Par Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru konsultācijām Tallinā

Piektdien, 3.septembrī, Tallinā notika Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru ceturtās ikgadējās politiskās konsultācijas, kuru laikā tika pārrunāti Eiropas Savienības, reģionālās sadarbības un divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumi. Latvijas ārlietu ministram Indulim Bērziņam bija īsa divpusēja tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Jošku Fišeru.

Konsultāciju laikā visi četri ministri pauda vienotu izpratni par Eiropas Savienības paplašināšanas mērķiem. Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri bija vienisprātis, ka ES paplašināšanai ir jābūt prioritāram jautājumam un tai jānotiek ātri un efektīvi. Tāpat ministri atzīmēja gaidāmās Helsinku apspriedes īpašo nozīmi paplašināšanas jautājumos.

Sarunu laikā Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers uzsvēra savas valsts ieinteresētību un stingro atbalstu Baltijas valstu ātrai integrācija ES un iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Latviju un Lietuvu.

"Helsinku apspriedē ir jāpieņem lēmumi, kas ļautu valstīm virzīties uz dalību Eiropas Savienībā atkarībā no to gatavības pakāpes. Balstoties uz objektīviem kritērijiem, ir jāatrod mehānisms principam, ka labākajiem jāiestājas pirmajiem," Tallinā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

Ministri Tallinā pārrunāja arī reģionālās sadarbības jautājumus. Īpaši tika uzsvērta ekonomiskā sadarbība reģiona ietvaros, Krievijas iesaiste reģionālajos procesos, kā arī Baltijas jūras valstu padomes efektīva izmantošana dažādu ekonomisko projektu īstenošanā. I.Bērziņš īpaši izcēla pārrobežu sadarbības projektus, kuros tiktu iesaistītas Baltijas valstis un to tuvākie kaimiņi — Krievija un Baltkrievija. Par šo tēmu Latvijas ārlietu ministrs runāja arī neseno vizīšu laikā Dānijā un Islandē (Skandināvijas un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās).

Četru valstu ārlietu ministri bija vienisprātis, ka šādas tikšanās "3+1" ietvaros ir ļoti nepieciešamas un nākotnē tās ir jāturpina. Vācijas ārlietu ministrs ierosināja nākamo tikšanos rīkot 2000. gadā Vācijā.

Noslēdzot sanāksmi, tika pieņemts kopējs komunikē.

Komunikē

Šā gada 3.septembrī Tallinā notika Igaunijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas ārlietu ministru ceturtās ikgadējās politiskās konsultācijas.

Ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības paplašināšanās perspektīvām un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanos ES. Detalizēti tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar eiroatlantisko drošību, ieskaitot NATO paplašināšanos un Baltijas jūras reģiona reģionālo sadarbību.

Ministri uzsvēra, ka kandidātvalstu novērtēšana, balstoties uz objektīviem kritērijiem, nodrošinātu kandidātu centienu atspoguļojumu to integrācijas procesa progresā. Latvijas, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri bija vienisprātis, ka tās kandidātvalstis, kas atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, būtu jāuzaicina sākt aktīvās iestāšanās sarunas ES Helsinku samita laikā. Šajā kontekstā ministri augstu novērtēja pastāvīgo Latvijas un Lietuvas progresu. Ministri uzsvēra arī Ziemeļu dimensijas nozīmi un atbalstīja ES ilgtermiņa stratēģijas tālāku attīstību visā Baltijas reģionā.

Ministri atzinīgi novērtēja ES Ķelnes samita laikā pieņemtos lēmumus, kas vērsti uz Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas nostiprināšanu un tālāku attīstīšanu. Nesenie notikumi Dienvidaustrumeiropā ir parādījuši, ka Eiropai nepieciešama spēja veikt visas konfliktu novēršanas un krīžu noregulēšanas operācijas.

Ministri apsprieda NATO Vašingtonas apspriedes lēmumu nozīmi Eiropas un transatlantiskās drošības kontekstā, ieskaitot alianses atvērtību visām valstīm, kas vēlas tajā iestāties, to skaitā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai; darbības plāna dalībai NATO (Membership Action Plan) pieņemšanu un ieviešanu, kas kalpotu kā galvenais līdzeklis, lai kandidātvalstis varētu sagatavoties dalībai; kā arī procesa novērtējumu nākošās NATO apspriedes laikā, kas notiks ne vēlāk kā 2002.gadā. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ministri izteica apņemšanos pilnībā izmantot darbības plāna dalībai NATO iespējas savu nacionālo programmu, kas veicinātu dalību NATO nākotnē, attīstīšanā un ieviešanā. Vācijas ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja un apsveica Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pastāvīgos centienus un progresu, uzņemoties saistības šai jomā. Viņš apsveica arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atbalstu un ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā, kā arī to praktisko ieguldījumu Dienvidaustrumeiropas stabilitātes veidošanā.

Ministri atzinīgi novērtēja ievērojamo progresu, kas sasniegts pēdējo gadu laikā divpusējo ekonomisko attiecību jomā. Viņi atbalstīja centienus tālāk veicināt tirdzniecību un ieguldījumus reģionā. Lai sasniegtu šo mērķi, ministri atzina nepieciešamību atbalstīt tālāku individuālās ekonomiskās darbības vides uzlabošanu.

Ministri uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmīgumu. Viņi atzīmēja ievērojamās reģiona ekonomiskās iespējas, uzsvēra Baltijas jūras valstu padomes un tās institūciju īpašo nozīmi, kā arī to, kādu lomu var uzņemties citas institūcijas un sadarbības iniciatīvas, tādas kā Baltijas jūras tirdzniecības kameras un komercasociācija, Baltijas biznesa samits vai Baltijas attīstības forums reģiona ekonomiskās attīstības un uzplaukuma veicināšanā, jo īpaši enerģētikas, tirdzniecības, transporta, mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī vides aizsardzības jomā.

Ministri uzsvēra savu apņemšanos turpināt un aktivizēt sadarbību "3+1" formulas ietvaros. Pēc Vācijas ārlietu ministra ielūguma ministri pieņēma lēmumu tikties 2000.gadā Vācijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs