Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sportu kā veselīgas sabiedrības spararatu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.01.2001., Nr. 9 (2396) https://www.vestnesis.lv/ta/id/1749

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Savienības finansējumu Latvijas laukiem

Vēl šajā numurā

17.01.2001., Nr. 9 (2396)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par sportu kā veselīgas sabiedrības spararatu

Par Latvijas 4.sporta kongresu
S6.JPG (25281 BYTES)
Latvijas 4.sporta kongresā: finansu ministrs Gundars Bērziņš, Ministru prezidents Andris Bērziņš, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rītiņš un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Piektdien, 12. janvārī, Rīgas Kongresu namā pulcējās ap trīssimt Latvijas sporta dzīves organizatoru un atbalstītāju, lai vienotos par galvenajiem sporta attīstības uzdevumiem turpmākajiem četriem gadiem. Uz vērienīgo forumu, kas notiek reizi četros gados, bija aicināts Ministru prezidents Andris Bērziņš un visi ar sporta politiku saistītie ministri — izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, finansu ministrs Gundars Bērziņš, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns. Kongresā piedalījās visu valstisko un nevalstisko sporta organizāciju pārstāvji, kā arī viesi no Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Zviedrijas.

Sveicot kongresa dalībniekus, Ministru prezidents A. Bērziņš uzsvēra, ka valdība ir atbalstījusi un atbalstīs sporta kustību, iespēju robežās piešķirot tai finansējumu no valsts budžeta. Neraugoties uz medaļu birumu un izciliem sasniegumiem Sidnejas olimpiādē un dažādās starptautiskās sacensībās, sportā ir daudz problēmu, kuru risinājums jārod kopīgā dialogā. A. Bērziņš atzina: satrauc tas, ka armijā iesaucamie jaunieši ir sportiski nesagatavoti un vārgi. Daļa jauniešu sporta nodarbību vietā labprātāk izvēlas aktivitātes, kas nav saistītas ar veselības stiprināšanu vai sabiedriski derīgu darbību. Tādēļ ir jādomā, kā labāk organizēt sporta dzīvi, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu vēlme un iespējas iesaistīties savām interesēm atbilstošos sporta pasākumos.

Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs P. Tabūns norādīja: valsts amatpersonu klātbūtne kongresā liecina par to, ka valdība saprot sporta un fiziskās kultūras lielo nozīmi. Lielā citu problēmu gūzma gan nav ļāvusi veltīt pienācīgu uzmanību un atvēlēt vairāk līdzekļu sportam, tomēr Sporta apakškomisijas izveidošana 7. Saeimas laikā ir deputātu apziņas liecība tam, ka beidzot nepieciešams adekvāti novērtēt fiziskās kultūras nozīmi stipras sabiedrības veidošanā.

Izglītības un zinātnes ministrs K. Greiškalns oficiālajā uzrunā aicināja Latvijas 4.sporta kongresa dalībniekus izvērtēt fiziskās sagatavotības pasākumu kopumu sabiedrībā. Viņš rosināja skolās līdzšinējo divu sporta stundu vietā ieviest trīs. Nepieciešams sakārtot sporta nodarbību norisi arodskolās un tehnikumos, jo zināms, ka vecāko kursu jauniešiem sporta stundu vispār nav. Tad nav jābrīnās, ka valsts obligātajā militārajā dienestā iesaucamo veselība un fiziskais rūdījums neatbilst prasībām. Arī studenti, izņemot pirmkursniekus, sporta nodarbībās nepiedalās, jo augstskolu studiju programmas to neprasa.

K. Greiškalns norādīja, ka kongresa delegātu uzdevums ir izvirzīt svarīgākos uzdevumus sporta politikā nākamajiem četriem gadiem, skatot tos kontekstā ar citu nozaru politiku un valsts attīstību. (Runu publicējam atsevišķi.)

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs Einārs Fogelis ziņoja par Sporta likuma izstrādes gaitu un izmaiņām sporta finansēšanas sistēmā. (Ziņojumu publicējam atsevišķi.)

Vienotas sacensības sistēmas izveides nepieciešamību uzsvēra Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš. Viņš atzina, ka sports ir iemācījies dzīvot daudzkanālu finansēšanas apstākļos, jo valsts nespēj sniegt pietiekamu atbalstu. Tomēr valstī ir jācenšas radīt sistēmu, kurā katrs var nodarboties ar sportu, turklāt jāpanāk, lai talantīgajiem netrūktu valsts finansiālā atbalsta.

Par kopīgu sacensību rīkošanu valsts mērogā runāja arī Pašvaldību sporta padomes priekšsēdētājs Ilmārs Meluškāns. Mūsu nav tik daudz, lai dalītos lauciniekos un pilsētniekos. Rīkojot valsts mēroga sacensības, nevajag tendēties tikai uz lielpilsētām; vajag tās rīkot pa visu Latviju, jo tādējādi tiks papildus atbalstītas sporta bāzes visur, sacīja I. Meluškāns. Kongresa dalībnieku aplausus izpelnījās I. Meluškāna rosinājums atdalīt sporta skolu darbu no interešu izglītības kopumā.

Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Andris Kalniņš sniedza pārskatu par federāciju veikumu iepriekšējos četros gados un iezīmēja darbības turpmākos virzienus. Par interešu izglītību pagājušā gadā uzsāktās reformas kontekstā ziņoja Ogres pilsētas Sporta centra direktors Māris Kurilovičs, savukārt ar sporta vietu izglītības sistēmā iepazīstināja Rīgas 8. vidusskolas sporta skolotājs Voldemārs Losevs.

Par valsts politikas nostādnēm invalīdu integrācijai sabiedrībā ziņoja Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktore Sandra Baltiņa, jauniešu fiziskās sagatavotības dienestam armijā vērtējumu sniedza aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, bet par sporta lomu narkomānijas izplatības bremzēšanā runāja Narkotiku apkarošanas biroja vadītājs Artis Zīdars.

Ziņojumu starplaikā bija iespējams noskatīties Arņa Blodona dokumentālo filmu "Sporta bāzes Latvijā". Ar jaunām sporta bāzēm var lepoties Īslīces, Vilces, Vircavas un Zvejniekciema pagasti.

Kongresa noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kurā par vienu no galvenajiem uzdevumiem no 2001. līdz 2004. gadam minēta Sporta likuma pieņemšana un tam pakārtoto tiesību aktu sagatavošana. Būtiski ir arī uzlabot starpnozaru sadarbību, Nacionālajai Sporta padomei koordinējot valsts pārvaldes institūciju darbību visu līmeņu izglītības iestādēs, pašvaldībās, sabiedriskajās sporta organizācijās, veselības aprūpes, iekšlietu un valsts aizsardzības struktūrās. Kongresa dalībnieki apņēmās veikt pasākumus sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšanai. Lai nodrošinātu iespējas katram nodarboties ar piemērotām fiziskām aktivitātēm, jāatbalsta bērnu un jauniešu interešu izglītības programmu sportā īstenošana pašvaldībās, jāsekmē ārpusstundu sporta darba koordinācija skolās, jāizstrādā vienots sporta normatīvu modelis izglītības iestādēm, kā arī jāīsteno sporta būvju attīstības programma un jānodrošina pieejamība sporta bāzēm. Rezolūcijā pausts atbalsts gan sporta speciālistu tālākizglītības ieguves iespēju paplašināšanai, gan lietišķo un zinātnisko pētījumu veikšanai sportā.

Rezolūcijā norādīts, ka sportam ir neatsverama nozīme cilvēka veselības nostiprināšanā, garīgajā, sociālajā un fiziskajā attīstībā, sabiedrības integrācijā, valstiskas apziņas veidošanā un izglītošanā.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns:

S1.JPG (22662 BYTES) Runa Latvijas 4.sporta kongresā Rīgā 2001. gada 12. janvārī

Godātie kolēģi, kongresa delegāti un viesi! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un atbildība sveikt jūs šodien Latvijas 4. sporta kongresā!

Mēs esam sapulcējušies īpašā laikā — laikā, kad pārkāpjam ne tikai jauna gada, bet arī jauna gadsimta un jaunas tūkstošgades slieksni.

Šis kongress ir ļoti nozīmīgs, jo notiek reizi četros gados, un tajā ir plaši pārstāvēti gan dažādu sporta nozaru, gan ar sportu saistītu profesiju speciālisti, gan ministriju ierēdņi un amatpersonas. Mūsu mērķis ir izvērtēt paveikto četru gadu laikā, apzināt sporta attīstības tendences valstī un vienoties par kopējiem uzdevumiem sporta attīstības veicināšanai.

Ar savu klātbūtni mūsu forumu pagodinājuši kolēģi, sadarbības partneri un draugi no kaimiņvalstīm — Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Zviedrijas.

Dārgie draugi, jūsu līdzdalība mūsu kongresā šodien vēlreiz apliecina ieinteresētību un kopēju sapratni sporta pozīciju turpmākā nosargāšanā Baltijas jūras reģionā un Eiropas Savienības kontekstā.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība sportā Latvijai septiņu astoņu gadu garumā ir devusi lielisku iespēju izmantot Zviedrijas valdības atbalstīto sporta sadarbības projektu, kurā iesaistītas vairāk nekā 30 Latvijas sporta organizācijas. Atcerēsimies, ka Zviedrijas un Latvijas projekts līdzdarbojās 3. sporta kongresa sagatavošanā. Rezultātā tapa Latvijas sporta politikas pamatnostādnes, ko varam uzskatīt par pirmo sporta politikas dokumentu.

Tādēļ īpašu pateicību gribu izteikt mūsu kongresa viesiem — Bengtam Seveliusam un Pēram Ērikam Erikstamam, kuru tiešā vadībā projekts tika īstenots. Paldies jums, draugi!

Sporta nozare kļūst arvien nozīmīgāka. Pieaug aktīvo sportotāju skaits, pieaug sportā nodarbināto skaits, pieaug sporta pasākumu skatītāju skaits, pieaug sporta izdevumu lasītāju skaits, pieaug sporta tūristu skaits. Tas liecina, ka sporta nozīme ikdienas dzīvē turpinās palielināties.

Mēs nedrīkstam par zemu novērtēt sporta nozīmi cilvēka veselības un fiziskās sagatavotības uzlabošanā, garīgajā un sociālajā attīstībā, patriotisku jūtu audzināšanā.

Gan Latvijas sportistu medaļas Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, gan latviešu lieliskās uzvaras pasaules čempionātos motosportā, riteņbraukšanā un hokejā iepriecināja ne tikai sporta līdzjutējus, bet arī sekmēja patriotisku pacēlumu visu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Jā, mēs esam priecīgi par saviem čempioniem un medaļniekiem, mēs lepojamies ar viņu panākumiem starptautiskajās sacensībās. Tomēr ikdienas dzīvē sporta nodarbībām tiek piešķirta otršķirīga nozīme. Sabiedrībā ir izveidojies aplams stereotips par sportošanu kā par ko mazsvarīgāku, nebūtisku, bez kā mēs savā ikdienas dzīvē varam iztikt.

Ar tādu pašu attieksmi sastopamies arī skolās. Valsts ir noteikusi kā obligātas nedēļā divas sporta stundas. Daudzās skolās fiziskās kultūras stundas nenotiek vispār — gan telpu, gan pedagogu trūkuma dēļ.

Statistikas dati uzskatāmi parāda sekas šādai vienpusējai attieksmei. Tikai apmēram 56% no kopējā bērnu un pusaudžu skaita novērtēti kā pilnīgi veseli. Turklāt palielinās to bērnu un pusaudžu īpatsvars, kuriem konstatēta skolioze.

Mazkustīgs dzīvesveids atzīts par vienu no cēloņiem Latvijas iedzīvotāju neapmierinošajam veselības stāvoklim. Pēc veselību ietekmējošo paradumu pētījumu datiem (1998), tikai 41% vīriešu un 26 % sieviešu fiziskā aktivitāte brīvajā laikā ir daudzmaz pietiekama (tas nozīmē — 30 minūtes divas reizes nedēļā un biežāk).

Jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis neatbilst prasībām dienestam armijā. Tas neatbilst prasībām, lai strādātu Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās.

Uzskatu, ka ir nepieciešams pasākumu kopums visā sabiedrībā.

Mūsu mērķis ir trīs sporta stundas nedēļā, taču pirmais uzdevums ir nodrošināt šobrīd obligāto divu ievērošanu un izpildi katrā skolā.

Vairāk nekā 100 000 mūsu jauniešu studē Latvijas augstskolās, taču lielākā daļa no viņiem nepiedalās savas fiziskās sagatavotības pilnveidošanā, jo augstskolu studiju plāni to neprasa vai prasa to tikai pirmajos kursos. Uzskatu, ka mūsu uzdevums ir panākt, lai augstskolu programmās būtu sporta nodarbības.

Jaunie speciālisti neienāk sporta nozarē, jo ne skolotāju, ne treneru algas nespēj konkurēt darba tirgū.

Protams, ir apsveicami, ka līdztekus valsts pasūtījumiem ir arī līgumi ar sporta federācijām par savu speciālistu sagatavošanu. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā atvērtas divgadīgas treneru skolas futbolā un basketbolā, atsevišķu speciālistu sagatavošanu apmaksājušas Galda tenisa un Teikvondo federācijas.

Diemžēl šie pasākumi neatrisina problēmu kopumā. Pievēršoties atkal statistikai, redzam, ka tikai astoņi procenti no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventiem aiziet strādāt par sporta skolotājiem.

Jārada elastīgāka finansēšanas sistēma, kas atbilstu ekonomiskajām pārmaiņām valstī un sabiedrībā.

Kongresa referentu skaitā aicināti arī citu ministriju pārstāvji. Ir likumsakarīgi, ka uz kopēju diskusiju esam aicinājuši kolēģus no citām nozarēm. Atbildība par veselību un aktīvu dzīvesveidu nav vairs tikai vienas ministrijas kompetence, un sporta jautājumi ir jārisina plašākā skatījumā.

Līdzšinējā sporta organizatoriskā struktūra nenodrošina pietiekamu valsts un pašvaldību institūciju, sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību atbildības sadalījumu un savstarpējo koordināciju.

