Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 21.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2008., Nr. 32 (3816) https://www.vestnesis.lv/ta/id/171538

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izsakot līdzjūtību sakarā ar bijušā Slovēnijas prezidenta nāvi

Vēl šajā numurā

27.02.2008., Nr. 32 (3816)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 21.februārī

 

AM: Par Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sniegto pakalpojumu cenām

21.februārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr.283 “Noteikumi par valsts aģentūras “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Izstrādātie grozījumi paredz palielināt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) maksas pakalpojumu cenas, lai varētu nosegt ar pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus. Pamatojoties uz LĢIA 2007.gada darbības rezultātiem, salīdzinājumā ar 2006.gadā veiktajiem aprēķiniem LĢIA pakalpojumu izmaksas ir palielinājušās vairāk nekā par 10%.

Valsts budžeta dotācija LĢIA izdevumu segšanai no vispārējiem ieņēmumiem 2008.gadam plānota 83,8% apmērā jeb 4,13 miljoni latu, bet no pašu ieņēmumiem, tai skaitā ieņēmumiem par valsts aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ir plānota 16,2% apmērā jeb 800 000 latu.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota 2005.gada 21.decembrī un ir Valsts zemes dienesta funkciju, tiesību, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā. Aģentūras darbības mērķis ir valsts politikas īstenošana ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par 2011.gada tautas skaitīšanas programmu

21.februārī Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika nodots Ekonomikas ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Noteikumi par 2011.gada tautas skaitīšanas programmu”.

MK noteikumi ietver to jautājumu sarakstu, kurus intervētāji uzdos iedzīvotājiem kārtējā tautas skaitīšanas laikā no 2011.gada 1.marta līdz 2011.gada 31.maijam. Iepriekšējā tautas skaitīšana Latvijā notika 2000.gadā.

Tautas skaitīšanā savāktā informācija ļaus iegūt pietiekami detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju struktūru, raksturlielumiem un viņu mājokļiem. Tā būs padziļinātas analīzes pamatā daudzās politikas jomās īstenojamajai plānošanai, pārvaldībai un pārraudzībai pašvaldību, valsts un ES līmenī.

Centrālā statistikas pārvalde, kam Tautas skaitīšanas likums uzdevis sagatavot un veikt tautas skaitīšanu, resursu ekonomijas nolūkā plāno daļu no atbildēm uz tautas skaitīšanas programmā iekļautajiem jautājumiem iegūt, izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošajos administratīvajos reģistros uzkrāto informāciju.

Programma jeb jautājumu saraksts izstrādāts, vadoties no Eiropas statistiķu konferences 2006.gada jūnijā apstiprinātajām rekomendācijām 2010.gada cikla iedzīvotāju un viņu mājokļu skaitīšanai, kā arī konsultējoties ar citām ministrijām, zinātniskajām iestādēm, augstskolām.

Izstrādājot programmu, ņemtas vērā arī pašlaik apstiprināšanas procesā esošā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.februāra Regulas projekta (EEK) Nr.69/2007 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu prasības, ieskaitot regulā ietvertos visus ES dalībvalstu tautas skaitīšanu programmās obligāti iekļaujamos rādītājus.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par 2011.gada tautas skaitīšanas programmu” ir izstrādāts saskaņā ar Tautas skaitīšanas likuma 6.pantu. Šajā pantā noteikts, ka programma ietver jautājumus, uz kuriem tautas skaitīšanas laikā iegūstamas atbildes.

 

EM: Par tirdzniecības nosacījumiem vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un 21.februārī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi informatīvo ziņojumu “Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā”. Šis ir viens no valdības definētajiem neatliekamajiem uzdevumiem – veikt situācijas apzināšanu vairumtirdzniecībā un līdz 2008.gada 15.aprīlim Ministru kabinetā iesniegt informatīvo ziņojumu.

Informatīvajā ziņojumā ir veikta tirdzniecības nozares attīstības dinamikas analīze, tai skaitā aplūkotas patērētāju iepirkšanās paradumu un uzvedības maiņas tendences un to ietekme uz mazo un vidējo komersantu konkurētspējas mazināšanos.

Informatīvajā ziņojumā ir veikta arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtības tiesiskā regulējuma analīze, kas noteikta 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”, izvērtējot komersantiem radītos būtiskākos ierobežojumus. Par būtiskākajiem ierobežojumiem tirdzniecības veikšanai tiek minēti ierobežojumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības brīvai veikšanai (organizatoriska nodalīšana tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā) un konkurences dinamiskas attīstības kavēšana tirdzniecības nozarē, tādējādi nesekmējot iespēju mazināt lielāko tirgus dalībnieku pozīcijas tirgū.

Ekonomikas ministrijas speciālisti secinājuši, ka kopš Ministru kabineta noteikumu Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” spēkā stāšanās ir pagājuši gandrīz 10 gadi un tajos ietvertais tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējums vairs nav aktuāls un atbilstošs pašreizējām tirdzniecības nozares attīstības tendencēm Latvijā, jo netiek:

1) sekmēta mazo un vidējo komersantu konkurētspēja;

2) nodrošinātas maziem un vidējiem komersantiem, kā arī patērētājiem plašākas rīcības iespējas attiecībā uz darījumu veikšanu vairumtirdzniecībā;

3) ievērota labā prakse tiesību normu dublēšanās novēršanā.

Konstatēta arī atsevišķu vispārējo normu dublēšanās ar speciālām tiesību normām, kas ir iekļautas jaunākajos normatīvajos aktos.

Ņemot vērā konstatētās pārmaiņas tirdzniecības nozarē, Ekonomikas ministrija uzskata, ka nebūtu jāturpina ierobežot komercdarbības brīvība attiecībā uz vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisko nodalīšanu tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā; un Ministru kabineta noteikumi Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” būtu jāatzīst par spēku zaudējušiem.

Informatīvam ziņojumam pievienots arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, saskaņā ar kuru Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai tiek uzdots izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu projektus, lai noteiktu tiesību normas, kas būtu saglabājamas un iekļaujamas pārējos saistītajos normatīvajos aktos pirms Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumu Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” atzīšanas par spēku zaudējušiem.

 

EM: Par jaunu elektroenerģijas bāzes jaudu projektu attīstīšanu

Ņemot vērā nākotnē gaidāmo elektroenerģijas jaudas deficītu un enerģētikas ekspertu vērtējumu par piemērotākajiem šīs problēmas risinājumiem, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards rosina nekavējoties sākt darbu pie jaunu bāzes jaudu projektiem.

21.februārī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu “Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs”. Ekonomikas ministrija ar enerģētikas ekspertiem ir sagatavojusi ziņojuma projektu, kurā tiek izteiktas prognozes par nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām nākotnē, tiek analizētas dažādu elektrostaciju veidu priekšrocības un trūkumi, izvirzīti piemērotākie risinājumi, to vieta un nākamie soļi.

Ekonomikas ministrija piedāvā sākt darbu pie divu jaunu elektrostaciju būvniecības Latvijā. 

“Viena 400 megavatu cietā kurināmā stacija būtu būvējama Kurzemē un otra 400 megavatu gāzes stacija – Rīgā,” norādīja K.Gerhards, “Elektrostaciju veida izvēli nosaka resursu piegādes garantijas un ilgtspējība, jaudas pieejamības drošums, enerģijas cena (ietverot maksu par ietekmi uz vidi) un projekta īstenošanas laiks.”

Ministrs arī norādīja, ka neatkarīgi no Ignalinas AES projekta virzības un starpsavienojumu veidošanas, Latvijā jāattīsta jaunu bāzes jaudu projekti, ko var pamatot gan no elektroapgādes drošuma viedokļa, gan lai uzlabotu valsts importa–eksporta bilanci.

Gāzes kā energoresursa priekšrocība ir ieviešanas ātrums, trūkumi – resursu struktūras vienveidība un cenu nestabilitāte. Savukārt ogļu priekšrocība ir tirgus stabilitāte, bet trūkumi – nepieciešams vairāk CO2 kvotu nekā gāzes gadījumā un sarežģītā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Paralēli darbam pie jaunu bāzes jaudu stacijām jāapgūst atlikušais koģenerācijas potenciāls un jāveicina līdzsvarota atjaunojamo energoresursu izmantošana.

Ekonomikas ministrija ir gatava veikt nepieciešamās darbības jaunu bāzes jaudu elektrostaciju ieviešanas sekmēšanai – plānots izstrādāt nepieciešamos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, pēc kuru stāšanās spēkā ministrija sagatavos valdības lēmuma projektu par konkursa izsludināšanu jaunu jaudu ieviešanai.

