Par ārzemju latviešu jauniešu vasaras nodarbinātību*

Labklājības ministre Iveta Purne:

1. Ievadā

Informatīvais ziņojums “Par pasākumu plāna ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes jauniešu nodarbinātībai vasarā ieviešanu” izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 15.jūnija rīkojumā Nr.375 “Par Pasākumu plānu ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes jauniešu vasaras nodarbinātībai” doto uzdevumu, kurš paredz Labklājības ministrijai sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Izglītības un zinātnes ministriju apkopot pasākumu plāna izpildi. Par pamatu ziņojumam izmantoti pilotprojekta dalībnieku un pilotprojektu realizācijā iesaistīto institūciju secinājumi par pilotprojekta ieviešanas procesu un sasniegtajiem rezultātiem.

2. Esošās situācijas apraksts

Pasākumu plāns sākotnēji tika izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru prezidenta 2007.gada 12.marta rezolūcijas Nr.111-1/49 izpildi, kas paredzēja Labklājības ministrijai sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes jauniešu vasaras nodarbinātības pasākumu programmu.

Izvērtējot ierobežotos laika un finanšu resursus vasaras nodarbinātības pasākuma organizēšanai ārvalstīs dzīvojošajiem latviešu izcelsmes jauniešiem jau 2007.gadā, kā arī nepietiekamo informāciju par šīs mērķa grupas vajadzībām un atsaucību šādai iniciatīvai, 2007.gadā tika nolemts organizēt šo pasākumu pilotprojekta veidā. Pilotprojekts ar nosaukumu “Vēlies izaicinājumu? Piesakies vasaras nodarbinātības pilotprojektam Latvijā!” tika realizēts 2007.gada vasarā no 16.jūlija līdz 17.augustam.

2.1. Pasākuma ieviešana

Pasākuma plāns paredzēja iespēju pilotprojektā piedalīties 20 jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem Nodarbinātības valsts aģentūra piemeklēja interesēm atbilstošu darbu, bet Izglītības un zinātnes ministrija bez maksas nodrošināja jauniešu izmitināšanu padotības iestāžu dienesta viesnīcās.

Lai piemeklētu darba vietas jauniešiem interesējošās profesionālās darbības jomās, jauniešiem bija jāaizpilda anketas un jānosūta Nodarbinātības valsts aģentūrai apkopošanai. Anketu izplatīšanu nodrošināja Sekretariāts caur sadarbības mītnes zemju latviešu diasporas nevalstiskajām organizācijām un interneta portāliem www.latviesi.com un www.latviansonline.com. Pamatojoties uz iepriekšēju vienošanos ar Labklājības ministriju par to, ka informācija pilotprojekta ietvaros tiks nosūtīta 10 latviešu diasporas nevalstiskajām organizācijām, līdz 2007.gada 16.maijam Sekretariāts veica pilotprojekta pieteikuma anketu izplatīšanu, izsūtot anketas aktīvākajām latviešu diasporas nevalstiskajām organizācijām ASV, Austrālijā, Krievijā, Kanādā, Gruzijā, Baltkrievijā, Ziemeļeiropā un Rietumeiropā ar lūgumu informēt šīm organizācijām sasniedzamos jauniešus par iespēju pieteikties pilotprojektam, kā arī atbalstīt jauniešu pieteikšanos. Anketu izplatīšana tika veikta divus mēnešus pirms pilotprojekta sākuma, un šī iemesla dēļ, piemēram, Austrālijas latviešu diasporas pārstāvji atteicās piedalīties pilotprojektā, taču kopumā izteica vēlmi piedalīties šāda veida projektos turpmāk. Neskatoties uz ierobežoto pieteikšanās termiņu, dalībai pilotprojektā pieteicās septiņi ārvalstīs dzīvojošie latviešu izcelsmes jaunieši.

Tiem jauniešiem, kas nepārstāvēja Eiropas Savienības dalībvalstis, tika nodrošināta iespēja strādāt Latvijā bez darba izsaukuma apstiprināšanas Nodarbinātības valsts aģentūrā – to paredzēja Labklājības ministrijas izstrādātie un 2007.gada 5.jūnijā Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi Nr.378 “Grozījumi 2004.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”’.

Pilotprojekta ietvaros jauniešiem tika nodrošināts viņu interesēm atbilstošs darba devējs un darba samaksa pēc savstarpējas vienošanās ar darba devēju.

Papildus latviešu diasporas nevalstiskās organizācijas “Pasaules brīvo latviešu apvienība” realizētā projekta “Atbalsta pasākumi ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes jauniešu vasaras nodarbinātībai Latvijā” ietvaros tika rasta iespēja pilotprojekta dalībniekiem segt ar ceļošanu saistītos izdevumus, kā arī dalībniekiem iesaistīties Latvijas kultūras pasākumos, kas pilotprojektā dalībniekiem netika piedāvāts.

2.2. Pasākuma organizācijas izvērtējums

Gan pilotprojekta dalībnieki, gan citi aptaujātie atzina, ka šāda vasaras nodarbinātības pasākuma organizēšana ārzemēs dzīvojošiem latviešu izcelsmes jauniešiem ir lietderīga un apsveicama un ka būtu jāturpina šī pasākuma organizēšana arī turpmāk. Interese par šo pasākumu no latviešu diasporu puses bija liela, tomēr ierobežotais dalībnieku skaits tika skaidrots ar īsajiem pieteikšanās termiņiem. Jāpiemin arī tas, ka arī masu mediju interese par šo pasākumu bija liela un atsauksmes pozitīvas.

Neskatoties uz pilotprojekta dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm par pilotprojekta lietderību, vienlaikus veicot pilotprojekta organizācijas izvērtējumu, pilotprojekta ieviešanā tika identificētas arī dažas nepilnības.

Kā trūkums no pilotprojekta dalībnieku puses tika norādīta neveiksmīga latviešu diasporas nevalstiskās organizācijas “Pasaules brīvo latviešu apvienība” realizētā projekta “Atbalsta pasākumi ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes jauniešu vasaras nodarbinātībai Latvijā” organizācija, jo, lai gan projektā bija paredzētas aktivitātes saistībā ar Latvijas kultūras pasākumiem, kā arī tika nodrošināts koordinators to ieviešanai no nevalstiskās organizācijas “Pasaules brīvo latviešu apvienība”, tomēr dalībnieki pasākumu praktisko realizēšanu bija novērtējuši kā nepietiekamu.

Pilotprojekta dalībnieku aptaujas anketās tika minētas šādas problēmas projekta īstenošanā, piemēram:

• formalitāšu kārtošanas procedūras – darba atļaujas, vīzas, algas grāmatiņu un citu dokumentu sarežģītais iegūšanas process;

• novēlota informācijas saņemšana par pilotprojektu un līdz ar to ļoti īsi termiņi, lai paspētu pieteikties uz šo projektu;

• darba pienākumu neatbilstība darba vietā;

• nepilnības brīvā laika pavadīšanas pasākumu organizēšanā.

Pilotprojekta dalībnieku minētās pasākuma ieviešanas problēmas tika izvērtētas un ieteikumi pasākuma organizēšanas uzlabošanai varētu būt šādi:

• ņemot vērā to, ka ārzemēs dzīvojošie jaunieši jau ziemā plāno savas aktivitātes vasaras brīvlaikā, pieteikšanās uz vasaras nodarbinātības pasākumu būtu jāorganizē gada pirmajos mēnešos;

• lai gan jauniešiem tika nodrošināts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavots informatīvs materiāls par ceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, būtu nepieciešama detalizētāka informācija par visām procedūrām saistībā ar nodarbinātību;

• lai nodrošinātu pasākuma veiksmīgāku praktisku ieviešanu un aktivitāšu savstarpēju koordinēšanu, būtu veidojama darba grupa pasākuma plāna ieviešanai, iekļaujot tajā pasākuma plāna ieviešanā iesaistīto ministriju un institūciju atbildīgās personas;

• lai noorganizētu kvalitatīvākus jauniešu brīvā laika pavadīšanas pasākumus, būtu jāizstrādā ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes jauniešu brīvā laika pavadīšanas pasākumu programma, nosakot Sekretariātu par atbildīgo institūciju kultūras programmas realizēšanai, ņemot vērā tā darbības virzienus (ārzemēs dzīvojošo latviešu diasporas pārstāvju etniskās identitātes un latviešu kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana, kā arī regulāra savstarpējo kontaktu uzturēšana starp latviešu diasporu dažādās valstīs un kontinentos).

* Ministres informatīvais ziņojums “Par pasākumu plāna ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes jauniešu nodarbinātībai vasarā ieviešanu” Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa sēdē