Jaunais sporta likumprojekts, kurā vesela sadaļa veltīta sadarbībai starp dažādām ministrijām, ir nopietns solis virzienā uz šīs struktūras sakārtošanu.

Mūsu uzdevums šodien, vērtējot padarīto, ir saskatīt arī svarīgākos uzdevumus sporta politikā nākamajiem četriem gadiem. Šie uzdevumi jāskata kontekstā ar citu nozaru politiku un ar visas valsts attīstības vīziju.

Ir svarīgi izmantot šo forumu, lai izvirzītu prioritātes. Vai, izstrādājot valsts budžetu katram nākamajam gadam, mēs galvenos finansu līdzekļus novirzīsim individuālo sportistu sasniegumu veicināšanai un profesionāļu meistarības celšanai. Vai arī uzmanība pirmkārt tiks pievērsta iedzīvotāju vispārējai iesaistīšanai sporta nodarbībās un sporta stundu nodrošināšanai katrā skolā.

Mums jāatrod optimālākais risinājums, kā sabalansēt mūsu rīcībā esošās finanses, lai Latvijas skolās izaugtu veseli jaunieši ar savam vecumam atbilstošu fizisko sagatavotību. Savukārt apdāvinātākajiem bērniem jārada iespēja attīstīt savus talantus ārpusklases sporta nodarbībās.

Saskaņota, visaptveroša politika nepieciešama arī invalīdu integrēšanai sabiedrībā, un tādēļ šīs tēmas ietveršana kongresa darba kārtībā nav nejaušība. Vairumā gadījumu invalīdu tiesību respektēšana neprasa nekādas lielas programmas. Svarīgi ir saliedēt politisko gribu, pieņemot konkrētus lēmumus un rūpīgi kontrolējot to izpildi.

Nobeigumā gribētu aicināt cienījamos klātesošos kongresa gaitā pievērst uzmanību vēl kādam aspektam. Ļoti būtisks ir jautājums par sporta attīstības perspektīvām lauku rajonos. Gausi noris pašvaldību apvienošanās. Tas kavē arī sporta attīstības procesus. Valdībai jānosaka funkciju minimums, kas jāveic novadam. Likumā "Par pašvaldībām" nav minēta tāda svarīga funkcija kā sporta attīstības veicināšana, un līdz ar to sporta attīstība atkarīga no konkrētās amatpersonas intereses un godaprāta.

Skolai jākļūst par pašvaldības sporta un kultūras centru. Nopietni jādomā par sporta stundu skolā, par tās kvalitāti.

Mēs nedrīkstam par zemu novērtēt lauku sporta spēļu vietu valsts sacensību kalendārā. Lauku sporta spēles pieskaitāmas tautas tradīcijām, un to pastāvēšanas likteņa izlemšanā jābūt ļoti piesardzīgiem.

Kamēr nav veikta administratīvi teritoriālā reforma un pastāv līdzšinējais republikas rajonu iedalījums, lauku sporta spēles joprojām vērtējamas kā galvenais tautas pasākums valstī, kas valsts līmenī būtu jāatbalsta.

Aicinu uz aktīvu, lietišķu diskusiju, kuras rezultātā mēs varētu iezīmēt svarīgākos uzdevumus valsts sporta politikā nākamajam periodam. Labu veiksmi!

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs EINĀRS FOGELIS:

S5.JPG (23510 BYTES) Valstiski atbildība par sporta nozari ir uzticēta Izglītības un zinātnes ministrijai. Tās Sporta pārvalde izstrādā un īsteno valsts sporta politiku ar tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju starpniecību un sadarbībā ar valsts un nevalstiskajām organizācijām. Tās galvenās funkcijas ir:

• likumdošanas un finansu pamatojuma normatīvu izstrādāšana un nodrošināšana sporta attīstībai,

• sporta izglītības sistēmas pilnveide,

• sporta bāzu darbības koordinācija,

• sporta informācijas apmaiņas koordinācija vietējā un starptautiskā līmenī,

• valsts pārstāvniecības nodrošināšana starpvalstu sporta organizācijās.

Ar prieku jāatzīmē, ka aizvadītajā laika posmā sports kā mūsu sabiedrības kultūras, sociālās un ekonomiskās sfēras sastāvdaļa ir spējis piesaistīt sev tik daudz radoši spējīgu personību, kuras šodien ir pulcējušās šajā zālē un kuras vieno rūpes un atbildība par Latvijas sportā paveikto un turpmāk veicamo. Sports ir viens no galvenajiem instrumentiem fiziski un morāli veselas nācijas veidošanā, viens no galvenajiem ķēdes posmiem nacionālās identitātes apliecināšanā. To spilgti parādīja aizvadītais 2000.gads un mūsu valsts sportistu sasniegumi Eiropas, pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs. Sekojot mūsu sportistu startiem, manuprāt, valstī vienaldzīgo nebija.

