ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 6. marta sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.2008., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/172567
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeimas 2008. gada 6. marta sēdes stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 16.laidienā (“LV”, Nr.41, 13.03.2008.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Man ir liels prieks, ka deputāti ir kādam jautājumam pievērsuši lielu uzmanību. Taču es gribētu būt droša, ka visi ir sapratuši, par ko mēs tagad runājam. Ka mēs runājam ne tikai par pašvaldībām, ne tikai par bērniem (tie visi ir svarīgi jautājumi!), bet ka mēs runājam par mūsu konstitucionālo pienākumu – nodrošināt valsts dienestu darbību. Nodrošināt vispusīgi. Un tos cilvēkus, kas kalpo valstij, atbalstīt tā, kā deputātam ir pienākums to darīt.
Šajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka balsot pret šo likumu ir pilnīgi neiespējami, jo jautājums mums ir jārisina. Un tas ir atrisināms!
Taču es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, ja mēs tagad balsojumā neatbalstīsim 2.priekšlikumu, kas ir deputāta Dalbiņa priekšlikums un kas ievērojami ierobežo to normu, par kuru bija sākotnēji nobalsots, un kas tātad attiecas tikai uz tiem robežsargiem, kuri tiek pārcelti, bet neattiecas uz visiem, kā tas bija iepriekš nobalsots (un tāpēc mums tika šis likums atdots atpakaļ), tad spēkā paliks tā norma, kas attieksies uz plašo robežsargu loku. Ja jau ir izskanējušas tik lielas bažas par iespējām atbalstīt pilnīgi visus, tad acīmredzot mums tomēr ir jāizšķiras par Jura Dalbiņa priekšlikumu un jāatbalsta vismaz tie robežsargi, kurus valsts pārceļ. Jādod tiem tiesības iekārtot savus bērnus bērnudārzā. Un tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Pretējā gadījumā Valsts prezidents šo likumu pēc otrreizējas caurlūkošanas saņems negrozītu. Tas vairs nebūs atdodams atpakaļ Saeimai.
Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt robežsargiem iespējas netraucēti savu pienākumu pildīt, lai viņi sadzīvisku problēmu dēļ neaizietu no valsts dienesta. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc pildīsim savu konstitucionālo pienākumu un atbalstīsim to priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Vai deputātam Dalbiņam ir kas komisijas vārdā piebilstams?
J.Dalbiņš.
Cienījamie kolēģi! Es gribu komisijas vārdā teikt paldies visiem par ļoti kaismīgajām debatēm… (No zāles dep. I.Kalniņš: “Saturīgām debatēm!”) un aicināt jūs ļoti rūpīgi strādāt pie tā saucamā Dienesta gaitas likuma, kurā šī norma ir pirmajā lasījumā iebalsota, lai realizētu arī tās idejas, kuras šeit tika izteiktas. Taču es jūs aicinu arī komisiju atbalstīt, lai mēs nenonāktu tādā juridiskā kāzusā, par kādu nupat runāja Muižnieces kundze.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.
Tagad mums ir jābalso par likumprojektu kopumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par otrreizēji caurlūkojamā likuma pieņemšanu “Grozījumi Robežsardzes likumā” galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 3, atturas – 7. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” trešajā lasījumā.
Ir saņemts viens – pašas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdātāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 450/Lp9. Tam ir pievienoti arī likumprojekti, kuru reģistrācijas numuri attiecīgi ir 531/Lp9 un 511/Lp9.
Kopumā Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi 15 priekšlikumus.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
2. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
3.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
4. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
5. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
6. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
7. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
8. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
9. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
10. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
11. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
12. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
13. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
15.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Augsti godātie! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” (dokumenta Nr.2121).
Trešajam lasījumam nekādi priekšlikumi netika saņemti. Varam aicināt to atbalstīt balsojot.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Šis konkrētais likumprojekts paredz, ka turpmāk būs tikai viena veida traktortehnikas vadītāja apliecība, kurā būs ietvertas astoņas kategorijas.
Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Blumbergs.
Šā gada 25.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā” paredz ņemt vērā Eiropas Komisijas norādes. Tās ir ietvertas divos paziņojumos. Līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim šādā veidā tiks novērsti administratīvie šķēršļi saistībā ar brīvu pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja.
Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (dokuments Nr.2019). Mēs skatīsim veselu sešu likumu paketi, kuras galvenā ideja ir saistīta ar gada auditu un ar vienas pieturas aģentūru.
Komisija minētos grozījumus ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Divdesmit viena diena… tas būs 3.aprīlis. Jā. Līdz 3.aprīlim komisija gaidīs jūsu priekšlikumus šim un arī visiem pārējiem paketes likumprojektiem.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja nosauktā un Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2020. Šis likumprojekts izriet no tikko atbalstītā Kredītiestāžu likuma, tāpēc aicinu parlamentu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Šā gada 3.aprīlis, ja parlaments neiebilst.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šajā likumprojektā, kura dokumenta numurs ir 2021, ir runāts par gada pārskatu un par auditēto gada pārskatu iesniegšanu vienā vietā jeb vienā aģentūrā.
Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu kā izrietošu no diviem iepriekšminētajiem.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Deputātu priekšlikumus gaidīsim līdz 3.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs ir 2022. Likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” parlamentam ir atsūtījusi valdība šīs pašas vienas pieturas aģentūras dēļ, kurā turpmāk tiks iesniegti gan gada auditētie, gan neauditētie pārskati.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī grozījumos likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” ir runāts par to pašu tēmu – par gada konsolidēto pārskatu iesniegšanu vienas pieturas aģentūrā. Labojumi ir izdarīti tikai vienā pantā un pārejas noteikumos.
Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! …
K.Leiškalns.
Trešais… Es jau aizmirsu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Tāpat kā iepriekšējiem arī šim likumprojektam komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 3.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas arī ir uzskatāms par šīs paketes likumprojektu.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
K.Leiškalns.
Šā gada 3.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” (reģistrācijas numurs 483/Lp9). Kopumā Juridiskā komisija ir saņēmusi 24 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
3.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Aizliegums nepilsoņiem strādāt par advokātiem, kuru mēs ierosinām atcelt, pieder pie viseksotiskāko aizliegumu kategorijas starp tām pilsoņu un nepilsoņu tiesību 80 atšķirībām, kuras patlaban jau sesto mēnesi pēta tiesībsargs. Šis ir ierobežojums nevis darbam valsts dienestā, bet gan privātai uzņēmējdarbībai. Advokāti aizstāv sava klienta intereses, tātad aizstāv arī pret valsti. Aizlieguma ieviešanu pusei nelatviešu nodarboties ar advokāta darbību var izprast kā valsts vēlēšanos ierobežot visu nelatviešu tiesības, turklāt paliekot nesodītai. Ierobežojumus darbam valsts dienestā vēl varētu atzīt par attaisnojamiem tanīs valstīs, kur nepilsoņi ir īsti ārvalstnieki, nevis Latvijā, kur viena trešdaļa no šiem nepilsoņiem ir dzimuši, bet pārējiem uzturēšanās stāžs ir apmēram 40 gadi. Ierobežojums nodarboties ar advokāta darbu ir nesamērīgs, tam nav leģitīma mērķa, un tas ir pretrunā ne tikai ar veselo saprātu, bet arī ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Ne velti tiesībsarga priekštecis – Valsts cilvēktiesību birojs – jau 1996.gadā aicināja šos ierobežojumus atcelt. Šo Valsts cilvēktiesību biroja priekšlikumu mūsu valsts apdomā jau 12 gadus, kuru laikā ir paspējušas nomainīties četras deputātu paaudzes. Varētu domāt arī ātrāk, jo priekšlikums par šā ierobežojuma atcelšanu tiek izvirzīts Saeimai jau vismaz piekto reizi. Vienīgais, ko pa šo laiku ir izdomājuši likumdevēji, ir tas, ka atļāvuši strādāt par advokātiem Latvijā īstajiem ārvalstniekiem, ES pilsoņiem, neizvirzot viņiem pat tādu prasību kā valsts valodas prasme. Starp citu, zvērinātam advokātam, kas ir no Latvijas, tiek izvirzīta šāda prasība, kā arī prasība zināt likumdošanu. Tās pēc sarežģītības pakāpes nav samērojamas ar tām prasībām, kas tiek izvirzītas naturalizācijas pārbaudēs. Ja nepilsonis atbilst visiem šiem kritērijiem, tad aizliegums nodarboties ar profesiju, kurš balstās vienīgi uz tās pilsonības trūkumu, kuru viņam atņēma 1991.gadā, ir klasisks diskriminācijas piemērs. Tieši šādus aizliegumus sākumā piemēroja attiecībā pret ebrejiem Trešā reiha laikā, bet vēlāk atrisināja ebreju jautājumu pilnībā un pavisam. Lūk, kā šo profesijas aizliegumu Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību novērtē savā trešajā ziņojumā par Latviju, kas tika publicēts pirms trim nedēļām. Citēšu: “Jāatzīmē, ka atšķirība attiecībā uz dažādām politiskajām, pilsoniskajām, sociālajām un citām tiesībām starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem joprojām ir milzīga. Nepilsoņiem joprojām nav pieejamas vairākas profesijas civildienestā, kā, piemēram, prokurora, cietuma uzrauga vai darba inspektora. Turklāt nepilsoņiem nav pieejamas vairākas profesijas privātajā sektorā, kas saistītas ar tiesu iekārtu, piemēram, zvērināts notārs, zvērināts advokāts vai to asistenti.” (Citāta beigas.)
Dāmas un kungi! Gribu atgādināt, ka tas ir Eiropas Komisijas viedoklis attiecībā pret rasismu un neiecietību. Ja jūs nevēlaties palikt par neiecietīgiem rasistiem, tad balsojiet par PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai deputāts Stepaņenko vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko.
4. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
5. – PCTVL frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts jau atbalstītajā 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
6. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
7. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
8. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
9. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
10. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
11. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
12. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
13. – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
14. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
15. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
16. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
17. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
18. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
V.Stepaņenko.
19. – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko.
20.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
21. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
22. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
23. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
Un pēdējais – 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Stepaņenko.
2008.gada 23.maijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums. Iesniegusi labklājības ministre Purnes kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš.
2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2122 – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”.
Godājamie kolēģi! Pagājušā gada decembrī Latvijas Republikas ārlietu ministrs un Krievijas Republikas ārlietu ministrs parakstīja divpusējo līgumu – Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Šis līgums paredz proporcionālus pasākumus, nodrošinot gan Latvijas Republikas, gan Krievijas Federācijas pilsoņu sociālās drošības garantēšanu gan tajos gadījumos, kad viņi pārceļas uz dzīvesvietu vienā vai otrā valstī, gan arī tajos gadījumos, kad viņi paliek uz dzīvi kādas citas valsts teritorijā.
Kā jau es vēlreiz teicu, nosacījumi šajā līgumā ir absolūti proporcionāli, vienādi piemērojami abu valstu pilsoņiem.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam
Pēterim
Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es jau atkārtoti izsaku kategorisku protestu pret šādu līgumu, jo, nešķirojot pēc tautības, aizstāvu Latvijas pensionārus, kuri godīgi strādājuši Latvijā. Nupat Bērziņa kungs teica, ka nosacījumi esot proporcionāli. Latvija, sākot ar nākamo gadu, nepilsoņiem maksās 47,5 latus pie pensijas. Tas prasīs no sociālā budžeta desmit vai vienpadsmit miljonus.
Pasakiet, lūdzu, cik Krievija maksās, kad stāsies spēkā šis līgums! Neviena cipara, neviena skaitļa, neviena fakta nav. Vai nevajadzēja to minēt?
Jūs tagad “bīdāt” šo līgumu triecientempā, bet cietīs Latvijas pensionāri. Ziniet, tas ir savdabīgs “nulles variants”. Tā kā pilsonībā. Visas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem nolīdzināsim. Kam gan viņam, nepilsonim, vajadzīga Latvijas pilsonība? Pie tam viņš saņems 47,5 latus, sākot ar nākamo gadu.
Mūsu pensionāri, kas Latvijā strādājuši visu mūžu, saņems 10 vai 11, vai varbūt vēl dažus latiņus klāt pie pensijas, un viss. (No zāles dep. A.Pabriks: “Budžetu vajag mainīt! Būs vairāk!”) Es izsaku pārmetumus iepriekšējai valdībai, kas strādāja Kalvīša kunga vadībā. Īpaši labklājības ministrei, kura parakstīja šo līgumu. Izsaku pārmetumus arī Godmaņa valdībai, kura virzīja uz Saeimu šo līgumu. Izsaku pārmetumus Latvijas Pensionāru federācijai (Verzes kundzes personā), kura ir gatava atvēlēt desmit vai vienpadsmit miljonus nepilsoņu pensiju palielināšanai, toties savējiem – ne.
Pilsoņu aizstāvība Latvijā jau kļūst pakārtota. Kā es jau teicu, rodas jautājums – cik tad Krievija maksās? Neviens neko nesaka, klusē, jo Krievija maksās tūkstošreiz mazāk.
Izdabāšana Maskavai jau kļūst par valdību prioritāti, kas man sāk riebties. Pašlaik ir sagatavoti vai tiek gatavoti, izvilkti no putekļiem, kuros gulējuši desmit gadu garumā, vēl deviņpadsmit līgumi. Droši vien būs tādi paši, līdzīgi. Tas ir vienkārši nepieņemami! Kāpēc mēs piekāpjamies Krievijai? (Vakar par to tika runāts arī pārraidē “Kas notiek Latvijā?”.) Droši vien tāpēc, ka kādam vai kādiem (un pietiekami daudziem!) ir izdevīgi bruģēt sev ceļu uz savu biznesu, nododot mūsu, Latvijas, intereses.
Jā, es esmu skarbs, bet tā ir patiesība!
Jūs to saucot par kompromisu? Muļķības! Tā ir nodevība, nevis kompromiss! (No zāles dep. A.Golubovs: “Raksti uz SAB!”) Draugi mīļie, mēs jau kļūstam par Krievijas filiāli! Nožēlojami! Nožēlojami! Un, ja tā turpināsies, tad… es jums pasaku skaidri un gaiši: diez vai es varēšu atbalstīt šo valdību… (Zālē troksnis, aplausi.) Diez vai es varēšu atbalstīt koalīciju Saeimā, jo tas notiek pretēji maniem principiem. (Starpsaucieni, aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tabūna kunga teiktajā ir daļa taisnības, jo, pēc iepriekšējā gadā veiktajiem Labklājības ministrijas aprēķiniem, tiešām mums jāparedz budžetā papildus 6 miljonus latu, lai samaksātu tiem nepilsoņiem, kas uzkrājuši savu darba stāžu Krievijas Federācijas teritorijā līdz 1991.gada 1.janvārim.
Bet arī Bērziņa kungam ir sava taisnība: līgums ir acīm redzami absolūti simetrisks, jo jautājums par nepilsoņiem būtu drīz ticis atrisināts nevis Rīgā un nevis Maskavā, bet tieši Strasbūrā.
Es jau šeit minēju savu lietu, kas tiks izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta jau nosauca tās izskatīšanas datumu. Tas ir 23.aprīlis. Un acīmredzot šis ierobežojums nepilsoņiem, kas ir iekļauts Pensiju likumā, būs likvidēts… daļēji likvidēts, ja mēs ratificēsim šo līgumu. Šis aizliegums nepilsoņiem ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.pantu un ar konvencijas 14.pantu “Diskriminācijas aizliegums”.
Interesanti, ka mēs varam prognozēt, kādā laikā šo līgumu ratificēs Krievijas Valsts domē.
Es vakar vakarā saņēmu vēstuli no Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētāja, kurā bija rakstīts, ka tiesas prāva izņēmuma gadījumā un pēc Latvijas valdības lūguma tiek pārcelta uz 28.maiju. Tas ir laiks, kad gan Latvija, gan Krievija ratificēs tieši šo līgumu. Tad mani klienti būs paspējuši zaudēt savu upura statusu, un Latvijai būs nelielas izredzes šajā procesā tomēr vinnēt.
Es atkārtoju, Tabūna kungs, ka nav nekādu bažu par to, ka mēs samaksāsim nepilsoņiem papildu naudu, jo šis jautājums tiks atrisināts Strasbūrā 28.maijā, un Latvijai tik un tā būs jāmaksā. Turklāt, ja tie cilvēki, kuri būs zaudējuši savu naudu sakarā ar šo ierobežojumu, griezīsies tiesā pirms šā līguma ratifikācijas, viņi saņems vēl arī kompensāciju par visu savu darba stāžu.
