Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par darbu komisijās (11.01.2008.-16.03.2008.). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.2008., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/172800

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas Iesniegumu birojā 2008. gada februārī saņemtie iesniegumi

Vēl šajā numurā

25.03.2008., Nr. 46

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par darbu komisijās (11.01.2008.–16.03.2008.)

 

Apkopojumā

ĀRLIETU KOMISIJA

Ārlietu komisijai ziemas sesijas laikā bija 12 formālās sēdes, no tām viena bija izbraukuma sēde Ārlietu ministrijā. Komisijas deputāti sesijas laikā sanāca arī uz piecām neformālām sēdēm. Strādāja gan ar likumdošanas jautājumiem, gan sekoja līdzi un diskutēja par ārpolitikas aktualitātēm. Baltijas lietu apakškomisija strādāja astoņās sēdēs.

Ārlietu komisija kā atbildīgā komisija ir skatījusi 18 likumprojektus. Galīgajā lasījumā šīs sesijas laikā tika pieņemti astoņi komisijas kompetencē esoši likumprojekti un viens pastāvīgais priekšlikums.

Likumdošana

Ziemas sesijas laikā komisija uzsāka skatīt vairākus nozīmīgus likumprojektus.

Skatot Ārlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Starptautiskais palīdzības likums”, komisijai izdevās kvalitatīvi uzlabot tā saturu, gan sniedzot savus priekšlikumus, gan uzdodot ministrijai atsevišķu pantu redakcijas izstrādāt kopā ar Saeimas Juridisko biroju.

Likumprojekts nosaka attīstības sadarbības politikas plānošanu un sociālo garantiju apjomu Latvijas civilajiem ekspertiem starptautiskajās misijās.

Komisija uzsāka darbu arī pie divu nozīmīgu starpvaldību līgumu ar Krieviju ratificēšanas – “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” un “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”. Likumprojekti sakārto divus Latvijas iedzīvotājiem svarīgus jautājumus. Sociālās drošības līguma noslēgšana dos iespēju pensiju aprēķinā iekļaut otrā valstī nostrādāto laiku arī pirms 1991.gada, paredzot pensiju eksportu. Savukārt otrs līgums paredz Latvijai tiesisku pamatu Krievijā veikt latviešu karavīru, politiskajās represijās bojāgājušo un civilpersonu iespējamo apbedījumu vietu apzināšanu un nodrošināt to apkopšanu.

Ziemas sesijas beigās Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai tika nodots “Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”. Lisabonas līgums nodrošinās efektīvāku, pārskatāmāku un demokrātiskāku Eiropas Savienības (ES) institūciju darbību un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī palīdzēs ES labāk reaģēt uz jauniem mūsdienu izaicinājumiem.

Baltijas lietu apakškomisija 2008.gada ziemas sesijas laikā strādāja pie šādiem galvenajiem jautājumiem:

• Latvijas stratēģija darbībai Baltijas jūras valstu reģionālajās organizācijās;

• esošo institūciju (Baltijas asamblejas, Baltijas Ministru padomes, Baltijas jūras valstu padomes u.c.) efektīva izmantošana, lai īstenotu Latvijas nacionālās intereses Baltijas jūras reģionā;

• kibernoziegumi Baltijas valstīs;

• profesionālā izglītība Baltijas un Ziemeļvalstīs;

• Baltijas asamblejas darbs 2008.gadā.

Aktualitātes

Komisijas deputāti turpināja rūpīgi sekot līdzi notikumiem pasaulē – Gruzijā, Kosovā, Serbijā, Moldovā, Ukrainā. Prezidenta vēlēšanu norises novērošanai Gruzijā komisija deleģēja komisijas sekretāru Jāni Eglīti un pēc tam uzklausīja deputāta ziņojumu.

Ārlietu komisija turpināja sekot 2007.gadā iniciēto jautājumu virzībai izpildvaras institūcijās:

• noklausījās īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās I.Gudeles ziņojumu par paveikto un risinājumiem cīņā pret kibernoziegumiem. Komisija šo jautājumu rosināja 2007.gada pavasarī pēc kiberuzbrukumiem Igaunijā;

• turpināja uzklausīt ziņojumus par pagājušajā gadā komisijas iniciēto jautājumu par Latvijas 90.gadadienas svinīgo pasākumu organizēšanu un koordinēšanu. Deputāti sekos līdzi šiem jautājumiem arī pavasara sesijā;

• ziemas sesijas noslēgumā Saeima pieņēma Ārlietu komisijas izstrādāto deklarāciju “Par 1932. un 1933.gada Ukrainas lielo badu (golodomoru)”. Deklarācija nosoda staļiniskā režīma plānoto un īstenoto politiku Ukrainā 1932. un 1933.gadā, kā rezultātā tika izraisīts bads, kura dēļ bojā gāja piektā daļa Ukrainas tautas. Dokumentā atzīts, ka šos notikumus var vērtēt kā apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu.

Slēgtajās sēdēs deputāti regulāri iepazinās ar Ārlietu ministrijas klasificētajiem ziņojumiem par Latvijas ārpolitiskajām un starptautiskajām aktualitātēm. Tā, piemēram, deputāti diskutēja par Latvijas un Lietuvas jūras robežu, noformulēja jautājuma risinājuma modeļus un nosūtīja tos izskatīšanai Ministru prezidentam, Ārlietu ministrijai un Valsts prezidenta kancelejai.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Albānijas Republikas parlamenta priekšsēdētājas Ž.Topalli vadīto delegāciju, kā arī Itālijas, Ukrainas, Krievijas, ASV, Vjetnamas un citu valstu vēstniekiem un Taipejas misijas vadītāju.

Tāpat komisijas locekļi piedalījās vairākos starptautiskos pasākumos, piemēram, parlamentārajā konferencē par NATO Maķedonijā, ES prezidentūras organizētajā Ārlietu komisiju vadītāju sanāksmē Slovēnijā un komisijas deputātu vizītē NATO galvenajā mītnē Briselē.

Sabiedrības līdzdalība

Ārlietu komisijas deputāti aktīvi piedalījās sabiedriskās domas veidošanā un Latvijas ārpolitikas nostādņu popularizēšanā un skaidrošanā, piedaloties diskusijās radio un televīzijā. Komisijas vadītājs ar lekciju uzstājās konferencē par Lisabonas līgumu Latvijas Universitātē.

Janvārī komisijā ciemojās Rīgas 6.vidusskolas 5.klases skolēni, lai iepazītos ar Latvijai svarīgiem ES jautājumiem. Skolēniem tika skaidrots, kādēļ Latvija ir ES, ko tā iegūst no dalības organizācijā un kā Ārlietu komisija iesaistīta ES jautājumu risināšanā.

 

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbs ziemas sesijā ir bijis konstruktīvs un produktīvs, komisijas deputāti ieradās uz komisijas sēdēm sagatavojušies, un līdz ar to darba kārtībā iekļautie jautājumi tika izskatīti raiti. Diskusijas komisijā raisījās par profesionālām tēmām, jo komisijas pieeja jautājumu izskatīšanā bija lietišķa un priekšlikumi netika šķiroti pēc politiskās vai citas pārliecības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kā likumdošanas komisijā visi izskatāmie jautājumi – vai tie būtu likumprojekti vai arī ar likumdošanu saistīti jautājumi – ir vienlīdz svarīgi, tāpēc nav iespējams izcelt kādu īpaši.

Saeimas ziemas sesijas laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sasaukusi 24 sēdes, kurās izskatīti 29 likumprojekti. No tiem 25 izskatīti kā atbildīgās komisijas likumprojekti, bet četri likumprojekti – kā līdzatbildīgās. Izmantojot likumdošanas iniciatīvu, komisija šajā sesijā izstrādāja un iesniedza vienu likumprojektu. Saeima šajā sesijā galīgajā lasījumā pieņēma trīs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītus likumprojektus, no kuriem divus – kā steidzamus.

Likumdošana

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpināja darbu pie likumprojektu paketes, kas paredz sakārtot fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas jautājumus. Likumprojektu pakete paredz ieviest jaunu kontroles mehānismu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles uzlabošanai – nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju un Valsts ieņēmumu dienesta tiesības un pienākumus. Lai nepārkāptu Satversmi un ievērotu iedzīvotāju pamatbrīvības un visas sabiedrības intereses, likumprojektos ir svītrotas vai precizētas vairākas normas, likumi kļuvuši saprotamāki un vieglāk piemērojami.

Budžeta līdzekļu racionālas un taupīgas izlietošanas nolūkā tika grozīts Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums, lai noteiktu, ka no 2008.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim Eiropas Parlamenta deputātu amata algas tiks aprēķinātas nevis vispārējā kārtībā, kā tas bija paredzēts iepriekš, bet gan paaugstinot tās tikai par 10 procentiem. Izmantojot iepriekšējo regulējumu, 2008.gadā eiroparlamentāriešu algu pieaugums būtu pārāk straujš.

Komisija uzsāka darbu arī pie grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, kas precizē – kādas likmes piemērojamas plastmasas maisiņiem, kuros tirgotājs vai ražotājs ir iesvēris un safasējis preces pirms realizācijas, un – ko nozīmē pazemes ūdeņu tālāka realizācija un kādas dabas resursu nodokļa likmes jāpiemēro par pazemes ūdeņu ieguvi un tā izmantošanu ražotajai un realizētajai produkcijai.

Tāpat komisijā ir uzsākts darbs pie likumprojektu paketes (astoņi likumprojekti), lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, virknei komersantu iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un gada pārskatus. Pieņemtie likumi atvieglos pārskatu iesniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālēm, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, krājaizdevu sabiedrībām, bankām, privātajiem pensiju fondiem, koncernu mātessabiedrībām, komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem un zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Aktualitātes

Komisijas sēdēs tika izskatīti jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem un par “Latvijas Radio” darbinieku algām. Tāpat tika uzklausīts Finanšu ministrijas atbildīgo amatpersonu ziņojums par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu 2007.gadā.

Šajā sesijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīti jautājumi saistībā ar amatpersonu apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata. Tā komisija nolēma atbalstīt A.Ruseļa atkārtotu apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku. Komisijā tika skatīts arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja U.Cērpa iesniegums par atkāpšanos no amata un pieņemts lēmums. Komisija sprieda par parlamenta pārstāvja izvirzīšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību, neiebilda apropriācijas palielināšanai izdevumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veiktajiem transfertiem, neietekmējot valsts budžeta finansiālo deficītu.

Sabiedrības līdzdalība

Kā ierasts, arī šajā sesijā komisija aktīvi sadarbojās ar profesionālajām asociācijām un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Apspriežot grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, darbā iesaistījās Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Alus darītāju savienība un Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija.

 

JURIDISKĀ KOMISIJA

Juridiskās komisijas deputāti ziemas sesijā sanākuši uz 33 sēdēm.

Apakškomisija darbam ar Tiesu iekārtas likumu astoņās sēdēs strādāja pie likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam, diskutējot par Tieslietu padomes statusu, kompetenci un funkciju apjomu.

