Daugavpils pilsētas dome

Daugavpils pilsētas labiekārtošanas noteikumi

1. Vispārīgie noteikumi

Šie noteikumi tiek ieviesti, lai nodrošinātu pilsētas sanitārās attīrīšanas, ēku un ielu normālu stāvokli, zaļo apstādījumu apsargāšanu, tīrības un kārtības uzturēšanu parkos un skvēros, pagalmos, uz ielām, pilsētas kapos, lai nodrošinātu kārtību izbūvējot un pārbūvējot pazemes inženiertīklus. Noteikumi ir obligāti visiem valsts, akcionāru, kooperatīvajiem un privātajiem uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm, firmām, tirdzniecības uzņēmumiem, privātmāju īpašniekiem (turpmāk tekstā —juridiskās un fiziskās personas), kā arī fiziskajām personām.

Juridiskās un fiziskās personas, kas pārkāpj šos noteikumus, var tikt sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem nav paredzēta kriminālatbildība.

1.1. lelas, trotuārus, pagalmus, parkus, skvērus un citas pilsētas teritorijas un zaļos apstādījumus jāuztur tīrībā, regulāri jāattīra no atkritumiem un sniega. Regulāri jānopļauj zāle zālājos, kas atrodas blakus māju īpašumiem, skvēros, parkos, dambju nogāzēs un ceļu nomalēs, regulāri jāapgriež koku zari.

1.2. Par teritoriju tīrību, bīstamo un parasto atkritumu savākšanu, to utilizāciju, kā arī par teritoriju, kas norādītas šo Noteikumu 1.p., savlaicīgu uzkopšanu atbild:

1.2.1. dzīvojamo māju pagalmos un māju blakusteritorijās, kā arī attiecībā uz garāžām, kas neietilpst kooperatīvo sabiedrību sastāvā —remonta un ekspluatācijas iecirkņu priekšnieki, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un citu dzīvokļu ekspluatācijas uzņēmumu priekšnieki, kā arī privāto dzīvojamo māju īpašnieki;

1.2.2. uzņēmumu, kooperatīvo sabiedrību teritorijās un blakus esošajās teritorijās — šo uzņēmumu un sabiedrību vadītāji;

1.2.3. teritorijās, kuras aizņem Nacionālo Bruņoto spēku un Zemessardzes vienības, kā arī blakusesošajās teritorijās — vienību komandieri un priekšnieki;

1.2.4. ēku zemes gabalos, kas pieder fiziskām personām kā privātīpašums vai tiek nomāti, kā arī iedalīti celtniecībai un blakusesošajās teritorijās — ēku īpašnieki un nomnieki, kā arī celtniecības veicēji;

1.2.5. teritorijās, kas pakļautas pilsētas domei, kas ir iekļautas pilsētas zaļajā fondā, kā arī parku, skvēru, pilsētas mežu, pilsētas kapu teritorijās, uz tiltiem un piebraucamajiem ceļiem pie tiem, pilsētas autobusa un tramvaja pieturās — municipālais specautotransporta uzņēmums "Labiekārtošana";

1.2.6. uz atdalīta tramvaju sliežu ceļa, ieskaitot zaļos apstādījumus un zālājus attālumā līdz 5 metriem no ceļa, ja tā robežas nav noteiktas ar pilsētas domes lēmumu, kā arī tramvaju sliežu krustojumu teritorijā — tramvaju uzņēmums;

1.2.7. teritorijās apkārt ielu tirdzniecības vietām, kā arī apkārt pastāvīgi strādājošiem tirdzniecības kioskiem, kas uzstādīti ārpus tirgiem, 10 metru rādiusā —tirdzniecības uzņēmumu vadītāji un tirdzniecības vietu īpašnieki,ja ar domes lēmumu nav noteikta cita uzkopšanas kārtība;

1.2.8. zemes gabalu, kas iedalīti mazdārziņiem, blakus esošajās teritorijās 2—3 metru rādiusā — uzņēmumu, dārzkopības sabiedrību vadītāji, kā arī personas, kas izmanto vai ir zemes gabalu īpašnieki;

1.2.9. celtniecībai iedalītu zemes gabalu blakus esošajās teritorijās — uzņēmumu pasūtītāju vadītāji vai individuālie celtnieki;

1.2.10. celtniecības laukumos, izpildot celtniecības un remonta darbus, un blakusesošajās teritorijās — darbu veikšanas organizācijas vadītājs vai pasūtītājs;

1.2.11. dzelzceļa atdalītajā joslā — Latvijas dzelzceļa uzņēmumu un iecirkņu vadītāji;

1.2.12. nodegušo māju, neapdzīvoto avārijas māju teritorijās un blakusesošajās pilsētas teritorijās — šo māju īpašnieki neatkarīgi no tā, kas piesārņo doto teritoriju.

1.3. Šo Noteikumu 2.punktā norādītajām juridiskajām un fiziskajām personām jānodrošina trotuāru, zaļo zonu, ielas braucamās daļas (ieskaitot tramvaju sliežu ceļu) savlaicīgu uzkopšanu un uzturēšanu tīrībā visas teritorijas (individuālā zemes gabala) garumā, un līdz ielas braucamās daļas vidum, ja celtnes ir no abām pusēm, bet ja celtnes ir vienā pusē, tad pilnā ielas platumā, un 2 metrus ceļa malā, ja uzkopjamās teritorijas robežas nav noteiktas ar pilsētas domes lēmumu. Ja uzkopjamās teritorijas robežas nevar noteikt pēc iepriekš norādītām pazīmēm, tad ir jāuzkopj teritorija 10 metru attālumā no iecirkņa robežas. Kopējo māju pagalmu un tām blakusesošajās teritorijās pie mājām, kas pieder dažādiem uzņēmumiem, remonta un ekspluatācijas iecirknim un privātīpašniekiem atbildības robežas tiek noteiktas pēc ēku īpašnieku savstarpējās vienošanās, vai to nosaka Komunālās saimniecības pārvaldes pārstāvis.

1.4. Savāktos atkritumus jāsavāc speciālos konteineros un jāizved tikai uz pilsētas atkritumu izgāztuvi.

Sevišķi bīstamos atkritumus, tādus kā luminiscējošās lampas un izmantotās akumulatoru baterijas jāuzglabā atsevišķi speciālos konteineros. Tādus atkritumus ir aizliegts izgāzt pilsētas atkritumu izgāztuvē un tos nepieciešams utilizēt atsevišķi:

1.4.1. šo Noteikumu 2.punktā norādītajām juridiskajām un fiziskajām personām jānovieto atkritumu konteineri speciāli iedalītās un aprīkotās vietās, jānodrošina brīva pieeja tiem un piebraucamie ceļi, jāuztur tos tīrus un nebojātā stāvoklī;

1.4.2. lai izvestu atkritumus, juridiskām un fiziskām personām, kas norādītas šo Noteikumu 2.punktā, katru gadu jānoslēdz līgums par atkritumu izveišanu, bet ja atkritumi tiek izvesti ar savu autotransportu, ir jāiegādājas taloni, kuri atļauj izmantot pilsētas izgāztuvi. Atkritumu un netīrumu izvešana tiek atļauta tikai slēgtās automašīnās, kas novērš atkritumu izbiršanu un netīrumu izlīšanu. Sadzīves atkritumi tiek izvesti uz pilsētas izgāztuvi atsevišķi no citiem atkritumu veidiem, tādiem kā celtniecības, medicīnas, nokritušās lapas;

1.4.3. celtniecības atkritumi tiek izvesti tiem uzkrājoties. Pagalmi un blakusesošā teritorija jānotīra pēc celtniecības darbu pabeigšanas. Celtniecības atkritumus jāsavāc atsevišķi no sadzīves atkritumiem un tos jāizved tai organizācijai, kura veic celtniecības un remonta darbus, uz vietām, kas ir saskaņotas ar Komunālās saimniecības pārvaldi;

1.4.4. vietās, kur nav iespējams piebraukt, atkritumu konteinerus uzstāda to īpašnieki pusstundu pirms transporta atbraukšanas un novāc uzreiz pēc atkritumu aizvešanas obligāti attīrot teritoriju.

1.5. Tiek aizliegts:

1.5.1. uzglabāt blakusesošajā teritorijā malku, taru, celtniecības materiālus, auglīgo augsni, mēslus, metāllūžņus un citus materiālus;

1.5.2. patvaļīgi ierīkot sadzīvatkritumu izgāztuves un tās izmantot, kā arī ierakt atkritumus zemē vai tos sadedzināt;

1.5.3. izgāzt atkritumu savācējos (konteineros) celtniecības atkritumus, ražošanas atkritumus (ja tas nav paredzēts ar līgumu), metāllūžņus, izliet tur ūdeni un citus šķidrumus;

1.5.4. izmest un samest atkritumus, netīrumus un sniegu uz lietusūdens savācēju restēm un vākiem, uz tramvaja sliežu ceļiem, kanalizācijas tīklu kontroles skatu akās, ielas braucamajā daļā un zālājos;

1.5.5. izgāzt atkritumus, netīrumus upēs, ezeros un citās ūdens tilpnēs, kā arī dambju un ceļu nogāzēs utt.;

1.5.6. piegružot pagalmu teritorijas, bēniņus, pagrabus, kāpņu telpas un māju ieejas;

1.5.7. izmest atkritumus, cigarešu galus, papīru, saulespuķu sēklas, spļaudīties uz ielām, pagalmos un citās sabiedriskās vietās, smēķēt aizliegtās vietās;

1.5.8. peldēties aizliegtās vietās, mazgāt transporta līdzekļus nepiemērotās tam vietās, mazgāt suņus un kaķus vietās, kur peldās cilvēki, kā arī barot ūdensputnus (gulbjus) pilsētas ūdenstilpnēs.

1.5.9. bojāt dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, saimnieciskās būves, nožogojumus, soliņus, urnas utt.;

1.5.10. ierīkot stāvvietu un uzglabāt pagalmos un uz ielām nederīgus ekspluatācijai un bojātus transporta līdzekļus;

1.5.11. uzstādīt blakus esošajās teritorijās būdiņas, siena, ogļu u.c. pagaidu noliktavas; rakt akas, uzstādīt stabus un nojumes, stādīt kokus kopējās lietošanas vietās bez atbildīgo pilsētas dienestu atļaujas;

1.5.12. uzglabāt mēslus un citus netīrumus laukumos bez ūdensnecaurlaidīga pārklājuma, kā arī izmantot nekompostētos mēslus un ķimikālijas kā mēslojumu piemājas dārziņos.

