Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Gaļina Žukova. Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā (II) 

Iepriekšējā nodaļā bija aplūkots, kā Latvijas tiesas piemēro ES tiesības, savukārt šīs nodaļas mērķis ir izpētīt, kā un cik veiksmīgi Latvija piedalās tiesvedībā Eiropas Kopienu tiesā (EKT) ierosinātās lietās. Vispirms gan jānorāda, ka līdz šim Latvija nav bijusi biežs viesis EKT. Tikai ļoti nesen, pašā 2008.gada sākumā, Latvijas tiesas sāka izmantot iespēju vērsties EKT ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Tā kā daudzas jauno dalībvalstu intereses sakrīt, Latvijas nostāja ir labāk iestāties jau ierosinātās lietās, nevis iesniegt atsevišķu prasību. Īpaši aktīvi tā piedalās lietās par visām jaunajām dalībvalstīm kopējiem un delikātiem jautājumiem, piemēram, par tiešajiem maksājumiem piena un enerģijas ražotājiem vai par cukura krājumu apjomu pēc pievienošanās ES. Sagaidāms, ka drīz būs vērojama Latvijas iestāžu aktīvāka dalība EKT lietās, it īpaši lietās, kas skar nodokļu jautājumus, to skaitā prejudiciālo nolēmumu tiesvedībā.

• Sandijs Statkus. Tiesību avoti, kas regulē sabiedrisko līdzdalību 

Sabiedrības iespējas līdzdarboties valsts varas lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā pamatā noteic divi apstākļi. Pirmkārt, vai valsts vara normatīvajos aktos vispār ir nostiprinājusi sabiedrības tiesības uz līdzdarbību lēmumu pieņemšanā (materiālais aspekts). Otrkārt, vai ir radīti visi nepieciešamie procesuālie priekšnoteikumi šādu tiesību īstenošanai (procesuālais aspekts).

Ar tiesību avotu tiek saprasta forma un veids, kādā atklājas tiesību saturs. Plašākajā nozīmē tiesību avots ir ikviens faktors, kas ietekmē objektīvo tiesību veidošanos. Šaurākajā nozīmē tiesību avots ir tiesību piemērotājam saistošais priekšraksts – pamatā likums tā plašākajā nozīmē, kas piemērojams tiesību strīda izšķiršanai.

• Romāns Apsītis. Neatkarības deklarācija netiks aizmirsta 

Atceroties to, kas notika pirms astoņpadsmit gadiem, ir jāatceras arī laiks no 1990.gada 18.marta līdz 4.maijam. Tās ir aptuveni kādas sešas nedēļas, kad tapa Neatkarības deklarācija. Jāsaka, ka mēs ātri izstrādājām pamatkoncepciju, uz kuru vajadzēja balstīties Neatkarības deklarācijai. Viens no galvenajiem idejas autoriem tolaik bija Egils Levits, kurš dzīvoja Vācijā. Latvijā viņš tajā laikā bija mazpazīstams, mēs vairāk pazinām profesoru Dītrihu Andreju Lēberu, bet E.Levits esot bijis arī viens no viņa skolniekiem.

• Aivars Endziņš. Vajadzēja būt drosmīgiem, vajadzēja uzņemties atbildību 

Lielākoties tas bija jautājums par neatkarības atjaunošanu. Vai nu pakāpeniska, vai radikāla pieeja, kad neatkarība tiek atjaunota uzreiz, bez pārejas periodiem, bez sarunām, jo mēs esam 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas tieša turpinātāja. Kaut gan realitātē, gatavojot šo Deklarāciju, neviens ar absolūtu pārliecību nevarēja pateikt, ka rīt uz pusdienas laiku mēs patiešām būsim pilnīgi neatkarīga un starptautiski atzīta valsts.

“Jurista Vārda” redakcija