Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre S.Golde

Uz jaut.nr.22 — dok.nr.972

Par izglītības sistēmas tālāko attīstību valstī

Atbildot uz Saeimas deputātu izvirzītajiem jautājumiem sakarā ar valdības veiktajām un plānotajām reformām Latvijas izglītības sistēmā, paskaidroju:

1. Par pirmsskolu izglītības finansēšanu

Šobrīd nenotiek pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanas nodošana no valsts budžeta pašvaldību budžetiem, bet gan valsts budžeta nepietiekamības dēļ tiek atlikts jautājums par pirmsskolas iestāžu pedagogu algu finansēšanas pārņemšanu uz finansēšanu no valsts budžeta. Lai gan ir skaidrs, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba algu finansēšana no valsts budžeta veicinātu bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei, tomēr nevar apgalvot, ka līdz ar jautājuma atlikšanu veidotos katastrofāla situācija, jo pašreizējā finansēšanas kārtība ir darbojusies laikā no 1996.gada. Pēc IZM VID operatīvajām ziņām laikā no 1996. līdz 1999.gada janvārim pašvaldību līdzekļu trūkuma dēļ tika slēgtas 20 pirmsskolas izglītības iestādes jeb 166 grupas, šī iemesla dēļ bija plānots pedagogu algas turpmāk maksāt no valsts budžeta. Pie šī jautājuma atgriezīsimies, tiklīdz valsts budžetā parādīsies papildu līdzekļi.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei, nepieciešams Izglītības likumā atjaunot normu par obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei.

2. Par skolas vecuma bērnu skaitu

Saskaņā ar Izglītības likuma 17.pantu obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti veic vietējās pašvaldības MK noteiktajā kārtībā. Pašreiz ir sagatavots MK noteikumu projekts par šo kārtību. Operatīvā informācija no pašvaldībām par bērniem, kuri ir skolas vecumā un ir pieteikušies skolās, bet nav uzsākuši skolas gaitas, būs šā gada 6.septembrī. Pēc tam rajonu un republikas pilsētu pašvaldības veiks informācijas salīdzināšanu ar citām pašvaldībām un institūcijām, kuras apkopo datus par obligātā izglītības vecuma bērniem, vienlaikus veicot pasākumus nemācošos bērnu iesaistīšanai mācībās.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izveides projekta ietvaros ar speciāli izstrādātas programmas palīdzību salīdzinās no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra saņemtos datus ar pašvaldību sniegtajiem uzskaites datiem un līdz 1.janvārim precizēs to bērnu skaitu, kuri nav iesaistīti obligātajā izglītībā. Pagājušajā gadā, apkopojot pašvaldību iesniegto informāciju, tika konstatēts, ka skolu neapmeklē 5036 bērni vecumā no 7 līdz 15 gadiem.

Jāatzīmē, ka, ieviešot LIIS izstrādāto programmu, bērnu uzskaites dati tiks apkopoti un koriģēti elektroniskā formā, tas ļaus turpmāk regulāri precizēt informāciju par obligātās izglītības vecuma bērniem.

Lai uzlabotu obligātā izglītības vecuma bērnu iesaistīšanu mācībās, atbilstoši jaunajam Izglītības likumam ir uzsākta pedagoģiskās un sociālās korekcijas sistēmas izveide, kas paredz šādu korekcijas klašu atvēršanu vispārējās un profesionālās izglītības iespējas, sniedzot iespēju iekļauties izglītības sistēmā tiem bērniem un jauniešiem, kas dažādu iemeslu dēļ ir atpalikuši no savas vecuma grupas.

3. Par skolēniem, kuri mācījās likvidētajās skolās

Atbilstoši Izglītības likuma 17.panta (1) un (2) daļai, (3) daļas 1) punktam un (4) daļas 1) punktam vispārējās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē rajona un vietējās pašvaldības. Nedz valdības, nedz izglītības un zinātnes ministres kompetencē neietilpst tiesības izdot rīkojumus par skolu likvidāciju. Tāpat pašvaldību pienākums ir nodrošināt vispārējās izglītības pieejamību savā teritorijā dzīvojošiem bērniem. Pašvaldības kompetence ir lemt par veidu, kā to izdarīt — vai uzturot savu skolu, vai nodrošinot bērniem transportu līdz tuvākajai skolai. Kontroli pār šo likuma normu ievērošanu veic Izglītības valsts inspekcija un pašvaldību bērnu tiesību inspektori. Mūsu rīcībā nav informācijas, ka atsevišķu neefektīvu skolu likvidācijas vai reorganizācijas process paaugstinātu to bērnu skaitu, kuri neapmeklē skolu. Gluži pretēji — parasti šo skolu likvidācijas process ir rezultāts tam, ka lielākā daļa vecāku jau iepriekš ir izvēlējušies tuvumā esošās lielākās skolas, kurās var iegūt kvalitatīvāku izglītību. Tikai pēc tam, kad bērnu skaits jau ir būtiski samazinājies, pašvaldība ir izšķīrusies par skolas likvidāciju. Šajos gadījumos transporta izdevumi, kurus sedz pašvaldība, ir mazāki, nekā skolas uzturēšanas izdevumi, bet iegūtā izglītība — kvalitatīvāka.

