• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tieslietu ministrs: Uzrunājot Tiesnešu konferences dalībniekus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.2008., Nr. 58 https://www.vestnesis.lv/ta/id/173903

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents: Uzrunājot konferences dalībniekus Rīgas Juridiskajā augstskolā

Vēl šajā numurā

15.04.2008., Nr. 58

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tieslietu ministrs: Uzrunājot Tiesnešu konferences dalībniekus

 

Finansējuma palielināšana, tiesnešu aktīvāka līdzdalība ar tiesu sistēmas attīstību saistītu jautājumu iniciēšanā un virzīšanā, kā arī tiesnešu reputācijas uzlabošana bija trīs būtiskākie virzieni turpmākajiem darbiem, lai nodrošinātu tiesu sistēmas attīstību, kurus 11.aprīlī nosauca tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, uzrunājot Tiesnešu konferences dalībniekus. 

“Tiesu sistēmas uzlabošanā tiek darīts daudz, taču pie sasniegtā nedrīkst apstāties,” uzsvēra G.Bērziņš. “Lai samazinātu problēmu slogu, galvenais, taču vienlaikus sāpīgākais ir jautājums par naudu, kuras, kā zināms, vienmēr ir par maz. Tāpēc tieši finansējuma palielināšana tiesām ir neatliekama vajadzība. Obligāti ir jāturpina darba samaksas palielināšana tiesu darbiniekiem, dažās tiesās ir jāpalielina tiesnešu skaits. Vajadzīgas arī jaunas telpas un inventārs.”

Ministrs informēja, ka ministrija jau ir pieprasījusi līdzekļus tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielināšanai (vairāk nekā 5,5 miljonus latu), kā arī pašlaik tiek gatavots pieprasījums finansējuma nodrošināšanai vairāku jaunu tiesu ēku būvniecībai. “Apmeklējot tiesas, man tiešām bija patīkami redzēt, ka, piemēram, Limbažu un Valkas tiesu ēkas guvušas pilsētas atzinību par sakoptākajiem namiem. Taču tādiem ir jābūt visu tiesu namiem, jo tiesa cilvēku apziņā sākas jau ar pašu ieiešanu tiesas ēkā. Ir grūti gaidīt pozitīvu attieksmi, ja cilvēks redz aplupušas sienas un nobrukušu apmetumu,” atzīmēja G.Bērziņš.

Saistībā ar tiesu sistēmas darba pilnveidošanu G.Bērziņš izteica atziņu, ka “Tieslietu ministrija viena pati nekad nespēs panākt, lai tiesu vara patiesi ieņemtu to nozīmīgo vietu, kas ir nostiprināta Latvijas pamatlikumā Satversmē. Tikai strādājot kopīgi, mēs varam panākt daudz vairāk.” Tāpēc ministrs aicināja tiesnešus pašus aktualizēt sabiedrībā tiesu sistēmai būtiskākos jautājumus. “Man kā ministram un ministrijai būs vieglāk panākt iecerēto, ja aktivitātēm būs spēcīga aizmugure. Šīs aizmugures nodrošinājums lielā mērā ir tiesnešu ziņā,” paziņoja G.Bērziņš.

Tajā pašā laikā tieslietu ministrs aicināja neaizmirst par tiesu reputāciju un uzticamību sabiedrībā. “Bez tās bezjēdzīgas ir gan informācijas sistēmas, gan skaisti tiesu nami. Un joprojām sabiedrībā tieši reputācija ir jautājums numur viens. Ētiska vai neētiska rīcība jebkurā gadījumā ir individuāla. Tāpēc es aicinu ikvienu tiesnesi strādāt un spriest tiesu tā, lai Tiesnešu ētikas komisijai būtu iespējami maz darba,” sacīja G.Bērziņš.

Ministrs akcentēja arī tiesu sistēmā pastāvošās problēmas. “Daudz svarīgāks par ēkām un materiālajām vērtībām ir kvalitatīvs tiesnešu darbs, un tai ir jābūt mūsu visu galvenajai prioritātei. Tāpēc kā ļoti svarīgu padarīto darbu vēlos atzīmēt kopš pagājušā gada ieviesto Tiesu informācijas sistēmu,” sacīja tieslietu ministrs. “Svarīgi apzināties, ka sistēmas ieviešana nav tikai moderno tehnoloģiju izmantošana tiesu praksē. Vēlos to cieši saistīt ar nolēmumu kvalitāti un uzticamību tiesām, kurai, manuprāt, ir jāpievērš īpaša uzmanība. Uzskatu, ka šajā jomā ir vēl daudz darāmā, lai samazinātu to pārsūdzēto nolēmumu skaitu, kuri tiek atcelti vai taisīti pretēji nolēmumi, kā arī padarītu nolēmumus saprotamākus sabiedrībai.”

G.Bērziņš atzīmēja, ka nevar arī samierināties ar problēmu, kas tiesu sistēmu ir vajājusi gadiem – atsevišķos gadījumos joprojām lietas netiek izskatītas saprātīgos termiņos. “Saprotu, ka bieži tā nav tiesnešu vaina, ja lietu ir vairāk, nekā spējat izskatīt, ja regulāri neierodas aizstāvības advokāts vai tiesājamais ir saslimis. Varu apliecināt, ka šīs problēmas novēršana prioritāšu sarakstā ir uzreiz aiz finansējuma palielināšanas tiesām. Jo ātrāk to novērsīsim, jo ātrāk izdosies samazināt arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto sūdzību skaitu, kā arī ietaupīt līdzekļus, kurus ieguldīt tiesu sistēmas attīstībā,” norādīja ministrs.

Izvērtējot padarīto, tieslietu ministrs novērtēja finansējuma palielināšanu par vairāk nekā 10 miljoniem latu, kas ļāva palielināt algas, kā arī investīcijas tiesu infrastruktūras attīstībā, tajā skaitā Administratīvās apgabaltiesas ēkas Rīgā atklāšana un finansējuma piešķiršana jaunu administratīvo rajonu tiesu namu izveidei reģionos – Liepājā, Jelgavā, Valmierā un Rēzeknē.

 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!