Lai sekmētu cietā kurināmā elektrostacijas projekta virzību, ar valsts līdzdalību nepieciešams secīgi sākt šādus priekšdarbus:

• izvērtēt pašreizējo situāciju Ventspilī un Liepājā, precizējot iespējamo elektrostacijas novietojumu, pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo stacijas būvniecību;

• veikt pētījumu par izdedžu uzglabāšanas, utilizācijas un izmantošanas iespējām, kā arī elektrostacijas un tās infrastruktūras ietekmi uz attiecīgās teritorijas ekonomisko attīstību;

• izstrādāt elektrostacijas priekšprojektu, saistot to ar iespējamo Latvijas un Zviedrijas sistēmu starpsavienojumu;

• veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un projekta sabiedrisko apspriešanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem

21.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2009.gadā būs atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām.

Likums par NĪN paredz, ka ar nodokli netiek apliktas biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves, kas atbilst MK noteiktajiem kritērijiem un tiek iekļautas apstiprināto organizāciju sarakstā.

MK noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves netiek apliktas ar NĪN, reglamentē, ka ar nodokli neapliek biedrībām piederošās ēkas un būves, kuras atbilst šādiem kritērijiem:

• īpašumtiesības uz ēkām un būvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

• ēkas un būves pieder biedrībai, kurai Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai invalīdu biedrībai;

• ēkas un būves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās).

Biedrībām, kuras atbilst MK noteikumos minētajiem kritērijiem, līdz taksācijas gada 31.janvārim jāiesniedz rakstisks iesniegums Finanšu ministrijā par NĪN atbrīvojumu un citi dokumenti. Finanšu ministrija līdz 15.februārim apkopo saņemtos dokumentus, sagatavo un iesniedz MK noteikumu projektu par biedrībām, kas atbrīvotas no NĪN maksājumiem par tām piederošajām ēkām un būvēm. Nodokļu atbrīvojums tiek piešķirts uz vienu gadu.

Šogad Finanšu ministrija saņēma pieteikumus no 18 biedrībām un nodibinājumiem, un visas organizācijas tika iekļautas MK noteikumu projektā. Salīdzinot ar MK noteikumiem par 2008.gadu, papildus no nodokļa nākamgad tiek atbrīvotas vēl četras biedrības – Rīgas Ebreju kopiena, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, Izglītības attīstības centrs, kā arī Latvijas Mākslinieku savienība. Savukārt Latvijas Jaunatnes padome no saraksta tika izslēgta, jo 2008.gada 7.janvārī tai tika atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Noteikumi paredz, ka no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par biedrībām un nodibinājumiem piederošajām ēkām tiek atbrīvotas šādas biedrības un nodibinājumi:

• Auces latviešu biedrības

Krīzes centrs “Namiņš”;

• 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība;

• biedrība “Rīgas Ebreju kopiena”;

• biedrība “Latvijas Arhitektu savienība”;

• Latvijas biedrība “Glābiet bērnus”;

• biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”;

• biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība”;

• biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;

• biedrība “Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”;

• nodibinājums “Pasaules Dabas fonds”;

• Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība;

• Stendes aprūpes un attīstības biedrība “Mežazīle”;

• biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”;

• biedrība “Latvijas Teātra darbinieku savienība”;

• biedrība “Dunduriņš”;

• biedrība “Itas Kozakēvičas

Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija”;

• biedrība “Izglītības attīstības centrs”;

• biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”.

Atbrīvojot šīs organizācijas no NĪN maksājuma, pašvaldību ieņēmumi 2009.gadā samazināsies par 12,5 tūkstošiem latu salīdzinājumā ar 2008.gadu. Paredzams, ka MK noteikumi stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

 

FM: Par Latvijas un Marokas nodokļu konvenciju

Valsts sekretāru sanāksmē 21.februārī saskaņošanai ministrijās tika nodota Latvijas Republikas un Marokas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Marokā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 58 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 56 valstīm (to vidū arī līgums ar Maroku), no kurām 47 ir parakstītas, un ir sākta 45 konvenciju piemērošana.

Līguma projekts vispirms ir jāapstiprina valdībai, bet pēc tā parakstīšanas to iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!