Līdz ar to argumentācija par šo līgumu ir izklāstīta, un es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Nebiju domājusi te vairs nākt un runāt, bet Tabūna kungs mani izaicināja. Mēs šo Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā ļoti nopietni izskatījām Sociālo un darba lietu komisijā, kuras darbā piedalās deputāti nu jau absolūti no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. Jā, savas politiskās pārliecības dēļ viens mūsu deputāts, kurš pārstāv apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju, Māris Grīnblata kungs, balsojumā atturējās, bet pēc tik skarbiem vārdiem, kādus es tikko dzirdēju no Tabūna kunga, es šoreiz klusēt nevaru.
Redziet, nav jau runa tikai par tiem cilvēkiem, kuri ir atbraukuši šeit un atpūšas Latvijā. Te ir runa par cilvēkiem, kuri Latvijā ir strādājuši. Diemžēl ir vairākas tādas rūpnīcas, kur cilvēki iepriekšējos, padomju gados, ir strādājuši. Šīs rūpnīcas atradās Latvijā, bet diemžēl pieraksta vieta šīm rūpnīcām bija Krievijā. Un, lūk, šiem pensionāriem pašreiz ir grūti aprēķināt pensiju, piemēram, par mašīnbūves rūpnīcā strādāto laiku, lai gan šī mašīnbūves rūpnīca kā atradās, tā atrodas Liepājā… protams, tikai šī ēka, ne vairs rūpnīca. Un tādas rūpnīcas mums padomju laikos bija daudzas.
Ir jādomā arī par tiem vienkāršajiem ļaudīm, kuri kādreiz strādāja PSRS karaspēka daļās, kara hospitāļos, un viņi nebija cilvēki ar uzplečiem. Ja viņi tagad nav Latvijas Republikas pilsoņi, tad viņiem darba stāžā neieskaita šo laiku, un pensija līdz ar to netiek aprēķināta.
Runa jau nav par to, ka viņi varētu būt Latvijas pilsoņi, ja viņi to vēlētos, runa ir par to, ka tādā pašā veidā šis sociālais taisnīgums nav ievērots arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri no Latvijas aizbrauca un pašreiz uzturas Krievijā. Un atkal ir jāmin pilsēta, kuru es pārzinu vislabāk, – tā ir Liepāja. Tur ir kombināts “Lauma”. Tad, kad kombināts “Lauma” beidza savu darbību, daudzi cilvēki aizbrauca atpakaļ uz savām mājām – uz Krieviju vai arī uz Ukrainu. Piemēram, tie, kuri tagad dzīvo Ukrainā, saņem šo pilno pensiju, jo Latvijai ar Ukrainu līgums ir noslēgts jau pirms laba brīža. Turpretī Krievijā diemžēl šie cilvēki nesaņem pensiju par šo padomju laikā nopelnīto darba stāžu šajā pašā mūsu kombinātā “Lauma”.
Un beidzot. Ja ir tik skarbi vārdi jāsaka par sociālajiem jautājumiem, tad es varu šodien droši izteikt aicinājumu arī Tabūna kungam: “Esiet tik laipns, ierosiniet to savai frakcijai un mainiet komisiju! Nāciet strādāt pie mums uz Sociālo un darba lietu komisiju! Nāciet un strādājiet Sociālās drošības apakškomisijā, kur mēs ļoti nopietni izdiskutējam visus sociālā bloka jautājumus! Mācīsimies kopīgi un zināsim likumus, kam ko piešķir, kam ko nepiešķir un cik kurš zaudē. Varbūt rīkosimies tā!”
Paldies, kolēģi! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Tagad viss skaidrs!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Tabūna kungam interesēja, cik līdzekļu iztērēs Krievija. Mani tas neinteresē, bet ir ļoti svarīgi, ka arī tai daļai cilvēku Krievijā, kuri nostrādāja tik un tik gadus Latvijas PSR līdz 1991.gadam, uzlabosies viņu materiālais stāvoklis, un viņiem maksās no Krievijas budžeta.
Un nu par mums. Ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā un citos lasījumos, tad mēs, neapšaubāmi, atteiksimies diemžēl no daudzām sociālajām netaisnībām. Konkrēts piemērs. Sieviete Olainē ir nostrādājusi 34 gadus. Viņa nekur neizbrauca. Viņa neaicināja… viņa toreiz nekliedza pa radio: “Lai dzīvo Latvijas PSR!” Viņa rūpējās par ekoloģiju, viņa aizstāvēja Latvijas dabu. Septiņpadsmit gadus šis institūts skaitījās Latvijas filiāle, bet vēl septiņpadsmit gadus tas bija PSRS uzņēmums, un tagad par šiem septiņpadsmit gadiem… par to pašu darbu 34 gadu laikā… Par šiem 17 gadiem viņai skaitās darba stāžs, bet, tā kā viņa diemžēl nav pilsone, tad par šiem otriem septiņpadsmit gadiem – neskaitās. Viņa nekur neizbrauca, viņa 34 gadus nostrādāja Latvijā. Paldies Dievam, viņa dzīvo… ir dzīva vēl šodien. Vai tas ir sociālais taisnīgums – es nezinu. Līdz 6 miljoniem… Es kaut kur lasīju, ka tas prasīs no Latvijas šādus līdzekļus, bet es varētu tagad arī nosaukt to projektu nosaukumus, saskaņā ar kuriem mēs Baltijas debesīs vai smiltīs tērējam līdzekļus, no kā nevienam nebūs labāk… Tagad vismaz daži tūkstoši jūsu līdzcilvēku, kuri dzīvo jums blakus, materiāli būs labāk nodrošināti. Tas ir viennozīmīgi…
Starp citu, tas ir starpvaldību līgums. Attiecīgie cienījamie cilvēki to parakstīja. Faktiski daudz nekas jau nav mainījies mūsu valdībā – premjeri un daži ministri, bet pārējie visi ir uz vietas. Arī visas valdošās partijas, kuras tur bija, arī palika. Starp citu, arī “tēvzemieši” bija un ir valdošajā koalīcijā, un es nedomāju, ka kāds no viņiem protestējot noliks savu mandātu vai aizies no valdības. Smieklīgi!
Aicinu atbalstīt šo svarīgo, taisnīgo likumprojektu!
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam. Otru reizi.
(No zāles: “Sadod, Pēteri! Sadod!”)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs dzīvē esam pieredzējuši, ka var visādi iesaiņot preci, kuru vajag “iesmērēt”. Un šis ir tas gadījums.
Runa ir par Krievijā nostrādātajiem gadiem (No zāles dep. J.Pliners: “Latvijā! Latvijā arī!”), par kuriem mēs maksāsim šos 10 vai 11 miljonus. Paskatieties, izlasiet, kas tieši ir rakstīts anotācijā! “Vispārējā gadījumā…” – tātad parasti – “…abas Puses, ievērojot nacionālos normatīvos aktus, pensiju piešķir par savā teritorijā iegūto apdrošināšanas stāžu.” Tā notiekot parasti. Taču tagad, redziet, seko izņēmums: “Līgumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka pensiju par stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim, piešķir tā Puse, kuras teritorijā persona dzīvo pensijas pieprasīšanas (pārrēķināšanas) brīdī.” Tātad visiem nepilsoņiem, kuri tagad pensijas piešķiršanas brīdī dzīvo Latvijā… viņiem tiks maksāta šī pensija.
Šis izņēmums esot kompromiss. Nu ziniet! Nemēģiniet iesmērēt man, tā sakot, šo preci! Un tas, ko jūs sakāt, ka gadījumā, ja Tabūns pāries strādāt no citas komisijas pie jums un jūs pārliecinās… Pilnīgs un absolūts – nē! Tad jau es būtu jūs pārliecinājis iepriekšējā reizē, kad šo nepieņemamo un pazemojošo līgumu nodeva komisijām. Jau tad es būtu jūs pārliecinājis. Un arī šodien ar savu sacīto es būtu jūs un visus koalīcijas kolēģus pārliecinājis. Man nācās izteikt man ārkārtīgi nepatīkamus vārdus, bet tāda ir patiesība. To nedrīkst darīt! Tādā veidā mēs nonāksim līdz nulles variantam un Latvijai kā Krievijas filiālei.
(No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Atkal nav skaidrs! Barčas kundze, paskaidrojiet vēlreiz!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Vēl ir trīs runātāji, bet, pirms mēs dodam vārdu nākamajam runātājam, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vienpadsmit deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai kādam ir iebildumi? Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? Paldies. Tātad mēs turpināsim sēdi bez pārtraukuma.
Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Mums jau ir noslēgti līdzīgi līgumi ar Kanādu un ar Ukrainu. Tad Tabūnam ir jābūt konsekventam! Viņš savā laikā atbalstīja šādu līgumu slēgšanu ar Kanādu un ar Ukrainu. Tad kāpēc mums nevajadzētu slēgt līgumu ar Krieviju? Es to nevaru saprast. Ir jābūt konsekventiem tomēr! Nevajag skatīties... Tuvojas šāda līguma parakstīšana ar Austrāliju. Jūs esat arī pret to, Tabūna kungs? Ar Austrāliju mēs gribam noslēgt šādu līgumu. Jūs esat pret to?
Nu tad pasakiet, ka mēs esam pret visiem līgumiem, kuri ir noslēgti līdz šim! Balsosim “pret”, un viss! Un būs miers.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.
A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie deputāti! Mēs nevaram samaksāt saviem pensionāriem, saviem pilsoņiem, un tiem cilvēkiem, kuri par Latvijā nostrādāto darba laiku ir saņēmuši pensijas aprēķinus. Viņi dzīvo zem iztikas minimuma.
Tomēr es gribu pievērst uzmanību vēl vienai lietai – tam, kas notiks, ja mēs atbalstīsim šo līgumu. Līgums paredz, ka persona, ja tā dzīvo mūsu valsts teritorijā pensijas pieprasīšanas vai pārrēķināšanas brīdī, saņem no mūsu valsts šo piemaksu arī par iepriekšējiem, Krievijā nostrādātajiem, gadiem, un, tā kā darbaspēka migrācija tuvākajos gados ir sagaidāma ļoti liela, jo Latvijā darbaspēka pietrūkst, bet mūsu cilvēki brauc strādāt uz Īriju un uz Rietumeiropu, ir sagaidāms, ka no Krievijas puses migrācija pieaugs un palielināsies. Un mēs viņiem visiem par Krievijā nostrādātajiem gadiem maksāsim pensijas.
Es aicinu neatbalstīt šo līgumu arī tāpēc, ka šie līgumi netika pilnībā publiskoti tajā laikā, kad mēs runājām par robežlīguma ar Krieviju atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Tie mums nebija zināmi.
Paldies par uzmanību. Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai, otro reizi.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Nu kā vēl skaļāk varētu pateikt, lai visi saprastu, ka šeit nevajadzētu nodarboties ar absolūtu populismu? Tagad nu brauks no Krievijas un mēs ieskaitīsim... Godātie kolēģi! Šajā līgumā ir runa par darba stāžu, kas Latvijā ir uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim. Tātad runa ir par iepriekšējo laiku. Un varbūt šā līguma apspriešana nav īstais brīdis, kad mums būtu jārunā un jāuztraucas par to, kā mūsējie tagad strādā Īrijā, bet no Krievijas strādnieki tik ļoti intensīvi brauks šurp, ka mēs tik skaitīsim naudu pa labi un pa kreisi.
Es gribētu aicināt jūs gluži tāpat kā mūsu komisijas deputāts Vitālijs Orlova kungs: “Kolēģi, apdomājieties!” Ne jau vakardien tika ratificēts šāds līgums ar Ukrainu. Sagatavošanā ir līgums ar Austrāliju un vēl ar citām valstīm. Nu tad domāsim šajā gadījumā par cilvēku Latvijā un nešķirosim! Jo, redziet, tie cilvēki, kuri atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai nav varējuši šo savu darba stāžu ieskaitīt pensijā, saņem mazas, pat ļoti mazas pensijas, un jābūt kādam, kas viņiem palīdz. Un tās ir pašvaldības Latvijā.
Tad nu palūkosimies, kura “kabata” tā ir – vai pašvaldību budžets vai valsts sociālās apdrošināšanas budžets, jo neviens no mums līdz 1991.gada 1.janvārim nemaksāja sociālo nodokli. Tikai pēc tam mēs sākām maksāt sociālo nodokli un sāka skatīties, vai tā iestāde vai uzņēmums ir maksājuši sociālo nodokli. Tā ieskaitīšana darba stāžā notika pēc 1991.gada, un, tikai sākot no 1996.gada 1.janvāra, mums katram sāka uzskaitīt ik pa mēnesim mūsu ieguldījumu.
Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Atkal skaidrāk palika!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es nebūtu pieteicies debatēs, ja nebūtu dzirdējis to, ko teica kolēģis Vitālijs Orlovs. Ar ko tad Krievija atšķiras no Kanādas, Austrālijas un Ukrainas? (No zāles dep. V.Orlovs: “Krievijas Federācija!”)… Krievijas Federācija. Jums vajadzēja zināt, ka šī ir vienīgā valsts, kura ir starptautiski atzīta par PSRS mantinieci – Latvijas Republikas okupētājvalsts mantinieci.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ar interesi klausījos šīs debates. Par taisnīgumu vispār mēs nevaram runāt nevienā pašreizējā pensiju likumā, jo to pamatos jau ir ielikts netaisnīgums. Un tā nu es esmu spiests runāt par savu dzīvi.
Tad, kad es vēl biju deputāta amata kandidāts, ja nemaldos, man pensija bija 82 lati. Iedomājieties Visvaldi Lāci – ar augstāko izglītību, ar noliktiem zinātņu kandidāta eksāmeniem, bet kuram neļāva tālāk aizstāvēt disertāciju, tāpēc ka viņš bija leģionārs, un to darīja taisnīguma aizstāvji. Un man dzīvoklī Rīgā nācās dzīvot ar 82 latiem – tātad pusbadā! Tātad jau pamatos šeit ir ielikta netaisnība, taču cilvēki to nesaprata. Arī latvieši to nesaprata, kad Godmaņa pirmās valdības laikā ar vārdiem uzbruka Godmanim, ka mums ir šīs mazās pensijas. Mūsu šīs mazās pensijas milzīgai iedzīvotāju daļai sagādāja okupācijas vara ar savu netaisnīgo Pensiju likumu.
Es esmu strādājis par pastnieku, par lauku restorāna kurinātāju, par sētnieku, un man nevarēja sanākt vairāk par 82 latiem. Kāda gan var būt runa par kaut kādu taisnīgumu vai par izlīdzināšanu! Ja grib panākt taisnīgumu, tad Krievijai ir jāmaksā man pensija, jo es jau to pensiju… Kad mūsu valsts atnāca, man jau bija 66 gadi. Es jau biju aplaupīts no Krievijas puses ar pensiju.
Konkrēts piemērs. Konkrēts piemērs, Barčas kundze! Nekāda taisnīguma šeit nav! Un, ja mēs maksājam vairāk nekā mēs saņemam, jau ar to vien, es domāju… ar savu dzīvesstāstu es esmu pierādījis šo netaisnīgumu…
Es balsošu “pret” šo līgumu.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies Barčas kundzei par viņas ļoti konstruktīvo uzstāšanos, kā arī, protams, pārējiem, kuri piedalījās debatēs. Taču es uzreiz gribu teikt, ka nemēģināšu pārliecināt Tabūna kungu, jo tas acīmredzot nav iespējams. (No zāles dep. P.Tabūns: “Nav! Nav!”)
Šis līgums ir standartlīgums. Tāda paša veida līgumi Latvijai jau ir noslēgti ar Ukrainu, ar Kanādu, ar Amerikas Savienotajām Valstīm, arī ar Norvēģiju. Tāds pats līgums pašlaik tiek slēgts ar Igauniju. Tāds pats līgums pašlaik ir sagatavošanā ar Baltkrieviju.
Tas ir standartlīgums pēc būtības. Es vēlreiz atkārtošu, ka tas paredz vairākas lietas. Es gribētu uzskaitīt trīs galvenās lietas.
Pirmkārt, tas paredz, ka pensiju formulā savstarpēji ieskaita abās valstīs dzīvojošo personu nostrādāto laiku līdz aiziešanai pensijā. Tātad arī Latvijas pilsoņiem, kuri ir strādājuši Krievijā, šis laiks tiks ieskaitīts viņu pensijas stāžā, un arī tiem cilvēkiem, kuri pašlaik dzīvo Krievijā, viņu Latvijā nostrādātais laiks tiks ieskaitīts pensiju formulā. Līdz ar to mainīsies viņu pensiju formula.