Apakškomisija darbam ar Kriminālprocesa likumu ziemas sesijas desmit sēdēs strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” sagatavošanu otrajam lasījumam. Apakškomisija izskatīja vairāk nekā 450 priekšlikumu un nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Kā aktuālākie minami grozījumi likuma 410.pantā, kas ģenerālprokuroram paredz tiesības izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Kā atbildīgā komisija ziemas sesijā strādājusi ar 31 likumprojektu, bet kā līdzatbildīgā – ar vienu likumprojektu.

Komisija izstrādājusi un iesniegusi Saeimā divus likumprojektus. Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai šajā sesijā nodoti desmit, bet kā līdzatbildīgajai – viens likumprojekts. Ziemas sesijas laikā tika pieņemti pieci komisijas virzīti likumi.

Komisija izskatīja un sagatavoja virzīšanai Saeimā 18 lēmuma projektus par amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu vai atbrīvošanu no amata.

Komisijas lietvedībā saņemti arī 52 iesniegumi no fiziskajām un juridiskajām personām, tostarp par policijas un tiesu darbu, par tiesību aizsardzību un likumības nodrošināšanu, kā arī par likumdošanas problēmām.

Likumdošana

Ziemas sesijas laikā tika pieņemti pieci komisijas virzīti likumi.

Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” bija nepieciešami, lai personas neatkarīgi no veselības stāvokļa varētu īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības un piedalīties politiskajos procesos, izsakot viedokli par tautai nozīmīgiem jautājumiem.

Grozījumi Satversmes tiesas likumā paredz, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm, amatpersonām un tiesām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām obligāts ir spriedums un tajā iekļautā interpretācija. Grozījumi regulē Satversmes tiesas tiesneša iespējas uz noteiktu laiku pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskā institūcijā.

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredz informācijas izpau­šanas aizlieguma noteikšanu valsts finanšu nodrošināšanai nodokļu jomā.

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz novērst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normu interpretācijas neviennozīmīgumu un nodrošināt aktuālu kadastrālo vērtību aprēķināšanu.

Grozījumos likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” tika apvienoti vairāki likumprojekti, kas ievieš ES direktīvu prasības. Tie nosaka, ka dalībvalsts komercreģistra iestādē dokumentus var iesniegt elektroniski un ka katrai dalībvalstij ir jānosaka kompetentā iestāde, kura uzrauga pārrobežu apvienošanas procesa likumību un publisko informāciju par pārrobežu apvienošanas reģistrāciju.

Juridiskā komisija strādāja ar daudziem būtiskiem likumprojektiem, tos sagatavojot izskatīšanai Saeimā. Turpinājumā par dažiem no tiem.

Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā nosaka, ka mantiskais zaudējums neaptver izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz ievest Padomes ietvarlēmumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām.

Grozījumi Krimināllikumā paredz grozījumu Krimināllikuma 61.pantā, nosakot, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda nepiemēro, ja notiesātais ir persona, kam sods piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu pret nepilngadīgo. Iepazīstoties ar Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras sniegtajiem atzinumiem, komisija nolēma atlikt likumprojekta izskatīšanu un vienlaikus nolēma izstrādāt alternatīvu komisijas likumprojektu.

Komisijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” precizē likumā noteiktās prasības rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu amata kandidātiem ar mērķi sekmēt augstāku kvalifikācijas prasību izvirzīšanu tiesneša amata kandidātiem.

Grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz, ka Ministru prezidents un ministri Saeimā sniegs ziņojumus par Ministru kabineta darbību.

Grozījumi Civillikumā paredz sekmēt tiesisko darījumu regulējumu atbilstoši Eiropā atzītiem līgumtiesību principiem. Pēc garām diskusijām un Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Komercbanku asociācijas iebildumiem likumprojekta izskatīšana tika atlikta. Tieslietu ministrijai uzdots iesniegt precizētus priekšlikumus, kas apmierinātu visas diskusijā iesaistītās puses.

Juridiskā komisija strādāja arī pie vairākiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz:

• precizēt terminoloģiju atbilstoši grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un palielināt administratīvā soda lielumus par valsts ugunsdrošības prasību pārkāpšanu;

• noteikt detalizētāku pārkāpumu uzskaitījumu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, kā arī palielināt sodu apmēru par to pārkāpumiem;

• noteikt sodu par enerģētisko kultūraugu ES atbalsta shēmas nosacījumu neievērošanu. Sodi paredzēti enerģētisko kultūraugu atzītajiem savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem;

• palielināt sankcijas par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu un paplašināt to institūciju loku, kas ir tiesīgas kontrolēt noteikumu izpildi.

Aktualitātes

Komisijas deputāti skatīja Valsts prezidenta ierosinājumu attiecībā uz iedzīvotāju parakstu notariālu apliecināšanu, ja tā tiek veikta, vācot parakstus par tautas nobalsošanas ierosināšanu vai likumprojekta iesniegšanu. Uzklausot uzaicinātos ekspertus, komisija secināja, ka nav pieņemama situācija, ka no zvērināta notāra prasa maksu par tās informācijas iegūšanu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pieejama valsts informācijas sistēmās. Deputāti nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam I.Godmanim, norādot, ka Ministru kabinets zvērinātiem notāriem ir nepamatoti noteicis maksu par valsts informācijas sistēmu izmantošanu, un, lai labotu situāciju, lūdza grozīt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

Juridiskā komisija vairākās sēdēs diskutēja par normu, kas nosaka, ka administratīvais arests ir izpildāms nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas. Diskusijās tika iesais­tīts Tiesībsarga birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un Ceļu policijas birojs.

Komisijas deputāti iepazinās ar Tieslietu ministrijas sagatavoto Kriminālsodu politikas koncepciju. Tā ietver priekšlikumus par materiālo krimināltiesību normu un institūtu grozījumiem, bet neskar kriminālprocesuālos un kriminālsodu izpildes jautājumus.

Sabiedrības līdzdalība

Strādājot pie likumdošanas jautājumiem un diskutējot par nozares aktualitātēm, komisija sadarbojās ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, Latvijas Zivsaimnieku asociāciju, Latvijas Makšķernieku asociāciju, Latvijas Tiesnešu biedrību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju un citām sabiedriskajām organizācijām.

 

CILVĒKTIESĪBU UN SABIEDRISKO LIETU KOMISIJA

2008.gada ziemas sesijā notikušas 28 komisijas sēdes, no tām divas izbraukuma sēdes un divas kopīgas sēdes ar citām Saeimas komisijām. Komisijas darbs ziemas sesijas laikā tika saistīts gan ar likumprojektu izskatīšanu, gan arī ar pētījumiem par cilvēktiesību normu piemērošanu dažādās ekonomiskajās un sociālajās jomās.

Likumdošana

Ziemas sesijā galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā, kas ir būtiski, lai Sabiedrības integrācijas fonds varētu sekmīgi turpināt darbu, saņemt un projektiem piešķirt ārvalstu finansējumu. Minētie grozījumi skar fonda juridisko statusu, padomes sastāvu un darbības tiesiskuma kontroli, un paredz finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju, nodrošināt ES struktūrfondu un citu programmu ieviešanu. Ļoti svarīgi, ka līdzās sabiedrības integrācijai likums nosaka, ka fonda mērķis ir arī finansiāli atbalstīt un veicināt publiskā un nevalstiskā sektora attīstību. Likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kuras ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam fonda padomē.

Lai pilnībā nodrošinātu Eiropas Padomes direktīvas attiecībā uz patvēruma piešķiršanu, komisija turpina strādāt pie jauna Patvēruma likuma. Pēc direktīvu pārņemšanas valstī tiks izveidota saskaņota un efektīva sistēma, kas nodrošinās personu tiesības un patvēruma procedūras efektivitāti.

Kā līdzatbildīgā komisija strādāja pie vairākiem likumprojektiem, kas skar cilvēktiesības. Komisija neatbalstīja frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz administratīva soda uzlikšanu deputātam bez Saeimas piekrišanas. Komisija uzskata, ka Saeimas balsojums ir publisks, kas nodrošina iespēju sabiedrībai uzzināt par deputātiem, kuri izdarījuši pārkāpumus, un tas izslēdz politiskās vajāšanas iespēju.

Konceptuāli atbalstot jauno Invaliditātes likumprojektu, kas paredz invaliditātes profilaksi, lai mazinātu risku kļūt par invalīdu un sniegtu papildu atbalstu cilvēkiem, kuriem invaliditāte jau ir noteikta, komisija uzklausīja Labklājības ministrijas informāciju par Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām invalīdu tiesībām. Lai novērstu nabadzības un sociālās atstumtības risku cilvēkiem ar invaliditāti un labāk informētu par viņu tiesībām, komisija ieteica ministrijai izdot speciālu bukletu ar informāciju par invalīdu tiesībām, iespējām un institūcijām, kurās risināt aktuālas problēmas.

Tika sagatavoti konkrēti priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” attiecībā uz reliģiskajām organizācijām.

Aktualitātes

Kopīgā sēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju skatīti Latvijas Radio un Latvijas Radio kora mākslinieku iesniegumi par viņu algām. Deputāti konstatēja, ka mākslinieku atalgojums ir neproporcionāls kora augstajai mākslinieciskajai kvalitātei un darbības apjomam un nesamērīgi mazs salīdzinājumā ar citu Latvijas mūziķu algām Kultūras ministrijas pakļautībā esošajās muzikālajās struktūrās. Latvijas Radio darbinieku vidējā darba alga ir zemāka arī par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto algu. Komisijas nolēma lūgt Ministru kabinetu piešķirt papildu līdzekļus minētās problēmas risināšanai, paredzot grozījumus 2008.gada valsts budžetā.

Komisijas deputāti iepazinās ar dzimumu līdztiesības politikas aktualitātēm, tostarp par iespējām nodrošināt vardarbības ģimenē upuru aizsardzību, par vīriešu mirstību un novēršamajiem nāves cēloņiem un par sabiedrībā izveidojušos stereotipu ietekmi uz jauniešu profesionālo orientāciju un dzīvesprasmēm.

Vardarbības jautājums pēdējos gados kļuvis īpaši aktuāls, tādēļ sadarbībā ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju deputāti apsprieda valdības izstrādāto programmu 2008.–2011.gadam vardarbības mazināšanai ģimenē. Deputāti uzskatīja par nepieciešamu izveidot vienotu valsts politiku un īstenot koordinētu sadarbību minētās problēmas risināšanā starp valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Jāstiprina mediju, īpaši televīzijas, loma vardarbības atpazīšanā un novēršanā. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, jāizstrādā grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa kodeksā, lai noteiktu vardarbības ģimenē definīciju un pastiprinātu atbildību par vardarbību, kā arī soda noteikšanā izmantotu piespiedu ārstēšanas un uzvedības korekciju. Jāizskata jautājums arī par speciāla likuma izstrādi, kas uzliek interneta pakalpojumu sniedzējiem pienākumu likvidēt visu informāciju, kas satur vardarbības aprakstu. Speciālas normas ir nepieciešams paredzēt arī jaunajā sabiedrisko mediju un audiovizuālo mediju likumprojektā.

Izbraukuma sēdē Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” Ropažu pagastā deputāti iepazinās ar šobrīd spēkā esošā Patvēruma likuma normu piemērošanu. Komisija konstatēja, ka “Mucenieki” nodrošina patvēruma meklētājus ar mājokli laikā, kamēr viņu lietas tiek izskatītas un pieņemts lēmums patvēruma lietā, veicinot viņu adaptāciju Latvijas sabiedrībā. Centrā šobrīd uzturas 39 personas. Trīs reizes nedēļā tiek piedāvāti latviešu valodas kursi pieaugušajiem un bērniem, kā arī rokdarbu, zīmēšanas un matemātikas stundas bērniem, lai viņus sagatavotu skolai. Šo stundu laikā iemītnieki gūst arī vispārēju informāciju par Latvijas sabiedrību, vēsturi un tradīcijām. Patvēruma meklētāju iesniegumi tiek izskatīti atbilstoši likumam, parasti trīs mēnešu laikā.

Nacionālās radio un televīzijas padomē tika apspriesta Radio un televīzijas likuma normu piemērošana padomes darbā. Šobrīd padome meklē kompromisu pārraudzības, abonentmaksas un reklāmas jautājumos un mēģina panākt vienošanos ar visām iesaistītajām pusēm par jaunu sabiedrisko mediju un audiovizuālo mediju nozares likumprojekta redakciju. Minēto likumprojektu ir paredzēts izstrādāt līdz pavasara sesijas beigām.

Speciāla komisijas sēde tika veltīta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta projektu vadītāja, profesora L.Dribina pētījumam “Mazākumtautības Latvijā”, kas parāda Latvijas valsts sadarbību ar minoritātēm un minoritāšu lomu vēsturē un mūsdienās gan kultūrā, gan ekonomiskajā dzīvē. Latvijā veiksmīgi darbojas mazākumtautību biedrības un skolas, notiek integrācijas process, un tiek īstenota nacionālā iecietības veicināšanas programma. Attiecības starp minoritātēm un valsti joprojām atrodas sakārtošanas procesā, jo nepieciešams vēl vairāk sapratnes.

Tā kā komisija ir atbildīgā par likumdošanu, kas skar svētku, atceres un atzīmējamo dienu noteikšanu, tika uzklausīta Naturalizācijas pārvaldes informācija par koncepciju par Pilsoņa dienas ieviešanu, lai veicinātu sabiedrības pilsonisko pašapziņu un patriotisma audzināšanu. Ministru kabinetā ir izveidota darba grupa, kas strādā pie minētā jautājuma.

Deputāti iepazinās arī ar informāciju par starptautisko cilvēktiesību institūciju lēmumu izpildi, nacionālo ziņojumu sagatavošanu un valsts interešu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pārstāvēšanu. Latvijas iedzīvotāji ECT vēršas arvien biežāk, un sūdzību skaits no Latvijas iedzīvotājiem ir daudzkārt pieaudzis. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijas pusei nācās sniegt komentārus par četrām līdz septiņām ECT iesniegtajām sūdzībām, bet 2007.gadā – jau par 34 jaunām lietām. Visvairāk iedzīvotāji sūdzējušies par dažādiem pārkāpumiem kriminālprocesā: pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, tā nepamatotu pagarināšanu un apcietinājuma ilgumu. Komisija konstatēja, ka situācija pēc jaunā Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā uzlabojas, un izsaka cerību, ka tiesnešu kvalifikāciju varētu uzlabot tiesnešu mācības.

Nākamo divu gadu laikā valdībai jāiesniedz pieci nacionālie ziņojumi par to, kā Latvija pilda starptautiskās konvencijas, to skaitā par bērna tiesību konvencijas izpildi, kā arī par to, kā tiek pildīti starptautiskie pakti: par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Drīzumā tiks pabeigts un izskatīšanai valdībā iesniegts ziņojums par rasu diskriminācijas izskaušanas konvencijas izpildi.

Ziemas sesijā notikušas deviņas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdes. Izskatīti un sagatavoti priekšlikumi likumprojekta “Jaunatnes likums” 3.lasījumam un likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” 2.lasījumam.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdēs tika uzklausīta Bērnu un ģimenes lietu ministrijas informācija par ministrijas prioritātēm 2008.gadā, kā arī diskutēts par sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušajiem bērniem un bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs.

 

IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN ZINĀTNES KOMISIJA

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti Saeimas ziemas sesijā strādāja 19 sēdēs. Komisijas redzeslokā pastāvīgi ir jautājumi, kas skar izglītības, zinātnes, kultūras, valsts valodas un sporta jomu. Deputāti spriež par finansējuma, likumdošanas, kā arī Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības jautājumiem.

Īpaši jāuzsver Eiropas Savienības valstīs šobrīd aktuālā Portugālē 2007.gada 13.decembrī parakstītā Lisabonas līguma būtība pirms tā ratifikācijas. Komisija ir pievērsusi uzmanību ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas darba aktualitātēm.

Kopumā komisijas deputātu darbs ir vērsts uz to, lai iedziļinātos un rastu risinājumus sabiedrības dzīvē nozīmīgām problēmām, un raudzītos, vai nav nepieciešams pilnveidot attiecīgo nozaru likumdošanu.

Sporta apakškomisija sanāca deviņās sēdēs, savukārt Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija pulcējās piecās sēdēs.

Kā atbildīgā komisija strādājusi pie trim likumprojektiem, bet kā līdzatbildīgā – pie četriem likumprojektiem.

Likumdošana

Šajā sesijā komisija strādājusi ar Izglītības likuma grozījumiem, kuri nodrošinās vairāku ES direktīvu pārņemšanu.

Rūpīgs darbs tiek veikts pie likumprojekta par nacionālās sporta bāzes statusu un ar to saistītajiem grozījumiem Sporta likumā. Likumprojekts par nacionālās sporta bāzes statusu būs jauns likums, jo pašreiz nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas kārtību nosaka LR Augstākās padomes 1992.gada lēmums. Tā normas ir novecojušas un ir nepieciešami jauni kritēriji un definīcijas.

Komisija kā līdzatbildīgā ir atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Latvijas pievienošanos Konvencijām par Eiropas Universitātes institūta izveidi. Pievienojoties konvencijām, Latvija iegūst tiesības nosūtīt noteiktu skaitu savu studentu studijām šajā institūtā visās studiju programmās un mācībspēkus darbam institūtā.

Savukārt kopsēdē ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju notika plašas debates jautājumā par bērnu iekārtošanu pirmsskolas izglītības iestādē tām amatpersonām, kuras dienesta interesēs tiek pārceltas uz citu apdzīvotu vietu.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu par Lisabonas līgumu. Tas satur vairākus būtiskus elementus, kas uzlabo ES institūciju darbību, lēmumu pieņemšanas procesu un politikas jomas, tā veicinot savienības ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Savukārt grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas likumā nosaka, ka šis projekts īstenojams līdz 2012.gada 18.novembrim. Nenoliedzami, jaunā LNB jeb Gaismas pils Latvijas iedzīvotājiem, īpaši jaunatnei, ir ļoti nepieciešama, jo pašreizējais LNB telpu stāvoklis ir kritisks un nespēj nodrošināt mūsdienu prasības pēc modernas, ātras un kvalitatīvas informācijas ieguves.

Sporta apakškomisijā ir strādāts ar likumprojektiem “Par nacionālās sporta bāzes statusu”, “Grozījums Sporta likumā” un “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””.

Aktualitātes

Ar komisijas pamatdarbību saistīti valstiski svarīgi jautājumi izglītības, kultūras, zinātnes, valsts valodas, sporta un Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības jomā.

Kopīgā sēdē ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju deputāti iepazinās ar Valsts kontroles likumības revīzijas rezultātiem par Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbībām, nodrošinot studiju procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Komisijas sēdēs ir spriests par izglītības iestāžu tīkla attīstības un izglītības pārvaldības modeļiem un izglītības pārvaldes funkcijām pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, kā arī par studiju vietu, kas finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sadales principiem. Deputāti sprieduši arī par problēmām jauno žurnālistu sagatavošanā un jauno speciālistu kvalitātes pilnveidošanu.

Komisija ir iepazinusies ar Izglītības valsts inspekcijas darbu, ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas darbību, ar Rīgas Pieminekļu aģentūras padarīto Rīgas Brāļu kapu restaurācijā un Brīvības pieminekļa teritorijas attīstībā.

Deputāti ir uzklausījuši izglītības un zinātnes ministri T.Koķi par ministrijas darba prioritātēm un kultūras ministri H.Demakovu par aktuāliem kultūras nozares jautājumiem, piemēram, par radošās industrijas attīstību.

Komisija iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto pārskatu par Latvijas augstāko izglītību 2007.gadā, ar Valsts kultūrkapitāla fonda darbību, kā arī ar pētījumu par kultūras sektora ekonomisko nozīmi un ietekmi Latvijā.

Sporta apakškomisija ir risinājusi aktuālus jautājumus sporta jomā. Deputāti ir sprieduši par Latvijas delegācijas piedalīšanos 2008.gada vasaras Olimpiskajās spēlēs, par Latvijas sportistu dalību pirmajās Prāta sporta spēlēs un Paralimpiskajās spēlēs Pekinā. Diskutēts arī par Eiropas čempionāta orientēšanās sportā rīkošanu Ventspilī un par sporta klubos strādājošo treneru darba samaksu.

Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas deputāti ir sprieduši par inovatīvas uzņēmējdarbības veicināšanu un atbalsta iespējām, radošās industrijas attīstību, atbalstu lauku attīstībai un zivsaimniecībai no 2007. līdz 2013.gadam, kā arī uzklausījuši informāciju un diskutējuši par sadarbību Baltijas jūras valstu padomes ietvaros.

Sabiedrības līdzdalība

Sagatavojot likumprojektus un izskatot citus jautājumus, uz komisijas sēdēm regulāri tiek aicināti ne tikai valsts institūciju pārstāvji, bet arī pašvaldību, izglītības, zinātnes, kultūras un sporta darbinieku organizāciju pārstāvji. Komisija savā pamatdarbībā ieklausās sabiedrības viedoklī un aktīvi sadarbojas ar NVO, izskata vēstules un aicina piedalīties komisijas sēdēs. Tādējādi tiek sekmēti visām pusēm pieņemami problēmu risinājumi un nodrošināta izsvērta lēmumu pieņemšana.

Šajā sesijā, atsaucoties uz Jūrmalas Aizsardzības biedrības ierosinājumu, komisijā spriests par koka arhitektūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu.

Komisijā skatīts biedrības “Latgales Studentu centrs” aktualizētais jautājums par latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Savukārt pēc Rīgas Stradiņa universitātes studentu ierosmes tika apspriests jautājums par valsts budžeta līdzekļu finansēto studiju vietu sadales principiem.

Likumprojektu un citu jautājumu apspriešanā tiek noskaidrots Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu NVO pārstāvju viedoklis.

Sporta apakškomisijai ir bijušas tikšanās ar Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Boksa federācijas, Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Orientēšanās federācijas un citu sporta institūciju pārstāvjiem, lai risinātu aktuālus jautājumus sporta jomā.

Arī Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijā regulāri tiek uzklausīts ekspertu viedoklis. Apakškomisijas sēdēs ir piedalījušies pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ziemeļvidzemes reģionālās attīstības fonda un nodibinājuma “Vidzemes attīstības aģentūra”.

 

AIZSARDZĪBAS, IEKŠLIETU UN KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS KOMISIJA

Saeimas 2008.gada ziemas sesijā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darbs norisinājās šādās jomās: likumdošana, parlamentārā kontrole, starptautiskā sadarbība, sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām un iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšana.

Ņemot vērā, ka ziemas sesijas laikā komisija kā atbildīgā saņēma tikai piecus likumprojektus, īpaša uzmanība tika pievērsta tiesībsargājošo iestāžu un bruņoto spēku darbību reglamentējošo normatīvo aktu nepilnību apzināšanai un novēršanai, to darbības pilnveidošanai un iekšējās kontroles sistēmai. Sevišķi nozīmīgas bija sēdes par starptautiskajās misijās piedalījušos karavīru rehabilitāciju un tiesiski nepieļaujamas informācijas apriti un tās kontroli virtuālajā vidē.

Īstenojot starptautisko sadarbību, komisija tikās ar ārvalstu parlamentu un NATO amatpersonām, piedalījās Eiropas Parlamenta komisiju un nacionālo parlamentu kopīgās sēdēs, kā arī starptautiskās konferencēs un semināros, kuru laikā galvenā vērība tika pievērsta NATO paplašināšanās un transformācijas jautājumiem un gaidāmajai galotņu sanāksmei Bukarestē, Eiropas aizsardzības politikas īstenošanai un Eiropas Savienības un NATO vadītajām starptautiskajām misijām.

Jāatzīmē, ka komisija savu likumdošanas, parlamentārās kontroles un ārpolitisko darbību veic ciešā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, kā arī Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts kontroli un uzklausa arī nevalstisko organizāciju viedokli.

Ziemas sesijas laikā notikusi 21 Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde. Septiņās no tām skatīti likumdošanas jautājumi, 13 sēdes saistītas ar parlamentārās kontroles realizāciju, bet vienā deputāti tikās ar ārvalstu amatpersonām.

Likumdošana

Ziemas sesijā komisija strādāja ar astoņiem likumprojektiem, kuru izskatīšana netika pabeigta iepriekšējā sesijā. Bez tam kā atbildīgajai komisijai Saeima nodeva piecus likumprojektus, bet kā līdzatbildīgajai – trīs likumprojektus atzinuma sniegšanai. Likums “Grozījumi Robežsardzes likumā” tika atdots otrreizējai caurlūkošanai, un tas sesijas laikā tika izskatīts atkārtoti.

Nododot otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Robežsardzes likumā”, Valsts prezidents aicināja visām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē dienošām personām, kuras dienesta interesēs tiek pārceltas uz citu apdzīvotu vietu, noteikt vienādas tiesības ārpus kārtas iekārtot savus bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs.

Komisija izstrādāja likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Tas tika konceptuāli atbalstīts un pieņemts 1.lasījumā gan līdzatbildīgajās komisijās, gan Saeimā.

No Ministru kabineta izstrādātajiem likumprojektiem, kurus Saeima komisijai nodevusi kā atbildīgajai, minami vairāki likumprojekti.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ievieš direktīvu 2005/60/EK un 2006/70/EK prasības, kas pielāgotas Latvijas normatīvajiem aktiem un papildinātas ar nacionālo regulējumu. Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” likumprojekts ļauj likuma subjektiem piemērot uz riska novērtējumu balstītu pieeju, veltot vairāk uzmanības klientiem, attiecībā pret kuriem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks ir lielāks, bet mazāk uzmanības – zema riska gadījumos. Tāpat likumprojekts nosaka pamatprasības iekšējās kontroles sistēmas izveidei, kā arī detalizētāk nosaka identifikācijas un klienta izpētes pasākumus.

Grozījums Imigrācijas likumā, ņemot vērā Eiropas Komisijas norādes, novērsīs administratīvos šķēršļus brīvas pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai.

Komisija atbalstīja labklājības ministres priekšlikumu grozījumiem Apsardzes darbības likumā, kas paredz noteikt piemaksas apsardzes darbiniekiem, kas veic darbu, kurš saistīts ar īpašu risku. Piemaksas apmērs tiks noteikts darba līgumā vai darba koplīgumā. Likumprojekts nosaka pienākumu apsardzes firmām novērtēt un līdz minimumam samazināt riskus darbiniekiem, kuru darba pienākumu veikšana saistīta ar īpašu risku. Īpašam riskam pakļauti darbinieki, kas vismaz pusi no darba laika pavada, savācot un pārvadājot naudu vai citas lielas materiālas vērtības. Tāpat īpašam riskam pakļauti darbinieki, kuri strādā paaugstinātas fiziskas un psiholoģiskas slodzes apstākļos vai citos paaugstināta riska apstākļos, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamajam līmenim.

Aktualitātes

Komisija turpināja sekot iekšējās kontroles sistēmas izveidei un darbībai Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Veselības ministrijā, Zemkopības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā un Kultūras ministrijā. Komisija uzklausīja iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvju ziņojumus un secināja, ka sistēmas izveide kopumā notiek sekmīgi un atbilstoši plānam.

Izskatot jautājumu par kuģošanas Latvijas ūdeņos tiesisko regulējumu, ar to saistītās problēmas un to risinājumu, komisija uzklausīja Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Latvijas Jūras administrācijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvju ziņojumus. Komisija konstatēja, ka Iekšlietu ministrijas izveidotās darba grupas ūdens satiksmes drošības uzlabošanai darba rezultātā ir panākta vienošanās par nepieciešamību izdarīt grozījumus virknē normatīvo aktu, kas reglamentē kuģošanas kārtību un kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību. Saskaņā ar sēdes gaitā saņemto informāciju nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos varētu tikt pieņemti līdz šī gada aprīlim. Komisija nolēma aprīlī atkārtoti izskatīt jautājumus, kas saistīti ar kuģošanas iekšējos ūdeņos tiesisko regulējumu, lai pārliecinātos, ka atbildīgās institūcijas ir gatavas pildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai nodrošinātu drošību un kārtību valsts iekšējos ūdeņos, sākoties vasaras atpūtas sezonai.

Apspriežot ar pasūtījuma slepkavību izmeklēšanu saistītās problēmas, komisija nolēma sagatavot vēstuli Iekšlietu ministrijai ar lūgumu sniegt informāciju par to, kā plānots novērst vairākas problēmas slepkavību izmeklēšanā. Šajā darbā traucē bieža kadru mainība gan izmeklētāju, gan ekspertu līmenī, kas saistīta ar nepietiekamu atalgojumu un smagiem darba apstākļiem. Tāpat policijai ir grūtības piesaistīt jaunus, profesionālus speciālistus. Arī datubāzes, kuras Valsts policija izmanto savā darbā, ir novecojušas. Valsts policijas ekspertiem nepieciešamas speciāli aprīkotas automašīnas, lai izbrauktu un kvalitatīvi veiktu notikuma vietas apskati.

Izbraukuma sēdē Militārajā policijā (MP) deputāti sprieda par darbu militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanā un MP vienību sagatavošanā dalībai NATO ātrās reaģēšanas spēkos un ES kaujas grupā. Savukārt izbraukuma sēdē Ģenerālprokuratūrā skatīti tās darba rezultāti 2007.gadā un prioritātes 2008.gadā.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš un komisijas pārstāvji tikās ar Albānijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Ž.Topalli. Komisijas pārstāvji apmeklēja NATO mītni Briselē, kur ar alianses amatpersonām pārrunāja NATO paplašināšanās un partnerattiecību jautājumus un Bukarestes samita gaidāmos rezultātus. Sesijas laikā komisijas deputāti un darbinieki apmeklējuši divas starptautiskas konferences.

  

VALSTS PĀRVALDES UN PAŠVALDĪBAS KOMISIJA

Ziemas sesijā notikušas 30 komisijas sēdes un astoņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izstrādes apakškomisijas sēdes. Saeimā pieņemti trīs komisijas sagatavotie likumi. Īsi par katru no tiem.

Likums “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemts steidzamības kārtībā saistībā ar Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā. Tas paredz abu vēlēšanu apvienošanu un rīkošanu vienā dienā – jūnija otrajā sestdienā, kas nākamgad ir 13.jūnijā. Tādējādi tiks samazināti vēlēšanu rīkošanai nepieciešamie administratīvie un finanšu resursi, kā arī veicināta vēlētāju aktivitāte.

Turpinot mājokļa jautājumus regulējošo likumu pilnveidošanu, komisija pabeidza darbu pie grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas precīzāk nosaka privatizēto dzīvokļu īpašnieku, kā arī māju pārvaldnieku pienākumus un savstarpējās tiesiskās attiecības dzīvojamo māju apsaimniekošanā.

Publiskās pārvaldes jomā komisijas sagatavotajos grozījumos likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” ietverti būtiski papildinājumi un precizējumi par valsts un pašvaldību mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, tajā skaitā sabiedriskā labuma organizācijām, tādējādi uzsverot pienākumu lietderīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu.

Ziemas sesijā komisija turpināja izvērtēt partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu izdevumu ierobežošanai iesniegtos priekšlikumus. Ilgu un smagu diskusiju rezultātā, piedaloties organizācijas “Providus”, Raidorganizāciju asociācijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem, komisija atbalstīja jaunu modeli priekšvēlēšanu tēriņu limita aprēķināšanai. Tas paredz, ka izdevumu “griesti” tiks noteikti, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo darba samaksu valstī attiecīgajā laika periodā pirms vēlēšanām, tai piemērojot konkrētu koeficientu. Pēc komisijas rīcībā esošajiem datiem, līdzšinējo 20 santīmu uz katru vēlētāju vietā tie varētu būt 32 santīmi. Savukārt lielā vienprātībā un bez debatēm komisija atbalstīja priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu Ministru kabinetam gada laikā izstrādāt likuma grozījumus, paredzot partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Beidzoties ziemas sesijai, komisija iesniedza Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Otrajam lasījumam komisija vēl sagatavoja:

• grozījumus Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Likumprojekta sagatavošanas gaitā tika konstatētas divas būtiskas problēmas likuma piemērošanā. Lai tās risinātu, komisija nolēma vērsties pie Ministru prezidenta ar lūgumu izvērtēt nekustamā īpašuma bezatlīdzības nodošanu valsts dibinātu augstskolu īpašumā un mantas iegūšanas un bezatlīdzības atsavināšanas jautājumu kopumā, kā arī problēmas, kas pēc 2008.gada 1.janvāra radušās saistībā ar izmaiņām kadastrālās vērtības bāzes noteikšanā;

Attīstības plānošanas sistēmas likumprojektu, kurā uz otro lasījumu ir precizēts attīstības plānošanas process un sabiedrības līdzdalības kārtība visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšanā un apspriešanā.

Saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu komisija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) izstrādāja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumprojektu. Tas nosaka kārtību, kādā pēc pašvaldību vēlēšanām reorganizē rajonu padomes, kuru darbība tiek izbeigta 2009.gada jūlijā. Svarīgi atzīmēt, ka likumprojekts paredz rajonu reorganizāciju veikt saskaņā ar katras rajona padomes izstrādāto reorganizācijas plānu, kas pašvaldībās jāapstiprina līdz šī gada beigām. Šis likumprojekts Saeimā ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Ziemas sesijas sākumā izbraukuma sēdē uz RAPLM komisija iepazinās ar plānoto administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitu un citām ministrijas darba prioritātēm. Jāatzīmē, ka komisija savā darbā regulāri sadarbojas ar RAPLM speciālistiem un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem.

Kopīgā sēdē ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tika skatīts likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Komisijas konceptuāli izvērtēja Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošo tiesības ārpus kārtas iekārtot bērnus pirmskolas izglītības iestādēs. Deputāti neatbalstīja ārpuskārtas sociālo garantiju noteikšanu atsevišķām amatpersonu kategorijām, jo tas radītu precedentu noteikt šādas sociālās garantijas arī citiem valsts struktūrās strādājošajiem.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izstrādes apakškomisijā ziemas sesijā aktīvi diskutēts par dzīvojamās mājas īpašnieka un pārvaldnieka atbildību, pārvaldnieka kvalifikācijas nosacījumiem, dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru (ierakstīšanu un izslēgšanu no reģistra), norīkoto pārvaldnieku, tā iecelšanu un darbības kontroli. Diskusiju rezultātā formulētie nosacījumi apkopoti apakškomisijas likumprojektā, kura izstrāde tuvojas noslēgumam. Sadarbībā ar ekspertiem vēl jāprecizē atsevišķi nosacījumi, tai skaitā pārejas noteikumi.

Kā pastāvīgie eksperti komisijas sēdēs piedalās Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktore I.Oša, Mājokļu aģentūras Tiesību departamenta direktors I.Krauze, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Ģ.Beikmanis un valdes loceklis G.Dzenis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kā arī pārstāvji no Rīgas domes.

Komisijā saņemti 20 fizisko personu un NVO iesniegumi, uz kuriem sniegta informācija, kas izriet no komisijas pārziņā esošajiem jautājumiem.

Ziemas sesijas pēdējā sēdē, 13.martā, komisijas deputāti tikās ar Lietuvas Valsts kancelejas pārstāvjiem, lai dalītos pieredzē par parlamenta un izpildvaras sadarbību, politikas plānošanu un parlamentāro pārraudzību.

  

TAUTSAIMNIECĪBAS KOMISIJA

2008.gada pirmajos mēnešos Tautsaimniecības komisijas deputāti skatīja vairākus nozīmīgus likumprojektus, kas izsauca arī plašu rezonansi sabiedrībā. Tie ir gan grozījumi Konkurences likumā, kas veicinās konkurenci starp mazumtirgotājiem un līdzsvaros lielo mazumtirgotāju attiecības ar ražotājiem, gan izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, kas regulēs jaunu elektroenerģijas jaudu ieviešanu. Tā ir Saeimas atbilde uz aktuālajām tautsaimniecības problēmām – augstajiem inflācijas rādītājiem un sagaidāmo elektroapgādes jaudu nepietiekamību. Protams, komisijas darba kārtībā bija arī virkne citu nozīmīgu jautājumu.

Šajā sesijā Tautsaimniecības komisija noturējusi 25 komisijas sēdes, savukārt Enerģētikas apakškomisija sanākusi uz četrām sēdēm. Komisijai nodoti seši likumprojekti, no tiem kā atbildīgajai – četri. Izmantojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, komisija iesniegusi Saeimā divus likumprojektus. Sesijas laikā pieņemti četri likumi, ko Tautsaimniecības komisija sagatavojusi kā atbildīgā komisija.

Likumdošana

Ziemas sesijā Tautsaimniecības komisija strādājusi ar vairākiem nozīmīgiem likumprojektiem. Turpinājumā par būtiskākajiem no tiem.

Grozījumi Konkurences likumā. Lai stiprinātu Konkurences padomes spēju novērst dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci (īpaši dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā), komisija pēc ilgām debatēm un risinājumu meklējumiem gan atsevišķi ar tirgus dalībniekiem, gan Konkurences padomi izveidoja likuma grozījumu redakciju, kas guva parlamenta atbalstu. Tā paredz izslēgt no dominējošā stāvokļa definīcijas 40 procentiem tirgus daļas kritēriju, kā arī ievieš īpašu normu dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā konstatēšanai. Tāpat noteikti papildu aizliegumi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai mazumtirdzniecībā, piemēram, netaisnīgas un nepamatotas maksājumu piemērošanas vai uzspiešanas aizliegums par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai.

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likumā. Lai valsts un pašvaldība varētu izskatīt un pieņemt kvalificētus lēmumus par saņemtajiem privatizācijas ierosinājumiem, tādējādi nodrošinot privatizācijas subjektu tiesības piedalīties privatizācijā, likumdevējs pagarināja ierosinājumu izvērtēšanas termiņu valstij līdz 2008.gada beigām un Rīgas pašvaldībai – līdz 2009.gada beigām. Tas attiecas tikai uz neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumiem. Tāpat likumdevējs likumā iestrādāja kompensācijas mehānismu bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem zemi nevarēja atdot, jo uz tās padomju varas gados uzbūvēti infrastruktūras vai kultūras objekti vai izveidoti dabas liegumi, un bijušās zemes vērtība nekompensēja līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā ieskaitīto zemju vērtību. Tagad bijušais īpašnieks varēs saņemt konkrētās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto minimālo zemesgabala platību, starpību piemaksājot sertifikātos vai latos.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Kopš 2007.gada rudens Saeimā turpinās darbs pie grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Tuvākajos gados Latvijai var pietrūkt elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas ietekmēs elektroapgādes drošumu. Par to Saeimas deputāti varēja pārliecināties komisijas organizētajā seminārā “Par aktuālo situāciju elektroenerģijas pašnodrošinājuma jomā Latvijā, tā turpmākajām prognozēm, kā arī iespējamajiem risinājumiem”.

Galvenie jautājumi, kas jārisina likuma grozījumiem, ir par konkursa rīkošanu jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu piesaistei, konkursa kritērijiem, kā arī uzstādītās jaudas apmaksas mehānismu. Komisija ir saņēmusi arī priekšlikumu, kas paredz iespējamās elektroapgādes drošuma krīzes gadījumus risināt bez konkursa, valdībai uzdodot pārvades sistēmas operatoram slēgt līgumu par jaunu ražošanas jaudu piesaisti. Tomēr diskusija ir par formu, jo tai jāatbilst gan ES noteikumiem, gan jānodrošina nacionālajām interesēm atbilstošs rezultāts. Komisija lūgusi valdību izvērtēt iespējamos risinājumus, saskaņojot tos ar Eiropas Komisiju. Darbs pie likumprojekta turpināsies Saeimas pavasara sesijā.

Ēku energoefektivitātes likums. Pagājušā gada nogalē parlaments saņēma Ekonomikas ministrijas izstrādātu likumprojektu, kas no 2009.gada 1.janvāra paredz obligātus ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. To paredz ES direktīva. Komisija kopīgi ar Saeimas Juridisko biroju, Ekonomikas ministriju, Rīgas domes Enerģētikas aģentūru, Latvijas Pašvaldību savienību un NVO pārstāvjiem izstrādāja uzlabotu likumprojekta versiju, kuru parlaments atbalstīja. Galvenie akcenti ir:

• jaunbūvju projektēšanā vai rekonstrukcijā obligāti ievērojamas energoefektivitātes minimālās prasības;

• nododot ekspluatācijā, pārdodot vai izīrējot ēku, nepieciešams energosertifikāts. Attiecībā uz jau esošajām vai līdz gada beigām ekspluatācijā nodotajām ēkām, pusēm vienojoties, šo prasību varēs nepiemērot;

• energosertifikātu izdos ēkas projektētājs, nododot ēku ekspluatācijā. Tas būs pagaidu sertifikāts ar divu gadu derīguma termiņu. Pēc ēkas energoefektivitātes pārbaudes reālos apstākļos sertifikātu ar desmit gadu derīguma termiņu izdos sertificēts energoauditors;

• likums nosaka arī izņēmumus, uz kurām ēkām likuma prasības nav attiecināmas;

• valsts un pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanā;

• likuma sekmīgai izpildei līdz 2008.gada 1.jūlijam valdībai jārada pakārtoto normatīvo aktu bāze, kuriem deleģējums paredzēts likumā.

Aktualitātes

Starpparlamentu sadarbības ietvaros komisija tikās ar Čehijas parlamenta Senāta ES lietu komisijas delegāciju, ar kuru pārrunāja enerģētikas, oglekļa dioksīda emisijas, ekonomikas, fiskālās un monetārās politikas jautājumus. Tikšanās nozīmību pastiprināja fakts, ka no 2009.gada 1.janvāra Čehija būs Eiropas Padomes prezidējošā valsts.

Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisija savās sēdēs skatīja jautājumu par elektroenerģijas tarifu paaugstināšanas pamatojumu un iepazinās ar jaunizveidotās Būvniecības un mājokļu aģentūras darba plāniem. Apakškomisijas deputāti sprieda arī par upju, uz kurām aizliegts būvēt mazos HES, saraksta pārskatīšanu.

Sabiedrības līdzdalība

Likumdošanas un parlamentārās kontroles darba ietvaros komisija sadarbojās ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Latvijas Siltumražotāju uzņēmēju asociāciju, Mazās hidroenerģētikas asociāciju, Latvijas Makšķernieku asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju un Latvijas Degvielas ražotāju asociāciju.

  

AGRĀRĀS, VIDES UN REĢIONĀLĀS POLITIKAS KOMISIJA

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti ziemas sesijā ir sadarbojušies ar Vides ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Zemkopības ministriju un Tieslietu ministriju. Ņemot vērā, ka komisijā izskatītie likumprojekti regulē vides aizsardzības un saimnieciskās darbības veicēju sarežģītās attiecības, likumu veidošanas procesā aktīvi ir iesaistījušās gan nevalstiskās organizācijas, gan atsevišķas personas, kuru intereses būtiski ietekmē likumu izmaiņas.

Sabiedrības iesaistīšanos likumu veidošanas procesā ir nodrošinājusi arī veiksmīgā sadarbība ar plašsaziņas informācijas līdzekļiem. Dažādu viedokļu uzklausīšana un savlaicīgas diskusijas komisijas sēdēs ir novērsušas apstrīdamu likuma normu iestrādāšanu likumprojektu tekstos, kā rezultātā neviens no komisijā atbalstītajiem likumiem nav apstrīdēts un nodots otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Uzteicama ir komisijas deputātu un konsultantu kompetence un ieinteresētība zemkopības, vides aizsardzības un teritoriālās plānošanas jautājumos.

Likumdošana

2008.gada ziemas sesijas laikā Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir notikušas 20 komisijas sēdes, kurās skatīti gan likumdošanas, gan parlamentārās kontroles realizācijas jautājumi.

Kā atbildīgā komisija ziemas sesijas laikā saņēma piecus jaunus likumprojektus, bet kā līdzatbildīgā – trīs jaunus likumprojektus.

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi septiņus komisijas sagatavotos likumprojektus. Divus no tiem, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 79.pantā noteikto procedūru, izstrādājusi pati komisija. Komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā.

Turpinājumā īsi par būtiskākajiem komisijas sagatavotajiem likumprojektiem un likumiem.

