Eiropas Parlaments: Par nepilsoņu sūdzībām EP Lūgumrakstu komitejā

Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja savā 2.aprīļa darba kārtībā starp 63 sūdzībām no dažādām ES valstīm iekļāvusi arī trīs sūdzības no Latvijas par iespējamu Latvijas nepilsoņu diskrimināciju. Savās petīcijās Krievijas valsts piederīgais Genādijs Samušenko, PCTVL aktīviste Natālija Jolkina, kāds anonīms nepilsonis X un vairāki citi sūdzas par nepilsoņu vēlēšanu tiesību ierobežošanu, par grūtībām iegūt Latvijas pilsonību, kā arī par krievu valodas diskrimināciju Liepājas skolu sistēmā.

Lūgumrakstu komiteja regulāri izskata daudzas Eiropas iedzīvotāju sūdzības par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Komisija līdzīgas Latvijas nepilsoņu sūdzības izskatījusi jau iepriekš, piemēram, 2007.gada 30.janvārī un 2006.gada 21.martā, un vienmēr atstājusi tās bez tālākas virzības, jo vēlēšanu tiesību, pilsonības un valodas jautājumi neietilpst ES kompetencē. Tiek prognozēts, ka Latvijas nepilsoņu petīcijas arī šoreiz tiks atstātas bez tālākas virzības, jo Eiropas Komisija savā atbildē Eiropas Parlamentam skaidri pauž, ka Latvijas mazākumtautību politika un “pieņemtie mēri ir vajadzīgi un proporcionāli” un “personai, kas uzskata sevi par diskriminācijas upuri, ir jāvēršas ar šo lietu izskatīšanai kompetentās valsts iestādēs”, nevis ES institūcijās.

Latvijas nepilsoņu petīcijās atrodamas kļūdas un neprecizitātes, kas aizēno Latvijas sasniegumus naturalizācijas gaitā.

Piemēram, kāds anonīms nepilsonis X sūdzas, ka Latvijā vairāk nekā 600 tūkstošiem nepilsoņu ir “ierobežota piedalīšanās demokrātijas procesā”. Tomēr, kā vēstī Naturalizācijas pārvaldes dati, uz 2008.gada 1.janvāri Latvijā bija tikai 372 421 nepilsonis.

Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks pauž, ka “Latvijas valsts pilsonība un valsts valoda nav vis Eiropas Savienības, bet gan Latvijas jautājums. Tāpēc Lūgumrakstu komiteja nevar par šīm sūdzībām pieņemt nekādu juridisku vērtējumu. Komiteja var rosināt debates un uzklausīt ekspertus, taču tam nav nekādu tālāku seku. Atbildīgās Eiropas institūcijas iepriekš jau daudzkārt atgādinājušas, ka Latvijas likumdošana pilsonības un valodas jomā pilnībā atbilst Eiropas un starptautiskajām normām”.

Rihards Pīks uzskata, ka “īstenībā šī ir kārtējā Tatjanas Ždanokas aktivitāte Eiropas Parlamentā, lai izmantotu Lūgumrakstu komitejas debates kā tribīni savu politisko uzskatu paušanai, nevis veicinātu savus atbalstītājus kļūt par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem”.

Lūgumrakstu komitejas sēdē 3.aprīlī kā akadēmiskie eksperti piedalās Austrumeiropas politisko studiju centra pētnieks Ainārs Lerhis un Londonas universitātes Juridiskās fakultātes profesors Bils Bovrings.

Eiropas Parlamenta Nāciju grupas informācija