1.6. Veikalu, noliktavu, darbnīcu, ofisu un citu telpu ar skatlogiem īpašniekiem jānodrošina sistemātiska skatlogu mazgāšana un to iekārtošana, jāatjauno skatlogu reklāma.

1.7. Juridiskās un fiziskās personas, kas minētas šo Nolikumu 2.punktā ir atbildīgas par viņiem piederošo ēku fasādes izskatu, nožogojumu, un par savlaicīgu remonta izdarīšanu un krāsošanu.

1.8. Uz uzņēmumu dzīvojamām un administratīvajām ēkām un privātajām dzīvojamām mājām,pēc likuma noteiktajās dienās ir jābūt izkārtiem valsts karogiem.

1.9. Uz katras ēkas jābūt ēkas numura zīmei, kas izgatavota pēc noteikta parauga, bet dzīvojamo māju ieejās jābūt ieejas numuriem, dzīvokļu numuriem dotajā ieejā un iedzīvotāju sarakstam. Numuru zīmes un plāksnes ar ielu nosaukumiem, kā arī kāpnes, ieejas, pagalmi līdz ar tumsas iestāšanos ir jāapgaismo.

1.10. Mājdzīvnieku un putnu turēšana atļauta tikai ar iepriekšēju saskaņošanu, saskaņojot ar pilsētas veterināro dienestu. Nav atļauts turēt produktīvos dzīvniekus un mājputnus dzīvojamās telpās, pagrabos, šķūņos, garāžās un citās tam nepielāgotās telpās. Nav atļauts audzēt mājlopus un putnus pilsētas centrā, Ķīmiķu, Jaunās Forštates, Ruģeļu (daudzstāvu māju) rajonos, Stropos, kā arī Parka, Daugavas ielu pagalmos, Mežciemā.

1.11. Mājlopu īpašniekiem jāievēro mājlopu turēšanas un reģistrācijas noteikumi, jāizpilda veterinārās un sanitārās prasības.

2. Pagalmu un ielu teritoriju uzturēšana

un uzkopšana pavasara un vasaras periodā

2.1. Šo Noteikumu 2.punktā norādītajām fiziskajām un juridiskajām personām pavasara un vasaras periodā no l.aprīļa līdz 1.novembrim, bez noteikumu izpildīšanas, kas norādīti Vispārējā nolikumā, ir jāorganizē:

2.1.1. tīrības uzturēšana teritorijās visas dienas garumā;

2.1.2. teritorijas uzkopšana katru dienu līdz plkst. 10.00 no rīta;

2.1.3. pludmales uzkopšana un atkritumu izvešana līdz plkst. 10.00 no rīta;

2.1.4. nepieciešamības gadījumā nopļaut un novākt zāli un nezāles no ielām, zālājiem, gar žogiem un blakusesošajās teritorijās, kā arī apgriezt koku zarus;

2.1.5. ne retāk kā divas reizes mēnesī dezinficēt atkritumu savācējus (konteinerus);

2.1.6. rudens periodā veikt nokritušo lapu novākšanu.

3. Pagalmu un ielu teritoriju uzturēšana

un uzkopšana rudens un ziemas periodā

3.1. Šo Noteikumu 2.punktā norādītajām fiziskajām un juridiskajām personām rudens un ziemas periodā no l.novembra līdz 31.martam, bez noteikumu izpildīšanas, kas norādīti Kopējā nolikumā, ir jāorganizē:

3.1.1. ielu, laukumu un trotuāru notīrīšana no sniega un atkritumiem katru dienu līdz plkst. 10.00 un jāuztur kārtībā visas dienas laikā;

3.1.2. nepārtrauktu sniega attīrīšanu snigšanas laikā pa dienu;

3.1.3. ielu ar cieto segumu, ielu krustojumu, tramvaju un autobusu pieturu un trotuāru attīrīšanu līdz cietajam segumam: ir aizliegts izmantot cērtes, laužņus un citus asus darbarīkus;

3.1.4. apledojuma laikā sistemātisku ielu braucamās dalas, laukumu, trotuāru un gājēju ceļiņu nobēršanu ar smiltīm. Aizliegts bērt netīras smiltis, izdedžus, sāli un citus aizvietotājus. Pēc ziemas sezonas organizēt smilšu atlieku notīrīšanu un smilts izvešanu no pārziņā esošajām ielām;

3.1.5. aizliegts uzglabāt smiltis speciāli neaprīkotās vietās. Smiltis, kas domātas, lai ziemā nokaisītu trotuārus un celiņus, atļauts uzglabāt tikai speciālos konteineros.

3.2. Municipālais specautotransporta uzņēmums rudens un ziemas periodā ar mehānismu palīdzību novāc tikai tā rīcībā nodotās teritorijas. Citi uzņēmumi var izmantot specautotransporta uzņēmuma pakalpojumus tikai uz līguma pamata vai veikt norādītos darbus par saviem līdzekļiem. Sniega novākšanu un kaudzēs samešanu veic uzņēmumi, kas ir atbildīgi par teritorijas tīrīšanu. Sniega samešana kaudzēs tramvaju un autobusu pieturu zonās ir aizliegta.

3.3. Ja eksistē sniega un ledus krišanas draudi no jumtiem, jumtu dzegām, notekcaurulēm un balkoniem, lai novērstu negadījumus, jānožogo bīstamās vietas un nekavējoties jāveic pasākumi, lai savāktu sniegu, ledu un lāstekas. Atbildīgie par šo darbu veikšanu ir ēku un būvju īpašnieki.

3.4. Veicot šos darbus nepieciešams ievērot sekojošus drošības pasākumus:

3.4.1. sniegu un ledu jānovāc tā, lai netiktu bojātas sakaru līnijas, apgaismes ķermeņi un ielu apgaismošanas tīkli, reklāma un citas būves, kā arī zaļie apstādījumi;

3.4.2. nometot sniegu un ledu no jumtiem ir aizliegts izmantot metāliskās lāpstas, laužņus, cērtes utt.;

3.4.3. nomestais no jumtiem sniegs un ledus nekavējoties jānovāc tai organizācijai, kura veikusi šo darbu.

3.5. No ielām laukumiem un trotuāriem novāktais sniegs tiek izvests uz sniega izgāztuvēm. Sniega izgāztuvju organizēšanas vietas tiek saskaņotas ar Reģionālo vides pārvaldi. Par sniega izgāztuvju organizēšanu, uzturēšanu un likvidēšanu atbild nozīmētās atbildīgās institūcijas.

3.6. Izvesto sniegu no citiem pilsētas uzņēmumiem pieņem balstoties uz iegādātajiem taloniem.

4. Ēku un būvju būvniecības pamatnoteikumi

4.1. Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.

4.2. Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas ģenerālplānu un detaļplānojumu, kā arī Daugavpils pilsētas apbūves noteikumiem. Ja attiecīgajā pilsētā vai pagastā nav izstrādāts ģenerālplāns un detaļplānojums, zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja par to Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā ir pieņemts attiecīgās pašvaldības lēmums. Minētajā lēmumā norādāmi konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.

4.3. Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritoriālplānošanas un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.

4.4. Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

4.5. Pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:

4.5.1. tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

4.5.2. būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

4.5.3. būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustāmā īpašuma vērtību.

4.6. Būvētājam (zemes gabala īpašniekam vai citai personai , kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku), pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā:

4.6.1. ja mainās būvētājs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē;

4.6.2. ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darbu pārtraukums, to motivējot, jāreģistrē pašvaldībā;

4.6.3. būvatļauju var anulēt, ja būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, viena gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par vienu gadu;

4.6.4. būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos likumdošanas aktos.

4.7. Inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību šīs inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšana notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem noteikumiem.

4.8. Zemes īpašniekam un inženierkomunikāciju īpašniekam tiek atlīdzināti visi zaudējumi, kas radušies sakarā ar pieslēgšanos attiecīgajām inženierkomunikācijām.

4.9.Kārtību, kādā no īpašniekiem saņemamas atļaujas pieslēgties ceļiem, ielām un inženierkomunikācijām, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes un sakaru sistēmām, un šīs pieslēgšanas noteikumus (arī pieslēgšanas maksu) nosaka Vispārīgie noteikumi.

4.10. Kārtību, kādā saņemami noteikumi būvju un inženierkomunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai meliorētajās zemēs vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, nosaka LR likums "Par meliorāciju".

4.11. Kārtību, kādā veicami un reģistrējami inženierizpētes darbi (topogrāfiskie, ģeoloģiskie, hidroloģiskie u.c.) būvniecības vajadzībām, kā arī tiesības tos veikt un atbildību par šiem darbiem nosaka Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.

4.12. Būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

4.13. Būves projektēšanas, būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas kārtību nosaka Būvniecības vispārīgie noteikumi.

4.14. Ja būvprojektā paredzētas atkāpes no būvniecības normām un noteikumiem, tās jāsaskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, kas pārrauga būvniecību.

4.15. Būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.

4.16. Kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, nosaka būvnormatīvi.

4.17. Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, būvētājam būve jāiekonservē Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un par to nekavējoties rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai.

4.18. Būvniecību par valsts un pašvaldību līdzekļiem reglamentē LR likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un citi Ministru kabineta noteikumi un citi būvniecību reglamentējošie akti.

4.19. Būvprojekta valsts ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī citos gadījumos, kas paredzēti normatīvajos aktos.

4.20. Būvniecības dalībnieki var pieaicināt būvekspertu būvniecības priekšlikumu, būvprojektu, būvizstrādājumu un būvdarbu kvalitātes novērtēšanai, kā arī atzinuma sniegšanai citos ar būvniecību saistītos jautājumos.

5. Apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi

5.1. Apstādījumi — ir visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus utt.

Apstādījumi ietver jēdzienus — parks, dārzs, mežaparks, košumdārzs, skvērs, aleja, kapsēta, nogāzes, nostiprinājums.

Apstādījumos ietilpst koki, krūmi, vīteņaugi un puķu stādījumi, zāliens, ceļi, ūdenstilpnes ar krastiem, takām un laukumiem, dārza mēbelēm un ierīcēm, mākslas darbiem, būvēm, kas paredzētas reljefa maiņām un erozijas novēršanai.

Sabiedriskie apstādījumi ir atklātas apstādījumu platības uz pilsētas, valsts vai privātā īpašumā esošās zemes.

