Baltu tautas — latvieši un lietuvieši — radu un brāļu tautas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 7.septembrī, bija darba vizītē Lietuvā

Valsts prezidente tikās ar Lietuvas ārlietu ministru Aļģirdu Saudargu un pauda savu gandarījumu par iespēju apmeklēt Lietuvu. Viņa uzsvēra, ka abas valstis saista senas kultūrvēsturiskas saites un pat tad, ja abām valstīm rodas konkrēti risināmas problēmas, kas ir neizbēgamas tuvu kaimiņvalstu attiecībās, ir svarīgi nostiprināt un veidot labas un dziļas attiecības abu valstu starpā.

Lietuvas ārlietu ministrs uzsvēra, ka abu valstu attiecības ir nonākušas posmā, kurā mūsu emocionālais pozitīvisms tiek saskaņots ar ikdienas realitātēm. Viņš uzsvēra, ka abām valstīm ir daudz kopīga, īpaši izceļot abu valstu vēlmi iekļauties Eiropas Savienībā un NATO.

V.Vīķe–Freiberga uzsvēra Leituvas kā tirdzniecības partneres lielo nozīmi, tādēļ abu valstu interesēs ir uzlabot robežas šķērsošanas procedūru kopējos robežpārejas punktos. Kā ļoti nozīmīgu jautājumu abu valstu attiecībās Valsts prezidente izcēla Lietuvas un Latvijas jūras robežas līgumu. Viņa atzinīgi novērtēja abu valstu valdību darbu, noslēdzot šo līgumu, un pauda pārliecību, ka abu valstu parlamenti nekavēsies ar līguma ratifikāciju. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Lietuva un Latvija spēs sadarboties tiešā veidā, kas ietekmēs mūsu valstu spējas integrēties eiroatlantiskajā sadarbībā.

Sarunas laikā skarts jautājums par sadarbību Baltijas jūras ekoloģiskās situācijas kontroles jomā.

Valsts prezidente izteica pārliecību, ka Latvijas parlaments ratificēs Espo konvenciju, un saņēma kaimiņvalsts ārlietu ministra apstiprinājumu, ka arī Lietuvas puse darīs visu nepieciešamo, lai šī konvencija drīzumā tiktu ratificēta.

Sarunas beigās tika pārrunāta abu valstu virzība uz Eiropas Savienību. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija ar lielām cerībām raugās uz Helsinku sanāksmi.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 7.septembrī, viesojās Viļņas universitātē. Valsts prezidente izteica prieku par iespēju apmeklēt skaisto un ar senām tradīcijām bagāto Viļņas universitāti, kas ir vecākā šajā Eiropas reģionā. Pēc V.Vīķes-Freibergas teiktā, šī augstskola savā vēsturē atspoguļo visus atšķirīgos posmus, ko Lietuva piedzīvojusi gadsimtu gaitā gan intelektuāli, gan iespaidojot tautas likteni kopumā. V.Vīķe-Freiberga pateicās tiem cilvēkiem, kas ir stiprinājuši abu tautu saites, veicinot gan valodas, gan literatūras izpēti. Valsts prezidente uzsvēra, ka starp latviešu un lietuviešu tautām ir atšķirības, tomēr dziļā valodas radniecība padara šīs saites īpašas. Ir svarīgi, lai latvieši un lietuvieši šajā sadarbībā dziļāk izprastu gan sevi, gan to, kas ir kaimiņam līdzīgs un atšķirīgs. V.Vīķe-Freiberga apsveica universitāti ar tās slavu un sekmēm, ko tā spējusi augstu turēt, vienlaikus darot Lietuvas vārdu zināmu pasaulei. Viņa pastāstīja klātesošajiem, ka pati darbojusies baltu studiju veicināšanā un strādājusi kopā ar profesionāliem lietuviešu valodas speciālistiem.Valsts prezidente izteica cerību, ka baltu studiju ietvaros reģionālā kontekstā tiks vēl spēcīgāk pētītas gan vēsturiskās, gan ģeogrāfiskās saites, kas vieno abas valstis.

