Par NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmi

2.aprīlī Valsts prezidents Valdis Zatlers NATO valstu un valdību vadītāju samita Bukarestē ietvaros piedalījās Vācijas Māršala fonda rīkotajā Bukarestes konferencē.

Valsts prezidents Bukarestes konferences sesijas “NATO durvis: atvērtas vai slēgtas?” paneļdiskusijā uzsvēra Latvijas nemainīgo nostāju NATO paplašināšanās jautājumā, kā arī norādīja uz dalībvalstu atbildību piešķirt NATO rīcības plānu Gruzijai un Ukrainai.

Runājot par nepieciešamību kā šo valstu valdībām, tā sabiedrībām dot skaidru ceļakarti turpmākajos reformu procesos, Valsts prezidents uzsvēra Latvijas pieredzi un vairākas reformas, ko Latvija īstenoja ceļā uz NATO.

“Dalība NATO mums nozīmēja ne vien būtiskas militārās reformas, bet arī virkni sabiedrībai nozīmīgu sociālpolitisku izmaiņu, piemēram, tiesiskuma stiprināšanā un korupcijas apkarošanā. Turklāt, labi zinot mūsu valsts pozitīvo pieredzi, domāju, ka tas ir alianses pienākums un atbildība jau šodien dot Ukrainai un Gruzijai skaidru ceļakarti dalībai NATO,” teica V.Zatlers. Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka šo Latvijas pozīciju viņš stingri aizstāvēs arī NATO ģenerālsekretāra rīkotajās darba vakariņās NATO valstu un valdību vadītājiem.

“Piemēram, ja kā vienu no argumentiem minam Ukrainas sabiedrības niecīgo atbalstu valsts dalībai NATO, es gribu teikt – tas ir pilnībā aplams. Ja sabiedrībai trūkst informācijas par ieguvumiem ceļā uz NATO, ir teju vai neiespējami cerēt uz atbalstu. Taču to var mainīt, dodot ceļakarti ar skaidri zināmiem uzdevumiem un sasniedzamiem mērķiem,” teica Valsts prezidents. Tāpat V.Zatlers atgādināja, ka rīcības plāns dalībai NATO vēl nenozīmē valsts uzņemšanu aliansē. “Tā ir alianses dota ceļakarte, un tikai valstis pašas varēs izlemt, vai iet šo ceļu vai ne, vai izpildīt izvirzītos kritērijus vai ne. Turklāt, kā zinām no pavisam nesenās vēstures, piemēram, Balkānu valstīm ceļš no rīcības plāna līdz dalībai NATO ilga gandrīz desmit gadus,” norādīja Valsts prezidents.

Diskusijas gaitā V.Zatlers atgādināja, ka līdz ar Latvijas dalību NATO un ES būtiski uzlabojās arī Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības. Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka nav pamata bažām par NATO paplašināšanos līdz Krievijas robežai. “Mēs velti šķiežam laiku, zīmējot iespējamās vīzijas, kāda varētu būt Krievijas reakcija. Mums ir jāapzinās savas intereses šajās valstīs un jāspēj tās aizstāvēt,” teica Valsts prezidents.

Diskusijas gaitā V.Zatlers pauda atbalstu arī Balkānu reģiona valstīm ceļā uz NATO, uzsverot, ka tikai “dodot nepārprotamus demokrātisko vērtību kritērijus, var cerēt uz ilgtermiņa stabilitāti kā reģionā, tā Eiropā kopumā”.

Diskusijas noslēgumā Valsts prezidents norādīja uz pozitīvajiem NATO un partnervalstu sasniegumiem misijā Afganistānā, Latvijas un paša personīgo pieredzi, iepazīstot mūsu kareivju dienesta apstākļus un uzdevumus Afganistānā.

Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumiem pēc paneļdiskusijas, V.Zatlers atkārtoti pauda Latvijas nemainīgo nostāju jau šogad palielināt Latvijas bruņoto spēku kontingentu Afganistānā, tādējādi pildot sabiedrotajiem iepriekš dotos solījumus, bet, kas vēl svarīgāk, tādējādi apliecinot savu līdzatbildību drošības garantēšanā un Afganistānas valsts atjaunošanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien, 2.aprīlī, piedaloties Bukarestes konferences sesijā “NATO durvis: atvērtas vai slēgtas?” un paužot Latvijas nemainīgo nostāju NATO paplašināšanas jautājumā par Gruziju un Ukrainu Foto: Gatis Bergmanis, VPK

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere otrdien, 1.aprīlī, Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, piedaloties Vācijas Māršala fonda rīkotajās vakariņās NATO valstu un valdību vadītāju samita dalībniekiem un sveicinoties ar projekta “Transitional Democracies” prezidentu Brūsu Džeksonu Foto: Gatis Bergmanis, VPK