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā precizē terminu “pārtikas uzņēmums”, dod Ministru kabinetam deleģējumu noteikt dzīvnieku liemeņu klasificētāju un Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru apmācības kārtību, kā arī kārtību, kādā atzīst un uzrauga laboratorijas un veic svaigpiena kvalitātes laboratoriskos izmeklējumus.

Saeimas pieņemtais Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums nosaka zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus. Atšķirībā no līdzšinējā regulējuma likums nosaka, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību paveids, tādējādi zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieks par saimniecības saistībām vairs neatbildēs ar savu mantu. Likums paredz, ka zemnieka un zvejnieka saimniecības no parastajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību atšķirsies galvenokārt ar to, ka:

• zemnieku saimniecību deklarētā komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi, bet zvejnieku saimniecībām – zvejniecība un ar to saistītie pakalpojumi. Par šo darbības specifiku liecinās arī saimniecības nosaukums. Tai pašā laikā likums neparedz valstisku kontroli pār to, vai saimniecības faktiski darbojas šajās jomās;

• saimniecībām paredzēti vienkāršāki dibināšanas noteikumi. Piemēram, tām var nebūt dibināšanas līguma un statūtu. Saskaņā ar likumprojektu tiek likvidēta uzņēmējdarbības forma – individuālais uzņēmums.

Grozījumi Vides aizsardzības likumā paredz saskaņot likumā lietotos terminus ar terminiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta regulā (EK) Nr.761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā. Pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2008.gada 1.decembrim jāapstiprina Vides politikas pamatnostādnes. Šis vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments ir saistīts ar nacionālo vides indikatoru noteikšanu un vides monitoringa veikšanas kārtību un vides monitoringa programmas pamatno­stādnēm.

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā un grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā dod deleģējumu valdībai, lai Latvijā ieviestu lauksaimniecības risku vadības sistēmu un izstrādātu normatīvo bāzi tā administrēšanai un uzraudzībai. Šo riska fondu administrētu Lauku atbalsta dienests.

Risku vadības politika paredz trīs galvenos valsts līdzdalības pasākumus zaudējumu kompensēšanā lauksaimniekiem:

• privāto apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas polišu iegādes daļēju subsidēšanu kā regulāru valsts iespējamo palīdzību katram ieinteresētajam produkcijas ražotājam;

• valsts garantētas kompensācijas no valsts līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem noteiktu dzīvnieku epizootiju gadījumos;

• zaudējumu kompensācijas par nelabvēlīgu laika apstākļu, dabas katastrofu, dzīvnieku slimību u.tml. notikumu radītiem zaudējumiem saskaņā ar atsevišķiem lēmumiem, ja tiek atzīts, ka valstī notikusi dabas katastrofa.

Komisija noraidīja Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Aizsargjoslu likumā”, kas paredzēja atcelt virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas ostās un izstrādāja alternatīvo likumprojektu – “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kurā 7.pants tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka ostu teritorijās virszemes ūdens­objektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.

Jaunā redakcijā tiek izteikts termins “applūstošās teritorijas”, kuru platumu noteiks atbilstoši Vides ministrijas izstrādātajai virszemes ūdensobjektu noteikšanas metodikai.

Lai līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, ostu applūstošajās teritorijās kā izņēmumu var būvēt hidrotehniskās būves, piestātnes, infrastruktūras, inženierkomunikācijas un citas ar ostu darbību saistītas būves un veikt minētajām būvēm nepieciešamo teritorijas uzbēršanu, arī esošo būvju renovāciju, ja šādas darbības nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ir ievērotas normatīvo aktu prasības, arī prasības, kas noteiktas attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu.

Pārējās applūstošajās teritorijās izņēmuma kārtā varēs veikt īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību; esošo būvju renovāciju; kultūras pieminekļu restaurāciju; transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību; ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību; enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību; peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību; jahtu ostu būvniecību, kurās paredzētas ne mazāk kā 25 atpūtas kuģu stāvvietas ūdenī, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību; valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību; biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo īslaicīgas lietošanas būvju un dabas tūrismam nepieciešamo skatu torņu, laipu u.tml. objektu būvniecību; inženieraizsardzības un hidrotehnisko būvju izbūvi esošās apbūves aizsardzībai pret paliem vai plūdiem un stacionārās aizsardzības būves piesārņojuma aizturēšanai un savākšanai; ja tās nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ir ievērotas normatīvo aktu prasības, arī prasības, kas noteiktas attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu.

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā paredz, ka sadzīves atkritumu radītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu ar komersantu, kuram atbilstoši šī likuma 15.pantam ir noslēgts līgums ar pašvaldību.

Likuma grozījumi paredz tiesības pašvaldībai sadalīt tās teritoriju zonās, un komersantam jānodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana par vienādu maksu visiem atkritumu radītājiem attiecīgajā zonā.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, kas ļauj lielajiem atkritumu radītājiem, kuri atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri piedalās atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanas sistēmās, slēgt līgumu ar komersantu, kuru izvēlējies pats atkritumu radītājs, par šķirotu sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, par to informējot vietējo pašvaldību.

Likumā būs vairāki jauni panti, kuri ievieš direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem prasības, kas regulēs bīstamo atkritumu – bateriju un lādētāju – utilizāciju, un tiks noteikts, ka šie bīstamie atkritumi no iedzīvotājiem jāpieņem bez maksas.

Komisijas priekšlikumi arī paredz, ka turpmāk, veidojot atkritumu poligonus, komersantiem vajadzēs garantēt finansiālu nodrošinājumu gadījumiem, ja būs nepieciešamība poligonu slēgt. Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi) atkritumu radītājiem vai valdītājiem noteiks pašvaldība. Pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un komersantu, šo maksu veido maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu un sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs.

Tāpat likums paredz vietējām pašvaldībām organizēt atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā.

Aktualitātes

Realizējot parlamentārās uzraudzības darbu, komisija kopā ar Centrālās zemes komisijas un Valsts zemes dienesta pārstāvjiem izvērtēja problēmas ar zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi bijušajiem zemes īpašniekiem.

Gatavojot likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, komisija uz sēdi uzaicināja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras direktoru A.Leitasu, iepazinās ar aģentūras apkopoto informāciju par applūstošajām teritorijām un izvērtēja, kā un pēc kādiem kritērijiem varētu noteikt applūstošo teritoriju lielumu vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.

Komisija kopā ar Zivsaimniecības pārvaldes, Burtnieku novada domes un zvejnieku saimniecību pārstāvjiem izskatīja jautājumu par problēmām saistībā ar rūpniecisko zveju Burtnieku ezerā. Komisija secināja, ka nepieciešams sabalansēt rūpnieciskās zvejas, pašpatēriņa zvejas un makšķernieku intereses un aicināja Burtnieku ezera pašvaldības atbalstīt šo sadarbību.

Kopā ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem komisijas deputāti apsprieda šobrīd aktuālo lauksaimniecības produktu un ražošanas izejvielu cenu pieaugumu. Neskatoties uz to, ka cenu pieaugumu ietekmē pārtikas graudu patēriņa pieaugums pasaulē, ražošanas apjomu samazināšanās atsevišķās valstīs, ES kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņas un energoresursu cenu pieaugums tomēr ir pasākumi, kurus Latvija varētu veikt izejvielu resursu cenu samazināšanai. Viens no tiem – nepiemērot antidempinga pasākumus no trešajām valstīm ievedamajiem minerālmēsliem, kā arī turpināt diskusiju par atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem.

Kopīgā sēdē ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un Eiropas lietu komisiju tika izskatīts jautājums par Valsts kontroles likumības revīzijas rezultātiem saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajiem vides projektiem.

Sabiedrības līdzdalība

Komisijas sēdēs piedalījās pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Zemnieku saeimas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ostu asociācijas, Mazo ostu asociācijas, Latvijas Zēģelētāju asociācijas, Latvijas Atkritumu saimniecību uzņēmumu asociācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un citām sabiedriskajām organizācijām.

  

SOCIĀLO UN DARBA LIETU KOMISIJA

Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā aizvien biežāk parādās pensiju, maznodrošināto, invalīdu un citi sociāli jutīgi jautājumi, tādēļ februārī tika izveidota īpaša Sociālās drošības apakškomisija. Tagad jautājumi, kas saistīti ar sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju tiesībām, tiek skatīti vienkopus – regulārās apakškomisijas sēdēs.

Šajā darba cēlienā komisijas redzeslokā neapšaubāmi bija pensiju jautājumi – kā šajos laikos, kad tik strauji aug pārtikas un komunālo pakalpojumu cenas, palīdzēt vecajiem ļaudīm? Gandrīz katru nedēļu tika aicināti uz komisijas sēdēm Labklājības ministrijas un citu iestāžu pārstāvji, lai aicinātu valdību un ierēdņus spert nepieciešamos soļus jau tagad, nevis gaidīt nākamo gadu.

Rīkojās arī paši komisijas deputāti. Steidzamības kārtā tika sagatavotas pensiju likuma izmaiņas, jau aprīlī paredzot indeksēt tās pensijas, kas nav lielākas par 150 latiem. Protams, tas neatrisina visu pensionāru situāciju, taču neapšaubāmi ir atbalsts tiem, kuru pensijas ir robežās starp 135 un 150 latiem.

Kā nākamais solis ir neapliekamā minimuma piemērošana strādājošo pensionāru algām. Līdz šim viņiem ienākuma nodoklis bija jāmaksā no pirmā algas lata. Šo komisijas deputātu iniciatīvu nu jau ir atbalstījušas arī atbildīgās ministrijas, tādēļ ir pamats optimismam par šī likumprojekta tālāko virzību Saeimā.

Ar lielu gandarījumu šajā sesijā deputāti strādājuši kopā ar pensionārus un maznodrošinātos cilvēkus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un cer uz konstruktīvu dialogu un ideju apmaiņu arī turpmāk!

Likumdošana

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ziemas sesijā strādāja 32 sēdēs. Notika astoņas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdes, deviņas Nodarbinātības apakškomisijas un sešas Sociālās drošības apakškomisijas sēdes. Kā atbildīgā komisija skatīja 13 likumprojektus, savukārt kā līdzatbildīgā komisija – divus. Izmantojot doto likumdošanas iniciatīvu, komisija iesniedza vienu likumprojektu, savukārt viens ir iesniegts komisijas deputātu vārdā.

Izmantojot komisijai doto likumdošanas iniciatīvu, deputāti iesniedza un Saeima steidzamības kārtā pieņēma grozījumu likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz 1.aprīlī un 1.oktobrī indeksēt pensijas līdz 150 latiem. Līdz šim tika indeksētas pensijas, kas nepārsniedz 135 latus.

Komisijas deputāti Aija Barča, Inta Feldmane, Andris Bērziņš (ZZS), Guntis Jānis Eniņš, Māris Grīnblats, Andrejs Klementjevs, Vitālijs Orlovs un Ērika Zommere sagatavoja un iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Grozījumi paredz strādājošajiem pensionāriem papildus jau esošajam neapliekamajam minimumam, ko piemēro tikai pensijai, no nākamā gada piemērot neapliekamo minimumu arī darba algai, ja pensionārs ir sociāli apdrošināta persona.

Pirmajā lasījumā Saeimā ir atbalstīts Invaliditātes likuma projekts. Tā galvenais mērķis ir mazināt personas risku kļūt par invalīdu, bet tām personām, kurām jau noteikta invaliditāte – palīdzēt samazināt invaliditātes radītās sekas. Viens no likumprojektā iekļautajiem būtiskākajiem jauninājumiem ir invaliditātes profilakse, kas šobrīd valstī nav sakārtota.

Pirmajā lasījumā Saeimā ir atbalstīts Valsts darba inspekcijas likuma projekts, kas paplašinās inspekcijas uzraudzības un kontroles funkcijas, paredzot, piemēram, ka tās uzraudzībai būs pakļauti arī privātpersonai piederoši būvobjekti.

Aktualitātes

Maznodrošināto cilvēku situācija, īpaši jau augstās inflācijas apstākļos, ir jautājums, kam Saeima pievērš īpašu uzmanību. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisijā izveidota Sociālās drošības apakškomisija, lai nodrošinātu parlamentāro kontroli pār sociālās drošības politikas veidošanu un veicinātu iedzīvotāju interešu aizstāvību.

Lai nodrošinātu parlamentāro kontroli pār sociālās aprūpes sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, komisijas deputāti sesiju starplaikā no 17. līdz 28.martam apmeklēs valsts un pašvaldību sociālās aprūpes institūcijas un sociālās rehabilitācijas centrus, kas pilda valsts pasūtījumu bērnu sociālajā rehabilitācijā.

Kopīgās sēdēs ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju skatīti divi Valsts kontroles atzinumi par atbildīgo iestāžu rīcības likumību un budžeta līdzekļu izlietojumu: par dotāciju izlietojumu ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un par atalgojuma sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām veselības aprūpes iestādēs.

Sabiedrības veselības apakškomisija sprieda par iespēju ieviest ārstu civiltiesisko apdrošināšanu; vērtēja Veselības ministrijas paveikto, lai mazinātu birokrātiju medicīnas dokumentācijas apritē; kā arī apsprieda iespējas izstrādāt vienotu dinamisku invalīdu uzskaites datubāzi.

Sociālās drošības apakškomisijā skatīti jautājumi par piemaksām pie pensijas par darba stāžu līdz 1996.gada 1.janvārim; par pensiju indeksāciju 2008.gadā; par Labklājības ministrijas darbu, lai paaugstinātu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; par pabalstiem bērniem invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības; par apgādnieka zaudējuma pensijām un par invaliditātes pensijām.

Nodarbinātības apakškomisijas deputāti vērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas sadarbību ar valsts institūcijām nodarbinātības politikas lēmumu pieņemšanas procesā; skatīja situāciju ar viesstrādnieku nodarbinātību valstī; analizēja mūžizglītības pieejamību valstī. Apakškomisija turpinās strādāt ar likumprojektu “Valsts darba inspekcijas likums”, gatavojot to otrajam lasījumam.

Sabiedrības līdzdalība

Aktualizējot un risinot sociālās problēmas, komisija aktīvi sadarbojas ar vairākām sabiedriskajām organizācijām: Latvijas Pensionāru federāciju, biedrību “Latvijas Iedzīvotāju apvienība”, reģionālajām pensionāru organizācijām, Latvijas Politiski represēto apvienību, Latvijas Invalīdu biedrību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Ārstu biedrību un daudzām citām organizācijām.

 

MANDĀTU, ĒTIKAS UN IESNIEGUMU KOMISIJA

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Saeimas ziemas sesijā sanāca uz vienpads­mit sēdēm.

Komisija aktīvi sadarbojās ar sabiedriskās politikas centru “Providus”, piedaloties tā rīkotajā Latvijas mediju un Saeimas debašu monitoringa projekta “Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai” analītiskā ziņojuma prezentācijā.

Pētnieki uzskaitīja gadījumus, kad deputāti savās uzstāšanās Saeimas sēdēs pārkāpuši Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Eksperti izpētes gaitā secinājuši, ka pēdējā pusgada laikā ievērojami samazinājušies Deputātu ētikas kodeksa pārkāpumi Saeimas sēžu laikā.

Veiksmīgas sadarbības rezultātā “Providus” pētnieki izstrādāja ieteikumus likumdošanas pilnveidošanai, kurus izklāstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē. Komisija ņēma vērā vairākus pētnieku ieteikumus un nolēma izstrādāt priekšlikumu grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas dotu tiesības arī iedzīvotājiem ziņot komisijai, ja kāds deputāts pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Ziemas sesijā komisija izskatīja vienu iesniegumu saistībā ar iespējamu Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu. 9.Saeimas deputāts Valērijs Agešins vērsās komisijā ar lūgumu izskatīt deputāta Dzintara Rasnača rīcību, publiski paužot aizklātas balsošanas rezultātus. Izvērtējot faktus un iepazīstoties ar deputāta Dz.Rasnača paskaidrojumu, komisija secināja, ka deputāts Dz.Rasnačs nav pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksu, jo aizklātas balsošanas rezultātus iespējams publiskot tikai skaitļu izteiksmē un pārējie izteikumi ir tikai deputāta Dz.Rasnača pieņēmumi.

Komisijas deputāti analizēja Saeimas Iesniegumu biroja sagatavoto statistiku un pārskatu par pagājušajā gadā Saeimā saņemtajiem iesniegumiem un to tematiku. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzskata par prioritāti veicināt atgriezenisko saikni ar vēlētājiem un rosināt sabiedrības līdzdalību likumdošanas procesā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ziemas sesijā sagatavoja trīs dažādus Saeimas lēmuma projektus.

Komisija izskatīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu par 9.Saeimas deputāta Artūra Rubika likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta pirmās daļas (neatļauti savienoti amati) pārkāpumu un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Artūra Rubika saukšanai pie administratīvās atbildības”, ko Saeima atbalstīja.

Komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par Valda Ģīļa 9.Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Uz laiku savu deputātu mandātu nolika Mareks Segliņš, kurš uzņēmās pildīt iekšlietu ministra pienākumus.

Komisija saņēma Ineses Šleseres iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņas Saeimas deputātes mandātu, ko viņa bija nolikusi uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Līdz ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu Saeimas sēdē par Ineses Šleseres 9.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu, deputāta pilnvaras zaudēja Vjačeslavs Stepaņenko, kurš Saeimas sastāvā bija iestājies uz laiku.

Ziemas sesijā komisijai tika nodoti divi likumu projekti.

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz grozīt Satversmē noteikto kārtību deputātu administratīvo pārkāpumu gadījumā. Grozījums paredz, ka Saeimas piekrišana būs vajadzīga tikai gadījumos, ja pret deputātu nolemts uzsākt kriminālvajāšanu. Deputāti šajā jautājumā nebija vienisprātis un balsošanas rezultātā komisija šo likumprojektu noraidīja. Vairāki deputāti, kas balsoja “pret”, uzskata, ka pašreizējai kārtībai, kad deputāta administratīvā pārkāpuma gadījumā lieta nonāk Saeimā, ir audzinoša funkcija, jo par šo pārkāpumu uzzina plašāka sabiedrība.

Komisija izskatīja likumprojektu “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”. Komisija konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu.

 

PIEPRASĪJUMU KOMISIJA

Pieprasījumu komisijas deputāti 9.Saeimas 2008.gada ziemas sesijas laikā pulcējās deviņās sēdēs, strādājot gan ar likumdošanas jautājumiem, gan rūpīgi sekojot aktualitātēm un problemātiskiem jautājumiem Latvijā.

Svarīgākais no komisijā izskatāmajiem jautājumiem būtu jāmin darbs pie likumprojekta “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.

Pieprasījumu komisijas pamatdarbs ir saistīts ar Saeimas deputātu pieprasījumiem, kuri 2008.gada ziemas sesijā netika iesniegti. Līdz ar to komisijas deputāti izskatīja sabiedrībā aktuālus jautājumus.

Pieprasījumu komisijā tika skatīts jautājums par preses izdevumu piegādi, uz kuru tika uzaicināts valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” valdes priekšsēdētājs G.Škodovs.

Deputāti skatīja arī jautājums par tiesisko regulējumu privātīpašumiem pašvaldībās, kas apdraud iedzīvotāju drošību, kā arī sprieda par plānoto namu pārvalžu privatizāciju.

Lai uzlabotu lauku ģimenes ārstu situāciju saistībā ar izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, komisijas deputāti lūdza Finanšu ministriju meklēt iespējamos risinājumus un izstrādāt motivācijas programmu, lai veicinātu jauno speciālistu piesaisti darbam lauku rajonos.

Par jauno speciālistu piesaisti gaidīts arī Veselības ministrijas viedoklis. Ministrijai būs jāatbild par problēmām saistībā ar feldšeru punktu un ārstu palīgu finansēšanu, kā arī jārod risinājums, lai uzlabotu mediķu profesionālās kvalifikācijas celšanas sistēmu lauku rajonos.

 

PUBLISKO IZDEVUMU UN REVĪZIJAS KOMISIJA

Ziemas sesijas laikā Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir noturējusi 20 sēdes, tai skaitā 13 sēdes rīkotas saistībā ar Valsts kontroles aktualizētajām problēmām, bet septiņās sēdēs skatīti jautājumi par Saeimas budžeta izpildi un organizatoriski jautājumi.

Piedaloties Valsts kontroles darbiniekiem un attiecīgo ministriju un institūciju pārstāvjiem, tika izskatīti Valsts kontroles likumības revīziju ziņojumi:

• Veselības ministrijā – par ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju saņemto dotāciju izlietojuma un par stacionārās ārstniecības iestādēs pastāvošās atalgojumu sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

• Aizsardzības ministrijā – par militārpersonu pensiju fonda līdzekļu izlietojuma un par tās pārraudzībā esošo valsts aģentūru darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;

• Iekšlietu ministrijā – par centralizētās iegāžu sistēmas darbības likumību;

• Finanšu ministrijā – par uzņēmumu ienākuma nodokļu administrēšanu un pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju administrēšanu, par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto vides projektu pielietošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā – Rīgas pilsētas attīstības fonda darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām un zemes īpašumu ieguldīšanas komercsabiedrībās atbilstība normatīvo aktu prasībām Baložu pilsētas pašvaldībā;

• Zemkopības ministrijā – par Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija vērsa attiecīgo ministriju un institūciju pārstāvju uzmanību ne tikai uz Valsts kontroles uzrādīto trūkumu novēršanas termiņiem, bet arī uz ierosinājumu izstrādāšanu grozījumiem likumos un citos normatīvajos aktos.

Komisija izskatīja arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā Valsts kontroles konstatēto nepilnību novēršanas gaitu un turpmāko saimniecisko darījumu veikšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Līdzīgu praksi Valsts kontroles konstatēto nepilnību novēršanas izskatīšanā Publisko izdevumu un revīzijas komisija turpinās arī citās institūcijās.

 

SAIMNIECISKĀ KOMISIJA

Saimnieciskās komisijas pamatdarbība saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 184.pantu ir saistīta ar Saeimas saimniecību.