5.2. Visi apstādījumi Daugavpils pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājams pilsētas apstādījumu fonds. Visi koki Daugavpils apstādījumos ir pilsētas vērtība.

5.3. Daugavpils pilsētas sabiedrisko apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, uzraudzību un apsaimniekošanu veic pašvaldības uzņēmums "Labiekārtošana" atbilstoši saviem statūtiem, pamatojoties uz līgumu ar Daugavpils pašvaldību.

5.4. Daugavpils pilsētas sabiedrisko apstādījumu veidošanas, uzturēšanas un aizsardzības juridisko, finansiālo un profesionālo līmeni nodrošina Komunālās saimniecības pārvalde.

5.5. Daugavpils pilsētas sabiedrisko apstādījumu līdzekļu fonds tiek izveidots kā īpaša sadaļa Komunālās saimniecības pārvaldei iedalītajā budžetā. Apstādījumu fondu veido Daugavpils pašvaldības budžeta dotācijas sabiedrisko apstādījumu kopšanai un attīstībai, ziedojumi, ienākumi par līgumiem, soda naudas un citādi iegūtie ienākumi apstādījumu vajadzībām.

5.6. Daugavpils apstādījumu fonda līdzekļu izdevumus plāno un priekšlikumus izstrādā Komunālās saimniecības pārvalde.

5.7. Par apstādījumu platībām, kuras nav nodotas apstādījumu uzņēmējiem apsaimniekošanā, noslēdzot ar tiem atbilstošus līgumus, par apstādījumu tīrību un ierīkošanu savās platībās ir atbildīgi:

5.7.1. namu pārvaldes vai namu īpašnieki — par pagalmu, iekškvartālu un priekšdārzu teritorijām, kuras uzkopj sētnieki;

5.7.2. uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji — par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un platībās ārpus tām: par apstādījumiem gar ielu, resoru pavadceļiem un dzelzceļa atzarojumiem visā to garumā;

5.7.3. kapsētu apsaimniekotāji — par apstādījumiem visās darbojošās Daugavpils kapsētās un visās tām nodotajās platībās;

5.7.4. transporta organizāciju vadītāji — par apstādījumiem pilsētas pasažieru transporta galapunktos, uz sānu sliežu ceļiem, starp un gar tramvaja līnijām, dzelzceļa līnijām un dzelzceļa staciju teritorijā;

5.7.5. fizisko personu īpašumos zemes īpašnieks vai lietotājs — par apstādījumiem priekšdārzā un teritorijas perimetrā.

5.8. Par apstādījumiem teritorijās, kurās rit celtniecība vai remonts, un teritorijās, kas saskaras ar celtniecības objektu, atbildīgs ir celtniecības darbu pasūtītājs.

5.9. Daugavpils pilsētas zemes īpašniekiem un lietotājiem ir pienākums savā teritorijā:

5.9.1. nodrošināt apstādījumu saglabāšanu un profesionālu apkopšanu, agrotehnisko pasākumu veikšanu (zālienu pļaušanu, laistīšanu, cīņu ar kaitēkļiem, ravēšanu utt.), nodrošināt apstādījumu saglabāšanu un profesionālu apkopšanu, apstādījumu veidošanu atbilstoši apbūves projektam, pilsētbūves, sanitārajām un higiēnas normām;

5.9.2. remontēt esošos apstādījumus un veidot jaunus apstādījumus tikai pēc Komunālās saimniecības pārvaldē apstiprināta apstādījumu projekta vai skices, kā arī ievērojot augu vides prasības;

5.9.3. visos gadījumos, kad nepieciešama koku un krūmu novākšana vai pārstādīšana, apstādījumu pārplānošana, apstādījumu iekārtu bojāšana (celtniecībai, remontam, uzkopšanai utt.), pirms darbu sākuma jāsaņem Komunālās saimniecības pārvaldes un pilsētas mežziņa rakstiska atļauja.

Zaudējumu atlīdzību par bojājumiem vai iznīcinātiem apstādījumiem aprēķina Komunālās saimniecības pārvalde vai pilsētas mežzinis. Atlīdzību jāpārskaita Komunālās saimniecības pārvaldes kontā.

5.9.4. visos gadījumos, kad nepieciešams bojāt vai pārstādīt apstādījumus celtniecības vai remonta dēļ, projektu tāmēs jāparedz izmaksas par apstādījumu atjaunošanas darbiem, kā arī koku, krūmu, zālienu un celiņu atjaunošanas izmaksas;

5.9.5. gada izdevumu tāmēs jāparedz līdzekļi apstādījumu uzturēšanai;

5.9.6. nodrošināt visu apstādījumu elementu sagatavošanu ziemošanai un ziemošanas materiālu novākšanu pavasarī;

5.9.7. nodrošināt koku, krūmu, ziemciešu, zālienu saglabāšanu, nepieļaut zālienu izmīdīšanu, smilšu, sniega, ledus un atkritumu uzkrāšanu zālienos;

5.9.8. par saviem līdzekļiem novākt nokaltušos un bojātos kokus, ja saņemta koku apsekošanas komisijas atļauja un saņemta ciršanas biļete, veikt koku bojāto zaru izgriešanu, veikt krūmu atjaunināšanu un retināšanu. Griezuma vietas apstrādāt ar rētu ziedi vai krāsu.

5.9.9. īpaši sausā laikā apliet kokus, krūmus, puķes un zālienus;

5.9.10. ja apstādījumos ir ūdenstilpnes, tad tās regulāri tīrīt un pēc vajadzības apmainīt visu ūdeni.

5.10. Par patvaļīgu apstādījumu iznīcināšanu un bojāšanu vainīgās juridiskās vai fiziskās personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības un no tām tiek piedzīti zaudējumi likumā paredzētajā kārtībā.

5.11. Apstādījumos bez Komunālās saimniecības pārvaldes atļaujas aizliegts:

5.11.1. piešķirt nogabalus īslaicīgai vai pastāvīgai celtniecībai;

5.11.2. organizēt atrakcijas, gadatirgus, uzstādīt reklāmas stabus, ierīkot tirdzniecības vietas u.c.;

5.11.3. izmantot apstādījumu nogabalus transporta pieturām, preču iekraušanas un izkraušanas piestātnēm.

5.11.4. organizēt dažādus masu pasākumus;

5.11.5. rīkot zirgu un poniju izjādes.

Apstādījumu teritorijā aizliegts:

1. staigāt pa zālienu, jauniem koku, krūmu un puķu stādījumiem, gulēt tajos;

2. lauzt zarus, krūmus, plūkt lapas, ziedus un augļus;

3. celt teltis, kurt ugunskurus, dedzināt zāli, ķert un iznīcināt savvaļas dzīvniekus un putnus, postīt putnu ligzdas;

4. piesārņot zālienus, puķu dobes, celiņus un ūdenstilpnes ar atkritumiem;

5. tecināt koku sulu, graizīt koku mizu, piestiprināt kokiem uzrakstus un vadus, dzīt kokos naglas un āķus, žāvēt veļu koku zaros;

6. braukt pa apstādījumu celiņiem vai zālieniem ar velosipēdiem, zirgiem, traktoriem un automobiļiem, izņemot apstādījumu apkopes vajadzībās;

7. bojāt skulptūras, soliņus, nožogojumus, dārza inventāru un ierīces;

8. izvest pastaigāties suņus un atlaist tos no pavadas ārpus norādītajām vietām;

9. rīkot patvaļīgu šaušanu un jebkura veida medības;

10. ierīkot automašīnu un citu transporta līdzekļu stāvvietas, novietot tos 2,5 m attālumā no kokiem un 1,5 m attālumā no krūmiem;

novietot transporta līdzekļus zālienos;

11. ganīt lopus apstādījumu platībās, izņemot vietas, kuras saskaņotas ar teritorijas apsaimniekotājiem;

12. mazgāt motociklus, traktorus, automašīnas un citus transporta līdzekļus, mazgāt veļu, kā arī peldināt dzīvniekus ūdenskrātuvēs, kuras atrodas apstādījumu teritorijās;

13. ierīkot slidotavas, kamanu ceļus vai slēpotāju stigas, izņemot īpaši šim nolūkam ierādītās vietās;

14. veikt jebkādus rakumus, iegūt augsni, smiltis, izņemot gadījumus, kad saņemta īpaša atļauja;

15. iebūvēt kokus ēkās, apkraut kokus ar malku, būvmateriāliem, apstādījumos nokraut materiālus, kas veicina apstādījumu kaitēkļu izplatīšanos;

16. veikt celtniecības un remonta darbus, ja apstādījumi nav norobežoti ar aizsargvairogiem, atrakt koku saknes tuvāk par 1,5 m, apbērt koku stumbru pamatnes ar zemi vai būvgružiem, izņemot gadījumus, kad izstrādāts vai apstiprināts īpašs projekts, asfaltējot platības, atstāt apdobes vismaz 1,5 m diametrā ap kokiem;

17. jebkura veida patvaļīga koku un krūmu stādīšana pilsētas teritorijā (izņemot individuālos apbūves zemes gabalus) bez saskaņošanas ar Komunālās saimniecības pārvaldi, Austrumu elektriskajiem tīkliem, uzņēmumu "Lattelekom", filiāli "Daugavpils gāze", SIA "Daugavpils ūdens", Siltumtīklu uzņēmumu.

18. koku stādīšana 5 m attālumā no ēku sienām, krūmu stādīšana 1,5 m attālumā no ēku sienām.

19. koku stādīšana no inženiertīkliem 3 m attālumā, krūmu stādīšana no inženiertīkliem 1 m atālumā.

20. augļu koku stādīšana 3 m attālumā no kaimiņu robežas, ķiršu un plūmju stādīšana 2 m attālumā no kaimiņu robežas, ogu stādīšana 1 m attālumā no kaimiņu robežas.

6. lelu seguma uzturēšanas kārtība un darbu veikšanas kārtība

pazemes komunikācijās, kas saistīti ar ceļu (ielu) segumu,

trotuāru, zālāju, zaļo apstādījumu izrakšanu

6.1. Šie noteikumi ir obligāti visām organizācijām, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas veic pazemes būvju, ceļu un tramvaja sliežu projektēšanu, celtniecību, remontu un ekspluatāciju pilsētas teritorijā.