Otrkārt, šie līgumi paredz pensiju eksportu, kas ir ārkārtīgi svarīgi, jo cilvēks ir brīvs savā izvēlē – viņš var izvēlēties dzīvesvietu, un tad viņam nav jānāk atbilstoši tām vai citām regulācijām reizi mēnesī vai reizi divos mēnešos atrādīties. Tad viņš vienkārši savu pensiju var saņemt eksportā no vienas valsts uz otru.
Un treškārt. Pēc manām domām, ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka saskaņā ar šo līgumu pensija šiem cilvēkiem tiek maksāta tikai vienā valstī. Attiecīgās institūcijas savstarpēji apmainās ar visu informāciju, un līdz ar to tiek novērsta jebkura šāda jautājuma dublēšanās.
Es, kolēģi, gribu teikt, ka šis līgums ir ļoti nopietni izvērtēts.
Pašās beigās, pirms aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, gribu Tabūna kungam viņa informēšanas labad pateikt, ka labklājības ministrs tanī laikā, kad šis līgums tapa un faktiski tika parafēts, bija no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un šā cilvēka vārds bija Vladimirs un uzvārds – Makarovs. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš.
Šā gada 24.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.600/Lp9 – “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”.
Vēlos teikt, ka arī šis dokuments tika parakstīts pagājušā gada decembra beigās. To parakstīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs un Krievijas Federācijas ārlietu ministrs. Arī šis dokuments ir absolūti proporcionāls savas ietekmes ziņā. Tātad abām pusēm saistības ir pilnīgi vienādas.
Šis dokuments paredz vairākas lietas:
pirmkārt, apbedījumu apzināšanu, uzturēšanu, uzraudzību, aizsardzību, kaitējuma seku, ja tādas ir radušās prettiesisku darbību rezultātā, novēršanu;
otrkārt, apbedījumu sarakstu veidošanu un papildināšanu;
treškārt, jaunatklātu apbedījumu ierīkošanu, piemiņas zīmju uzstādīšanu, memoriāla konstrukciju pārveidošanu;
ceturtkārt, mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvietošanu un pārapbedīšanu;
piektkārt, zemes gabalu, uz kuriem atrodas otras puses apbedījumi, piešķiršanu bez atlīdzības otras puses lietošanā uz nenoteiktu laiku.
Godājamie kolēģi! Šis līgums attiecas uz tiem cilvēkiem, kas ir gājuši bojā Pirmā pasaules kara laikā, kā arī Otrā pasaules kara laikā un vēlākā laikā. Tas attiecas arī uz visiem tiem cilvēkiem, kuri ir miruši represijās, dažnedažāda veida kataklizmās, kādām Latvija gājusi cauri šā perioda laikā.
Aicinu dokumentu atbalstīt un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš.
Šā gada 24.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt pēdējo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Lēmuma projekta izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā – Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Pirms es sniedzu nelielu ieskatu padarītajā un nedaudz pastāstu arī par paredzētajiem tālākajiem darbiem, man ir jāziņo, ka bija ļoti jocīgi just acīm redzamu spiedienu uz Saeimas deputātiem un arī uz mani personīgi tieši pirms šīsdienas sēdes. Tas liecina par nepārprotamu vēlēšanos pārtraukt mūsu komisijas darbu. Tas ir ļoti nožēlojami – it īpaši tāpēc, ka šā spiediena radīšanā iesaistījās saziņas līdzekļi, sniedzot pilnīgi sagrozītu informāciju. Acīmredzot Latvijā ir personas, kurām ļoti traucē mūsu komisijas darbība. Cita secinājuma nevarētu būt.
Šajā otrajā posmā, kurš tieši šodien beidzas, mēs esam uzklausījuši tos galvenos referentus, kurus uzaicināja komisija, un pēc šīs izskatīšanas šā gada 19.februāra sēdē komisija ar balsu vairākumu nolēma darbu turpināt.
Skaidrāk iezīmējas komisijas darbības turpmākie uzdevumi. Jo mēs, turpinot uzklausīt komisijas sēdēs dažādus pārstāvjus, izvirzījām tos jautājumus, kas varētu skart turpmāko komisijas darbu.
Un tāpēc es atļaušos minēt personas, kuras mēs šajā posmā uzaicinājām uz pārrunām. Šoreiz mēs likām diezgan lielu uzsvaru uz advokatūras pārstāvjiem, un tāpēc komisijas sēdēs piedalījās dažādi domājoši dažādu virzienu pārstāvji no advokātu puses – konkrēti, Lauris Liepa, Aloizs Vaznis, Egils Radziņš un Agris Bitāns.
Neapšaubāmi, komisijas darbā būtu arī tālāk jāiesaista Latvijas Juristu biedrība. Tāpēc komisijas sēdē piedalījās Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs.
Ir uzsāktas sarunas arī ar augstskolu pasniedzējiem, un tāpēc komisijas sēdē piedalījās Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis.
Šķiet, ka turpmāk diez vai vajadzētu uzaicināt žurnālistus. Taču pēdējā sēdē ar žurnālistu piedalīšanos mēs uzaicinājām sabiedrībā populāro žurnālistu Jāni Domburu.
Ja ir runa par iespējamo turpmāk uzaicināmo personu sarakstu, tad jāteic, ka ir bijusi saruna ar Augstākās tiesas vadību un pieci Augstākās tiesas tiesneši ir piekrituši turpmāk piedalīties komisijas darbā. Vairāki no uzaicinātajiem paši pieteicās sekot līdzi komisijas darbam un ar saviem priekšlikumiem un savu darbību palīdzēt komisijai strādāt.
Starp citu, no Aivara Borovkova puses izskanēja tāds īpatnējs apgalvojums, ka, lūk, kādreiz Latvijas Juristu biedrības saikne ar Saeimu esot bijusi pietiekami stingra, stipra, bet tieši pēdējos gados šī saikne ir kļuvusi vājāka. Mēs vienojāmies, ka šī sadarbība ar Latvijas Juristu biedrību, kurā ir daudzi ļoti profesionāli juristi, būtu jānostiprina.
Diezgan interesants ir arī tas, ko Aivars Borovkovs pateica par Latvijas Juristu biedrības darbības iezīmēm, un, es domāju, šīs īpašības būtu jāievēro arī daudzām citām organizācijām. Protams, biedrība nenodarbojas ar politiku, nenodarbojas ar biznesu un nerisina personīgas lietas. Šķiet, daudzās sistēmās šādi tā saucamie “trīs vaļi” varētu ļoti noderēt, pilnveidojot attiecīgās sistēmas.
Tagad nedaudz pastāstīšu par vairākiem pamatvirzieniem, kuri varētu turpmākajā darbībā tikt iezīmēti, un, neapšaubāmi, par pašu tiesu sistēmu kopumā. Jā, mēs varam daudz runāt par to, ka tā ir iesīkstējusi, ka tā ir gausa. Taču tam ir arī savi iemesli. Tiesnešu vidū ir tādi, kas ir ar daudzus gadu desmitus ilgu stāžu, un ir arī tādi, kas ir tikai nesen sākuši strādāt par tiesnešiem. Un, protams, atšķiras iegūtā izglītība, atšķiras iegūtās tradīcijas, un varbūt reizēm atšķiras pašu jautājumu būtība. Viens prasa, kurš likuma pants ir pārkāpts vai nav pārkāpts, bet otrs prasa, kādas cilvēktiesības ir ievērotas vai kādas cilvēktiesības nav ievērotas.
Ko var darīt? Okupācijas gadi mums ir izveidojuši dažas tradīcijas, no kurām tā vienkārši un uzreiz vaļā tikt būs grūti. Kaut gan, protams, sistēma mainās. Šī attīstība ir vērojama, un šķiet, ka likumdevējs varētu šajā ziņā palīdzēt.
Un viens no palīdzības veidiem varētu būt vienotu standartu piemērošana gan tiesnešiem, gan advokātiem, gan prokuroriem.
Pieņemsim, var runāt par profesionālo ētiku. Tas ir viens no piemēriem. Otrkārt, var runāt par disciplināro komisiju izveidošanu, par kopīgu ētikas komisiju visiem minētajiem virzieniem vai kopīgu disciplināro komisiju veidošanu.
Ļoti būtisks jautājums ir katras minētās sistēmas pašregulācija. Piemēram, tiesnešu sistēmu es ļoti labi redzēju tiesnešu konferencē. Cik ārkārtīgi uzmanīgi ir jāprot piedāvāt savu ierosinājumu, jo, tiklīdz sākas varmācīga ielaušanās ar nepārdomātiem lēmumiem, izteicieniem, tiesnešu sistēma sakļaujas, un tur no malas iekšā tikt nav tik vienkārši!
