• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Labklājības ministre: Par vecāku pabalstu un vecāku atgriešanos darba tirgū. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.04.2008., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174368

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs: Par valsts budžeta dotāciju novadu pašvaldībām

Vēl šajā numurā

23.04.2008., Nr. 63

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Labklājības ministre: Par vecāku pabalstu un vecāku atgriešanos darba tirgū

 

Labklājības ministre Iveta Purne norāda, ka pēdējā laikā izskanējušais ierosinājums vecāku pabalstu algas apmērā maksāt līdz bērna trīs gadu vecumam, var ierobežot vecāku iespējas atgriezties darba tirgū, tāpēc valstij un pašvaldībām ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu bērnus ar bērnudārziem, kā arī jāsekmē citu bērnu aprūpes formu, piemēram, aukļu dienestu veidošanu.   

“Jaunajiem vecākiem ir jādod iespēja strādāt. Protams, Labklājības ministrija turpinās atbalstīt ģimenes ar bērniem – nākamgad tiek plānots ģimenes valsts pabalsta palielinājums, kā arī piedāvāsim aizvien jaunus atbalsta pasākumus, lai veicinātu jauno vecāku atgriešanos darba tirgū,” norāda I.Purne. Labklājības ministrija jau nodrošina bērnu aprūpi bezdarbniekiem pārkvalifikācijas kursu laikā, kā arī piedāvās subsidētās darba vietas vecākiem, kuri atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma.

Pašlaik vecāki kopā var ņemt trīs gadus ilgu atvaļinājumu līdz brīdim, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Valsts finansiālo atbalstu iepriekšējās algas apmērā ir iespējams saņemt bērna pirmajā dzīves gadā.

Labklājības ministre Iveta Purne norāda, ka pastāv vairāki būtiski iemesli, kāpēc pabalsts algas apmērā tiek maksāts tikai pirmajā dzīves gadā. Pirmkārt, pētījumi par situāciju Latvijā atklāj: jo ilgāk persona ir “izkritusi” no darba tirgu, jo grūtāk tajā ir atgriezties. Gads ir maksimālais periods, kuru persona var atļauties nestrādāt, būtiski nezaudējot profesionālo kvalifikāciju.

Otrkārt, sabiedrības aptaujas un statistika rāda, ka lielākā daļa vecāku atgriežas vai vēlētos atgriezties darba tirgū brīdī, kad bērns ir sasniedzis gada vecumu vai īsi pēc tā.

Treškārt, Latvijā bērnu aprūpe tiek uzskatīta galvenokārt par sieviešu pienākumu. Savukārt ar pastāvošo regulējumu Labklājības ministrija rosina sievietes ātrāk atgriezties darba tirgū un meklēt radošākus risinājumus bērnu aprūpē, kur liela loma ir otram partnerim. “Ceru, ka arvien vairāk vecāku izmantos iespējas strādāt nepilnu darba laiku vai attālināti, lai radītu ģimenes un bērnu interesēm labāko risinājumu,” norāda I.Purne.

Labklājības ministre šīs pabalsta izmaksas termiņa pagarināšanas iniciatorus aicina dot skaidru redzējumu par idejas realizācijai nepieciešamā finansējuma apjomu un sniegt skaidrus aprēķinus par šā priekšlikuma ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.

Labklājības ministre atgādina, ka nav korekta termina “māmiņu alga” lietošana, un aicina lietot terminu “vecāku pabalsts”, īpaši uzsverot, ka rūpēšanās par bērnu ir abu vecāku uzdevums un tiesības.

 

Labklājības ministres preses sekretāre Gunta Skrebele

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!