VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks:

— Ministra kungs, deputāti, cienījamās dāmas, godātie kungi! Šos vārdus es nerunāju tikai tāpēc, ka tie ir tradicionālie pieklājības vārdi. Patiesībā to teicu tāpēc, ka šodien mēs tiekamies ar jums, ar nodokļu maksātājiem — godīgiem, lieliem un veiksmīgiem nodokļu maksātājiem. Un tā ir VID pārliecība — ka mums ir jānovērtē, jāparāda un sabiedrība jāinformē, kuri ir tie lielākie, nozīmīgākie uzņēmēji valstī pagājušajā, 1999. gadā. Šis ir tas brīdis, kad VID vēlas to izdarīt.

Pasaulē tradicionāli vērtības dalās labajās un sliktajās, baltajās un melnajās. Es esmu pārliecināts, ka godīga uzņēmējdarbība un nodokļu maksāšana noteikti ir pieskaitāma pie augstākajām, bet negodīga, ļaunprātīga aprunāšana noteikti pieskaitāma pie zemākajām vērtībām. Es šodien negribētu runāt ar skaļām un garām frāzēm un patosu. Es gribētu akcentēt to, ka uzņēmējdarbība, dzīve kopumā bieži vien sastāv no došanas un no ņemšanas. Es domāju — labā, godīgā izpratnē. Bērns neizaug bez mātes mīlestības saņemšanas, un arī skolā mēs guvām zinības, mācījāmies, lai tagad savā darbā, savā uzņēmējdarbībā to liktu lietā. Un šis darbošanās laiks ir tas, kad mēs gūstam pretī to, ko katrs no mums var savā darbā gūt. Un mēs katrs pats varam pieņemt lēmumu, kur tālāk šo gūto, arī līdzekļus, novirzīsim. VID un valsts pienākums ir radīt apstākļus, lai šī uzņēmējdarbība valstī būtu cieņā, un tai jābūt cieņā. Un tie ir tie apstākļi, kas mums jārada. Lai neiznāk tā kā labi zināmā pastāstā, kad tēvs audzināja dēlus, lai tie kādreiz viņam atnestu arī padzerties, — bet, kad pienāca vecumdienas, tad vairs padzerties negribējās.

Šodien ir tā diena, kad mēs vēlamies ar jums tikties — parādīt jums godu, cieņu un dot prieku. To es jums novēlu šovakar! Paldies jums!

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš:

— Labvakar cienījamās dāmas un godātie kungi! Prieks redzēt, ka jau trešo reizi notiek šāds pasākums, kurā tiek izrādīts gods un pateikts paldies mūsu valsts lielākajiem nodokļu maksātājiem. Šodien Rīgā mēs varam pulcināt kopā tikai mūsu lielākos uzņēmumus. Bet arī novados jau veidojas tradīcija katru gadu godināt katra novada lielākos nodokļu maksātājus. Kaut arī ne viens vien ārzemnieks brīnās par šādu mūsu tradīciju, es domāju, ka tā ir ļoti pareiza lieta — tā ir iespēja, kad valsts un VID veido atklātu dialogu ar saviem lielākajiem un labākajiem nodokļu maksātājiem un vismaz vienu reizi gadā viņiem pasaka paldies, šādi viņus godinot. Protams, mūsu nodokļu struktūra nosaka arī to, ka šodien te galvenokārt ir Latvijas infrastruktūras uzņēmumi — tie uzņēmumi, kuri ražo vai pārdod akcīzes preces. Tomēr šo lielāko nodokļu maksātāju skaitā ir prieks redzēt arī dažus rūpniecības uzņēmumus un cita veida lielākos tirgotājus.

Neesmu gan saskaitījis, cik cilvēkiem šie uzņēmumi dod darbu, bet noteikti šis skaitlis ir ļoti ievērojams. Un man ir prieks, ka šajā gadā valdība un Saeima spēja atrast iespējas, kā atvieglot nodokļu slogu, kas gulstas uz uzņēmumiem, gan samazinot nekustamā īpašuma nodokli, gan samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Un es domāju, ka nākamajā gadā jāturpina meklēt šīs iespējas samazināt nodokļu slogu, kas gulstas uz labāko uzņēmumu pleciem. Un, par tādu ievirzi domājot, es saku jums šodien paldies, cerot, ka šie nodokļu samazinājumi tomēr nesīs lielākus ieņēmumus budžetā kopumā. Paldies jums!

Turpmākajam darba cēlienam

— Mēs maksājam visus nodokļus, kā paredzēts likumdošanā, un tajā skaitā maksājam arī sociālās iemaksas par saviem darbiniekiem. Jā, daudzi to nedara. Taču tad, kad 1992. gadā dibinājām akciju sabiedrību, mēs nolēmām strādāt godīgi. Tāds bija mūsu motīvs, un visus šos gadus mēs no tā neesam atkāpušies. Protams, uzņēmums ir paplašinājies, un pagājušajā gadā pavisam mums bija 2651 strādājošais. Liels īpatsvars mūsu uzņēmumā ir tādai ražošanai, kurai ir liela pievienotā vērtība, — esam sākuši ražot mēbeles. Pašlaik aktīvi sadarbojamies ar citiem uzņēmumiem, veidojam meitas uzņēmumus un nodarbojamies arī ar mežizstrādi, pat ar stādu audzēšanu. Tā ka darbības spektrs mums ir ļoti plašs. Nodokļos pavisam 1999. gadā samaksājām 7,5 miljonus latu, taču mūsu uzņēmumam ir jāmaksā ļoti mazs PVN — produkcijas īpatsvarā apgrozījums bija 50,1 miljons latu, no kura savukārt 87 procenti bija eksporta produkcija, kurai PVN ir nulles likme. Tādēļ kopējā nodokļu summa nav tik liela. Taču sociālajās iemaksās pagājušajā gadā esam samaksājuši 3 miljonus latu. Tā nav maza summa. Taču, manuprāt, taupīt uz savu darbinieku sociālās aizsardzības rēķina ir ļoti nepareizi. Jo — mēs visi esam gājuši skolā. Vai to liegsim tai paaudzei, kas mācās pašlaik? Vai mēs paši iznīcināsim savu inteliģenci, savu zinātni, kultūru, medicīnu, savas valsts veiksmīgu nākotni? Manuprāt, strādāt savā biznesā, spēt konkurēt un vienlaikus maksāt nodokļus ir goda lieta. Un tie uzņēmumi, kas šādi nerīkojas, ir tikai un vienīgi laimes meklētāji, kuriem diezin vai būs ilga nākotne — to darbinieki agri vai vēlu sapratīs, ko nozīmē saņemt algu aploksnē.

Akciju sabiedrība "Latvijas finieris", kas arī ir nacionāls uzņēmums, 1999. gadā ierindojās piektajā vietā sociālās apdrošināšanas iemaksu ziņā, trešajā vietā UIN ziņā, piektajā vietā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumos, un visu nodokļu iemaksu ziņā valsts pamatbudžetā ierindojās astoņpadsmitajā vietā.

Juris Binde, LMT ģenerāldirektors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Mēs šeit esam acīmredzot tāpēc, ka mums ir vislielākais abonentu skaits un mēs sniedzam vislielāko pakalpojumu apjomu. Tādēļ, ka mēs maksājam nodokļus, nevaru teikt, ka jūtamies kā pasaules lāpītāji. Tas savā dziļākajā būtībā ir filozofisks jautājums. Ja raugās uz nodokļu maksāšanu no īstermiņa viedokļa, tad, protams, tā varētu izskatīties — kādēļ maksāt nodokļus, ja ir vesels bars uzņēmēju, kas tos nemaksā. Bet, raugoties ilgtermiņā, tieši uz tiem uzņēmumiem, kas ir nodokļu maksātāji, arī balstās valsts nākotne. Bet svarīgākais ir ne tikai šos nodokļus iekasēt, bet arī tos racionāli izmantot. Ja mūsu valsts to spēs, tad viss būs kārtībā. Šogad lielāko nodokļu maksātāju vidū ir divi telekomunikāciju uzņēmumi — mēs un "Lattelekom". Mēs 1999. gadā nodokļos pavisam samaksājām apmēram 14 miljonus latu. Un arī turpmāk mēs gribētu būt lielāko nodokļu maksātāju skaitā.

Ne tikai labie pateicības vārdi un krāšņās atjaunotā Melngalvju nama telpas priecēja nodokļu maksātājus. Tieši viņiem spēlēja senās mūzikas ansamblis "Ludus", Rīgas Doma skolas kora audzēkņi Uģis Stūrmanis un Jānis Liepiņš (kuri, būdami "dziedošie puikas", jau ir godam nesuši mūsu valsts vārdu starptautiskajos pianistu konkursos), pianists Gints Žilinskis un muzicēja vokālā grupa "Putni" . Un tas bija muzikāls paldies tiem uzņēmējiem, kuru nodokļu iemaksas balsta Latvijas mūziku, kultūru, inteliģenci. Balsta Latvijas nākotni.

Kopuzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kurā 51% akciju pieder Latvijas akcionāriem, 1999. gadā bija ceturtais lielākais pievienotās vērtības nodokļa iemaksu ziņā, otrais lielākais uzņēmuma ienākuma nodokļa ziņā un vienpadsmitais lielākais visu valsts pamatbudžetā ieskaitīto nodokļu kopsummā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore