Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 24.aprīlī

EM: Par naftas produktu rezervju uzglabāšanu ārvalstīs

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Latvijas Republikas valdības līgumu projektus par savstarpēju jēlnaftas un/vai naftas produktu krājumu uzglabāšanu sešu valstu – Dānijas, Lietuvas, Somijas, Igaunijas, Zviedrijas un Nīderlandes – teritorijās. Līgumus no Latvijas valdības puses pēc to apstiprināšanas parakstīs ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Lai Eiropas Savienības dalībvalstīs enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem, Eiropas Komisija ar atsevišķu direktīvu visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, uzlikusi pienākumu uzturēt obligātās naftas produktu rezerves.

Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts ir tiesīga uzglabāt obligātās naftas rezerves citas dalībvalsts teritorijā, noslēdzot attiecīgu starpvaldību līgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kurā tiks uzglabātas naftas produktu rezerves.

Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija, kura apstiprināta Ministru kabinetā 2006.gada 27.jūnijā, paredz valsts naftas produktu rezervju uzturēšanu 50% apjomā Latvijas teritorijā un 50% apjomā citā Eiropas Savienības teritorijā. Šāds variants, kad daļa no valsts uzturamajām rezervēm tiek uzglabāta Latvijā un daļa citā Eiropas Savienības dalībvalstī, būtu uzskatāms par pietiekami sekmīgu, lai nodrošinātu ekonomisko izdevīgumu un palielinātu konkurenci naftas produktu uzglabāšanas pakalpojuma sniedzēju vidū, kā arī pietiekamu apgādes ar naftas produktiem drošumu krīzes situācijās. Finansējums valsts daļas naftas rezervju izveidei un uzglabāšanai nodrošināms no valsts budžeta līdzekļiem.

Līgumu projekti un atbilstoši MK noteikumi (ar kuriem tiek apstiprināti līgumu teksti) 24.aprīlī tika nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Līgumu pašreizējās redakcijas ir saskaņotas ar šo valstu atbildīgajām institūcijām – Dānijas Klimata un enerģētikas ministriju, Lietuvas Ekonomikas ministriju, Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministriju, Igaunijas Naftas produktu krājumu uzkrāšanas aģentūru, Zviedrijas Uzņēmējdarbības, ekonomikas un sakaru ministriju un Nīderlandes Ekonomikas ministriju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par kvalitatīvas dokumentu skenēšanas sistēmas ieviešanu Valsts ieņēmumu dienestā

Valsts sekretāru sanāksmē 24.aprīlī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtajiem numuriem un noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

Lai samazinātu resursus, kas nodokļu maksātājiem nepieciešami, sagatavojot un iesniedzot VID pārskatus par kvīšu un biļešu izlietojumu, ar grozījumiem MK noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas ierīču un iekārtu lietošanas kārtību plānots svītrot divus to pielikumus:

• pārskats par numurēto un VID teritoriālajā iestādē reģistrēto kvīšu izlietojumu (4.pielikums);

• pārskats par numurēto un VID teritoriālajā iestādē reģistrēto biļešu izlietojumu (5.pielikums).

Savukārt no MK noteikumiem par pavadzīmēm ar VID piešķirtajiem numuriem plānots svītrot 3.pielikumu – pārskats par pavadzīmju numuru izlietojumu.

Paredzams, ka MK noteikumi tiks papildināti ar tiesību normu, kas noteiks nodokļu maksātājiem pienākumu pārskatos par kvīšu, biļešu un pavadzīmju numuru izlietojumu norādīt līdzīgu informāciju, kāda šobrīd tiek prasīta noteikumu pielikumos. Salīdzinot norādāmās ziņas, plānots, ka nodokļu maksātājiem turpmāk vairs nebūs jānorāda kopējais izlietotais un anulētais kvīšu un biļešu skaits, kā arī kopējā darījuma summa, kas norādīta izlietotajās un anulētajās biļetēs.

MK noteikumos tiks reglamentēta tikai pārskatos par kvīšu, biļešu un pavadzīmju numuru izlietojumu norādāmā informācija. Minētos pārskatus būs iespējams iesniegt īpašās veidlapās, kas tiks izstrādātas VID Dokumentu digitalizācijas sistēmas ietvaros. Veidlapas būs pieejamas un aizpildāmas gan elektroniskā, gan papīra formā.

Grozījumi MK noteikumos nepieciešami, lai VID ieviestu kvalitatīvo dokumentu skenēšanu. Tā ir automatizēta datu ievades sistēma, ar kuras palīdzību datorprogramma informāciju no speciāli izstrādātas papīra formas dokumentiem spēj nolasīt, identificēt un automātiski ievadīt datubāzē. Kvalitatīvās dokumentu skenēšanas norisei nepieciešama skenējamo dokumentu formu izveidošana skenēšanai piemērotā formā.

Šobrīd VID norit kvalitatīvās dokumentu skenēšanas ieviešana, īstenojot Dokumentu digitalizācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas projektu, kas nodrošinās efektīvāku resursu izlietojumu, kā arī uzlabos un pilnveidos VID sniegtos pakalpojumus. Projekta ieviešanas gaitā ir veikta skenējamo dokumentu formu analīze un pārveidošana skenēšanai piemērotā formātā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

24.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta aktualizētā Tieslietu ministrijas (TM) darbības stratēģija 2007.–2009.gadam. TM izstrādātā stratēģija ir plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti ministrijas mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums.

TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā norādīts, ka veiktas dažādas izmaiņas 2006.gada 31.oktobrī valdībā apstiprinātajā TM stratēģijā 2007.–2009.gadam. Visās budžeta programmās ir precizētas rezultatīvo rādītāju 2007.gada skaitliskās vērtības, norādot jaunākos pieejamos datus. Katras budžeta programmas sadaļas finansējuma tabulas ir precizētas atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2008.gadam”. Papildus tam jauno politikas iniciatīvu saraksts katrai budžeta programmai ir precizēts atbilstoši tai informācijai, kas iesniegta Finanšu ministrijā.

Piemēram, koncepcijas par ieslodzīto konvojēšanu un apsardzi ārpus ieslodzījuma vietām izstrādes termiņš mainīts no 2007.gada uz 2008.gadu, jo sakarā ar apstiprināto plānu par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamajiem uzdevumiem steidzamo uzdevumu sarakstā bija cita TM dokumenta – Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija – izstrāde.

Aktualizētajā darbības stratēģijā ir iekļauta jaunā Tieslietu ministrijas struktūrshēma. Saskaņā ar stratēģiju TM virsmērķis ir nodrošināt tiesiskumu Latvijas valstī. Lai to pildītu, stratēģijā izvirzītas vairākas rīcībpolitikas jeb darbības virzieni:

1) TM kompetencē esošās tiesību jomas:

• konstitucionālās tiesības,

• administratīvās tiesības un administratīvie sodi,

• krimināltiesības,

• civiltiesības (privāttiesības), īpaši izdalot to sastāvā esošās komerctiesības un nekustamā īpašuma tiesības,

• starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;

2) tiesu darbības nodrošināšana;

3) tiesību aktu kvalitātes uzlabošana un pieejamības nodrošināšana.

TM savus darbības virzienus īsteno piecās budžeta programmās: “Tieslietu politikas izstrāde”, “Tiesu sistēma”, “Kriminālsodu izpilde”, “Tieslietu politikas ieviešana” un “Satversmes aizsardzība”.

Kā būtiskākie vidējā termiņā risināmie uzdevumi izdalīti:

• izstrādāt tiesību nozaru attīstības politikas un ar tām saistītos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, it sevišķi konstitucionālo, krimināltiesību, civiltiesību un tiesu jomā;

• samazināt termiņus lietu izskatīšanai tiesā un publisko pakalpojumu saņemšanai, vienkāršot tiesības, procesus, procedūras un attīstīt pakalpojumus, it sevišķi tiesu, nekustamā īpašuma un komerctiesību jomā;

• izvērtēt un efektivizēt politikas ieviešanas instrumentus, novērst būtiskākos tiesību aktu un to ieviešanas trūkumus visos darbības virzienos;

• attīstīt infrastruktūru, it sevišķi tiesu darbā un kriminālsodu izpildē.

