Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kristīne Jaunzeme. Pašvaldību saistošo noteikumu publiskošana un pieejamība

Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu jautājumā par pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu un pieejamību iedzīvotājiem, to saturisko un piemērošanas problemātiku, kā arī piedāvāt risinājumus priekšnosacījumu radīšanai, lai iedzīvotājiem no saistošajiem noteikumiem izrietošās tiesības un pienākumi būtu pēc iespējas zināmi.

Pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kas ieņem zemāko vietu ārējo normatīvo aktu hierarhijā. Lai gan to darbība ir ierobežota noteiktā teritorijā, tie satur iedzīvotāju tiesības un pienākumus. Salīdzinājumā ar citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, to pieņemšanas un publiskošanas procedūru pašvaldību saistošajiem noteikumiem ir vairākas īpatnības.

Piemēram, saistošo noteikumu regulēšanas priekšmets, līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumiem, var būt atbilstošs deleģējuma apjomam, kas noteikts likumā un Ministru kabineta noteikumos. Autonomās kompetences jomā, ja tas nenonāk pretrunā likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, vietējās pašvaldības ir tiesīgas pieņemt saistošos noteikumus arī, ja šāda deleģējuma nav.

• Artis Trops. Ceļā uz oficiālu publikāciju elektroniskā vidē

Jautājuma par oficiālajām publikācijām elektroniskā vidē būtība ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmes 90.panta (“Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”) īstenošanu. Šis Satversmes pants ir valsts tiesību pieejamības politikas izstrādes un attīstības stūrakmens, kam būtu jātiecas uz arvien labāku šā panta pamatidejas praktisku piepildījumu.

Prasība, lai pret privātpersonu piemērojamās normas tiktu izsludinātas un būtu publiski pieejamas, ir tiesiskas valsts principa elements, kuru konstitucionālais likumdevējs iekļāvis Satversmes 90.panta saturā. Līdz ar to oficiāla publikācija veido vienu no būtiskākajiem elementiem valsts saiknē ar sabiedrību. Un, kas ir ne mazāk svarīgi, līdz ar normatīvā akta izsludināšanu tiek izpildīts arī būtisks juridisks kritērijs attiecīgās normas spēkā esamības nodrošināšanai, proti, tiek fiksēts tās spēkā stāšanās brīdis.

Taču minētais pants nav aplūkojams vienīgi no indivīdam piešķirto tiesību viedokļa, tas ir arī ikviena pienākums – saskaņā ar likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pantu neviens nevar aizbildināties ar spēkā esošo likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšanu. Pat ja aizbildinās, likumu un noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

• Mārtiņš Tarlaps. Individuāls aizskārums un neprivileģētie pieteicēji Eiropas tiesās

Aizvadītā gada nogalē tika parakstīts Lisabonas līgums, kam jākļūst par kārtējo būtisko notikumu Eiropas Savienības (ES) attīstībā. Tādēļ šajā rakstā autors centies rast atbildi uz jautājumu, vai Lisabonas līgums spēs atrisināt vienu no būtiskākajiem problēmjautājumiem ES – privātpersonu piekļuvi Eiropas tiesām EK Līguma 230.panta ceturtās daļas kontekstā.

Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, rakstā analizēta minētās tiesību normas piemērošanas vēsture un pētīts, kā ar Lisabonas līgumā ietverto regulējumu mainīsies tā saukto neprivileģēto pieteicēju stāvoklis.

• Zigrīda Mita. Tiesu prakses vienotībai un nolēmumu kvalitātei

2004.gada 9.decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības fonda Latvijas birojs, Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa noslēdza vienošanos par Tiesu informācijas sistēmas judikatūras moduļa izveidi. Veikts liels darbs, lai judikatūras modulis darbotos, kā arī izdarīti nepieciešamie grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

Normatīvi nostiprināts, ka Tiesu informācijas sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi. 2006.gada 28.jūnijā tika prezentēts Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas kopīgais veikums: jaunais Tiesu informācijas sistēmas modulis – judikatūras datubāze, kuras pamatuzdevums ir tiesu prakses vienotības un tiesas nolēmumu kvalitātes veicināšana.

“Jurista Vārda” redakcija