6.2. Juridiskām un fiziskām personām ir aizliegts patvaļīgi veikt pilsētas teritorijā pazemes darbus, kas saistīti ar virszemes būvju atrakšanu,materiālu uzglabāšanu, piegāžot ar celtniecības atkritumiem ielu braucamo daļu, trotuārus un inženiertīklu trases.

6.3. Zemes darbu veikšana, ja ir projekts un celtniecības darbu atļauja laukumos, ielās, caurbrauktuvēs, parkos, skvēros, zālājos, kā arī pazemes komunikāciju remonts un celtniecība, kas saistīti ar virszemes būvju atrakšanu, tiek atļauta tikai pēc tiem projektiem, kas ir saskaņoti ar Būvvaldi, Komunālās saimniecības pārvaldi, Austrumu elektrotīkliem, Elektrotīklu Daugavpils rajonu, SIA "Daugavpils ūdens", uzņēmumu "Labiekārtošana", Tramvaju pārvaldi, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Ugunsdzēsības un glābšanas brigādi, Lattelekomu, Daugavpils līnijas tehnisko cehu, "Daugavpils Gāze" filiāli, Signalizācijas un sakaru distanci, Daugavpils elektroapgādes distanci, Siltumtīklu uzņēmumu.

Komunālās saimniecības pārvalde nosaka un rakstiskā veidā izdot atļaujas par zemes darbu veikšanu pilsētas teritorijā, to veikšanas kārtību un nosaka kalendāros termiņus.Bez tam pagalmu un resoru iecirkņu teritorijās nepieciešama papildus saskaņošana ar Dzīvokļu saimniecības uzņēmumu, resoru vai iecirkņu īpašniekiem. Ja pazemes būves šķērso pilsētas nozīmes maģistrāles, kurām ir pilnveidots segums, izdarot to izbūvi obligāti jāsaglabā vai jāatjauno segums.

6.4. Visām juridiskām un fiziskām personām ir aizliegts patvaļīgi veikt dažāda veida izrakumus, ieskaitot urbšanu, pāļu, cauruļu iedzīšanu un laukumu plānošanu dziļumā pāri 0,3 metriem; grunts karjeru izstrādi un velēnu sagatavošanu visā Daugavpils pilsētas teritorijā.

6.5. Pagaidu kustības slēgšana vai ierobežošana pilsētas ielās notiek tikai pēc apbraucamo ceļu ierīkošanas un to uzturēšanas no to organizāciju puses, kuras veic ceļu (ielu) segumu rakšanu, un pēc transporta kustības un gājēju drošības nodrošināšanas. Organizācijas, kas izvirza jautājumu par kustības ierobežošanu vai slēgšanu, saskaņo to ar Komunālās saimniecības pārvaldi un Ceļu satiksmes drošības direkciju.

6.6. Braukšana ar traktoriem un cita veida transporta līdzekļiem , kuri bojā ielu segumu, ir aizliegta pilsētas ielās, kurās ir bruģakmeņu, plātņu, asfalta, dzelzsbetona segums.

Braukšana ar traktoriem un cita veida mehānismiem, kuriem ir kāpurķēdes, pa ielām ar zemes, grants, šķembu un cita veida vienkāršo segumu ir atļauta katrā atsevišķā gadījumā tikai ar Komunālās saimniecības pārvaldes rakstisku atļauju.

Bojātos ielu segumus (ieskaitot vienkāršos) atjauno un sakārto tās juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas segumu bojājumus.

Smago un negabarīta kravu pārvadāšanu var veikt tikai ar Komunālās saimniecības pārvaldes rakstisku atļauju, kas saskaņota ar Celu satiksmes drošības direkciju.

6.7. Lai apzīmētu darbu veikšanas iecirkņus, katrai izrakšanas vietai jābūt nodrošinātai ar standarta nožogojumu un ceļa zīmēm, kas saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

Šķērsojot rakšanas gaitā ielu braucamo daļu, jānodrošina transporta netraucēta kustība, ierīkojot attiecīgus pārbraukšanas tiltus, bet, slēdzot ielu, pilnīgi jānodrošina šāda autotransporta kustība: ugunsdzēsības, ātrās palīdzības, policijas, avārijas dienestu.

Slēdzot caurbrauktuvi jāuzstāda atbilstoši standarta nožogojumi, ceļa zīmes, skaidras apvadceļa norādes, jānodrošina apgaismošana nakts laikā.

Izbūvējot pazemes būves zem trotuāriem, atbilstošām organizācijām, kas veic darbus, jānodrošina gājēju normāla kustība, kā arī iebraukšana pagalmos un ieeja mājās.

6.8. Nav pieļaujami nekādi plānoti vai neplānoti darbi pēc asfalta un betona vai cita pilnveidota seguma izbūvēšanas, izņemot avārijas darbus, kas saistīti ar ceļa segumu un trotuāru izrakšanu:

6.8.1. uz trotuāriem, skvēros un parkos triju gadu laikā;

6.8.2. uz ielas braucamās daļas piecu gadu laikā.

6.9. lelu braucamās daļas un trotuāru celtniecības, kapitālā remonta un rekonstrukcijas laikā pazemes būvju īpašniekiem saviem spēkiem un uz celtniecības organizācijas rēķina jāveic būvju pārbūve uz jaunajām atzīmētajām vietām pēc saskaņotiem projektiem.

6.10. Atklājot patvaļīgus atrakšanas gadījumus vai pazemes komunikāciju ierīkošanu, pārkāpjot noteikto trasi vai apstiprināto projektu, Komunālās saimniecības pārvaldei nekavējoties jāpieprasa darbus pārtraukt. Turpmākā darbu veikšana, kā arī pieslēgšanās esošajiem inženiertīkliem notiek tikai ar Būvvaldes, Komunālās saimniecības pārvaldes atļauju, saskaņojot to ar ieinteresētajiem dienestiem, bet vainīgie tiek saukti pie administratīvās atbildības.

6.11. Pagaidu nožogojumu un žogu iekārtošana celtniecības objektiem, kas traucē normālu kustību, tiek veikta tikai ar Komunālās saimniecības pārvaldes un Ceļu satiksmes drošības direkcijas atļauju, pēc skicēm, kuras ir apstiprinājusi Būvvalde.

7. Pazemes un virszemes būvju izbūves, pārkārtošanas

un remonta projektu saskaņošanas kārtība

7.1. Pazemes būvju izbūves, pārkārtošanas un remonta projekti, kā arī caurbrauktuvju, ielu, laukumu, tiltu, tramvaju un dzelzceļa sliežu celtniecības, rekonstrukcijas un kapitālā remonta projekti, kā arī skvēru ierīkošana un citi darbi, kas saistīti ar rakšanu, ir jāsaskaņo ar Būvvaldi, Komunālās saimniecības pārvaldi, kā arī ar attiecīgajiem dienestiem, kas norādīti šo Noteikumu 6.3. punktā.

Pazemes komunikāciju projektēšana tiek veikta balstoties uz trases izvēles aktu, kas ir saskaņots ar visiem pilsētas inženierdienestiem un Komunālās saimniecības pārvaldi.

Ja ir nesaskaņas attiecībā uz iecerētām trasēm, galīgo lēmumu pieņem pilsētas dome.

Par jaunu ceļamo vai rekonstruējamo māju, dzīvojamo masīvu, rūpniecisko uzņēmumu un citu projekta uzdevuma stadijā esošo objektu teritorijas labiekārtošanas jautājumi jāsaskaņo ar Būvvaldi un Komunālās saimniecības pārvaldi.

7.2. Tiek aizliegts mainīt apstiprinātās trases bez saskaņošanas ar Būvvaldi, kā arī ar citām ieinteresētajām organizācijām.

7.3. Saskaņotā projekta darbības termiņš tiek noteikts ne ilgāk par 1 gadu kopš saskaņošanas brīža.

8. Zemes darbu veikšanas atļauju izdošanas kārtība

8.1. Tiek aizliegta jaunu ceļa segumu celtniecība, veco ceļa segumu un mākslīgo ārējās labiekārtošanas būvju celtniecība, pilsētas teritorijā rekonstrukcija un kapitālais remonts bez saskaņota ar Būvvaldi, Komunālās saimniecības pārvaldi, Ceļu satiksmes drošības direkciju un citām ieinteresētām organizācijām projekta.

Beidzot ārējās labiekārtošanas objektu celtniecību (rekonstrukciju vai kapitālo remontu), izpildu dokumentācija tiek nodota Komunālās saimniecības pārvaldei.

Pazemes vai virszemes būvju celtniecība, izbūves un remonta darbi, kā arī nožogojumu un žogu ierīkošana var tikt veikta tikai pēc Būvvaldes un Komunālās saimniecības pārvaldes atļaujas saņemšanas, ja nepieciešams slēgt caurbrauktuves, pēc saskaņošanas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

8.2. Lai saņemtu zemes darbu veikšanas atļauju, ir nepieciešams iesniegt Komunālās saimniecības pārvaldē:

8.2.1. celtniecības atļauju no Būvvaldes;

8.2.2. projekta dokumentāciju, kas saskaņota ar visiem ieinteresētajiem dienestiem;

8.2.3. defektu aktu, kas sastādīts kopā ar Komunālās saimniecības pārvaldes pārstāvjiem, kurā tiek atspoguļots ceļu segumu stāvoklis līdz pazemes būvju izbūves darbu sākšanai un darbu apjoms, kas saistīts ar atjaunošanu;

8.2.4. ja pazemes būvju izbūves darbu apjoms ir liels, tad jāiesniedz darbu veikšanas tehnoloģiskais grafiks.

8.3. Pazemes komunikāciju izbūves veikšanas organizācijas vadītājs, meistars vai cita amatpersona, kas ir saņēmusi atlauju, ir administratīvi atbildīga par darbu veikšanu noteiktajos atļaujā termiņos un par darbu tehnoloģijas ievērošanu atbilstoši Latvijas celtniecības normatīviem.

9. Zemes darbu veikšanas kārtība

9.1. Visus pazemes komunikāciju remonta un izbūves un cietā seguma iekārtošanas darbus Daugavpils pilsētā var veikt tikai specializētas organizācijas, kurām ir licence.

9.2. Veicot rakšanas darbus transporta un gājēju kustības vietās, jāievēro darbu kārtība, kas nodrošina kustības drošību. Darbu kārtību un secību nosaka Komunālās saimniecības pārvalde.

Par transporta un gājēju kustības drošību zonā atbild personas, kas ir atbildīgas par darbu veikšanu.