Klātesošo vidū bija Viļņas universitātes, Letonikas centra, Klaipēdas universitātes un Šauļu universitātes pārstāvji, kuri informēja Valsts prezidenti, kā universitātēs tiek pasniegta latviešu valoda un literatūra. Piemēram, Viļņas universitātē šogad uzsākta pastiprināta latviešu valodas un literatūras apguve, ir parakstīts līgums ar Latvijas Universitāti par sadarbību, kas ļauj studentiem piedalīties apmaiņas studiju braucienos uz Rīgu, lai pilnīgāk apgūtu latviešu valodu. V.Vīķe-Freiberga apliecināja, ka arī turpmāk, iespēju robežās stiprinās latviešu un lietuviešu akadēmisko sadarbību. Kauņas Vītauta Dižā universitāte dāvāja Valsts prezidentei lenti, kas apliecina viņas iecelšanu šīs universitātes goda biedra statusā. Tikšanas reizē klāt bija arī studenti, kas mācās latviešu valodu lietuviešu augstskolās.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku.

Abi prezidenti atbalstīja valdību parakstīto jūras robežu līgumu. Lietuvas prezidents izteica pārliecību, ka Lietuvas Seims ratificēs šo līgumu.

Sarunas laikā V.Adamkus uzsvēra, ka viņš Latvijas Valsts prezidentes vizīti uztver kā jaunu iespēju abu valstu iedzīvotājiem gūt labāku priekšstatu par Latvijas un Lietuvas kultūru.

V.Vīķe-Freiberga un V.Adamkus bija vienisprātis, ka ir jāveicina neformālu attiecību nostiprināšana starp abu valstu politiķiem. V.Adamkus uzsvēra, ka viens no priekšnoteikumiem labu kaimiņattiecību padziļināšanai ir abu valstu iedzīvotāju kontaktu veicināšana. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka ir jāsekmē arī abu valstu intelektuālā potenciāla maksimāla izmantošana, jaunu abpusēji bagātinošu ideju izvirzīšana un īstenošana.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka abu valstu atbildīgajām amatpersonām ir aktīvi jāstrādā pie divpusējo robežpārejas punktu modernizācijas, robežas šķērsošanas procedūras un režīma vienkāršošanas, lai tā atbilstu Eiropas standartiem. V.Adamkus uzaicināja Latvijas Valsts prezidenti apmeklēt Lietuvu valsts vizītē.

Prezidenti pārrunāja iespējas izveidot kopīgu Baltijas jūras ekoloģiskās situācijas kontroles mehānismu. V.Adamkus pauda pārliecību, ka Lietuvas Seims nekavēsies ratificēt Espo konvenciju.

Valsts prezidente kopā ar Lietuvas prezidentu vakar pēcpusdienā atklāja izstādi "Latvija un Lietuva starp diviem kariem" Lietuvas M.Mažvīda bibliotēkā.

V.Vīķe–Freiberga izteica gandarījumu par iespēju piedalīties šajā notikumā, kas atspoguļo abu tautu sadarbību neatkarības pirmajā periodā.

Valstu prezidenti šo sadarbību novērtēja kā ļoti auglīgu ekonomikā, politikā un kultūrā.

V.Vīķe–Freiberga izteica novēlējumu, lai pagātne būtu mudinājums Lietuvai un Latvijai kopā veidot tādu nākotni, kādu abas neatkarīgās valstis vēlas. Runājot par nākotni, Valsts prezidente uzsvēra, ka abas valstis var ieviest Eiropā svaigas vispārcilvēciskās vērtības.

Valsts prezidente izteica cerību, ka vizīte Lietuvā palīdzēs vēlreiz uzsvērt, ka starp abām tautām ir jāpastāv padziļinātai izpratnei — abas mūsu tautas vienmēr būs draugi, radi un brāļi.

Vizītes noslēgumā Latvijas vēstniecībā Valsts prezidente tikās ar vēstniecības darbiniekiem, latviešu kopienas pārstāvjiem un žurnālistiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Mūsu valsts redz pasauli kopumā

Vakar, 7. septembrī, Lietuvas lielākajā dienas laikrakstā "Lietuvos rytas" ievietota Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas intervija un viņas krāsu fotoattēls sakarā ar mūsu valsts augstākās amatpersonas darba vizīti Lietuvā. Interviju Valsts prezidente sniegusi īsi pirms došanās uz kaimiņu valsts galvaspilsētu.

— Kādas konkrētas Lietuvas un Latvijas attiecību problēmas tiks apspriestas Viļņā?

— Vispirms ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku aprunāsimies par vienotu fronti ārpolitikas jomā.

Patlaban pats svarīgākais mūsu mērķis — jau valstu vadītāju tikšanās laikā Helsinkos saņemt uzaicinājumu sākt sarunas par iestāju Eiropas Savienībā.

