Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2008. gada 27. februāra lēmums Nr. 57 "Par Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.2008., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/171926

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.58

Par Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku

Vēl šajā numurā

05.03.2008., Nr. 36

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 57

Pieņemts: 27.02.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.57

Rīgā 2008.gada 27.februārī (prot. Nr.8, 6.p.)

Par Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17. panta pirmo daļu un pamatojoties uz Enerģētikas likuma 15.panta 1.1daļu un “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu un 25.panta pirmo daļu,

 

padome nolemj:

1. Apstiprināt Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šā lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šā lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.288 apstiprinātā Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.197).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. G.Zeltiņš


 

Apstiprināts

ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

2008. gada 27.februāra lēmumu Nr.57 (prot.Nr.8, 6.p.)

Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1.1daļu un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 25.panta pirmo daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku (turpmāk – metodika) piemēro, lai noteiktu tarifus dabasgāzes sadales pakalpojumam.

2. Metodika izstrādāta atbilstoši Enerģētikas likumam, likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. Metodikā lietoti šādi termini:

3.1. bāzes gads – pirmais tarifa pārskata cikla gads;

3.2. dabasgāzes bilance – saņemtie, lietotājiem nodotie dabasgāzes apjomi, dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumi;

3.3. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – sadales pakalpojuma sniedzēja tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

3.4. dabasgāzes zudumi – sadales sistēmai pievadīto un lietotājiem pārdoto dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

3.5. diferencētie tarifi – specifiski, dabasgāzes gada patēriņa apjomam atbilstoši sadales pakalpojuma tarifi;

3.6. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošie un nomātie uz sadales pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumu vērtība;

3.7. tarifa pārskata cikls – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

3.8. vidējais bāzes tarifs – atbilstoši izmaksām noteikta sadales pakalpojuma tarifa vidējā vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gadā;

3.9. zemākā siltumspēja (kcal/n.m3) – dabasgāzes iepirkšanas līgumā noteikts siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam normālajam kubikmetram sausas dabasgāzes, ar nosacījumu, ka ūdens tvaiki, kas atrodas sadegšanas produktos, paliek gāzveida stāvoklī.

4. Dabasgāzes sadales pakalpojuma (turpmāk – sadales pakalpojums) tarifu noteikšanai pārskata cikla bāzes gadā ņem vērā pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Tarifs tiek pārskatīts ne retāk kā reizi pārskata ciklā.

5. Sadales pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) precīzi un pārskatāmi atspoguļo katra sadales pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar sadales pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības. Tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales pakalpojuma sniegšanai.

6. Pakalpojuma sniedzējs lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus, specifikāciju un ieviešanu saskaņo ar regulatoru. Pēc pakalpojuma sniedzēja lūguma regulators var pārskatīt saskaņoto izmaksu attiecināšanas modeli. Regulators ir tiesīgs uzdot pakalpojuma sniedzējam izstrādāt grozījumus izmaksu attiecināšanas modelī un tos noteiktā termiņā iesniegt saskaņošanai regulatorā.

7. Sadales pakalpojuma tarifu pārskata cikla ilgums ir trīs gadi. Regulators var pieņemt lēmumu par tarifu pārskata cikla pagarināšanu.

8. Ja sadalīto apjomu, patēriņa struktūras, valūtu kursu un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas vairāk nekā 500 000 latu apmērā ietekmē pakalpojuma sniedzēja darbības finanšu rādītājus, pakalpojuma sniedzējs ņem vērā šīs atšķirības, nākošajā tarifu projektā par prognožu novirzes summu samazinot vai palielinot plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus.

9. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves noteikšanai izmantojamā RAB atspoguļo faktiskos pakalpojuma sniegšanā veiktos ieguldījumus Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pakalpojuma sniedzēja izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma pirms tarifu projektu iesniegšanas regulators nosaka kapitāla atdeves likmi. Kapitāla izmaksās iekļauj pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu saskaņā ar finanšu pārskatiem.

10. Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” sadales pakalpojuma tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Nosakot bāzes tarifus, regulators veic peļņas un izmaksu analīzi un novērtēšanu.

11. Pakalpojuma sniedzējs visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem latu [tūkst.Ls] un dabasgāzes daudzumu – ar precizitāti līdz 10 tūkstošiem kubikmetru [tūkst.n.m3].

2. Dabasgāzes bilance

12. Pakalpojuma sniedzēja dabasgāzes bilanci sastāda, novērtējot dabasgāzes iekšzemes patēriņu, kā arī dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas vajadzībām un dabasgāzes zudumus:

QSSO saņ = QPSO nod LV ,

kur

QSSO saņ – pārvades sistēmas operatora (PSO) sadales sistēmas operatoram (SSO) nodotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m3];

QPSO nod LV – PSO Latvijas lietotāju vajadzībām SSO nodotais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3].

13. Sadales sistēmai PSO nodotais dabasgāzes daudzumu [tūkst.n.m3] nosaka saskaņā ar šādu formulu:

QSSO saņ = QSSO nod liet + QSSOzud + QSSOtehn ,

kur

QSSO nod liet – uz piederības robežas lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3];

QSSO tehn – dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām sadales sistēmā [tūkst.n.m3];

QSSO zud – dabasgāzes zudumi sadales sistēmā [tūkst.n.m3].

14. Lietotājam SSO nodoto dabasgāzes daudzumu [tūkst.n.m3] aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

QSSOnod liet = QSSO saņ -QSSOzud -QSSOtehn

3. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

15. Sadales pakalpojuma tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas (ISSO) sastāv no kapitāla izmaksām (I kap), ekspluatācijas izmaksām (I ekspl) un nodokļiem (Inod). Sadales pakalpojuma tarifu aprēķinā ir iekļaujamas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz sadales pakalpojuma sniegšanu un ir pamatotas. Izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

ISSO = Ikap + Iekspl + Inod

16. Sadales pakalpojuma tarifu aprēķina kopējās izmaksās neiekļauj un atsevišķi nodala gāzes transporta uzpildes staciju kapitāla un ekspluatācijas izmaksas.

3.1. Kapitāla izmaksas

17. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija).

Ikap = Inol + P ,

kur

Ikap – kapitāla izmaksas [Ls];

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

P – kapitāla atdeve [Ls].

18. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, tarifa pārskata ciklā regulators analizē pakalpojuma sniedzēja darbības rentabilitāti. Pakalpojuma sniedzējs veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti atbilstoši sadales pakalpojumam, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

19. RAB vērtību regulators nosaka uz tarifu pārskata cikla bāzes gada sākumu, attiecinot uz to tikai izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos izmantojot iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo bilances vērtību gada beigās. Regulējamo aktīvu vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri, līdzdalība kapitālos un naudas līdzekļi, kā arī pārdošanai paredzētās dabasgāzes krājumi. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojuma sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai nomāto aktīvu kapitāla daļa).

20. Nosakot RAB vērtību, ņem vērā līdz 2008.gada 1.janvārim veikto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu rezultātus. Pēc 2008.gada 1.janvāra veikto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu rezultātus RAB vērtībā neiekļauj. No pārvērtēto aktīvu bilances vērtības atskaita uz šiem pamatlīdzekļiem attiecināto pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu laika periodā pēc 2008.gada 1.janvāra.

21. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par pieslēguma maksu, kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, un atbilstošo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar tarifu. Tarifu aprēķinā neiekļauj kapitāla atdevi no attiecīgajiem aktīviem.

22. Pamatlīdzekļu, kas netiek efektīvi izmantoti sadales pakalpojuma sniegšanai, bilances vērtību neietver RAB vai ietver tajā daļēji, un attiecīgo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar tarifu. Ja tarifu aprēķinā ir iekļauti aktīvi vai aktīvu daļa, kas netiek izmantota sadales pakalpojuma sniegšanai, pakalpojuma sniedzējs veic korekcijas arī kapitāla atdeves aprēķinā. Regulators var uzdot komersantam iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

3.1.2. Kapitāla atdeve

23. Kapitāla atdevi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

P = RAB × wacc ,

kur

P – kapitāla atdeve [Ls];

RAB – RAB vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gada sākumā [Ls];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme (%).

24. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu: 

wacc = re × E/(E+D) + rd × D/(E+D),

kur

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme (%);

re – pašu kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

rd – aizņemtā kapitāla atdeves likme;

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu.

25. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

re = rf + rc ,

kur

rf – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ietilpstošo valstu vidējā valsts ilgtermiņa (bezriska) vērtspapīru % likme;

rc – riska prēmija, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.

26. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka kā:

26.1. vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem, to samazinot par iespējamo apjoma atlaidi;

26.2. pakalpojumu sniedzēja faktisko ilgtermiņa kredītu vidējo likmi;

26.3. ilgtermiņa valsts parāda vērtspapīru likmes un nozares riska piemaksas summu.

27. Prognozēto kapitāla atdevi izvērtē visam tarifu pārskata ciklam, lai noteiktu tarifu pamatotību un pakalpojuma sniedzēja darbības rentabilitāti.

3.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

28. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Inol = Inolpam + Inolnem ,

kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

Inolpam – pamatlīdzekļu nolietojums [Ls];

Inolnem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [Ls].

29. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

30. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

31. Nemateriālo ieguldījumu izmaksu norakstījumu aprēķina pētniecības un pakalpojuma sniedzēja attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pakalpojuma sniedzēja nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2. Nodokļi

32. Nekustamā īpašuma nodokli (Iīpnod) par pakalpojuma sniedzēja īpašumā un nomā esošām ēkām, būvēm un zemi aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

33. Uzņēmumu ienākuma nodokli (Iiennod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

34. Ekspluatācijas izmaksas pakalpojumu sniedzējs aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Iekspl = Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn ,

kur

Iekspl – ekspluatācijas izmaksas [Ls];

Itehnproc – dabasgāzes sadales zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [Ls];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [Ls];

Irem – kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [Ls];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [Ls].

35. Dabasgāzes sadales zudumu un tehnoloģisko procesu nodrošināšanas izmaksas ir saistītas ar sadales sistēmai pievadītās un no sadales sistēmas aizvadītās dabasgāzes apjomu starpības attiecīgā laika periodā un rodas no dabasgāzes sadales zudumiem un dabasgāzes patēriņa tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas vajadzībām.

36. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

37. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas un darbu, kuri nepieciešami pakalpojuma sniedzēja grāmatvedības bilancē esošo un nomāto sadales aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Remonta nepieciešamību nosaka pakalpojuma sniedzēja pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu dabasgāzes sadales pakalpojuma sniegšanu. Šajā pozīcijā neuzskaita kapitalizētas remontu izmaksas.

38. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sadales pakalpojuma sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

4. Sadales pakalpojuma vidējā bāzes tarifa aprēķins

39. Sadales pakalpojuma vidējo bāzes tarifu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

                      ISSO

TSSOb = ————— ,
                   QSSOnod liet

kur

TSSOb –sadales pakalpojuma vidējais bāzes tarifs [Ls/tūkst.n.m3];

ISSO – sadales pakalpojuma tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas [Ls];

QSSO nod liet – uz piederības robežas lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3].

5. Sadales diferencēto pakalpojuma tarifu aprēķins

40. Diferencētos pakalpojuma tarifus aprēķina, piemērojot vidējam bāzes tarifam diferences koeficientu, kas atkarīgs no lietotāja dabasgāzes patēriņa apjoma:

Tsaddif = TSSOb × Kdif ,

kur

Tsaddif – sadales pakalpojuma diferencētais tarifs [Ls/tūkst.n.m3];

TSSOb – sadales pakalpojuma vidējais bāzes tarifs [Ls/tūkst.n.m3];

Kdif – tarifu diferences koeficients.