Šādi rezultāti nepārprotami liecina par pastāvošās sporta sistēmas dzīvotspēju un efektivitāti. Protams, ir problēmas, bet tās ir risināmas, jo sporta sabiedrība atrodas pastāvīgā attīstības procesā, piemērojoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Atceroties Latvijas 3.sporta kongresu, kurš notika 1996.gada 14.decembrī un kurā vienojāmies par mūsu valsts sporta pamatnostādnēm, Latvijas valsts sporta politikas pamatmērķi — veidot veselas fiziski un garīgi attīstītas personības, kas vienotas valstiskā apziņā spēj pildīt dzīves un darba pienākumus ģimenē, sabiedrībā un valstī —, kā arī tā īstenošanas mehānismu, gribu pieskarties atsevišķiem tā punktiem.

Tomēr, lai noturētu šīs jau izcīnītās pozīcijas, nepieciešams vienoties par kopējiem mērķiem un uzdevumiem, kuri mums visiem tuvākajā nākotnē veicami.

 

Likumdošana

Vispirms runāšu par sportu Latvijas likumdošanā, kura nodrošina atbalstu plānveidīgai un mērķtiecīgai nozares attīstībai, jo bez attiecīgiem normatīviem aktiem nav risināmas pat sadzīviska rakstura problēmas.

Sporta pārvalde ir apkopojusi tiesību aktus, kuri skar sporta sfēru. Izdarot īsu ieskatu nozīmīgākajā,

1) vēlos atzīmēt darbu pie 1998.gada 29.oktobrī pieņemtā Izglītības likuma, kura atsevišķi panti nosaka valsts un pašvaldības atbildību interešu izglītības jomā, kā arī reglamentē tikai attiecīgās nozares speciālo izglītību ieguvušo darbinieku spēju strādāt ar jaunatni;

2) būtiski mūsu turpmākajā sporta politikas realizācijā ir arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzētie nosacījumi;

3) aizvadītajā laika posmā ir izdarīti grozījumi likumā "Par muitas nodokli, tarifiem", nosakot muitas nodokļa nepiemērošanu precēm, kuras paredzētas sportistiem treniņu un sacensību nodrošināšanai. Kā īpaši būtiska šī norma jāmin saistībā ar dārgajiem, bet Latvijā ļoti populārajiem, īpaši lauku rajonos, tehniskajiem sporta veidiem, kuri nosacīti ietaupītos līdzekļus tādējādi var novirzīt gan treniņu bāzes sakārtošanai, gan tieši sportiskās meistarības pilnveidošanai;

4) strādājot ciešā kontaktā ar Latvijas Olimpisko komiteju un Latvijas Sporta federāciju padomi, veiktas sporta attīstībai pozitīvas izmaiņas likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", kā arī Ministru kabineta noteikumos Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", kuras atrisināja mūsu gadiem ilgi sasāpējušo jautājumu, dodot likumīgu iespēju izmaksāt komandējumu naudas sportistiem un vēlētajiem sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Tomēr gribu atzīmēt, ka darbs pie iepriekš minētajiem MK noteikumiem bija ērkšķiem pilns, tāpēc aicinu kolēģus šīs likuma noteiktās priekšrocības izmantot godprātīgi un stingri sekot līdzi likumdošanas normām, izmantojot tās tikai paredzētajai mērķauditorijai un tikai mūsu kopējo sportisko mērķu realizēšanai;

5) pēc Latvijas Sporta federāciju padomes iniciatīvas tika veikti grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām".

Es nebūt nepretendēju uz pilnīgi visu likumdošanas normu uzskaiti, pie kurām esam strādājuši kopīgi ar pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un citu ministriju speciālistiem aizvadītajā laika posmā, akcentēju, manuprāt, būtiskāko no valdībā un Saeimā pieņemtā.

 

Sporta likums

Būtiskākais, pie kā strādājam šodien, ir Sporta likums. Atskatoties uz aizvadīto laika posmu mūsu īsajā valsts neatkarības periodā, ir skaidrs, ka pašreizējā sporta organizatoriskā un finansiālā sistēma tuvojas savu iespēju izsīkumam, neatbilstot mūsdienu prasībām un sabiedrības interesēm kopumā. Nerodot jaunus ceļus, mēs varam zaudēt uzsākto attīstības dinamiku. Likumprojekts, pie kura Sporta pārvaldes organizētā darba grupa aizvadītajā gadā strādājusi, nosaka sporta organizatoriskos un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības, finansēšanu un līdzdalību starptautiskajā sporta kustībā. Šobrīd ne visas pastāvošās sporta struktūras dažādu iemeslu dēļ spēj kvalitatīvi pildīt tām uzticētās funkcijas, tāpēc ir vērojama jaunu paralēlu organizāciju veidošanās. Būtiski ir akcentēt sabiedrisko sporta organizāciju lomas paaugstināšanās procesu, kad tām tiek deleģētas valsts līdzšinējās funkcijas sporta veidu attīstībā.