Aktualizētā darbības stratēģija nodota saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, sabiedriskās politikas centram “Providus” un Valsts kancelejai.

TM: Par zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes izdevumu daļējas segšanas kārtību un apjomu

24.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes izdevumu daļējas segšanas kārtību un apjomu. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar grozījumiem Notariāta likumā.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, līdz grozījumu Notariāta likumā spēkā stāšanās dienai zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes nebija paredzētas. Pašlaik ir ieviestas regulārās un ārkārtas zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes, kas nodrošina amata darbību pildīšanai nepieciešamo zināšanu un prasmju pārbaudi un nepārtrauktu profesionālo izaugsmi, tā paaugstinot zvērinātu notāru sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti.

Notariāta likums nosaka, ka zvērināti notāri, kas nodevuši zvērestu līdz 2008.gada 1.jūlijam, pēc zvērinātu notāru apmācības programmas apgūšanas kārtos atestāciju līdz 2008.gada 31.jūlijam, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi. Atestācijas gaitā tiks vērtēta zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, prasme piemērot šīs zināšanas praksē, kā arī sociālā kompetence un intelekts.

Kā nosaka likums, ja zvērināts notārs kopš eksāmena vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas cēlis savu profesionālo vai akadēmisko kvalifikāciju, ieguvis attiecīgi nepieciešamo kredītpunktu skaitu par aktivitātēm profesionālās kvalifikācijas celšanai un par to ir saņemts pamatots Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) atzinums, tieslietu ministrs var pilnīgi vai daļēji atbrīvot zvērinātu notāru no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas.

Noteikumu projekts paredz, ka kvalifikācijas pārbaudes izdevumu daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem tiks segta eksāmenu komisijas locekļu atlīdzība par katru zvērinātu notāru, kurš kārtos kvalifikācijas pārbaudi. Tā kā LZNP organizē un nodrošina zvērinātu notāru eksāmenu un kvalifikācijas pārbaudes, tad padome pati sedz arī ar kvalifikācijas pārbaudes organizēšanu saistītos izdevumus, proti, izmaksas par kancelejas piederumiem, kvalifikācijas pārbaudes norises telpas nodrošināšanu u.c.

LZNP pēc kvalifikācijas pārbaudes norises iesniegs TM pieprasījumu par kvalifikācijas pārbaudes izdevumu daļēju segšanu no valsts budžeta līdzekļiem, norādot zvērinātu notāru, kuri kārtoja kvalifikācijas pārbaudi, skaitu. Tad TM pieņems lēmumu par eksāmenu komisijas locekļu atlīdzības segšanu no valsts budžeta līdzekļiem, pēc kura norādīto summu pārskaitīs uz LZNP kontu kredītiestādē.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijai un Valsts kancelejai.

TM: Par rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi

Lai nodrošinātu pāreju uz kadastrālo vērtību bāzes izstrādi atsevišķai nekustamā īpašuma grupai vienlaikus visā valsts teritorijā 2008.gadā, izstrādāta kadastrālo vērtību bāze rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupai. Tāpēc 24.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti noteikumi par rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi un grozījumi noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti virzāmi apstiprināšanai valdībā vienlaikus, jo ar vieniem tiek apstiprināta jaunā kadastrālo vērtību bāze rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupai, bet no otriem tā tiek izslēgta.

Noteikumi par rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi paredz rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupai apstiprināt kadastrālo vērtību bāzes rādītājus, proti, zemes bāzes vērtības, zemes standartplatības un ēku tipu bāzes vērtības, kā arī rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves vērtību zonējuma kartes. Ar administratīvo teritoriju rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves vērtību zonējumu kartēm var iepazīties elektroniski Valsts zemes dienesta mājaslapā www.vzd.gov.lv.

Savukārt grozījumi noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi izstrādāti, pamatojoties uz Kadastra likumu, un paredz izslēgt kadastrālo vērtību bāzi rūpnieciskās apbūves nekustamo īpašumu grupai.

Noteikumi jāpieņem līdz 2008.gada 15.jūnijam. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Satiksmes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

TM: Par kārtību, kādā Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām

24.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, 2008.gada 23.janvārī stājās spēkā grozījumi Notariāta likumā, kas paredz LZNP reizi pusgadā iesniegt tieslietu ministram pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām, tāpēc jāizdod minētie noteikumi.