41. Diferencētos tarifus lietotājiem nosaka atsevišķi katram gazificētajam objektam, iedalot lietotājus patēriņa apjoma grupās atkarībā no patērētā dabasgāzes apjoma gadā, izņemot Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumos noteiktos gadījumus. Patēriņa apjoma grupas noteikšanai izmantojamais patērētās dabasgāzes apjoms gadā:

1) līdz 0,5 tūkst.n.m3 ;

2) no 0,5 līdz 25 tūkst.n.m3 ;

3) no 25 līdz 126 tūkst.n.m3 ;

4) no 126 līdz 1260 tūkst.n.m3 ;

5) no 1260 līdz 12600 tūkst.n.m3 ;

6) no 12 600 līdz 20 000 tūkst.n.m3 ;

7) no 20 000 līdz 100 000 tūkst.n.m3 ;

8) virs 100 000 tūkst.n.m3.

42. Prognozētie ieņēmumi no visām patēriņa apjoma grupām, piemērojot diferencētos tarifus, nedrīkst pārsniegt vidējam bāzes tarifam atbilstošos ieņēmumus.

43. Pakalpojuma sniedzējs kopā ar tarifu projektu iesniedz regulatoram priekšlikumus par diferences koeficentu Kdif vērtībām un to pamatojumu.

6. Tarifu noteikšanas procedūra

6.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

44. Tarifu projektu pakalpojuma sniedzējs izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz sadales pakalpojuma kopumu un vidējo bāzes tarifu.

45. Sadales pakalpojuma tarifu projekts sastāv no divām daļām:

45.1. sadales pakalpojuma tarifu projekta pirmo daļu veido vidējā bāzes tarifa aprēķins un tā pamatojošās izmaksas. Vidējais bāzes tarifs tiek aprēķināts, pamatojoties uz bāzes gadam prognozētajām izmaksām sadalījumā pa šajā metodikā apskatītajām izmaksu pozīcijām. Vienlaikus ar bāzes gadam prognozētajām izmaksām pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām;

45.2. sadales pakalpojuma tarifu projektu otro daļu veido diferencētie tarifi. Diferencētos sadales pakalpojuma tarifus pakalpojuma sniedzējs aprēķina tā, lai prognozēto ieņēmumu kopsumma no diferencētajiem tarifiem nepārsniegtu prognozētos ieņēmumus atbilstoši vidējam bāzes tarifam.

46. Vienlaikus ar sadales pakalpojuma tarifu projektu pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt sadales pakalpojuma tarifus saskaņā ar šo metodiku.

6.2. Tarifu projekta izvērtēšana

47. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajos termiņos.

48. Regulators apstiprina vai noraida sadales pakalpojuma vidējo bāzes tarifu un diferencētos sadales tarifus, izvērtējot to pamatojošās izmaksas.

49. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

50. Regulatora noteiktie sadales pakalpojuma tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

51. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram jaunu sadales pakalpojuma tarifu projektu.

52. Ja regulators ir apstiprinājis vidējo bāzes tarifu un devis atļauju atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 11. daļai, pakalpojuma sniedzējs pats nosaka sadales pakalpojuma tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

52.1. Ja pakalpojuma sniedzējs tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem sadales pakalpojuma tarifiem, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jauno sadales pakalpojuma tarifu spēkā stāšanās brīža publicē sadales pakalpojuma tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram pamatojumu jaunajiem sadales pakalpojuma tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno sadales pakalpojuma tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno sadales pakalpojuma tarifu nepieciešamību.

52.2. Regulators 21 dienas laikā pēc sadales pakalpojuma tarifu saņemšanas izvērtē:

52.2.1. iesniegto sadales pakalpojumu tarifu atbilstību šai metodikai;

52.2.2. iesniegto sadales pakalpojumu tarifu ekonomisko pamatojumu.

52.3. Ja regulators 21 dienas laikā pēc sadales pakalpojuma tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto sadales pakalpojuma tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis sadales pakalpojumu tarifu ekonomisko pamatojumu, tad sadales pakalpojuma tarifi stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā laikā.

52.4. Ja regulators 21 dienas laikā pēc sadales pakalpojuma tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto sadales pakalpojuma tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida sadales pakalpojuma tarifu ekonomisko pamatojumu, tad sadales pakalpojuma tarifi nestājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pakalpojuma sniedzējam, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc sadales pakalpojuma tarifu spēkā stāšanos.

53. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt sadales pakalpojuma tarifu pārskatīšanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. G.Zeltiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!