Sporta likuma projekts ir orientēts ne tikai uz veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet pirmoreiz tiek skarts profesionāla sportista jautājums un tā vieta mūsdienu sporta spektrā. Šī ir viena no svarīgākajām problēmām, runājot par Latvijas sporta ideoloģiskās bāzes turpmāko attīstību.

Šobrīd likumprojekts nodots izvērtēšanai Latvijas sporta sabiedrībai, Nacionālajai sporta padomei, ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienībai.

Es pateicos visiem, kuri raduši iespēju aktīvi piedalīties Sporta likuma veidošanā, un esmu pārliecināts, ka jau tuvāko mēnešu laikā diskusijas, kas vainagosies ar likuma pieņemšanu, pārcelsies uz Saeimas namu.

 

Finanses kopumā

Pamatojoties uz darbojošos likumdošanas bāzi un esošajiem projektiem, kuru realizācija ir vitāli svarīga mūsu nākotnes attīstībā, mēs nevaram nerunāt par mūsu resursiem. Šajā gadījumā sākšu ar finansiālajiem, uzreiz vēršot uzmanību, ka runāšu sīkāk tikai par valsts budžeta daļu, kas ir 0,4% no kopējā valsts budžeta.

Mūsu kopējais uzdevums ir maksimāli efektīvi izmantot visus rīcībā esošos finansējuma kanālus:

• valsts,

• pašvaldību,

• individuālos,

• sponsoru ziedojumus,

• reklāmu ieņēmumus — jomu, kas, ienākot Latvijā ar starptautiskajiem sporta pasākumiem un TV līdzdalību tajos, arvien straujāk attīstās.

Ir sporta veidi, kuru attīstību un popularitāti lielākoties veicina ieņēmumi no reklāmām.

 

Valsts budžets

Vēlos detalizētāk analizēt tikai to sporta finansēšanas daļu, kuru veido valsts budžets.

Gan jāsaka, ka straujā budžeta pieauguma dinamika atsevišķos gados, salīdzinot 1997. un 1998. gadu, veidojas ar Murjāņu sporta ģimnāzijas un Latvijas Jaunatnes sporta centra pakļautības un budžeta līdzekļu pārņemšanu Sporta pārvaldes pārziņā.

Līdzīgi notika ar efektīvi strādājošo sporta speciālo budžetu, kurš līdz 2000.gada 1.janvārim veidojās, izmantojot nodokļus un nodevas, kuras maksāja budžetā azartspēļu rīkotāji. Šī budžeta sadali starp atbalstu talantīgākajiem Latvijas sportistiem, investīciju projektiem sporta bāzēm un Latvijas Olimpiešu sociālo fondu noteica Ministru kabinets. Pateicoties tieši šim finansējumam, vadošajiem atlētiem bija iespēja sagatavoties atbildīgiem startiem starptautiskajā arēnā, mums izdevās sākt nacionālo sporta bāzu rekonstrukciju, sadarbībā ar pašvaldībām īstenot skolu sporta objektu, kas ir pamats mūsu jaunatnes veselīgai attīstībai, atdzimšanu. Visbeidzot, pateicoties šim finansējumam, vairāk nekā 50 mūsu titulētākās agrāko gadu sporta zvaigznes šodien saņem pastāvīgus ikmēneša pabalstus, ne tikai rodot atbalstu dzīvē, bet uzturot ikdienas saikni caur Uļjanas Semjonovas vadīto Olimpiešu sociālo fondu ar aktuālajām sporta norisēm valstī šodien.

Pilnīgi jaunas programmas pamatbudžetā veidotas sportistu un treneru apbalvošanai par izciliem sasniegumiem sportā, ir arī jaunatnes sporta programma, kuras ietvaros jau otro gadu sadarbībā ar pašvaldībām un sporta veidu federācijām tiek risināts izglītības iestāžu nodrošinājums sporta inventāra jomā.

Divu gadu laikā no valsts budžeta 123 skolām sporta inventāra iegādei piešķirti 80 tūkstoši latu. 2000.gadā Sporta pārvaldē sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi un Latvijas Pašvaldību sporta padomi ir izveidota ekspertu grupa turpmākai iespējamai programmu finansējuma atbalstīšanai no valsts budžeta. Kāda tad ir aina?

Skaidri redzams, ka šobrīd mūsu vēlme aktīvi darboties sporta un investīciju projektu jomā daudzkārt pārsniedz reālās iespējas līdzfinansējumam no valsts budžeta.

