Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par ES valstu lauksaimniecības politikas reformu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2008., Nr. 47 (3831) https://www.vestnesis.lv/ta/id/172919

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par vides politikas ietekmi uz eiropiešu dzīves kvalitāti

Vēl šajā numurā

26.03.2008., Nr. 47 (3831)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par ES valstu lauksaimniecības politikas reformu

 

Jau otro gadu pēc kārtas Eiropas Savienības iedzīvotāji atbalsta nesen veiktās ES lauksaimniecības politikas izmaiņas. Tāds ir viens no svarīgākajiem secinājumiem, kas izriet no rezultātiem sabiedrības aptaujai par lauksaimniecību un kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Tāpat kā iepriekšējā aptauja 2006.gadā, arī šī vēlreiz apliecina, ka sabiedrība visumā atzinīgi vērtē svarīgākos elementus 2003.gada nolīgumā par KLP reformu. Minēto aptauju Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta uzdevumā “TNS Opinion” veica no 2007.gada 19. novembra līdz 14.decembrim.

Izmantojot “Eurobarometer” pētījumu standartmetodiku, katrā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm notika aptuveni 1000 tiešo interviju.

Eiropas Savienības sabiedrība kopumā ļoti atzinīgi vērtē pārveidotās KLP svarīgāko elementu un veidu, kādā lauksaimnieki saņem atbalstu. Aptaujāto lielākā daļa (52%) uzskata, ka ir pareizāk palielināt finansējumu lauku attīstībai un tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, nevis subsidēt to produkciju. Turklāt šāds viedoklis ir plašāk izplatīts nekā pirms gada (+3 procentu punkti), un ir ievērojamā pārsvarā uzskatam, ka šādas pārmaiņas ir nevēlamas (12%).

Aptaujā noskaidrojās arī, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju atbalsta “savstarpējās atbilstības” principu, saskaņā ar kuru var samazināt maksājumus lauksaimniekiem, kuri neievēro vides, dzīvnieku labturības vai pārtikas nekaitīguma standartus. Atkarībā no konkrētā standarta šos pasākumus atbalsta 85 līdz 88% aptaujāto.

Aptauja arī liecina, ka pagājušā gada laikā nozīmīgs kļuvis jautājums par pārtikas produktu cenām, un 43% aptaujāto par politikas prioritāti uzskata pārtiku par pieejamām cenām. Tas ir +8 procentu punkti vairāk nekā iepriekšējā aptaujā un atspoguļo saistību ar pārtikas produktu cenu kāpumu pārskata periodā.

Sabiedrība uzskata, ka lauksaimniecībai un lauku teritorijām ES joprojām ir ļoti svarīga nozīme. Gandrīz deviņi no desmit aptaujātajiem (89%) norāda, ka tie ir Eiropas nākotnei svarīgi jautājumi.

Šis uzskats skaidri izpaužas arī viedoklī par ES lauksaimniecības budžetu. Gandrīz seši no desmit respondentiem (58%) ir pārliecināti, ka turpmākajos gados šis budžets jāsaglabā esošajā apjomā vai pat jāpalielina, savukārt tikai 18% uzskata, ka tas jāsamazina. Turklāt šoreiz ir vairāk to respondentu, kuri uzskata, ka šis budžets ir jāpalielina (par +3 procentu punktiem).

Šā gada aptaujā no jauna iekļauti vairāki jautājumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Attiecībā uz to 50% respondentu piekrīt, ka, izņemot importu no jaunattīstības valstīm, jāsaglabā esošie tarifi un kvotas. Tam gan nepiekrīt 37% aptaujāto. Toties liels pārsvars ir uzskatam, ka visai importētajai produkcijai jāatbilst nekaitīguma un kvalitātes prasībām (atbalsta 86%, nepiekrīt 5% aptaujāto).

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!