9.3. Darbu veikšanas laikā atbildīgajai personai par darbu veikšanu vai personām, kuras to aizstāj, ir jāatrodas darba vietā, līdzņemot atļauju un apstiprināto projektu ar pilnu saskaņošanas tekstu.

9.4. Lai veiktu nepieciešamos drošības pasākumus un novērstu pazemes būvju bojājumus, personai, kas ir atbildīga par darbu veikšanu, ne vēlāk kā diennakti pirms darbu sākšanas ir jāizsauc uz darba vietu ieinteresēto organizāciju pārstāvji, jānosaka kopā ar viņiem pazemes būvju precīza atrašanās vieta un jāveic nepieciešamie pasākumi, kuriem jānodrošina pazemes būvju pilnīga saglabāšana.

9.5.Atklājot rakšanas laikā pazemes būves, kas nav norādītas projektā, turpmākie darbi nekavējoties jāpārtrauc un jāizsauc attiecīgās organizācijas pārstāvis. Turpmākie darbi tiek veikti tikai pēc iepriekšminētā pārstāvja norādījuma, par to tiek sastādīts akts un tiek informēta Komunālās saimmecības pārvalde.

9.6. Atbildīga par esošo būvju bojājumu ir organizācija, kas veic darbus, un personīgi tā persona, kas ir atbildīga par darbu veikšanu.

9.7. Strādājot ar akmens segumiem, akmens (bruģis) tiek sakrauts grēdās nožogojumu iekšpusē vai vietā, kuru speciāli ir ierādījusi Komunālās saimniecības pārvalde.

Celtniecības organizācijai ir jāveic liekās grunts, materiālu novākšana un darba vietas atbrīvošana ne vēlāk kā 24 stundas pēc tranšejas aizbēr™anas.

9.8. Uz ielām, laukumiem un citām labiekārtotām teritorijām tranšeju un būvbedru, kas domātas pazemes būvju izbūvei un virszemes būvju celtniecībai, izrakšana un aizbēršana ir jāveic ievērojot sekojošus nosacījumus:

9.8.1. tranšeju platumam jābūt minimālam (atbilstoši projektam) atkarībā no ārējiem gabarītiem;

9.8.2. tranšejas un būvbedres jānostiprina atbilstoši esošajiem zemes darbu veikšanas noteikumiem;

9.8.3. lai izvairītos no iegruvumiem, atjaunojot ceļa segumus, tranšejas un būvbedres aizbēršana tiek veikta ar smiltīm ne biezākā par 0,2 m slāņa, katru slāni ir jāsamitrina un jāblietē, bet ziemas laikā ar atvestām atkusušām smiltīm ar rūpīgu blietēšanu.

9.9. Tranšeju un būvbedres aizbēršanu veic celtniecības organizācija tehniskās uzraudzības tehniskā kontrolē sastādot aktu par aizbēršanas darbiem.

Ja tranšejas tiek aizbērtas ar neatbilstošu grunti vai bez nepieciešamās blietēšanas, organizācijai, kas veic aizbēršanas kvalitātes tehnisko kontroli, ir jāpārtrauc darbi un jāsastāda attiecīgs akts, kura izpilde ir obligāta.

Grunts noblietēšanas koeficientam caurbrauktuvēs ar pilnveidotu segumu, vai aizberot tranšejas, ir jābūt ne mazākam par 0,98 m. Organizācijas, kas veic pazemes komunikāciju ierīkošanu, ziemā segumu atjauno pagaidu variantā. Pavasarī segums jāatjauno pilnīgi.

Ja pēc ceļa segumu atjaunošanas divu gadu laikā izveidojas iegrime grunts nekvalitatīvas noblīvēšanas rezultātā tranšejā vai atjaunotā iecirkņa postījums,tad ceļu seguma atkārtotu atjaunošanu veic tā organizācija, kas izbūvēja pazemes komunikācijas.

9.10. Tiek aizliegts aizbērt ar grunti vai celtniecības materiālu zaļos apstādījumus, aku vākus, uzņēmējrežģus, lietus ūdens režģus un aizbūvēt tos ciet remontējot ceļu segumus, aizbērt ūdens noteku, lūkas un rinštokus. To aizsardzībai jāizmanto aizsargplāksnes un kārbas, kas nodrošina pieeju pie lūkām un akām.

9.11. Tiek aizliegts atsūknēt ūdeni no akām, būvbedrēm un pagrabiem tieši uz braucamo daļu.

Ūdens atsūknēšanu no būvbedrēm, tranšejām un akām var veikt lietus ūdens uztvērējā (saņēmējā) pie nosacījuma, ka pie sūkņa nolietnes tiek ierīkots nostādinātājs (koka kaste).

9.12. Pazemes būvju avāriju likvidācijas darbi tiek veikti nekavējoies, par ko ar telefonogrammu paziņo Komunālās saimniecības pārvaldei, pēc tam noformējot attiecīgu iesniegumu. Ja šie darbi turpinās ilgāk par 24 stundām, tad to noformēšana notiek parastā kārtībā.

Avārijas izrakumu vietas jānožogo visā izrakumu platībā un nakts laikā tās jāapgaismo. Visu lieko grunti pēc tranšeju aizbēršanas nekavējoties jānovāc, bet asfaltu un citus ceļa materiālus jāpiegādā demontēšanas vietās tām organizācijām, kas veikušas avārijas vietu atrakšanu.

9.13. Pilsētas galvenajās maģistrālēs ar intensīvu transporta un gājēju kustību pazemes būvju izbūves darbi jāveic 2—3 maiņās, visīsākā laikā. Mazi izrakumi jāveic tikai nakts laikā (pazemes komunikāciju kapitālā remonta un rekonstrukcijas laikā vecos, nederīgos vai neizmantojamos tīklus un būves pilnīgi nepieciešams demontēt).

Gadījumā, ja organizācija, kas veic atrakšanu, nepaspēj veikt darbus neatkarīgu no tās iemeslu dēļ, atbildīgajam par darbu veikšanu ir jāgriežas Komunālās saimniecības pārvaldē, lai pagarinātu darbu veikšanas termiņu.

9.14. Juridiskām un fiziskām personām, kas sistemātiski pārkāpj darbu veikšanas noteikumus, neievēro celtniecības noteiktos termiņus un savlaicīgi neiesniedz nepieciešamo informāciju, Komunālās saimniecības pārvalde var aizturēt atļaujas izdošanu darbu veikšanai līdz dotā jautājuma izskatīšanai.

9.15. Organizācija (pasūtītājs), kas veic ceļu, trotuāru, zālienu rakšanas darbus, lai izbūvētu pazemes komunikācijas, ja tai nav iespējams atjaunot iepriekšējā stāvoklī nopostīto ielu segumu:

9.15.1. līdz zemes veikšanas darbu atlaujas saņemšanai jāatrod darbuzņēmējs un jāsarunā ar viņu par seguma atjaunošanu;

9.15.2. divas dienas līdz darbu pabeigšanai jāinformē darbuzņēmējs par seguma atjaunošanu un jānosaka atjaunošanas termiņi, kādi norādīti atļaujā;

9.15.3. pēc darbu pabeigšanas jāaizber tranšeja (būvbedre), jānoblietē grunts, kā norādīts punktā 25.3., jānovāc liekā grunts un atkritumi;

9.15.4. sagatavo muldu šķembu pamatnei un asfalta segumam (uz zālājiem tiek sagatavota mulda auglīgai gruntij), izcērt bojātās asfalta apmales, nodot objektu darbuzņēmējam.

9.16. Darbuzņēmējs noteiktā termiņā atjauno segumu sākotnējā izskatā un nodod pasūtītājam.

9.17. Pasūtītājs, organizācija, kas saņēmusi atļauju zemes darbu veikšanai, nodod objektu Komunālās saimniecības pārvaldes pārstāvim.

9.18. Darbu veicējam jāievēro nosacījumi, kurus ir izvirzījusi Komunālās saimniecības pārvalde.

10. Elektrisko tīklu, pilsētas gāzes, ūdensvada

un kanalizācijas kā arī siltumtīklu ietaišu aizsardzība

A. Elektrisko tīklu aizsardzība

10.1. Visām juridiskām un fiziskām personām, kas veic atrakšanas darbus vairāk nekā 0,2 m dziļumā Daugavpils pilsētas robežās, uzņēmumu teritorijās, ielās, bulvāros, laukumos, zālienos bez 25.punktā norādītās atļaujas jāsaņem arī Austrumu elektrotīklu atļauja.

10.2. Visos gadījumos, kad darbi jāveic to organizāciju novērotāju obligātā klātbūtnē, kuras ekspluatē kabeļu tīklus, atrakšanu var veikt tikai viņu klātbūtnē.

10.3. Veicot darbus, ieguldītājiem jāizpilda tehniskie noteikumi, kas norādīti darbu izpildīšanas atļaujā, kā arī Austrumu elektrotīklu tehniskās uzraudzības pārstāvju norādījumi.

10.4. Aizliegts:

10.4.1. atrasties elektrisko tīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt elektroietaišu durvis, nožogojumus un lūkas, pieslēgties elektriskajiem tīkliem un darbināt komutācijas aparātus;

10.4.2. mest uz vadiem un balstiem, kā arī tuvināt tiem jebkādus priekšmetus;

10.4.3. kāpt uz elektrisko tīklu konstrukcijām, piesliet, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus;

10.4.4. laist gaisa pūķus, lidaparātu sporta modeļus un citus lidojošus priekšmetus.

10.5. Personām, kuras ievērojušas pārrautus, uz zemes gulošus vai nokārušos gaisvadu elektrolīniju vadus, kā arī gadījumos, ja draud vadu trūkšana vai balstu krišana, ja atvērtas elektroietaišu durvis, vai bojāti nožogojumi, nekavējoties par to jāziņo elektrisko tīklu dispečeram (tālrunis 52390, 71470).

10.6. Par bojājumiem atbildīgās personas un pilsoņi atlīdzina nodarītos zaudējumus elektrotīklu īpašniekam likumā noteiktajā kārtībā.

B. Pilsētas pazemes būvļu aizsardzība:

10.7. Ārējo ūdensvada, kanalizācijas, gāzes cauruļu un siltumtrases ierīkošanas darbi jāveic tikai saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kurus izdevusi SIA "Daugavpils Ūdens", gāzes saimniecība un siltumtīklu uzņēmums.

10.8. Aizliegts:

10.8.1. pazemes komunikācijas ierīkot kā pastāvīgas vai pagaidu būves, bērt atkritumus, izliet šķidrumus, kas satur skābes, sāļus, sārmus, mest kravas un stādīt kokus 2 metrus platā joslā uz katru pusi no malējā vada;

10.8.2. celt būves un veikt jebkādus celtniecības darbus, (kā pagaidu, tā pastāvīgos) pazemes gāzes tīklu aizsardzības zonā — augsta spiediena (6—12 MPa) zonā — 10 m, augsta spiediena (3—6MPa) — 7 m, vidēja spiediena — 4 m, zema spiediena — 2 m uz katru pusi.

10.9. Aizsprostot gāzes sadales un gāzes regulēšanas punktiem pievadceļus, celt būves tuvāk kā 10 m grupveida rezervuāru iekārtām.

10.10. Patvaļīgi pieslēgties gāzes tīkliem, kā arī veikt gāzes tīklu montāžu, uzstādīt gāzes aparātus un pieslēgt aprīkojumu.

10.11. Atvērt un noņemt aku vākus, kā arī atvērt un aizvērt gāzes vadu slēgierīces.

10.12. Visām organizācijām, kurām ir pazemes būves, pieņemot no jauna ierīkotos vai rekonstruētos pazemes tīklus ar būvēm uz tiem (akas, šahtas, kolektorus utt.), nepieciešams informēt par to "Daugavpils gāzi", lai organizētu jauno būvju iespējamās gāzes noplūdes kontroli.

10.13. Veicot zemes darbus, celtniecības organizācijām jānodrošina esošo pazemes komunikāciju (būvju) saglabāšana darbu zonā visa celtniecības laika gaitā. Ja rodas gāzes vada bojājums vai sajūtama gāzes smaka, personai, kas atbildīga par darba veikšanu, nekavējoties jāevakuē strādnieki no bīstamās zonas un jāinformē gāzes saimniecības avārijas dienests. Bojājuma vieta jānorobežo un jāorganizē apsardze. Pasākumi, kas nodrošina esošo pazemes komunikāciju saglabāšanu, jāparedz projektā.

10.14. Par bojājumiem, veicot zemes darbus, organizācija, atbildīgās personas un pilsoņi atlīdzina nodarītos zaudējumus komunikāciju īpašniekam likumā noteiktajā kārtībā.

11. Ceļu segumu un zaļo apstādījumu atjaunošanas kārtība

11.1. Visu veidu ceļu segumu, zaļo apstādījumu un virszemes būvju atjaunošana notiek noteiktajā laikā pēc Komunālās saimniecības pārvaldes rīkojuma atbilstoši iesniegtajiem tehniskajiem nosacījumiem:

11.1.1. izjaukto trotuāru atjaunošana, neatkarīgi no seguma veida, tiek veikta pilnā seguma platumā ierīkojot pamatni tranšeju izrakšanas platumā;

11.1.2. ielas braucamā daļa ar asfalta un betona segumu tiek atjaunota iepriekšējā stāvoklī, kas tiek fiksēts ar speciālu divpusēju aktu, kuru sastāda pirms darbu iesākšanas veidojot pazemes komunikācijas, bet kalto akmeņu bruģa un bruģa segumu tranšejas divkārtīgā platumā ar atkārtotu atjaunošanu pēc grunts nosēšanās tranšejā. Ceļu braucamās daļas asfaltēto segumu atjaunošanu pēc pazemes komunikāciju izveidošanas apmales tuvumā (ar palikušās strēmeles platumu 0,8 m) ir jāveic pilnīgi līdz apmalei, ceļu segums no klinkera kieģeļiem un asfalta plāksnēm ir jāatjauno visā platumā ar asfaltu un betonu;

11.1.3. ielu braucamā daļa, kurai nav cietā ceļa seguma, tiek atjaunota iepriekšējā stāvoklī ar nostiprināšanu un plānošanu, kas nodrošina transporta normālu caurbraukšanu;

11.1.4. grants segums tiek atjaunots iepriekšējā stāvoklī, kuru nosaka divpusējs akts, kas tiek sastādīts pirms rakšanas darbu sākuma;

11.1.5. ielas vai ceļa braucamā daļa ar cementu un betona segumu tiek atjaunota pilnā esošās plāksnes platumā;

11.1.6. zaļie apstādījumi tiek atjaunoti izrakumu platumā atbilstoši tehniskajiem nosacījumiem;

11.1.7. virszemes ceju būves (ceļa zīmes, ielu pārejas, gājēju nožogojumi u.c.) tiek atjaunotas uz organizāciju rēķina, kuras veikušas rakšanas darbus.

11.2. Atjaunotais ceļu segums tiek nodots pēc akta Komunālās saimniecības pārvaldei ar izpildījuma skici un tāmi par faktiski izpildītā darba apjomu.

12. Jaunas celtniecības plānošana un

esošo pazemes komunikāciju (būvju) pārveidošana

12.1. Jaunu pazemes komunikāciju izveidošana un esošo komunikāciju pārveidošana, parasti tiek veikta līdz ielu, pārbrauktuvju, laukumu rekonstrukcijai (kapitālajam remontam), kā arī citiem labiekārtošanas darbiem, vai to norises laikā, ņemot vērā celtniecības perspektīvos plānus.

12.2. Lai saskaņotu ielu, ceļu un pazemes komunikāciju celtniecības un rekonstrukcijas darbu veikšanu, Komunālās saimniecības pārvaldei ir jāizstrādā līdz katra gada l.martam darba plāns (izņemot avārijas), ceļu seguma kapitālā remonta un pilsētas pazemes būvju plāns uz nākošo gadu, saskaņojot darbus savā starpā, neatkarīgi to resoru piederības, piedaloties visām ieinteresētajām organizācijām un resoriem, un iesniedzot šos plānus pilsētas domes plānu un ekonomikas nodaļai.

12.3. Visām pilsētas juridiskajām un fiziskajām personām, kuras nākošajā gadā veiks pazemes komunikāciju celtniecības vai remonta darbus, jāiesniedz līdz tekošā gada l.martam iesniegums Komunālās saimniecības pārvaldei ar trases shēmu pielikumu.

Gadījumā, ja iesniegumi nav iesniegti norādītajos termiņos, atļauja par zemes darbu veikšanu nākošajā gadā netiek izsniegta.

13. Izpildījuma rasējumu noformēšana un uzcelto

pazemes komunikāciju (būvju) pieņemšana ekspluatācijā

13.1. Pazemes komunikāciju (būvju) izpildījuma rasējumus sastāda celtniecības organizācijas celtniecības darbu procesā atbilstoši Latvijas celtniecības normām:

13.1.1. beidzot pazemes komunikāciju izbūvi pirms tranšeju un būvbedru aizbēršanas, celtniecības organizācijai ir jāsastāda izbūvētās trases izpildījuma rasējums mērogā un uz projekta pamata. Tie jāparaksta personai, kura sastādījusi rasējumus un veikusi izpildījuma ģeodēzisko fotografēšanu. Rasējums jāpavairo 3 eksemplāros;

13.1.2. nepieciešamības gadījumā, lai precīzi pārbaudītu trases atrašanās vietu plānā un augstuma atzīmes, izbūvētās pazemes komunikācijas kontrolei jāveic ģeodēziskā uzņemšana.

13.2. Kontroles ģeodēzisko uzņemšanu veic Valsts zemes dienests pēc pasūtītāja iesnieguma ne vēlāk kā 5 dienas pēc iesnieguma saņemšanas. lesnieguma pielikumā jābūt izpildījuma rasējumiem, kurus sastādījusi celtniecības organizācija.

13.3. Kontroles uzņemšanas materiālus izskata atbildīgie inženierdienesti, kas, nosakot tīklu izbūves pareizību, pieņem tos ekspluatācijā. Ja tiek konstatētas novirzes no projekta, atbildīgie inženierdienesti lemj jautājumu par nepieciešamajiem labojumiem un pārbūvi.

13.4. Par ierīkoto pazemes komunikāciju sastādīšanas pareizību un savlaicīgu iesniegšanu ir atbildīgi celtniecības un montāžas organizāciju darbinieki un pasūtītāji.

 

14. Zīmju un informācijas sistēmu, reklāmu,

afišu un mazo arhitektūras formu uzstādīšana

14.1. Visa veida informācijas un reklāmas, atsevišķu pilsētas vides veidošanas elementu izvietošana tiek atļauta kārtībā, kuru nosaka pilsētas dome.

14.2. Sabiedrības, uzņēmumi, iestādes, organizācijas un fiziskās personas, kas reklamē savas preces un sniegtos pakalpojumus, var uzstādīt dažāda veida reklāmu tikai ar īpašnieka vai darba devēja piekrišanu pēc projektiem, kurus apstiprinājusi Būvvalde, tajās vietās, kas ir saskaņotas ar Komunālās saimniecības pārvaldi, Ceļu satiksmes drošības direkciju, pilsētas galveno mākslinieku un pilsētas inženierdienestiem.

14.3. Visa reklāma un informācija tiek veidota valsts valodā. Zīmju un informācijas īpašniekiem jāseko valsts valodas pareizības pielietošanai, tāpēc reklāmu projekti un dažādi informācijas teksti, kas tiek izmantoti kā reklāma, ir jāsaskaņo ar Valsts valodas inspekciju.

14.4. Reklāmas, izkārtņu, paziņojumu un citas informācijas īpašniekiem ir jāseko tās stāvoklim un savlaicīgi tā jānoņem vai jāatjauno.

Gadījumā, ja netiek ievēroti šie noteikumi, reklāmas un informācijas sistēmas ir jānoņem uz īpašnieka rēķina.

14.5. Tiek aizliegts mainīt ēku arhitektūras elementus, nojaukt vai uzstādīt mazās arhitektūras formas bez saskaņošanas ar Būvvaldi, pieminekļu aizsardzības nodaļu, nepieciešamības gadījumā, ar pieminekļu aizsardzības inspekciju.

14.6. Veco mākslinieciskās noformēšanas objektu atjaunošanu un jauno izstrādi, kā arī labiekārtošanas elementus, interjerus, ēku krāsošanu, monumentāli dekoratīvā rakstura darbus, kas saistīti ar pilsētas vidi, var veikt tikai pēc saskaņošanas ar Būvvaldi, Pieminekļu aizsardzības inspekciju, pilsētas galveno mākslinieku, Komunālās saimniecības pārvaldi.

