Par totalitārā komunisma noziegumu nosodījumu

Eiropas Parlamentā 19.februārī norisinājās debates par Eiropas nākotni, kurās piedalījās Zviedrijas premjerministrs, ES Padomes loceklis Fredriks Reinfelts. Viņš savā runā skāra ļoti plašu jautājumu loku, piemēram, nepieciešamību ātrāk izstrādāt un ieviest Baltijas reģiona stratēģiju, attiecības ar dažādām lielvalstīm, ES ekonomikas attīstība un globalizācija.

F.Reinfelta runa izraisīja plašas debates, kur izskanēja gan ticība, ka jaunais Lisabonas jeb Reformu līgums paātrinās ekonomisko attīstību un labklājības pieaugumu, gan idejas par demokrātiju un vienotām vērtībām.

Debatēs uzstājās deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa). Viņš uzsvēra: “Mēs daudz sagaidām no Eiropas nākotnes. Taču paturēsim prātā, ka Eiropas vērtībām jāpārstāv cilvēka cieņa, tiesiskums, vienlīdzība un minoritāšu tiesības un jābalstās uz tādiem principiem kā tolerance, taisnīgums, solidaritāte.”

Ģ.V.Kristovskis atgādināja, ka viens no vienotas Eiropas idejas pamatlicējiem Roberts Šūmanis savulaik bija iecerējis apvienot eiropiešus, kurus gadsimtiem ilgi šķīra dažādi konflikti. “Viņš saprata: lai zinātu, kurp doties, ir svarīgi zināt, no kurienes nākam,” uzsvēra deputāts. Tālāk viņš vērsās pie F.Reinfelta: “Vai jūs, premjerministra kungs, zināt, ka ES nav veikusi savas nedemokrātiskās, totalitārās pagātnes izvērtēšanu?” Kā uzskatāmu piemēru Ģ.V.Kristovskis minēja aizvadītajā gadā pieņemto ES ietvarlēmumu “Par rasismu un ksenofobiju”, kur tā arī netika ietverts postkomunisma valstu pārstāvju ierosinājums iekļaut arī totalitārā komunisma noziegumu nosodījumu.  

“Par Nirnbergas tribunāla un nacisma noziegumu noliegšanu ES valstīm tiek rekomendēts piemērot cietumsodus, bet līdzīgi komunistiskā režīma noziegumi, to nepamatota noliegšana, pat vēl vairāk – glorificēšana, apzināti tiek aizmirsta. Kā lai jūtas miljoniem Austrumeiropas iedzīvotāju, kuri paši vai viņu piederīgie tika spīdzināti Staļina koncentrācijas nometnēs? Kā lai viņi tic ES nākotnei, ja tagadne liecina – Eiropas Savienība savos dokumentos apzināti ignorē, apiet vai pat rupji trivializē viņiem nodarītos zaudējumus, viņu sāpes?” Ģ.V.Kristovskis aicināja Zviedrijas premjeru nopietni apsvērt iespēju arī viņam iestāties par šīs problēmas novēršanu Eiropas nākotnes vārdā.