Šķiet, ka līdzīgs stāvoklis ir arī ar advokātiem un prokuroriem. Un, ja man jādzird no ļoti nopietniem advokātiem, kas bija uzaicināti uz sēdēm, tādi vārdi, ka diemžēl pēdējos mēnešos ir tieslietu sistēmā izveidojies zināms atsalums starp tiesnešiem un advokātiem, tas nu laikam nav nekas patīkams, jo galu galā uzdevumi gan tiesnesim, gan advokātam galvenajos vilcienos ir vienādi.
Protams, atkal varētu runāt par to, vai var mainīt, vai vajag mainīt un kā mainīt attieksmi pret tiesnesi kā atsevišķu amatpersonu, pret advokātu, pret prokuroru.
Jautājums par konkurenci šo personu starpā, par to, cik tā ir liela. Protams, nevar Latviju salīdzināt ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kaut gan mēģinām to darīt. Tur ir pilnīgi cits cilvēku skaits, citi attālumi un cita konkurence. Neapšaubāmi! Tomēr konkurence tiesnešu starpā ir. Kāda tā ir, un cik tā ir liela?
Jautājums par disciplinārlietu izmeklēšanu. Vai ir pieņemama tā kārtība, kāda ir šodien tieslietu sistēmā, vai tomēr to nevajadzētu mainīt? Un vai tiesneša pārkāpumam ir noilgums vai nav noilguma? Šo noilgumu, šos datus vajadzētu tomēr salīdzināt. Nevar būt tie pilnīgi vienādi pilnīgi visiem mūsu valsts pilsoņiem.
Protams, var runāt par zināmu koleģialitāti šo visu manis nosaukto profesiju starpā. Vai runāt par to, cik tā ir liela un kā šo koleģialitāti nostiprināt.
Jāteic, ka gribot negribot jāatgriežas tomēr arī pie sarunas par to tieslietu sistēmas darbības posmu, kur ir nelikumīgi noklausītu sarunu izmantošana tiesas procesā. Diemžēl šodien neviens nevar dot pilnīgu garantiju par to, ka tiesas procesā tādas lietas nenotiek. Šādas garantijas nav! Šis secinājums izskanēja no vairāku uzaicināto personu puses – izskanēja ar zināmām niansēm, tomēr izskanēja. Šis secinājums izskanēja! Un acīmredzot par to būtu jādomā.
Jā, ir Kriminālprocesa likumā pants, kas noteic, ka nelikumīgi iegūti pierādījumi nav izmantojami kriminālprocesā. Jā, pants tāds ir. Bet kā praksē pārliecināties par to, vai tas ir vai tas nav?... Tas ir ļoti sarežģīti, pat vairāk nekā sarežģīti.
Acīmredzot komisija varēs tikai ierosināt, ja būs tāda iespēja. Un tomēr der ieskatīties tādā īpatnējā pārskatā – esošo likumu un normatīvo aktu konceptuālajā pārskatā. Tas nenozīmē visu likumu studēšanu, bet ir runa par konceptuālu pieeju: vai konkrētais likums vai konkrētā norma ir saistīta ar taisnīguma principu vai nav.
Protams, ir jāievēro likumi, par likumu neievērošanu nevar būt runa! Taču – vai likums ievēro taisnīguma principu vienmēr? Kā mēs paši redzam, mēs te ar dažādiem paņēmieniem daudzus likumus “dzenam cauri”. Par to vajadzētu padomāt!
Pie tam taisnīguma princips, attieksme pret likumu ir jāaplūko gan no vienas, gan no otras sistēmas puses, tātad arī no varas pārstāvju puses.
Tātad Saeimas komisija nav tā komisija, kas vilks ārā kādu un stieps uz tiesu. Tas nav mūsu uzdevums! Mēs esam likumu radītāji, un mūsu uzdevums ir iezīmēt galvenos likumdošanas virzienus, ar kuriem mēs varam preventīvi palīdzēt sakārtot tieslietu sistēmu. Un, ja mūsu komisija ir aicināta cīnīties par to, lai līdz minimumam samazinātu iespējamās nelikumības tieslietu sistēmā, tad tieši tas mums būtu arī jādara.
Ja tiks pieņemts lēmums par šīs komisijas darba turpināšanu, tad, neapšaubāmi, tur tiks uzaicināti tiesneši, advokāti, augstskolu pasniedzēji, Latvijas Juristu biedrības pārstāvji, un viņiem būs jāatbild uz ļoti skaidri formulētiem jautājumiem, kas attieksies uz vienu vai otru likumu paketi saistībā ar tiesvedības sistēmu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu jums visiem ļoti atvainoties par to, ka es savulaik esmu veicinājusi šādas komisijas izveidošanu. Jo saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu šāda komisija, es citēju, “ieceļama noteiktiem gadījumiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu” (citāta beigas).
Tajā laikā pozīcija, protams, nevarēja to nobremzēt, kaut arī runāja par to, ka šādas komisijas izveidošana ir bezjēdzīga.
Kāpēc es esmu šādi kļūdījusies, savulaik – pirms sešiem mēnešiem – jūs aicinādama šādu komisiju izveidot? Man liekas, ka visupirms tāpēc, ka man nebija zināmas tās paražu tiesības, kuras saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju funkcionēšanu valda šeit, Saeimā. Un, proti, kādas tad ir bijušas šīs komisijas sēdes? Par to jebkurš no jums būtu varējis pārliecināties, ja jūs būtu atnākuši otrdienās pulksten 13.00 tepat uz Sarkano zāli un no sava laika būtu veltījuši tam aptuveni 30–40 minūtes. Mēs sanākam ļoti simpātiskā kompānijā. Es tiešām priecājos satikties un parunāties ar kolēģiem, kurus nesastopu citās komisijās. Bet uz sēdēm šā pēdējā perioda laikā, kad mēs pagarinājām komisijas sēdes laiku, ir ataicināti, manuprāt, kādi pieci seši advokāti. Es pat nezinu, pēc kādiem kritērijiem. Vieni no viņiem runā un kritizē tiesu varu (acīmredzot kaut kas laikam nav izdevies tiesās tā, kā viņi bija ieplānojuši). Vieni – skarbākiem vārdiem, citi – ne tik skarbiem vārdiem… Citi kritizē prokuratūru, saka, ka prokuratūra ir slikta. Komisijas priekšsēdētāja kungs ir aicinājis arī žurnālistus (man tāpat nav arī zināms, pēc kādiem kritērijiem viņš vadījies), un šie žurnālisti arī ir stāstījuši par vienu vai otru sāpi, kas viņiem ir sakarā ar šo sistēmu.
Taču faktiski uz šīm sēdēm nav aicināts neviens no tiem tiesnešiem, kuri, iespējams (es uzsveru: iespējams), figurē grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”. Iespējams, ka Dobeļa kungs, ierosinādams pagarināt šīs komisijas darbības laiku, ir to atstājis it kā saldajam ēdienam; var arī būt, ka tas tā tiek darīts, lai attaisnotu šīs komisijas darbības laika pagarināšanu. Mēs ar Āboltiņas kundzi pieprasījām no Augstākās tiesas vairākus materiālus par atsevišķām tiesnešu disciplinārlietām, par lietu nozīmēšanas kārtību. Priekšsēdētāja kungam tas absolūti nav licies interesanti, un viņš vispār arī nesaprot, kā ar šādiem materiāliem apieties. Šie materiāli, starp citu, ir konfidenciāli, tos nemaz tā nevarēja sakopēt un izdalīt visiem tiem, kas vien to vēlējās.
Bez tam ir vēl viena slikta lieta sakarā ar šīs komisijas funkcionēšanu. Cilvēki, nezinot šīs komisijas kompetenci, raksta vēstules komisijas locekļiem un droši vien arī komisijas priekšsēdētājam. Es zinu, ka viņi saņem lielākoties tikai pilnīgi formālas atbildes. Šajās vēstulēs cilvēki nav sagaidījuši to, ko viņi cer sagaidīt, bet viņi jau neko citu nemaz nevar sagaidīt, jo šīs lietas pēc būtības komisija neizskata. Vienkārši mēs, piedodiet par izteicienu, tracinām cilvēkus šajā ziņā.
Dobeļa kungs teica, ka mēs tagad identificēsim problēmas tiesu sistēmā. Es domāju, ka mums ir ļoti grūti identificēt šīs problēmas, ņemot vērā komisijas darba gaitu. Es zinu, ka Saeimā ir viena īpaša apakškomisija, kura ir izveidota sakarā ar Tiesu iekārtas likuma projekta izstrādi un kurā šīs pašas amatpersonas, arī augstāko tiesu varas institūciju amatpersonas, ir ieradušās, un kurā tiek runāts gan par šiem ētikas jautājumiem, gan par citām tiesu sistēmas problēmām. Es domāju, ka, ja deputātiem būtu vēlme kaut kādā noteiktā laika periodā tikties ar valsts institūciju amatpersonām, kas pārzina tiesu sistēmu, ar tiesnešiem, ar advokātiem, tad, es domāju, šie cilvēki nekad neatteiktu un pastāstītu. Manuprāt, nav jātērē vienkārši valsts nauda šīm vajadzībām.
Es, protams, zinu, ka tagad Dobeļa kungs, turpinot savu praksi, kāda bija komisijā, pateiks, ka man šodien nav “jumta”, proti, ka es esmu aizgājusi no frakcijas un ka es vispār varu nenākt uz šīm komisijām; viņš mani sāks mācīt, kā parasti. Bet, Dobeļa kungs, es absolūti nealkstu jūsu pamācību šajā jomā! Es pietiekami daudz esmu strādājusi šajā jomā. Arī tad, ja jūs ierosināsiet mani izslēgt no šīs komisijas un ja šī komisija turpinās funkcionēt, tad, es domāju, es iešu tāpat paklausīties, kas tur notiek. Bet tiešām, kolēģi, lieciet roku uz sirds un nebalsojiet par šīs komisijas darba turpināšanu tikai tāpēc, ka atsevišķām amatpersonām varbūt tur lieti noder 200 vai 150 lati. Šai komisijai nav absolūti nekādas jēgas. To es saku no visas sirds.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Arī es tāpat kā Čepānes kundze esmu šīs komisijas loceklis, un arī man ir savi novērojumi un kaut kādi secinājumi. Manā runā daļēji atspoguļosies arī manas frakcijas viedoklis.
Pirmais un galvenais secinājums ir tāds: komisijas izveidošana pašā sākumā bija lietderīga, un komisijas darbam ir varbūt kaut neliels, bet tomēr pozitīvs rezultāts. Iespēja tikties ar tieslietu sistēmas ekspertiem un ar žurnālistiem daļēji mainīja mūsu labējo frakciju kolēģu nostāju. Sākumā viņu nostāja pret Lato Lapsas publicēto grāmatu bija visai rezervēta, teiksim, pat noraidoša, bet pēc kontaktēšanās un diskusijām ar ekspertiem šī attieksme mainījās. Un es ceru, ka šodien neviens no kolēģiem, kas darbojas mūsu komisijā, nevar noliegt, ka Lato Lapsas kunga grāmata ir kalpojusi par sākumpunktu lietderīgai diskusijai un ilgi gaidītām pārmaiņām tiesu sistēmā. Mēs vismaz varam uz to cerēt, lai gan sarunu publicēšanas forma, protams, varētu būt drusciņ citāda.
Bez šaubām, izvērtējot mīnusu un plusu bilanci, ir jāsecina, ka rezultāts ir pozitīvs. Sabiedrība kopumā ir tikai ieguvusi no šīs informācijas publicēšanas, kas sekmēs korupcijas apkarošanas procesu. Advokātiem un tiesnešiem turpmāk būs papildu motivācija atturēties no aizdomīgiem ārpustiesas darījumiem, zinot, ka viss slepenais negaidīti varētu tikt publicēts.
Spriežot par tiesnešu privātās dzīves aizsardzības nepieciešamību, ir jāņem vērā tas, ka valsts ierēdņu sarunas par dienesta jautājumiem diez vai ir viņu privātā dzīve. Turklāt, tehnikai attīstoties, neviena, pat visdižākā, valsts pasaulē jau tagad nespēj pasargāt savus ierēdņus un tiesnešus no telefonsarunu noklausīšanās. Es atceros, ka reiz kādā lidostā saņēmu nelielu reklāmas grāmatiņu ar piedāvājumu nopirkt noklausīšanās ierīci, kura maksāja, sākot ar 200 eiro. Tāda ir sākumcena šajā tirgū. Tāpēc, vienkāršojot problēmu līdz īsam lozungam, es varu teikt: nevajag nodarboties ar korupciju darbavietā, un tad nevajadzēs ciest no žurnālistu publikācijām, kurās ir izmantotas telefonsarunu izdrukas.
Un vēl otrs būtiskais secinājums par mūsu komisijas darbu un tās nākotni. Šis secinājums ir saistīts ar komisijas priekšsēdētāja rīcību. Kopumā Dobeļa kungs nav tik slikts komisijas vadītājs, viņš diezgan labi vada mūsu darbu, bet tomēr… Pirms trim nedēļām mums bija komisijas sēde un Dobeļa kungs mums solīja, ka viņš dos iespēju visiem komisijas locekļiem iepazīties ar viņa šodienas runas melnrakstu, lai arī mums būtu iespēja piedalīties tā saucamā starpziņojuma veidošanā. Nezināmu iemeslu dēļ viņš nav izpildījis savu solījumu.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Protams, tas nav tik svarīgi, bet tas tomēr ir testa posms, un rezultāts ir negatīvs. Tas ir apliecinājums, ka komisijas darbs ir nonācis strupceļā, un, ja mēs turpināsim tādā pašā garā, teiksim, diskutēt ar ekspertiem, tad komisija pārtaps par deputātu, advokātu un viņu draugu diskusiju klubu.
Es neredzu nekādas jēgas tādas komisijas turpmākajai darbībai, un mūsu, PCTVL frakcijas, vārdā es aicinu balsot “pret” šīs komisijas darbības laika pagarināšanu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.pants nosaka, ka šī komisija ir tiesīga sagatavot starpziņojumu, kurā atspoguļo komisijas sastāvu, Saeimas doto uzdevumu, ja tāds ir bijis, komisijas veikto darbu, komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu, komisijas secinājumus un komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.
Šodien mums bija iespēja noklausīties Dobeļa kunga ziņojumu, un katrs pats var to izvērtēt, vai šajā ziņojumā ir… Parasti Dobeļa kungs ļoti emocionāli, pārliecinoši un skaļi mēģina mūs uzrunāt, taču šoreiz viņš runāja pieklusināti, piezemēti, un to, vai šis ziņojums saturēja informāciju, ko prasa likums, katrs var izvērtēt pats.
“Jaunais laiks” kopā ar “Saskaņas Centru” bija tie politiskie spēki, kuri ierosināja izveidot šādu komisiju, jo mēs uzskatījām un vēl joprojām uzskatām, ka tiesu sistēmā pastāv problēmas. Un tāpēc mēs uzskatījām par nepieciešamu parakstīties un izveidot šādu komisiju.
Par ko tad īstenībā ir pārvērtusies šī komisija? Tā ir pārvērtusies par diskusiju klubiņu, kurā mēs uzklausām tiešām interesantus cilvēkus un interesantus viņu viedokļus par daudziem jautājumiem, bet man ir grūti sev atbildēt, vai tiesu sistēmas darbību kaut kādā veidā varētu uzlabot uzaicinātā uzņēmēja Jansona viedoklis par to, ko viņš domā par uzņēmēju Stepanovu. Man, protams, ir interesanti klausīties, ko kāds cienījams jurists stāsta par antimafijas likumu, kāds ir viņa viedoklis, bet tas tomēr varbūt ir citas komisijas darbs. Vēl interesantāk man ir dzirdēt, ko kāds cienījams jurists domā par Saeimas darbu plašā spektrā, bet it sevišķi interesanti man, protams, ir uzzināt, ka viņu uztrauc tas, ka pēc mūsu pieņemtajiem likuma grozījumiem Alkohola aprites likumā šis cienījamais jurists tagad ir apgrūtināts pēc pulksten desmitiem vakarā nopirkt šampanieti, un tāpēc viņš izsaka mums ļoti bargus pārmetumus par to. Savukārt tie, kuri to grib, var kārtīgi iestiprināties jau agri no rīta.
Protams, šajā komisijā izskan ļoti daudzas un interesantas tēmas un tēzes, kas mums, deputātiem, mūsu darbā noteikti noderēs, jo mūsu darbs, protams, ir uzklausīt iedzīvotāju jebkuru vēlmi un mēģināt to realizēt savā darbā, tikai paliek jautājums, vai tāpēc ir nepieciešama atsevišķa komisija, kura tika izveidota nopietnas problēmas risināšanai. Jo es tiešām uzskatu, ka arī mums, parlamentam, ir jādod savs ieguldījums, lai risinātu jautājumu, kas attiecas uz tiesas sistēmas sakārtošanu.
Es aicinu kolēģus, kuri šodien tā draudzīgi nospiedīs podziņu “par” šīs komisijas darbības termiņa pagarināšanu, iepazīties ar šīm stenogrammām. Jūs tiešām tajās uzzināsiet daudz vērtīga savai darbībai. Taču “Jaunā laika” frakcija katrā ziņā šodien neatbalstīs šīs komisijas darbības termiņa pagarināšanu, jo, piedodiet, tad, kad jūs to visu lasīsiet, jums būs kauns un jūs varbūt arī atradīsiet atbildi uz to, kāpēc sabiedrība savās aptaujās uzskata, ka mēs šeit ne ar ko nopietnu nenodarbojamies un ka mēs tikai izdomājam sev arvien jaunus un jaunus iemeslus, kāpēc vajag aiziet uz komisiju parakstīties, lai saņemtu savus kārtējos latus.
Man tiešām ir kauns, un es aicinu jūs neatbalstīt šīs komisijas darbības tālāku pagarināšanu, jo darbojas taču arī Tiesu iekārtas likuma apakškomisija, darbojas Juridiskā komisija, kuras jautājumiem par tiesu sistēmas sakārtošanu mēģina pieiet profesionāli.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Daļēji varu piekrist tam, ka varbūt ne katra komisijas sēde ir bijusi ļoti produktīva, jo ir grūti visu izvērtēt, pirms cilvēks ir uzaicināts; teiksim, to, cik viņa domas būs dziļas un noderīgas. Bet es tomēr gribu teikt, ka, ja reiz šāda komisija ir izveidota, tad tās darbība tomēr būtu jānoved līdz kaut kādam loģiskam iznākumam ar visiem secinājumiem. Turklāt ir vēl pietiekami daudz cilvēku, kuri tomēr būtu jāuzklausa, kaut vai, piemēram, Grūtupa kungs.
Un beigu beigās mums tomēr būtu jāizdara arī kādi secinājumi. Es pieļauju, ka viens no būtiskiem secinājumiem varētu būt tāds, ka vajag mainīt likumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, lai tās padarītu darbspējīgākas, vai varbūt vispār būtu jālemj par to lietderīgumu. Taču, kamēr līdz kaut kādiem secinājumiem mēs neesam nonākuši, būtu muļķīgi tā pusratā, pusceļā šo darbu vienkārši “nogriezt”, tādēļ ka kādam nepatīk forma, kā tas viss notiek.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pēdējā komisijas sēdē arī bija balsojums par to, lai pabeigtu darbu, kā to piedāvāja Ilma Čepāne. Deputāti, kuri piedalās šajā komisijā, bija par tās darba pagarināšanu, un tieši Miroslava Mitrofanova balss bija tā, kas noteica, ka komisija turpinās darbu. Taču tagad es nevaru kaut ko saprast. Tieši deputāts Mitrofanovs komisijā nobalsoja “par” tās darba turpināšanu, bet tagad kā frakcijas viedokli viņš paziņo, ka balsos “pret”. Un tad nu es nevaru saprast, kad jūs esat patiesi – kad esat “par” vai kad esat “pret” un kas ir mainījies pa šo laiku.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debatēs neviens vairs nav pieteicies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā deputātam Jurim Dobelim ir kas piebilstams?
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Diemžēl, cienītie kolēģi, es cienu viedokļus. Ceru, ka arī manu viedokli citi ciena. Taču ja tiek viltoti fakti un tiek melots šeit no tribīnes, tad esmu spiests arī kaut ko pateikt.
Pirmkārt, ne jau Mitrofanova kunga balss izšķīra rezultātu 7:3:1. Pamēģiniet izrēķināt, lūdzu, ja tāda iespēja ir.
Otrkārt, Āboltiņas kundze, kura patlaban vairs vispār nemaz te neatrodas, sajaukusi, kurā posmā mēs runājām ar uzaicināto uzņēmēju Jansonu. Interesanti, vai Āboltiņas kundze balsos. Tas gan būtu interesanti. Lūk!
Jansona kungs bija pirmajā posmā. Tad, kad mēs atskatījāmies uz pirmo posmu, neviena vārda par viņu nebija. Nezin kāpēc viņa vārds parādījās tagad. Lūdzu, ja jūs runājat par faktiem, vismaz tos neviltojiet!
Tālāk. Ir manā komisijā dažas jaukas sievietes. Viena ir no esošā “Jaunā laika”, otra – no bijušā. Piedošanu, jūs taču nestrādājat komisijā. Jūs vienīgi izceļat savas zināšanas, mācāt citus, kā vajadzētu strādāt, bet no jūsu mutītēm neviena ierosinājuma, ko darīt, nav bijis. Neviena! (Zālē troksnis.) (No zāles: “Kauns! Kauns!”)
Un, ja ir runa par to, ka kāds jūs ir taisījies izslēgt, tad jāteic, ka nav nekādu runu šajā komisijā bijis par kāda cilvēka izslēgšanu. Mēs nemaz to nevaram izdarīt. To dara tikai Saeima. Es atvainojos! Un vienīgais priekšlikums, kas nācis no cienītajām kundzēm, ir par advokāta Laura Liepas uzaicināšanu. Par tā paša advokāta, kas sponsorēja to mītiņu Doma laukumā, jā? Un es viņu uzaicināju, kā jūs atceraties. Varat stenogrammā paskatīties.
Tā ka – lūdzu… Ja mūsu komisija turpinās strādāt, neviens jūs, cienītās kundzes, no turienes ārā netaisās dzīt. Vienīgais izņēmums bija tad, kad Āboltiņas kundze runāja pa mobilo tālruni pārāk ilgi. Man beigās tas apnika, un es tiešām palūdzu viņu iziet. Lūk!
Tā ka es aicinu uzticēties. Mēs ar ekspertiem strādāsim pie likuma labojumiem. Tas būs galvenais mūsu darbs.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 28, atturas – 7. Lēmums pieņemts.
Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” (Nr.528/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.jūnijam”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Vakar, vakardienas sēdē, Juridiskā komisija gandrīz vienbalsīgi apstiprināja šo lēmumu – pagarināt termiņu –, jo mēs vakar skatījām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” un nonācām pie secinājuma, ka diskusija starp iesaistītajām pusēm – Tieslietu ministriju un Komercbanku asociāciju – jāturpina un jāpaplašina. Līdz ar to prasām termiņu pagarināt līdz 2008.gada 1.jūnijam.
Lūdzu atbalstīt minēto Saeimas lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” (Nr.528/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Visi darba kārtības punkti ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Šodien bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, kurā bija paredzēts izskatīt divus jautājums: viens bija jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par autoceļu fonda līdzekļu sadali”, un otrs – ārlietu ministram Mārim Riekstiņam “Par Latvijas nevalstisko organizāciju aicinājumā paustajiem ieteikumiem”. Tā kā jautājumu iesniedzēji ir apmierināti ar saņemtajām rakstiskajām atbildēm uz abiem jautājumiem, jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.
Paziņojumam vārds deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Atgādinu jums par to, ka šodien pulksten 15.45 Sarkanajā zālē būs Eiropas lietu komisijas sēde, kurā piedalīsies arī Čehijas Eiropas lietu komisijas deputāti.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija).
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas ārkārtas sēdi Saeimas Dzeltenajā zālē tūlīt pēc divām minūtēm, pēc sēdes beigām. (Starpsauciens: “Kad?”) Šodien, tūlīt, pēc divām minūtēm.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi no Juridiskās komisijas! Mums ir sēde tūlīt, pēc divām minūtēm, augšā – ceturtajā stāvā.
Sēdes vadītājs.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Silva Bendrāte, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Pēteris Hanka, Nikolajs Kabanovs, Jānis Šmits, Vents Armands Krauklis, Ainars Latkovskis, Vineta Muižniece, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Jānis Reirs, Viktors Ščerbatihs, Dainis Turlais, Nils Ušakovs un Dzintars Zaķis.
Sēdes vadītājs.
Līdz ar to Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.