Ko darīt?

Pilnveidojot mūsu iekšējo organizatorisko struktūru, rast iekšējās rezerves un vienoties par prioritāri atbalstāmajiem virzieniem; apkopojot organizatoriskos un politiskos spēkus, rast jaunus finansējuma avotus, kas ļautu mūsu sistēmai pilnveidoties un realizēties nākotnē.

Manuprāt, jau tuvākajā laikā apsverama iespēja azartspēļu un izložu nodokļa un nodevu atgriešanai tiešā sporta apritē, īpaši akcentējot atbalstu jaunatnei un sporta materiālās bāzes veidošanai. Ņemot vērā sporta lielo lomu cīņā pret kaitīgu ieradumu izplatīšanos, sabiedrībā būtu uzsākama diskusija par iespējām sportam novirzīt daļu no akcīzes nodokļa alkoholam.

 

Sporta bāzes

Apzinoties, ka sporta bāze ir viens no primārajiem nosacījumiem, lai nodarbotos ar sportu, esam izstrādājuši Sporta bāžu saglabāšanas un attīstības programmu.

Sporta pārvalde sadarbībā ar pilsētu, rajonu pašvaldībām un sporta veidu federācijām ir izveidojusi plašu datu bāzi par sporta būvēm valstī, kura tiek regulāri pilnveidota un papildināta un kura ļauj veikt nopietnu analīzi par situāciju valstī šajā jomā.

Sākot ar 1994.gadu, no kopējā valsts sporta budžeta 11% tiek iedalīti sporta bāzu attīstībai. Tā ir tikai neliela daļa no līdzekļiem, kas nepieciešami nacionālo sporta bāzu un atsevišķu lauku sporta bāzu uzturēšanai. Kopš minētā gada šī dotācija ir nemainīga — Ls 352 704 gadā, neraugoties uz komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumu.

Arī no speciālā budžeta tiek iedalīti līdzekļi sporta bāzēm. Tie tiek paredzēti līdzdalībai projektos sporta bāzu rekonstrukcijai, kapitālajam remontam un labiekārtošanai, kā arī iesāktu sporta bāzu celtniecības darbu pabeigšanai.

Sporta bāzu attīstībā finansiālu ieguldījumu sniedz arī daudzas pašvaldības. Pēdējos gados vērojama liela pašvaldību ieinteresētība jaunu sporta bāzu celtniecībā.

Laikā no 1997.gada līdz 2000.gadam ir nodots ekspluatācijā pavisam 41 sporta objekts (28 sporta zāles, 4 ledus halles, futbola laukums ar mākslīgo segumu, 2 vieglatlētikas manēžas un citi sporta objekti).

Materiālais atbalsts ir aktuāli nepieciešams arī Latvijas skolās nodarbināto 1839 sporta skolotāju un 1205 treneru prestiža un materiālās stimulēšanas nodrošināšanai. Tikai kopīgi strādājot, mēs varam nodrošināt, lai šodien nepiedienīgi niecīgais obligāto sporta stundu skaits skolās tiktu palielināts. Tikai kopā veicams darbs, kas nodrošinātu mūsu sporta pedagogu tālākizglītību, kuras sistēma sadarbībā ar sporta federāciju un LSPA speciālistiem jau ir radīta un pagājušā gadā arī sekmīgi, izraisot lielu sabiedrības interesi, sākusi savu darbību. Lai gan valsts uzdevums ir nodrošināt sporta speciālistu pamatizglītību, mēs vienlīdz esam atbildīgi arī par iespēju radīšanu, lai federācijas jeb sporta sabiedriskās organizācijas, kuru atbildībā ir katram sporta veidam specifisku treneru, vadītāju un tiesnešu zināšanu nodrošināšana, varētu sekmīgi realizēt šo uzdevumu.

 

Sporta zinātne un vēsture

Nenoliedzami, sporta attīstības procesā nozīmīga loma ir it kā laikā pretējām nozarēm — zinātnei, kas raugās nākotnē, un vēsturei, kas apkopo pieredzi.

Aizvadītajā četrgadē ir jūtama sporta zinātnes sasparošanās. Latvijas Zinātnes padome 1998.gadā jaunajā zinātņu nozaru sarakstā kā atsevišķu zinātnes nozari izdalīja "Sporta zinātni" ar divām apakšnozarēm "Sporta teorija un vēsture" un "Sporta pedagoģija". Lai uzlabotu pētniecisko darbu, 2000.gada novembrī LSPA izveidots Sporta zinātnes institūts.

Lai veidotu mērķtiecīgu zinātnes attīstības programmu, ir jākoordinē dažādie pašreiz notiekošie pētījumi, ir jāparedz studentu maģistru un bakalauru darbu lietderīga izstrādāšana, lai tos varētu izmantot treniņu metodikas uzlabošanā, veselīga dzīvesveida programmu izstrādē un sporta sistēmas uzlabošanā.

Ar Sporta muzeja un dažādo sporta organizāciju informācijas centru palīdzību tiek nodrošināta sporta vēstures materiālu apkopošana, saglabāšana, pieejamība un papildināšana. Vēlos pateikties visiem sportistiem, īpaši sporta veterāniem, kuri nesavtīgi veicina Sporta muzeja fondu palielināšanu — dāvinot savus kausus, medaļas, diplomus, pat sporta inventāru.

Lai veidotu veiksmīgu sporta vēstures materiālu apriti sabiedrībā, visiem kopīgi jārisina LSM tālākās attīstības iespējas.

 

Jaunatne

Aizvadītie gadi ir bijuši jaunu projektu, jaunu sasniegumu un, protams, arī zaudējumu laiks. Par mūsu kopējo ieguvumu ir uzskatāma Latvijas sporta sabiedrības izpratne par to, ka jaunatnes sporta veicināšana ir sporta prioritāte.

Kāda šobrīd ir situācija?

Lai gan Ministru kabinets 1999.gadā pozitīvi novērtējis Jaunatnes sporta koncepciju, jāatzīst, ka mūsu darbība tieši jaunatnes sporta laukā — skolās, augstskolās un interešu izglītības iestādēs — ne tuvu nav ideāla. Šodien kā negatīvais jaunatnes sporta attīstībā ir minams fakts, ka interešu izglītībā (tajā skaitā sporta skolā) paredzētais finansējums nepalielinās jau vairākus gadus, tātad nevar runāt par attīstību. Kaut arī Ministru kabinets ir noteicis algu palielinājumu visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem, sporta skolām finanses šim nolūkam piešķirtas netika. Līdz ar to, lai mērķtiecīgi tiktu izmantoti esošie resursi, ir jāpanāk sportam nepieciešamās naudas atdalīšana no kopējā valsts finansējuma interešu izglītībai. Par sporta skolu kā interešu izglītības daļas nozīmi liecina apkopotie dati, kurus Jaunatnes sporta centrs ir sagatavojis kongresa dalībniekiem. Esmu gandarīts par ikgadējo sporta skolu audzēkņu skaita pieaugumu, kaut arī sporta veidu skaits samazinās, toties attīstās sporta klubi.

Šobrīd atklāts ir jautājums par to, kādas funkcijas ir jāuztic sporta skolām un sporta klubiem, kuri saņem valsts finansējumu, jo līdzšinējās trīs funkcijas — darbs ar talantīgiem jauniešiem sporta veidos, lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšana un metodiskā darba koordinācija — turpmāk vairs nav kvalitatīvi veicamas.

Jaunatnes sporta nodrošināšanā piedalās gan skolas un sporta skolas, sporta veidu federācijas, īpaši Skolu sporta federācija un Augstskolu sporta savienība, bet daļa paliek paša sportotgribētāja ziņā.

Pēdējos gados aktīvu darbību šajā jomā sākusi Latvijas Olimpiskā komiteja, organizējot olimpiskās izglītības pamatus skolā — ABC, kā arī veidojot Olimpisko dienu finālsacensības.

Mēs esam bagāti, pateicoties mūsu olimpiešu sasniegumiem aizvadītajās olimpiskajās spēlēs Sidnejā, mēs esam bagāti ar kustēties gribošu jaunatni.

Nav ātrāka ceļa olimpisko ideālu veidošanā jauniešos, kā izmantot mūsu olimpiešu imidžu, kam tālāk — un tā ir mana pārliecība — jākļūst par pamatu mūsu nākotnes sporta sacensību sistēmas izveidē. Tai jākļūst par mūsu kopīgo interesi un mērķi, kura labā, pamatojoties uz mūsu sporta pamatnostādnēm, mēs vienojamies kopīgā darbā.

Un šodien Latvijas sporta kongresā ir laiks un vieta, kur mēs to varam darīt — vienoties. Vienoties par kopīgi veicamajiem būtiskākajiem turpmākās rīcības virzieniem:

• sporta likuma pieņemšana,

• starpnozaru sadarbības uzlabošana,

• sporta struktūras pilnveidošana,

• sporta sacensību sistēmas pilnveide, kas paredz Latvijas Olimpiādes sarīkošanu.

Šo virzienu veiksmīga īstenošana ir atkarīga no visu klātesošo ieinteresētības un godprātīga darba.

S4.JPG (23773 BYTES) S2.JPG (20068 BYTES) S3.JPG (23052 BYTES)

Latvijas 4.sporta kongresā, piektdien, 12.janvārī, Kongresu namā: Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns; Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš; Latvijas Hokeja federācijas viceprezidents Helmuts Balderis              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!