Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2008., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/172887

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apvienoto Nāciju Organizācija: Par Latvijas politiku iecietības veicināšanai

Vēl šajā numurā

26.03.2008., Nr. 47

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

 

JV12VAKS.JPG (26611 bytes)Valentija Liholaja. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības, no soda vai no soda izciešanas 

Likumdevējs Krimināllikumā (KL) un Kriminālprocesa likumā (KPL) paredz gadījumus un kārtību, kādā personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, var tikt atbrīvotas no kriminālatbildības, no soda vai no soda izciešanas.

Šā raksta mērķis ir analizēt atsevišķus problēmjautājumus, kas vērojami praksē, piemērojot šos krimināltiesību institūtus, kā arī izteikt dažus ierosinājumus, kas, pēc autores domām, veicinātu pareizu un efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kas ir KPL 1.pantā definētais Kriminālprocesa likuma mērķis.

 

Jūlija Švecova, Oskars Tretjuks. Saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā 

Latvijas juristu vidū ir izskanējuši viedokļi, ka samērā nesen ieviestais saistību piespiedu izpildīšanas veids – saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā – tikai daļēji kalpo savam mērķim. Vērojama tendence, ka kreditori atsakās no šā tiesību aizsardzības veida, tā vietā izvēloties ilgāku un dārgāku procesu – prasības tiesvedību. Kāpēc?

Šajā rakstā autori centīsies atbildēt uz šo jautājumu, mēģinot brīdinājuma kārtību un ar to saistītās norises aplūkot no labumu gūšanas skatpunkta katrai pusei, kas šajā procesā tā vai citādi ir iesaistīta. Autori uzsver, ka jautājumus apskatām ne tik daudz no teorētiskās, cik no praktiskās puses, daloties savā juristu darba pieredzē un izklāstot savu skatījumu uz tiesu prakses problēmām.

 

Andrejs Novikovs, Ieva Devjatnikovaite. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana pašvaldību teritorijā 

Rakstā analizēts par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pašvaldību teritorijā atbildīgo subjektu darbības tiesiskais regulējums, atklātas kolīzijas rīcības un atbildības apjomā starp pašvaldību institūcijām un policiju, kā arī piedāvāti problēmu risinājumi subjektu ierobežotai kompetencei sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Pēc autoru ieskata, iespējamas četras alternatīvas formas sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vietējo pašvaldību teritorijās. Tiek uzsvērts, ka vietējo pašvaldību institūcijām jādod tiesības izvēlēties, kura no alternatīvajām formām apkalpojamā teritorijā nodrošinātu iedzīvotāju drošības intereses.

Rakstā aplūkotas organizatoriskās problēmas, ieviešot sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkcijas, izvērtēta sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkciju decentralizācijas perspektīva. Autori kritiski vērtē situāciju, ka nepieciešamība sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, kas loģiski izriet no vietējo iedzīvotāju interesēm, tiek formulēta nevis vietējās pašvaldības vai reģionālā līmenī, kas identificē šo problēmu, bet gan centralizētās institūcijās.

 

Kristiāns Štarks. Pamattiesības un privāttiesības 

Jautājumu par to, vai pamattiesības iedarbojas uz tiesiskām attiecībām starp privātpersonām, Vācijā aplūko, izmantojot jēdzienu “pamattiesību horizontālā iedarbība”. Dažādas teorijas par pamattiesību horizontālo iedarbību, kurās šeit neiedziļināsimies, mēģina pamatot vairāk vai mazāk spēcīgu privāttiesību subjektu saistību ar pamattiesībām.

Pārdomas raisa ne tikai attiecības starp privāttiesību subjektiem, bet arī civiltiesību likumdevēja un civiltiesisko strīdu izlemjošo tiesnešu situācija. Taču rezultātā teorijas par pamattiesību horizontālo iedarbību pastāvīgi nosaka robežas privāttiesību subjektu saistījumam ar pamattiesībām un to veido vai nu pamattiesībām atbilstoša privāttiesību likumdošana, vai arī pamattiesībām atbilstoši tiesu spriedumi civiltiesiskajos strīdos.

 

“Jurista Vārda” redakcija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim