• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu karavīru ikdienā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.1999., Nr. 281/284 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17234

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu Latvijas gribu uz Eiropu patiesi balstīs Somija

Vēl šajā numurā

01.09.1999., Nr. 281/284

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu karavīru ikdienā

A1.JPG (52286 BYTES) A2.JPG (22560 BYTES) Nacionālo bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube (attēlā pa labi) , sasveicinoties ar speciālo vienību kaujiniekiem

Armijas lietas plašsaziņas līdzekļos atspoguļo pārsvarā jaunie žurnālisti, kas nav dienējuši bruņotajos spēkos. Tāpēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība uz vienu dienu aicināja žurnālistus iejusties karavīra lomā.

Pagājušās nedēļas nogalē itin kupls plašsaziņas līdzekļu pārstāvju pulks ieradās Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centrā, kur viņus sagaidīja tā priekšnieks pulkvežleitnants Normunds Aizpurs. Īsi iepazīstinājis ar mācību centru, komandieris pavēlēja virsleitnantam Mārim Gavrilkam saformēt no atbraukušajiem rotu, ietērpt NBS formas tērpos un uzsākt improvizētas mācības. Ņemot vērā žurnālistu īpašās spējas, augsto intelektu, disciplīnu un pielāgošanās prasmi, viss notika "zibenskara" tempā. Pēc reglamenta jaunkareivja pamatmācības ilgst apmēram divus mēnešus, un tikai Šveiks nebūtu pārsteigts, ka šie jaunieši jau pēc stundas šāva ar 100 mm lielgabalu, iemēģināja roku ar Makarova pistoli, izjuta Kalašņikova triecienšautenes belzienu plecā un novakarē, apejot mīnu laukus, devās uzbrukumā Ādažu poligonā kopā ar rūdītajiem karavīriem.

Un kaut arī NBS komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube uzsvēra, ka šī iecere bija vairāk domāta izklaidei un reizē tuvināšanās mūsu karavīru ikdienai, nevar paiet nevērīgi garām šī pasākuma nopietnajai pusei. Jāuzteic mūsu karavīru, virsnieku un instruktoru augstā profesionalitāte, jo vingrinājumi pilnīgi neapmācītiem cilvēkiem bija arī zināms risks. Tika šauts ar kaujas patronām, un ne viens vien ieroci rokās turēja pirmo reizi. Tas, ka garā diena beidzās bez starpgadījumiem, ir arī žurnālistu nopelns, jo gan jautrība, gan pozēšana beidzās, kad jaunizceptais karavīrs vai sieva izgāja ar ieroci ugunslīnijā.

Puiši šaušanā droši vien roku bija iemēģinājuši jau agrāk, bet daiļā dzimuma pārstāves izdevību "izbliezt" ar 100 mm lielgabalu garām negribēja laist. No čehu dāvinātajiem 24 lielgabaliem trīs bija ugunspozīcijās žurnālistu apskatei un pat šaušanai. Ādažu poligons šiem K–53 kļuvis par mazu, jo šaušanas tālums sniedzas līdz 21 km, tāpēc galvenokārt to izmanto šaušanai mērķī tiešā tēmējumā. Artilērijas diviziona komandiera majora Mintauta Buka vadībā notika instruktāža, un drīz vien poligonā granda kā pie Navaronas, un gaisā uzlidoja smilšu un riepu mākoņi. Bija patīkami, ka praktiskās mācības ļoti prasmīgi veica štāba baterijas vada virsnieki, kurā pārsvarā bija Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolventi, tagad virsleitnanti Kaspars Mazitāns, Gunārs Vizulis, Edvīns Ļeļs, Raivis Jēgers un Raivo Kancāns. Viņi arī veica artilēristu iesvētīšanas rituālu žurnālistiem pēc pirmajiem šāvieniem. Interesanta un reizē pamācoša informācija par mūsu armijas attīstību bija iepazīšanās ar inženierspēku izmantošanu un sapieru mācīšanu. Pasaulē ļoti aktuāla ir cīņa pret kājnieku mīnu lietošanu karadarbībā. Pēc Krievijas armijas izvešanas no Latvijas mūsu valstī palicis daudz neapzinātu sprādzienbīstamu materiālu gan zemē, gan ūdenī. Mūsu sapieri strādā bīstamos apstākļos Zvārdē, Cekulē, Garkalnē... Kopējais sauszemes platības piesārņojums sasniedz pat simts tūkstošus hektāru, bet Baltijas jūrā Zviedrijas un Norvēģijas militārie speciālisti lēš, ka ir aptuveni 50 tūkstoši nogrimušo bīstamo kravu.

Lai zemi un ūdeņus attīrītu, nepieciešami lieli materiālie resursi, jauna moderna tehnika, aizsargierīces, cilvēku aizsargtērpi. To visu prasmīgi un uzskatāmi demonstrēja Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centra nesprāgušo munīciju neitralizēšanas nodaļa. Kādi tam nepieciešami izdevumi, labi raksturo ZS leitnanta Edgara Gulbja "uzvalks" — britu aizsargtērps "Bombsweet", tas maksā 15—30 tūkstošus latu un iztur līdz 5 kg trotila sprādziena spēku.

Tāda bija NBS preses diena, kad jautrība mijās ar nopietnību, rūgta ironija ar romantiku, varēja no sirds izrunāties ar komandieri un štāba priekšnieku un pajautāt, kā tad tur īsti ir..., lai mazāk rakstītu muļķību par mūsu armiju.

Andris Kļaviņš

— "Latvijas Vēstnesim"

Autora foto

A3.JPG (28189 BYTES) Sapieriem tas viss nepieciešams nespragušo šāviņu atrašanai un neitralizēšanai

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!