Tāpat būtiski ir koncentrēt spēkus, lai iekļautos Transatlantijas drošības sistēmā. Lietuva ceļā uz NATO Latviju ir mazliet apsteigusi, un, manuprāt, jūsu pieredze mums var būt ļoti noderīga.

— Nesen apmeklējāt Igauniju. Tā bija pirmā jūsu vizīte kaimiņvalstī. Tiesa, atgriezdamās no Sarajevas konferences, jūs automašīnā jau braucāt cauri Lietuvai no Viļņas uz Rīgu. Varbūt nepatīkamās atmiņas par incidentu, kad jūsu kortežs ceļā saskrējās ar govi, pamudināja jūs vispirms doties vizītē uz Igauniju?

— Šīm lietām nav nekāda kopsakara. Incidenti notiek, un bieži vien nav tiešu iespēju no tiem izvairīties. Tas, kas atgadījās ceļā no Viļņas, nav svarīgi, un es tur nesaskatu nekāda sakara ar Lietuvu. Turklāt šis incidents jau ir aizmirsts.

Uz Igauniju vispirms devos tālab, ka Latvijai bija parāds. Latvijas Valsts prezidents nebija apmeklējis Igauniju oficiālā vizītē pat sešus gadus. Mēs jutām, ka šis parāds pēc iespējas ātrāk ir jādzēš.

— Krievijas politikas eksperti sagatavojuši pētījumu par Krievijas un Baltijas valstu attiecībām. Šajā pētījumā apgalvots, ka Baltijas valstis savstarpēji vairāk konkurē nekā sadarbojas un šķietamo viņu vienotību visvairāk grauj atšķirīgās intereses. Kādas problēmas Baltijas valstu sadarbībai traucē visvairāk?

— Patlaban ir ļoti svarīgi pasaulei parādīt, ka mūsu valstis spēj vienoties, prot sadarboties.

Esmu laimīga, ka Lietuva un Latvija vienojās par jūras robežu. Ticēsim, ka drīzumā šo vienošanos ratificēs mūsu valstu parlamenti.

Tas ir ļoti svarīgi arī tāpēc, ka tādā veidā mēs pasaulei demonstrētu — mūsu kaimiņvalstis spēj vienoties un rast spriedumos kompromisu.

Kā pasaule noticēs, ka spēsim sekmīgi sadarboties ar citām valstīm Eiropas Savienībā un NATO, ja neiespēsim sarunāt pat paši savā starpā?

Cits ļoti nozīmīgs mūsu valstu sadarbības lauks — austrumu robežas drošība. Ir jānostiprina mūsu valstu militārā sadarbība.

Jau kopā rūpējamies par militāro sagatavotību, personāla mācībām. Tādā veidā rodas iespēja gūt divēju labumu — palīdzam viens otram un vienlaikus parādām NATO pārstāvjiem, ka spējam kopā strādāt.

— Kaut gan Lietuvai un Latvijai galu galā izdevās vienoties par jūras robežu, naftas uzņēmēju intereses arvien vēl duļķo valstu attiecības: Latvijā un Lietuvā atšķirīgi vērtē Būtiņģes naftas terminālu. Lietuva Latvijas zaļo protestos sliecas saskatīt arī naftas uzņēmēju konkurences atspulgu.

— Tik tiešām Latvijā jūtams patiess satraukums, ka tikai pusotru kilometru no valsts robežas atrodas no dabas aizsardzības viedokļa potenciāli bīstams objekts.

Dabiski, Latvijai tas rūp vairāk nekā valstīm, kas atrodas no Būtiņģes tūkstošiem kilometru tālumā. Taču Latvija labi apzinās, cik tāds objekts ir svarīgs Lietuvas tautsaimniecībai, un visas radušās neskaidrības grib noskaidrot sarunās. Tās ir tehniskas problēmas, un, uzskatu, prezidentu līmenī nav nepieciešams tās apspriest.

— Igaunija jau ir uzaicināta sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Lietuvā daži politiķi cer, ka varbūt mūsu valsti aicinās iestāties NATO agrāk nekā citas Baltijas valstis. Vai to nevar saukt par sāncensību, kur sadarbību visupirms traucē ambīcijas?

— Pastāv uzskats, ka sāncensība pati par sevi nav slikta, tikai jāparūpējas, lai tai nenāktu līdzi sadarbošanās rēķini.

Ja kāda valdība izvirza sev mērķi un cenšas to sasniegt ātrāk nekā kaimiņi, viņi, vērodami labi paveiktu darbu, var tikai aplaudēt un saukt: "Lai dzīvo!"