Noteikumu projektā teikts, ka LZNP iesniedz tieslietu ministram pārskatu par laikposmu no 1.janvāra līdz 31.jūnijam – līdz 1.augustam, savukārt par laikposmu no 1. jūlija līdz 31.decembrim – līdz nākamā gada 1.februārim. Pārskatā būs jānorāda amata vieta, taisīto notariālo aktu skaits, gribas izteikumu skaits, parakstu īstumu skaits, apliecināto protestu skaits, uzsākto mantojuma lietu skaits u.c.

LZNP minētos pārskatus iesniegs elektroniskā formā un noformēs atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un aprites normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Latvijas Vides politikas integrācijas programmas apakšprojektu konkursa nolikumu

24.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Vides politikas integrācijas programma Latvijā” apakšprojektu atklāta konkursa nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka finanšu instrumenta prioritāšu “Vides aizsardzība” un “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” programmas “Vides politikas integrācija Latvijā” apakšprojektu atklāta konkursa organizēšanas nosacījumus. Programmas mērķis ir vides politikas integrācijas kapacitātes veidošana, pielietojot interdisciplināras izpētes, politikas analīzes metodes un multisektoriālu mērķgrupu iesaistīšanu politikas veidošanā un ieviešanā. Programmas galvenais uzsvars ir sadarbības veidošana starp politikas veidotājiem, zinātniekiem un uzņēmējiem. Tāpat viens no programmas mērķiem ir aktīvi izvērst vides tehnoloģijas un ekoinovāciju dimensijas, aktīvi pievēršoties Latvijas inovatīvu vides tehnoloģiju veicināšanai.

Programmas ietvaros tiks izsludināti divi apakšprojektu atklātie konkursi: “Multisektoriāla izpēte un kapacitātes palielināšana vides politikas integrācijai” un “Vides tehnoloģijas un ekoinovācija”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMEPLS: Par grozījumu Valsts informācijas sistēmu likumā

Valsts sekretāru sanāksmē 24.aprīlī izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais likumprojekts “Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”.

Sekretariāta ierosinātais grozījums precizē likumā ietvertā termina “valsts informācijas sistēmu savietotājs” skaidrojumu, lai novērstu nepareizu termina izpratni un tā piemērošanu un nodrošinātu tā skaidrojuma atbilstību informācijas sistēmu savietotāja būtībai.

Saskaņā ar šobrīd esošo Valsts informācijas sistēmu likuma 1.panta 8.punkta redakciju valsts informācijas sistēmu var uzskatīt par savietotāja sastāvdaļu, bet tas neatbilst savietotāja būtībai. Savietotājs ir informācijas sistēma, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta sistēmu darbība integrētā valsts informācijas sistēmā.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

ĪUMSILS: Par programmu iecietības veicināšanai 2009.–2013.gadam

Lai veidotu cieņpilnu, drošu, iekļaujošu un solidāru Latvijas sabiedrību, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ir izstrādājis Programmu iecietības veicināšanai 2009.–2013.gadam.

Programma paredz dažādus pasākumus, lai veicinātu iecietību visos sabiedrības līmeņos, jo iecietības veicināšana kā uzvedības un savstarpējās sapratnes forma attiecas uz visiem sabiedrības locekļiem. Iecietība sabiedrībā ir būtiska tās locekļu dzīves kvalitātes sastāvdaļa, tā veicina indivīdu drošību, mazina konfliktu risku gan indivīdu, gan sociālo grupu starpā, kā arī ārpolitisko stabilitāti.

Lai sasniegtu programmā izvirzītos mērķus, ir noteikti šādi galvenie uzdevumi: veikt situācijas izpēti, apzināšanu un novērošanu iecietības jomā; mazināt naida noziegumus un neiecietības izpausmes; atbalstīt iecietību veicinošu praksi; izglītot un informēt sabiedrību; attīstīt diskusiju kultūru un argumentācijas prasmes sabiedrībā, kā arī pilnveidot tiesību aktus.

Programma iecietības veicināšanai 24.aprīlī tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts