Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Eduards Virko. Zemesgrāmatu pieejamība un ticamība (II) 

Katrs nostiprinājuma lūgums, t.i., katrs pieprasījums zemesgrāmatu nodaļai ievest zemesgrāmatā tādus vai citādus ierakstus un atzīmes, lūdzējam ir jāpamato.

Nostiprinājumam arvien nepieciešams tiesisks pamats – tiesisks darījums, tiesas spriedums u.tml. (sal. ZGL 44., 64.p.), kura esamība nostiprinājuma lūdzējam ir jāpierāda rakstveidā (ZGL 61.p. 1.d. 1.pk.; sal. CL 1483.p. 3.pk., 1487.p.); cita veida pierādīšanas līdzekļi rakstiskā procesā – un zemesgrāmatu process ir rakstisks process tā vistīrākajā izpausmē – nemaz nav iedomājami.

Tādēļ Zemesgrāmatu likums dažbrīd par nostiprinājuma pamatu sauc pašu dokumentu, kurš pierāda nostiprināmo tiesību. Iesniegtie dokumenti zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim ir jāpārbauda (ZGL 77.p.). Šai pārbaudei jāattiecas kā uz dokumentu formu (piemēram, ZGL 77.p. 1.pk.), tā arī uz to saturu (piemēram, ZGL 77.p. 3. un 4.pk.).

• Ilze Spūle, Agnija Tiļļa. Biedrošanās brīvības izpratne 

Šā raksta pamatā ir autoru pētījums par biedrošanās brīvības saturu un īstenošanas problēmām, kuru finansējis Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs. Nedēļas žurnālā “Jurista Vārds” lasītājiem, ņemot vērā apjoma ierobežojumus, tiek piedāvāts pētījuma kopsavilkums, kurā sniegts ieskats biedrošanās brīvības saturā, izpausmes formās, biedrošanās brīvības subjektu izpratnē, negatīvajā biedrošanās brīvībā, kā arī biedrošanās brīvības ierobežošanas pamatprincipos.

Dabiska cilvēka privilēģija ir ne tikai darboties sev un būt pašam par sevi, bet arī spēja saskaņot savu rīcību un apvienot pūles ar līdzcilvēkiem, darbojoties kopīgi. Biedrošanās brīvības svarīgums izpaužas apstāklī, ka domu, uzskatu un vārda brīvībai būtu ļoti ierobežota nozīme, ja netiktu nodrošināta iespēja savas domas, idejas, ticību un uzskatus paust līdzcilvēkiem, kuri ir apvienojušies līdzīgu mērķu labad.

Biedrošanās brīvība pieder pie pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Pilsoniskās un politiskās tiesības savukārt ir citu tiesību funkcionēšanas priekšnoteikums, tās veido demokrātijas organizatorisko pamatu un pastāv kā vērtība, uz kuras pamata publiskajai varai sevi jāierobežo un uz kuru tai jāorientējas. Faktiski biedrošanās brīvība, tāpat kā vārda un pulcēšanās brīvība, ir gan pilsoniskās, gan politiskās tiesības. Biedrošanās brīvība kā pilsoniskās tiesības garantē personas aizsardzību no nepamatotas publiskās varas un citu privātpersonu iejaukšanās un aizskārumiem. Ar terminu “pilsoniskās tiesības” apzīmē tiesības, kuras piemīt ikvienam cilvēkam un bez kurām dzīve mūsdienu sabiedrībā nebūtu iespējama.

“Jurista Vārda” redakcija