4. Par augstskolu reorganizācijas ietekmi uz Latvijas tēlu

Uzsākot vairāku Latvijas augstākās izglītības iestāžu reorganizāciju un apvienošanu, valdība ir izvirzījusi vairākus uzdevumus:

• Sagatavot kvalificētus speciālistus atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Piemēram, nav nozīmes īstenot studiju programmu aviācijā un gatavot aviācijas speciālistus, ja darba devēju pasūtījums turpmākajiem desmit gadiem ir tikai daži speciālisti.

• Panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Tiks novērsta studiju programmu sadrumstalotība (medicīnas un socioloģijas programmas Latvijas Universitātē un Latvijas Medicīnas akadēmijā), panākta administrācijas izdevumu samazināšanās utt.

• Panākt racionālāku augstskolu struktūru. Latvijas universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas reorganizācijas rezultātā izveidosies universitāte, kas studentu skaita ziņā atbildīs starptautiskajiem kritērijiem (līdzšinējā Latvijas Medicīnas akadēmija ir samērā neliela augstskola — 1841 students, bet daudzās ārvalstīs pieņemts, ka augstskolā jābūt ap 10 000 studentu).

• Panākt augstskolu darbības atbilstību likumdošanai gan valodas, gan finansiālajā aspektā. Gan Rīgas Aviācijas universitātē, gan Latvijas Medicīnas akadēmijā ir konstatēti smagi finansiālās darbības pārkāpumi. Rīgas Aviācijas universitātē ilgstoši ir ignorētas Likuma par valsts valodu, Augstskolu likuma un Izglītības likuma noteiktās prasības attiecībā uz valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā — Rīgas Aviācijas universitātē 76% studentu mācās krievu valodā.

Augstskolu reorganizācijas un apvienošanas rezultātā augstskolas un studējošie iegūs:

— optimizētu augstskolas iekšējo struktūru,

— atjauninātas studiju programmas,

— augsti kvalificētu akadēmisko personālu, kas veidosies no vairāku augstskolu labākajiem akadēmiskajiem spēkiem,

— iespēju izmantot plašāku studiju bāzi.

Rezumējot iepriekšteikto, jāsecina, ka minētie fakti neapšaubāmi var palīdzēt veidot pozitīvu Latvijas tēlu pasaulē, kā arī nostiprināt Latvijas augstākās izglītības prestižu.

5. Par izredzēm iestāties Eiropas Savienībā

Ņemot vērā iepriekšminēto, nav domājams, ka Latvijas izredzes iestāties Eiropas Savienībā samazināsies tādēļ, ka samazinājies augstskolu skaits Latvijā (no 19 valsts dibinātām augstskolām uz 17), jo neviens studiju virziens netiek likvidēts, turpretim to akadēmiskā kvalitāte uzlabosies, līdz ar to panākot to atbilstību Eiropas Savienībā pieņemtajiem kritērijiem.

6. Par trūcīgāko jaunās paaudzes pārstāvju iespējām

Mūsuprāt, ja augstākās izglītības finansēšanas reforma tiks veikta pārdomāti, sabalansējot finansu līdzekļus, iespējas iegūt augstāko izglītību trūcīgākiem jaunās paaudzes cilvēkiem nevis samazināsies, bet gan pieaugs, jo, attīstot plašu studējošo un studiju kreditēšanas sistēmu, kredīti būs pieejami praktiski visiem.

Šobrīd studenti, kuri neiekļūst budžeta grupās, paši maksā par savām studijām. Studentiem no trūcīgām ģimenēm tas rada lielas problēmas, bet studiju kredītus līdz šim nevarēja saņemt. Studiju kreditēšana sākas ar 1999. gada 1. septembri.

7. Par izglītības sistēmas tālāko virzību

Izglītības attīstības pamatvirzieni ir noteikti Izglītības attīstības stratēģiskajā programmā "Izglītība 1998.–2003.", ar kuru ir iepazīstināti arī Saeimas deputāti. Kā galvenie mērķi izglītības attīstībai šajā programmā ir izvirzīti:

• izglītības kvalitātes paaugstināšana;

• resursu efektīva izmantošana;

• izglītības pieejamības nodrošināšana;

• sistēmas institucionālā attīstība.

Visi šie attīstības pamatvirzieni ir savstarpēji saistīti. Mēs nevaram sagaidīt izglītības kvalitātes uzlabošanos bez papildu līdzekļu ieguldīšanas izglītības attīstībā. Vienlaikus mēs nevaram cerēt uz to, ka pārredzamā laikā mūsu valsts un sabiedrība varēs atļauties piešķirt papildu budžeta finansējumus dažādām vajadzībām, nesekojot tam, cik mērķtiecīgi šī sabiedrības kopējā nauda tiek tērēta. Izglītībā iesāktās reformas ir vērstas uz to, lai ar tiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā, mēs spētu panākt iespējami augstāku izglītības kvalitāti, kas būtu pieejama katram Latvijas bērnam un jaunietim, un katram Latvijas cilvēkam.

1999. gada 2. septembrī Izglītības un zinātnes ministre S.Golde