Eiropas Parlaments: Par Lisabonas līguma ratificēšanu ES dalībvalstīs

22.februārī Eiropas Parlamentā (EP) tika pieņemta rezolūcija, kurā tas pauda savu kopējo attieksmi pret Lisabonas jeb reformu līgumu.

Viens no jautājumiem, kas izpelnījās ne tikai asas debates, bet pat EP deputātu grupas protesta akciju parlamenta gaitenī, bija par referenduma nepieciešamību, ratificējot Lisabonas līgumu. Pārsvaru guva viedoklis, ka šāds referendums nav nepieciešams, ka pietiek ar līguma ratificēšanu nacionālo parlamentu līmenī.

Latvijas deputāti Guntars Krasts, Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis, kuri strādā Nāciju Eiropas politiskajā grupā, balsojumā par referenduma nepieciešamību atturējās.

G.Krasts uzskata: “Ja Eiropas Parlaments pieņemtu lēmumu, ka šāds referendums jārīko ikvienā ES valstī, tas jau pārkāptu nacionālo valstu suverēnās tiesības, jo šis jautājums jālemj katras valsts parlamentam un pilsoņiem, vadoties gan pēc nacionālās likumdošanas, gan pēc pašu pārliecības. Piemēram, Īrijā, vienīgajā valstī, kas jau paziņojusi par savu referendumu Lisabonas līguma sakarā, to nosaka nacionālā likumdošana. Tomēr uzskatu, ka pēc Nīderlandes un Francijas referendumu iznākuma kādreizējais ES Konstitucionālais līgums pārtapis par vienkāršu Reformu līgumu lielā mērā arī tāpēc, lai politiķiem būtu iespēja izvairīties no sabiedrības viedokļa uzklausīšanas. Galvenais jautājums jau nav tikai par referendumu, bet gan par politiķu atbildību, skaidrojot sabiedrībai šajā līgumā ietvertās nostādnes, un pašlaik šķiet, ka Latvijas politiķi par to vispār nedomā.”

I.Vaidere ir pārliecināta, ka bez dialoga ar sabiedrību Lisabonas līgumu Saeima nedrīkstētu ratificēt. “Tam ir jākļūst par principu: ja Saeima gatavojas pieņemt tautai nozīmīgu lēmumu – un Lisabonas līgums ietekmēs mūs visus –, vispirms jārunā ar tautu. Ar to vien ir par maz, ja tiek rīkotas augsta līmeņa konferences, jo līdz plašākai sabiedrībai tajās runātais tikpat kā nenonāk. Eirobarometra sabiedriskās domas pētījums nu jau vairākus gadus liecināja, ka gandrīz trešajai daļai Latvijas pilsoņu (visvairāk visā ES) vispār nebija nekāda viedokļa par ES Konstitucionālo līgumu – reformu līguma priekšteci, un mēs nedrīkstam pret šo faktu izturēties vienaldzīgi.”

Arī EP deputāti gatavi piedalīties pārrunās ar sabiedrību par Lisabonas jeb reformu līgumu. Taču viņi uzskata, ka iniciatīvai jānāk no Saeimas, kura arī būs tā, kas minēto līgumu ratificēs.