15. Kapsētu uzturēšanas un ekspluatācijas noteikumi

Daugavpils pilsētā

15.1. Zemes gabalu iedalīšanu kapu vietām veic kapsētu administrācija pēc normām un kārtībā, kuru nosaka pilsētas domes 25.06.1998. lēmums Nr.448.

15.2. Metāliskā vai cita veida nožogojuma uzstādīšanu var veikt saskaņojot ar kapsētu administrāciju.

15.3. Tiek aizliegts:

15.3.1. patvaļīgi mainīt kapsētas administrācijas iedalīto kapa vietu gabalu platību;

15.3.2. apmeklēt kapsētas ar suņiem vai citiem mājdzīvniekiem;

15.3.3. braukt ar mašīnām, motocikliem, velosipēdiem pa kapsētu teritoriju;

15.3.4. pārdot vainagus, ziedus, sveces un citus izstrādājumus kapsētu teritorijā bez atbilstošas atļaujas;

15.3.5. nojaukt, lauzt, bojāt kapakmeņus, zaļos apstādījumus, kapsētu nožogojumu, kā arī zagt ziedus un vainagus no kapu vietām.

16. Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi

16.1. Kultūras pieminekļu restaurāciju, remontu un konservāciju, kā arī speciālus pieminekļu izpētes darbus un arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

16.2. Uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, firmām, kas celtniecības, ceļu būves un citu darbu procesā atklājušas arheoloģijas un citus objektus ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību, par to jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un jāpārtrauc darbi.

16.3. Aizliegta kultūras pieminekļu iznīcināšana un pārveidošana. Kultūras pieminekļa pārveidošana pieļaujama, lai piešķirtu tam sākotnējo veidolu, kā arī, ja tas ir vienīgais pieminekļa saglabāšanas veids.

16.4. Aizliegts mainīt veco logu rāmju rūtojuma shēmu un balkona margu formu, ja ēka atzīta par arhitektūras pieminekli, ir sabiedriski nozīmīga, vai atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, cietoksnī.

16.5. Aizliegts bez saskaņošanas ar VKPAI veikt projektēšanu un jaunu objektu celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā un cietoksnī, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi.

16.6. leplānotie remonta darbi kultūras pieminekļos ir jāveic savlaicīgi un pilnā apjomā. Pieminekļa īpašnieks trīs mēnešu laikā pēc darbu pabeigšanas iesniedz inspekcijā pārskatu par piemineklī veiktajiem darbiem.

16.7. Aizliegts izmantot pieminekļus un to teritorijas:

16.7.1. par eksplozīvu un ugunsnedrošu materiālu ražotnēm un noliktavām;

16.7.2. par tādu materiālu ražotnēm un noliktavām, kas piesārņo piemineklu teritorijas, ūdens baseinus un atmosfēru;

16.7.3. par ražotnēm ar iekārtām, kas vibrāciju rezultātā bojā pieminekļa konstrukcijas;

16.7.4. par ražotnēm ar pieminekļiem nevēlamu temperatūras un gaisa mitruma režīmu un ķīmiski aktīvu vielu pielietojumu.

16.8. Zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā zemes likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tikai tad, ja nākamais lietotājs vai īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekla izmantošanu un saglabāšanu.

16.9. Kultūras pieminekļa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļu īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

17. Suņu un kaķu turēšanas noteikumi Daugavpils pilsētā

A. Vispārīgie noteikumi

17.1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā realizējama vienota suņu reģistrācija un kaķu uzskaite, to turēšana, suņu turēšanas nodevas nomaksāšana un dzīvnieku klaiņošanas novēršana Daugavpilī.

17.2. Vienota suņu reģistrācija, kaķu uzskaite, to turēšanas noteikumu izpilde samazinās dzīvnieku radīto traumu skaitu un iespējas inficēties ar trakumsērgu, novērsīs postījumus apstādījumos, dārzos un parkos, reglamentēs šo dzīvnieku humānu turēšanu, kā arī iezīmēšanu, identificēšanu un pārvadāšanas kārtību.

17.3. Turēt suņus un kaķus atļauts atsevišķos dzīvokļos, kurus aizņem viena ģimene, bet dzīvokļos, kuros dzīvo vairākas ģimenes — tikai savā apdzīvojamā platībā, ja ir visu īrnieku rakstveida piekrišana.

17.4. Rodoties nelabvēlīgai epizootiskai situācijai, Valsts veterinārais dienests, kā arī atsevišķos gadījumos (pastāvīgu antisanitāru apstākļu radīšana, suņa nepārtraukta riešana u.c.) pašvaldība ierobežo vai aizliedz turēt suņus vai kaķus, kā arī regulē maksimālo suņu un kaķu skaitu vienā dzīvoklī vai mājā, respektējot un aizsargājot iedzīvotāju likumīgās tiesības un intereses.

17.5. Nekustamā īpašuma saimnieki vai to apsaimniekotāji viņiem piederošajos objektos un teritorijās nedrīkst pieļaut klaiņojošu suņu un kaķu uzturēšanos vai barošanu. Ja minētie dzīvnieki parādās, jāizsauc klaiņojošo suņu un kaķu izolācijas dienests, kas tos izķers.

17.6. Namu pārvaldēm, namu īpašniekiem (pārvaldniekiem) divas reizes gadā (līdz 15.janvārim un 15.jūlijam) jāiesniedz informācija Dzīvokļu saimniecības uzņēmumam par suņu un kaķu skaitu viņiem piederošajās (pārvaldāmajās) mājās.

17.7. Daugavpils pilsētas veterinārais dienests nodrošina pilsētas veterinārās iestādes ar vienota parauga suņa vakcinācijas apliecībām. Suņa reģistrācijas žetona numurs un visas vakcinācijas norādāmas dzīvnieka vakcinācijas apliecībā. Suņus un kaķus vakcinēt pret trakumsērgu drīkst tikai licencēti veterinārārsti, kuri noslēguši līgumu ar Daugavpils pilsētas veterināro dienestu. Vakcinēšana tiek veikta saskaņā ar valsts pretepizootisko pasākumu programmu.

B. Suņu un kaķu īpašnieku(valclītāju) pienākumi

17.8. Suņu un kaķu īpašnieku (valdītāju) pienākumi ir:

17.8.1. nodrošināt dzīvniekam atbilstošus dzīves apstākļus un līdz attiecīgā gada l.janvārim un l.jūlijam ziņot namu pārvaldei vai mājas īpašniekam (pārvaldniekam) par suņu un kaķu skaitu dzīvoklī;

17.8.2. ierasties veterinārajā iestādē vai pie licencēta veterinārārsta (līdzi ņemot kvīti par suņa turēšanas nodevas samaksu), lai saņemtu suņa reģistrācijas žetonu un vakcinācijas apliecību. Jauniegūtais suns reģistrējams 2 nedēļu laikā. Kucēni jāreģistrē un kaķi jāuzskaita līdz 3 mēnešu vecuma sasniegšanai;

17.8.3. nodrošināt regulāru suņu un kaķu vakcinēšanu pret trakumsērgu. Pret trakumsērgu dzīvnieki vakcinējami ar trešo dzīvības mēnesi Valsts veterinārā departamenta noteiktajā kārtībā. Izdevumus, kas saistīti ar suņa vai kaķa vakcinēšanu, sedz dzīvnieka īpašnieks;

17.8.4. nodrošināt, lai suņiem, atrodoties ārpus dzīvokļa vai mājas, būtu kaklasiksna ar tai piestiprinātu reģistrācijas žetonu. Ārpus telpām suņus turēt tikai piesietus vai izolētā teritorijā (labi iežogotos pagalmos), izliekot uzrakstu "Nikns suns";

17.9. Pēc veterinārās vai medicīnas institūcijas pieprasījuma īpašniekam suņi vai kaķi jānogādā veterinārajā iestādē klīniskajai apskatei, novērošanai vai piespiedu aprūpei. Suņus un kaķus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir saslimuši ar trakumsērgu, aizliegts pārvadāt sabiedriskajos transportlīdzekļos.

17.10. Dzīvnieka īpašniekam, no kura suņa vai kaķa ir cietuši cilvēki vai mājdzīvnieki, par to nekavējoties jāziņo veterinārajam dienestam un medicīnas iestādei, lai veiktu dzīvnieku apskati un novērošanu un sniegtu medicīnisko palīdzību cietušajam cilvēkam. Traumā vainojamā suņa vai kaķa īpašniekam ir jādara zināms cietušajam cilvēkam savs vārds, uzvārds, adrese.

17.11. Ja suņa vai kaķa piespiedu novērošana notiek dzīvnieka īpašnieka dzīvesvietā, viņam nekavējoties jāinformē attiecīgais veterinārais speciālists par izmaiņām dzīvnieka uzvedībā vai par tā nobeigšanos. Pēc 15 dienu ilgas piespiedu novērošanas dzīvnieks jāparāda veterinārajam speciālistam, lai saņemtu galīgo atzinumu.

17.12. Ja dzīvnieka īpašnieks atsakās vai izvairās no viņam piederošo dzīvnieku apskates, vai piespiedu novērošanas, vai nenodrošina dzīvnieka izolāciju, dzīvnieka īpašnieks tiek sodīts likumā noteiktajā kārtībā.

17.13. Izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka veterināro apskati, izolāciju, novērošanu,iemidzināšanu, piespiedu atņemšanu sedz dzīvnieka īpašnieks.

17.14. Aizliegtas suņu cīņas un suņu dresēšana šim nolūkam.

17.15. ledzimtās agresivitātes dēl aizliegts turēt un vairot sabiedrībai bīstamos pitbulterjera šķirnes suņus. Pitbulterjera šķirnes suņi, kas iegādāti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, pakļaujami sterilizācijai.

17.16. Atļauts veidot klaiņojošo suņu pansionātus, dzīvniekus obligāti pakļaujot sterilizācijai.

17.17. Atļauts veidot pašvaldības licencētas dzīvnieku viesnīcas.

17.18. Pārtikas preču veikalos un noliktavās atļauts turēt vakcinētus kaķus.

C. Klaiņojošo suņu un kaķu izķeršana, izolācija un iznīcināšana.

17.19. Suņi un kaķi, kuri bez īpašnieka klātbūtnes atrodas uz ielas, tirgos, laukumos, pludmalēs, sabiedriskajos transportlīdzekļos un citās sabiedriskajās vietās, uzskatāmi par klaiņojošiem.

17.20. Klaiņojošie suņi neatkarīgi no to šķirnes un nozīmes (arī ar kaklasiksnām, žetoniem un uzpurņiem) un klaiņojošie kaķi jāizķer un jāizolē dzīvnieku izolācijas dienestam.

17.21. Klaiņojošie suņi bez kaklasiksnām, kā arī izķertie suņi, kuriem ir kaklasiksna ar piestiprinātu žetonu, jānogādā dzīvnieku savākšanas punktā; 5 dienu laikā īpašnieks var dzīvnieku saņemt, uzrādot suņa vakcinācijas apliecību un sedzot visus ar suņa izķeršanu, transportēšanu un uzturēšanu saistītos izdevumus. Ja īpašnieks savu suni nevēlas saņemt, tas tiek pārdots vai iemidzināts.

17.22. Izķertos kaķus iemidzina diennakts laikā. Kaķus ar kaklasiksnām tur 3 diennaktis.

17.23. Izķertie pret trakumsērgu vakcinētie kaķi un suņi, kas sakoduši cilvēkus vai mājdzīvniekus, tiek izolēti 15 dienu ilgai novērošanai un atdoti tikai pēc novērošanas un licencēta veterinārārsta atzinumu saņemšanas.

17.24. Ja izķertie suņi un kaķi, kas sakoduši cilvēkus vai mājdzīvniekus, nav bijuši vakcinēti pret trakumsērgu, tie tiek izolēti 15 dienu ilgai novērošanai, pēc tam neatkarīgi no novērošanas rezultātiem saskaņā ar 15.03.1994. "Dzīvnieku trakumsērgas profilakses un likvidācijas instrukciju Latvijas Republikā" tiek iemidzināti.

18. Dzīvojamo māju un neapdzīvoto ēku

uzturēšanas noteikumi Daugavpils pilsētā

Šie noteikumi tiek ieviesti, lai nodrošinātu pilsētas dzīvojamā un neapdzīvotā fonda saglabāšanu, uzturētu ēkas lietošanas kārtībā, piešķirtu pilsētai sakoptu izskatu, novērstu kārtības pārkāpumus dzīvojamās mājās.

18.1. Visas dzīvojamās un neapdzīvotās ēkas pilsētā jāuztur lietošanas kārtībā un tīrībā.

18.2. Juridiskām un fiziskām personām, kas ir dzīvojamo, dienesta vai ražošanas ēku īpašnieki vai nomnieki, tai skaitā arī attiecībā uz denacionalizētajām mājām un valsts īpašumā esošajām mājām, ir savlaicīgi jāveic viņiem piederošo māju un uz tām attiecināto celtņu remonts, jāsagatavo tās ekspluatācijai ziemā.

18.3. Dzīvojamo un neapdzīvoto ēku īpašniekiem jāuztur pagalmu teritorijas un pie ēkām blakusesošās teritorijas atbilsto™i Daugavpils pilsētas labiekārtošanas noteikumiem.

18.4. Kopējās platības uzkopšanu dzīvojamo māju iekšpusē (kāpņu telpas, ejas u.c.) veic mājas iedzīvotāji atbilstoši kārtībai, kuru noteicis Dzīvokļu saimniecības uzņēmums, dzīvokļu kooperatīvi, sabiedrības un citi īpašnieki.

18.5. Gadījumos, ja tiek nozagti vai ļaunprātīgi bojāti dzīvojamās mājas elementi, inženieriekārtas un piesārņota kanalizācija, to atjaunošana notiek par vainīgās personas līdzekļiem.

18.6. Dzīvokļa, neapdzīvotās telpas, kuros ir atslēgtas no centrālapkures sistēmas, īpašniekam, nomniekam jānodrošina ēkas īpašnieka, Siltumtīklu un alternatīvās apkures dienesta pārstāvju brīva pieeja dzīvokļiem (telpām), lai pārbaudītu un reģistrētu uzskaites ierīču rādītājus, pārbaudītu temperatūras atbilstību dzīvoklī (telpā) projektā un rādītājiem.

18.7. Uz katras ēkas jābūt mājas numuram, kas izgatavots pēc noteiktā parauga, kā arī plāksnei ar ielas nosaukumu (kur tas ir nepieciešams). Māju numurus izgatavo uz ēkas īpašnieka rēķina.

18.8. Tiek aizliegts:

18.8.1. zagt vai ļaunprātīgi bojāt dzīvojamās mājas elementus, ieskaitot durvis, slēdzenes, logus, elektroskaitītājus, elektrovadus un lampas, apgaismes ķermeņus, mēraparātus, siltuma mezglu inženieriekārtas, liftu iekārtas, pagalmu labiekārtošanas elementus un pārējo;

18.8.2. rezervuāru ierīču un gāzes regulēšanas punktu nožogojuma bojāšana, kā arī nepiederošu personu iekļūšana iepriekšnorādīto iekārtu teritorijā;

18.8.3. Siltumtīklu uzņēmuma un Dzīvokļu saimniecības uzņēmuma lūku siltumizolācijas un citu iekārtu bojāšana un zagšana;

18.8.4. balkonu un lodžiju, kāpņu telpu, bēniņu, pagrabu, ūdens mērīšanas mezglu, siltuma mezglu un māju blakusesošo teritoriju piekrāmēšana un aizkraušana ar vecām mēbelēm, sadzīves un celtniecības atkritumiem, ēdienu atliekām, taru u.c., kā arī garāžām blakusesošo teritoriju, kuras apkalpo Dzīvokļu saimniecības uzņēmums, piekrāmēšana;

18.8.5. dzīvojamo māju pagrabos esošo šķūnīšu antisanitārais stāvoklis un piekrāmēšana; šķūnīši tiek iedalīti dzīvokļu īrniekiem saimnieciskām vajadzībām;

18.8.6. motociklu, mopēdu, kā arī degvielas un eļļas materiālu uzglabāšana pagrabu šķūnīšos;

kanalizācijas piesārņošana, neuzmanīga apiešanās ar ūdens apgādes un apkures sistēmu elementiem, kas var novest pie dzīvoklu pārplūdināšanas;

18.8.7. ūdens padeves, gāzes un siltuma padeves dzīvojamā mājā vai dzīvokļos noslēgšana (aizverot slēdzējarmatūru vai ar citu metodi) nesaskaņojot ar SIA "Daugavpils ūdens", Siltumtīkliem, Daugavpils gāzes filiāli, Dzīvokļu saimniecības uzņēmumu un citiem ēku īpašniekiem, kā arī elektroenerģijas atslēgšana nesaskaņojot ar Austrumu elektrotīkliem, Dzīvokļu saimniecības uzņēmumu un citiem māju īpašniekiem;

18.8.8. ļaunprātīga ūdens mērītāju un gāzes skaitītāju bojāšana un plombu noraušana;

18.8.9. patvaļīga siltumapgādes, ūdensapgādes tīklu, kanalizācijas sistēmas, gāzes apgādes, elektroapgādes sistēmu ieslēgšana, izslēgšana un shēmas izmaiņa, kā arī patvaļīga pieslēgšanās pie iepriekšminētiem tīkliem bez saskaņošanas ar Siltumtīklu uzņēmumu, SIA "Daugavpils ūdens", "Daugavpils Gāze" filiāli, Austrumu elektrotīkliem un Dzīvokļu saimniecības uzņēmumu;

18.8.10. patvaļīga ēku rekonstrukcija, ēku fasādes izmaiņa, lodžiju (balkonu) iestiklošana vai pārkārtošana bez pilsētas Būvvaldes un Dzīvokļu saimniecības uzņēmuma piekrišanas;

18.8.11. patvaļīga antenu uzstādīšana uz dzīvojamām mājām un neapdzīvotām mājām nesaskaņojot ar Dzīvokļu saimniecības uzņēmumu un citiem ēku īpašniekiem;

18.8.12. patvaļīga reklāmu uzstādīšana uz dzīvojamām un neapdzīvotām mājām, žogiem, kā arī paziņojumu un citas informācijas uzlīmēšana vai izkāršana bez Dzīvokļu saimniecības uzņēmuma vai citu īpašnieku piekrišanas;

18.8.13. ieejas pakāpienu un lieveņu iekārtošana no dzīvojamo māju un citu ēku ārējās daļas nesaskaņojot ar Būvvaldi, Dzīvokļu saimniecības uzņēmumu, Komunālās saimniecības pārvaldi, kā arī logu rāmju nomaiņa, jumta seguma mezglu un konstrukciju nomaiņa;

18.8.14. kiosku, nojumes un laukumu celtniecība uz pilsētas gāzesvada, ūdensvada, kanalizācijas tīkliem, siltumapgādes, sakaru tīkliem un aizsargājamajā zonā bez attiecīgas saskaņošanas;

18.8.15. patvaļīga dzīvokļu, neapdzīvotu un īrētu ēku un telpu pārkārtošana un jauna plānošana, kā arī telpu un ēku izmantošanas profila izmaiņa bez pilsētas domes atļaujas;

18.8.16. asfalta un citu segumu izrakšana, kā arī zemes darbu veikšana pilsētas pašvaldības dzīvojamo un neapdzīvoto māju piemāju teritorijās bez Dzīvoklu saimniecības uzņēmuma vai Remontu un ekspluatācijas iecirkņa rakstiskas piekrišanas;

18.8.17. nesaskaņota koku un krūmu stādīšana pie dzīvojamām mājām un piemāju teritorijas bez Dzīvokļu saimniecības uzņēmuma Remontu un ekspluatācijas iecirkņu atļaujas;

18.8.18. aizliegts iedzīvotājiem barot klaiņojošus kaķus un suņus dzīvojamo māju pagrabos un piemāju teritorijās;

18.8.19. uzlauzt aizvērtās ar atslēgu lūkas izejas uz bēniņiem un jumta segumu, kā arī atrasties nepiederošām personām uz jumtiem, bēniņiem un pagrabos, siltuma mezglos un dzīvojamo un neapdzīvoto māju tehniskajos koridoros;

18.8.20. patvaļīgi mainīt ēku fasādes apdares materiālu (sevišķi rajonos ar vēsturisko koka apbūvi);

18.8.21. dzīvojamo māju, ražošanas ēku un saimniecisko būvju celtniecība bez apstiprināta projekta un Būvvaldes atļaujas uz zemes gabaliem, kas pieder fiziskām personām kā to privātīpašums.

Domes priekšsēdētājs A.Vidavskis