Komisija katru gadu sadarbībā ar Saeimas Kanceleju gatavo ikgadējo Saeimas budžeta pieprasījumu, kā arī koordinē jautājumus, kas saistīti ar Saeimas frakciju, komisiju un deputātu darba nodrošinājumu. Saimnieciskā komisija regulāri lemj par deputātiem no Saeimas budžeta kompensējamajiem izdevumiem (dzīvojamās telpas vai viesnīcas īre, transports un sakari).

2008.gada ziemas sesijas laikā notikušas deviņas Saimnieciskās komisijas sēdes. Komisija regulāri izskatīja Saeimas deputātu iesniegumus par kompensāciju piešķiršanu, grozījumiem kompensāciju apjomā vai izmaksas kārtībā, kā arī par deputātu atteikšanos no piešķirtajām kompensācijām.

Katra mēneša sākumā Saimnieciskā komisija iepazinās un pieņēma zināšanai Saeimas Kancelejas sagatavoto pārskatu par kopēšanas darbu izpildi Saeimā iepriekšējā mēnesī.

2008.gada sākumā Saimnieciskā komisija izskatīja un nolēma atbalstīt Saeimas Kancelejas izstrādāto Saeimas Prezidija lēmuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu līgumdarbiem, saimnieciskajiem un reprezentācijas izdevumiem 2008.gadā Saeimas frakcijām un komisijām”.

30.janvāra sēdē par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts deputāts Vents Armands Krauklis.

Tāpat komisija uzklausīja Saeimas Kancelejas informāciju par nepieciešamību izsludināt konkursu, lai meklētu jaunu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju Saeimas ēkās Jēkaba ielā 11 un 16. Lai risinātu šo jautājumu, deputāti apstiprināja komisijas sekretāru Anatoliju Mackeviču pārstāvniecībai Iepirkuma komisijā.

2008.gada 6.februāra sēdē Saimnieciskā komisija izskatīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas iesniegumu par Saeimas basketbola komandas treniņu izdevumu apmaksu. Saimnieciskā komisija atbalstīja šo lūgumu un uzdeva Saeimas Kancelejai rast iespēju apmaksāt Saeimas basketbola komandas treniņu izdevumus 2008.gadā (izņemot jūlija un augusta mēnešos). Lai turpmāk nerastos šādas problēmas, Saimnieciskā komisija nolēma ieteikt Sporta apakškomisijai, plānojot Saeimas sporta komandu aktivitātes 2009.gadā, laikus paredzēt un pieprasīt to izdevumiem nepieciešamo finansējumu no Saeimas budžeta.

  

NACIONĀLĀS DROŠĪBAS KOMISIJA

Nacionālās drošības komisijai 9.Saeimas 2008.gada ziemas sesijā notika desmit sēdes. Komisija izskatīja būtiskus valsts drošības jautājumus, kas ir klasificēta informācija saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu”. Tāpat komisija sekoja līdzi notikumiem sabiedrībā saistībā ar organizēto noziedzību un izskatīja valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus.

Nacionālās drošības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai tika nodoti divi likumprojekti – “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un likumprojekts “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.

Saeimas Nacionālās drošības komisija:

• izvērtē un akceptē valsts drošības iestāžu budžeta projektus;

• veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli;

• noklausās Ministru kabineta un valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus par valsts drošības iestāžu darbību, kā arī izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus;

• izskata priekšlikumus par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata;

• izskata Nacionālās drošības plānu. Plāns balstīts uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem. Tajā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

2008.gada ziemas sesijā Nacionālās drošības komisijas darba kārtībā bija šādi jautājumi:

• Sesijas sākumā – par komisijas darba jautājumiem 2008.gada ziemas sesijā. Deputāti tikās ar iekšlietu ministru M.Segliņu, kurš informēja par izmeklēšanu saistībā ar 2008.gada janvārī notikušajām divu uzņēmēju slepkavībām. Deputāti tikās arī ar Drošības policijas priekšnieku J.Reiniku, kurš ziņoja par izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi izdotajām Latvijas Republikas pasēm.

• Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks D.Lūks un Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšniece L.Cīrule infomēja par pārvaldes darbību un galvenajiem darba uzdevumiem.

• Tikšanās ar Drošības policijas priekšnieku J.Reiniku.

• Izbraukuma sēde uz Satversmes aizsardzības biroju, lai pārrunātu jautājumus par biroja darbību.

• Tikšanās ar Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieku K.Dombrovski, lai spriestu par narkotisko vielu tirdzniecības un lietošanas apkarošanu Latvijā.

• Tikšanās ar Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku D.Lūku, Rīgas pilsētas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieku V.Voinu, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieku A.Dzeni, Drošības policijas priekšnieku J.Reiniku, lai pārrunātu Valsts policijas reorganizāciju Rīgā un Rīgas rajonā un par Valsts policijas gatavību nodrošināt kārtību 16.marta pasākumos.

• Tikšanās ar Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas un Valsts policijas, Ekonomikas policijas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas pārstāvjiem par kibernoziegumiem Latvijā.

• Tikšanās ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegāciju. Latvijas un Čehijas nacionālās drošības jautājumi; pretterorisma jautājumi; enerģētikas drošības jautājumi.

• Komisijas 9.Saeimas 2008.gada ziemas sesijas noslēguma sēde – par komisijas darba jautājumiem pavasara sesijā.

Komisija regulāri saņem iedzīvotāju iesniegumus ar lūgumu sniegt juridisku palīdzību dažādu jautājumu risināšanā un sūdzības par valsts iestāžu darbību. Savas kompetences robežās komisija sagatavo un sniedz atbildes uz visiem iedzīvotāju iesniegumiem.

Sakarā ar Nacionālās drošības komisijas darbības specifiku, tai sadarbojoties tikai ar valsts drošības iestādēm, komisijai nav izveidojusies sadarbība ar NVO.

 

PILSONĪBAS LIKUMA IZPILDES KOMISIJA

Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti ziemas sesijas laikā bija sanākuši uz deviņām sēdēm.

Deputāti iepazinās ar Naturalizācijas pārvaldes darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem koncepcijai Pilsoņa dienas ieviešanai un guva informāciju par šīs dienas ieviešanas ieceres pamatojumu, citu valstu pieredzi un iespējamajiem tās norises scenārijiem.

Deputāti izskatīja arī Naturalizācijas pārvaldes sagatavoto informatīvo materiālu “Pilsonības jautājumu risināšana ārvalstīs”, kas sniedz plašu informāciju par citu valstu pilsonības iegūšanas, zaudēšanas un dubultpilsonības nosacījumiem.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināta Naturalizācijas pārvaldes priekšniece E.Aldermane, lai informētu par naturalizācijas procesa gaitu, kā arī par citiem ar pārvaldes darbību saistītajiem jautājumiem. Komisija rīkoja izbraukuma sēdi uz Naturalizācijas pārvaldes Metodikas un eksaminācijas centru, lai iepazītos ar centra darba apstākļiem, telpām un pārbaužu norises gaitu.

Tāpat komisijas deputāti aktīvi sekoja lietai par nelikumīgi izsniegtajām Latvijas Republikas pasēm. Uz sēdi bija aicināts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks V.Jēkabsons, lai informētu par šīs lietas apstākļiem, tās izmeklēšanu, kā arī veiktajiem uzlabojumiem Iedzīvotāju reģistra darbībā pasu izsniegšanas drošības nodrošināšanai.

Komisijas deputāti uzmanību veltīja arī Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu 2008.–2018.gadam projektam, ko sagatavojis Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

Kā līdzatbildīgā komisija Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja divus likumprojektus – likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un likumprojektu “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”. 

 

EIROPAS LIETU KOMISIJA

Runājot par Eiropas lietu komisijas darbu 2008.gada ziemas sesijā, jāuzsver, ka liela uzmanība komisijas darbā tika pievērsta Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju 2007.gada 13.decembrī parakstītajam Lisabonas līgumam. Līgums paredz veidot demokrātiskāku un pārredzamāku Eiropu, nostiprinot Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lomu, dodot pilsoņiem lielākas iespējas paust savu viedokli un nodrošinot caurskatāmu atbildības sadalījumu Eiropas Savienības un valstu līmenī.

Jaunie Lisabonas līguma nosacījumi ir radījuši izaicinājumus arī Saeimas Eiropas lietu komisijas darbā, sākot pielāgot Lisabonas līguma nostādnes jau 2008.gada ziemas sesijas laikā un aicinot Saeimas nozaru komisijas uzsākt līdzdarbību Latvijas pilnvērtīgai pastāvēšanai Eiropas Savienībā.

2008.gada ziemas sesijas laikā Eiropas lietu komisijā ir notikušas 22 sēdes. Komisijas darba specifika saistīta ar nacionālo pozīciju apstiprināšanu, taču komisijas sēdēs deputāti apsprieda arī attīstības jautājumus un diskutēja par šādām tēmām:

• Latvijas pievienošanās Šengenas zonai.

• Lisabonas līgums.

• Situācija Rietumbalkānos.

• Nozaru politiku virzība Portugāles prezidentūrā un plānotā attīstība Slovēnijas prezidentūrā.

• 2004.–2006.gada ES struktūrfondu apguves gaita un 2007.–2013.gada ES fondu apguves uzsākšana.

• Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.–2006.gada ES struktūrfondu apguves gaita un 2007.–2013.gada ES fondu apguves uzsākšana.

• Subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana 2007.gada 6.novembra Padomes Pamatlēmumā KOM(2007) 650 galīgajā redakcijā, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/JHA par terorisma apkarošanu.

• Situācija pārtikas preču marķēšanas jomā un patērētāju prasības.

• Valsts kontroles likumības revīzijas “Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto vides projektu plānošanas, uzraudzības un izmaksu efektivitātes nodrošināšanas atbilstība ES fondu plānošanas dokumentu un normatīvo aktu prasībām” rezultāti.

• Saeimas ES Informācijas centra aktivitātes 2007.gadā un iecerētā darbība 2008.gadā.

Sesijas laikā Eiropas lietu komisijas deputāti tikās ar ES veselības komisāru M.Kiprianu, Čehijas Senāta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju un Eiropas Ekonomiskās un Sociālās komitejas Darba devēju grupas prezidentu A.Malosu. Tāpat deputāti piedalījās seminārā “NVO balss Eiropas ekonomikas politikas veidošanā”.

Komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle piedalījās un uzstājās ar runu konferencē “Lisabonas līgums – kā tas mūs ietekmēs?”, kā arī piedalījās Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu IV apvienotajā sanāksmē par Lisabonas stratēģiju. 

 

PARLAMENTĀRĀ IZMEKLĒŠANAS KOMISIJA SAKARĀ AR IESPĒJAMU PRETLIKUMĪGU UN NEĒTISKU RĪCĪBU TIESLIETU SISTĒMĀ

Komisija pēta tiesvedības sistēmu, iespēju piedalīties likumdošanas procesā un analizē nelikumīgi iegūtu materiālu publicēšanu.

2008.gada ziemas sesijā notikušas sešas komisijas sēdes. Komisijas deputāti tikās ar žurnālistu J.Domburu, Juridiskās koledžas direktoru T.Jundzi, advokātu E.Radziņu, Latvijas Juristu biedrības prezidentu A.Borovkovu un advokātu A.Bitānu. 19.februārī komisijas deputāti balsojumā nolēma pagarināt komisijas darbu.

 

Saeimas komisiju iesniegto informāciju apkopoja Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!