un tā preču identificēšanu mazumtirdzniecības vietās; kā arī likumā “Par nodokļiem un nodevām”, precizējot skaidras naudas lietošanas ierobežojumus vairumtirdzniecībā un nostiprinot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jēdzienu skaidrojumus.

Savukārt līdz 2008.gada 1.novembrim plānots izstrādāt grozījumus 2005.gada 27.decembra MK noteikumos Nr.1038 “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem””, precizējot pavadzīmju lietošanas kārtību mazumtirdzniecībā; kā arī grozījumus 2007.gada 2.maija MK noteikumos Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””, precizējot kases aparātu lietošanas kārtības nosacījumus par vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā pārdotajām precēm.

Pēc šo normatīvo aktu spēkā stāšanās un līdz ar to tirdzniecības norises kārtību regulējošo normu iekļaušanas citos normatīvajos aktos plānots atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumus Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”.

EM: Par Pirmo energoefektivitātes rīcības plānu 2008.–2010.gadam

13.maijā Ministru kabinetā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.–2010.gadam, kas paredz vairākus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus mājokļu, pakalpojumu, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības jomā.

Galvenie uzdevumi energoefektivitātes jomā ir saistīti ar komunālās infrastruktūras uzlabošanu, nelietderīgas energoresursu izmantošanas novēršanu un vienotas atbalsta politikas izstrādāšanu energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās, kā arī ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.

Latvijā lielākais galaenerģijas patērētājs ir mājsaimniecību sektors, kas sastāda 36% no kopējā galaenerģijas patēriņa, tāpēc pieejamie finanšu resursi viennozīmīgi tiks vērsti uz energoefeiktivātes paaugstināšanu mājokļu sektorā.

Ņemot vērā paredzēto līdzekļu apjomu no struktūrfondiem, Kohēzijas fonda un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, kas paredz daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, projektu finansēšanas intensitāti, kā arī, izmantojot enerģijas efektivitātes pasākumu izmaksu un enerģijas ietaupījuma novērtējumu, tiek prognozēts 373 GWh kopējais enerģijas ietaupījums gadā mājokļos no paredzētajām aktivitātēm projektu īstenošanas beigās 2016.gadā.

Tā kā lielākā daļa no projektiem tiks īstenota pēc 2010.gada, arī nozīmīgākais enerģijas ietaupījums tiek paredzēts pēc 2010.gada.

Enerģijas pietiekamība ir būtisks valsts ekonomiskās izaugsmes, dzīves kvalitātes un valsts drošības priekšnosacījums. Lai pilnveidotu enerģijas apgādes infrastruktūru un īstenotu enerģijas efektivitātes pasākumus, jāuzlabo enerģijas pietiekamība patērētājiem un jāsamazina ietekme uz vidi.

Lai veicinātu efektīvu enerģijas izmantošanu, Enerģētikas pamatnostādnēs 2007.–2016.gadam ir izvirzīti šādi mērķi:

• veicināt energoefektivitātes pasākumus ēkās, samazinot primāro energoresursu patēriņu par 1% gadā;

• samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220–250 kWh/m2/gadā uz 195 kWh/m2/gadā līdz 2016.gadam, bet līdz 2020.gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 kWh/m2/gadā.

Energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražošanas, transportēšanas un patēriņa posmos ir viens no galvenajiem Latvijas Republikas valsts attīstības un enerģētikas politikas uzdevumiem, kura risināšana pozitīvi ietekmēs enerģijas apgādes drošību, klimata pārmaiņu samazināšanu un valsts ekonomikas konkurētspēju.

Rīcības plāns izstrādāts Nacionālā attīstības plānā 2007.–2013.gadam un Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.–2016.gadam noteikto mērķu īstenošanai, kā arī atbilstoši 2006.gada 5.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem prasībām.

EM: Par Latvijas–Kirgizstānas starpvaldību komisijas sastāvu

13.maijā valdība apstiprināja Latvijas Republikas pārstāvjus Latvijas Republikas un Kirgizstānas Republikas starpvaldību komisijā ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos, kas piedalīsies pirmajā Latvijas–Kirgizstānas starpvaldību komisijas sēdē 21. un 22.maijā Rīgā.

Latvijas pārstāvju grupu vadīs ekonomikas ministrs K.Gerhards un tajā piedalīsies Ekonomikas, Ārlietu, Vides, Satiksmes, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Tieslietu, Zemkopības, Veselības, Finanšu ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārstāvji.

Līdz ar Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līguma stāšanos spēkā 2007.gada 23.novembrī tika radīts nepieciešamais līgumtiesikais un institucionālais pamats divpusējo ekonomisko attiecību paplašināšanai. Līgums paredz starpvaldību komisijas izveidošanu, kuras paspārnē puses veicinās sadarbību tādās jomās kā rūpniecība, zinātne, tehnoloģijas un inovācijas, investīciju politika, transports, tranzīts, tūrisms, enerģētika, statistika, kā arī citās abpusēju interešu jomās turpmākās tirdznieciski ekonomiskās sadarbības attīstībai.

Latvija ir ieinteresēta aktīvākā abu valstu ekonomiskās sadarbības attīstībā, tai skaitā tirdzniecības iespēju paplašināšanā, kā arī savstarpējās investīciju plūsmas veicināšanā. Lai gan Latvijas tirdzniecības apjoms ar Kirgizstānu pagaidām ir samērā neliels, tām ir plašs potenciāls sadarbības tālākā attīstībā. Jāatzīmē, ka Latvijas tirdzniecības bilances dinamika ar Kirgizstānu ir pozitīva, turklāt pēdējos gados abu valstu tirdzniecībā ir vērojama pieaugoša tendence. Nozīmīgākās preču grupas, kas tiek eksportētas no Latvijas uz Kirgizstānas, ir transporta līdzekļi, koksne un tās izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, savukārt no Kirgizstānas tiek importēti dārgakmeņi, pusdārgakmeņi un dārgmetāli, augu valsts produkti, kā arī pārtikas rūpniecības produkti. Par Latvijas uzņēmējiem perspektīvākajām sadarbības jomām var tikt uzskatītas rūpniecība, transports un tūrisms.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par atbalsta programmu maziem un vidējiem uzņēmumiem

Lai sekmētu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju un eksporta apjomu palielināšanu, finanšu ministrs izskatīšanai valdības sēdē 13.maijā iesniedz īpašu programmu.  

“Valstij ir svarīgi, lai ekonomika šobrīd attīstītos straujāk, lai tiktu atbalstīti uzņēmumi, kuri spēj veiksmīgi konkurēt vietējā tirgū vai arī eksportē savas preces vai pakalpojumus. Stimulējot mazos un vidējos uzņēmumus, valsts palīdzēs ar kredīta saņemšanu un arī uzņemsies segt daļu riska,” skaidroja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Programmas ietvaros kredīti būs pieejami jau divu nedēļu laikā pēc programmas apstiprināšanas, un saskaņā ar paredzēto plānu līdz šā gada beigām tie būs jāizsniedz par kopējo summu līdz 49,5 miljoniem latu. Apstākļos, kad komercbanku kredītpolitika kļūst konservatīvāka un nepieciešamo investīciju finansēšana ir apgrūtināta, valsts piedāvā atbalsta mehānismu – aizdevumus investīcijām un apgrozāmo līdzekļu saņemšanai. Paredzēts, ka kopējie investīciju apjomi sasniegs 200 miljonus latu un finansējumam varēs pieteikties vismaz 300 uzņēmumu.

Programma ir izveidota, lai aizdevumu varētu saņemt arī tādi uzņēmumi, kuriem finansējuma saņemšana komercbankās ir apgrūtināta. Tie ir uzņēmumi, kuri nevar nodrošināt nepieciešamo pašu kapitāla apjomu vai aizdevuma nodrošinājumu, iesācēji ar nelielu uzņēmējdarbības pieredzi, strauji augoši uzņēmumi vai tādi, kuri darbojas jaunā, vēl neattīstītā tautsaimniecības nozarē, kā arī uzņēmumi, kuru kopējais biznesa risks pārsniedz banku akceptēto. Uzņēmumam, lai saņemtu aizdevumu šīs programmas ietvaros, jāatbilst mazo un vidējo uzņēmumu kritērijiem, kā arī jānodrošina sava līdzdalība projektā vismaz 10% apmērā no kopsummas. Tāpat uzņēmumam jābūt labai projektu ieviesēja reputācijai un kredītvēsturei, nedrīkst būt nodokļu parādu.

Paredzēts, ka programmas ietvaros īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri orientējas uz starptautisko tirgu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tehnoloģiski ietilpīgi ražošanas uzņēmumi, kā arī jaunu uzņēmumu izveide. Maksimālā vienam klientam pieejamā aizdevuma summa būs līdz 3 miljoniem latu. Aizdevuma termiņš paredzēts līdz 10 gadiem, bet aizdevuma procentu likme būs tirgus līmenī.

Atbalsta programmu īstenos Latvijas Hipotēku un zemes banka sadarbībā ar citām Latvijas finanšu institūcijām, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku uzņēmēju loka piesaisti. Programmas realizēšanu koordinēs vadības komiteja.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvi 2004.–2006.gadā

“Šā gada pirmajā ceturksnī ES fondu projektu īstenotājiem izmaksāti vēl 27,3 miljoni latu, kopumā sasniedzot 304 miljonus latu no Latvijai pieejamā 2004.–2006.gada fondu piešķīruma,” 13.maija valdības sēdē informēja īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks. Valdības sēdē nozaru ministrijas apliecināja, ka līdz š.g. 31.augustam, kas noteikts kā pēdējais termiņš izmaksu veikšanai ES fondu projektu īstenotājiem, nodrošinās finansējuma apguvi arī tajās struktūrfondu aktivitātēs, kuru ieviešana vedas gausi. 

“Ja nozaru ministrijas un to padotībā esošās aģentūras strādās, kā paredzēts – ļoti saspringtā tempā, varam cerēt, ka viss 2004.–2006.gada struktūrfondu finansējums (439 miljoni latu) tiks izmaksāts projektu īstenotājiem un pēc tam atgūts valsts budžetā no Eiropas Komisijas, izpildot struktūrfondu apguves nosacījumu N+2,” skaidroja N.Broks.

Salīdzinot ar citu jauno ES dalībvalstu uzrādīto ES struktūrfondu finanšu progresu – EK veiktajām atmaksām (avansa maksājumiem un starpmaksājumiem) valstu nacionālajos budžetos līdz šā gada 31.martam – Latvija ar 75,3% ierindojama vidusdaļā.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments