Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Liepājas pilsētas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Liepājas pilsētas domes 2007. gada 20. decembra saistošie noteikumi Nr. 23 "Liepājas ostas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2008., Nr. 18 (3802) https://www.vestnesis.lv/ta/id/170217

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Liepājas pilsētas domes lēmums Nr.699

Par Liepājas ostas noteikumiem

Vēl šajā numurā

01.02.2008., Nr. 18 (3802)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Liepājas pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 23

Pieņemts: 20.12.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.23

Liepājā 2007.gada 20.decembrī (prot. Nr.13, 42.§)

Liepājas ostas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām 6.pantu

 

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Liepājas ostas pārvaldīšanu kā publisko un privāto tiesību subjekts realizē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – Liepājas SEZ) pārvalde Likumā par ostām, Liepājas SEZ pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Liepājas ostas noteikumi (turpmāk – Ostas noteikumi) ir obligāti visiem kuģiem, kuri apmeklē Liepājas ostu, un to apkalpēm, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras atrodas vai darbojas Liepājas ostas teritorijā.

3. Ostas noteikumu izpildi pārrauga Liepājas SEZ pārvaldes atbildīgās struktūrvienības, kopā sauktas Liepājas ostas pārvalde (turpmāk – Ostas pārvalde).

4. Liepājas ostas kopējās hidrotehniskās būves – molus, viļņlaužus, krasta nostiprinājumus, piestātnes, kuģu ceļus, peldošās un stacionārās navigācijas iekārtas un ierīces, kā arī visu ostas akvatoriju pārvalda Ostas pārvalde.

5. Kuģu satiksmes operatīvo vadību, kā arī kuģošanas drošības, kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kontroles un uzraudzības funkcijas ostā veic Ostas kapteiņa dienests.

6. Liepājas ostas teritorijā ir spēkā visi saistošie Latvijas Republikas un starptautiskie normatīvie akti. Ostas noteikumi neierobežo Latvijas Republikā spēkā esošo starptautisko konvenciju un citu starptautisko normatīvo dokumentu, Latvijas Republikas normatīvo aktu un labas jūras prakses prasību ievērošanu ostā.

7. Valsts pārvaldes institūcijām, izdodot noteikumus par darbībām Liepājas ostas teritorijā, tie jāsaskaņo ar Ostas pārvaldi.

8. Ostas vai tās daļas izmantošanu valsts aizsardzības vajadzībām reglamentē Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta noteikumi.

9. Augstceltņu būvniecība, spožu reklāmas uguņu, apgaismošanas mastu un citu apgaismes iekārtu ierīkošana, kas var traucēt navigācijas zīmju redzamību un kuģu satiksmi Liepājas ostā, jāsaskaņo ar Liepājas ostas kapteini un Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienestu. Darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem, komunikācijām un hidrotehniskām būvēm, un visus zemūdens darbus Liepājas ostā veic ar Ostas pārvaldes atļauju.

10. Par zaudējumiem, kurus kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas iekārtām, ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskajām vai fiziskajām personām ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks, nomaksājot zaudējumus vai izsniedzot garantiju par to segšanu.

11. Ostas noteikumos lietotie termini:

11.1. kuģi – jebkuri kuģošanas līdzekļi, kuri konstruktīvi paredzēti izmantošanai uz ūdens;

11.2. pasažieru kuģi – kuģi, kas paredzēti vairāk nekā 12 pasažieru pārvadāšanai;

11.3. tankkuģi – speciālas konstrukcijas kuģi, kas paredzēti un tiek izmantoti lejamkravu pārvadāšanai;

11.4. līnijkuģi – kuģi, kuri veic regulārus reisus uz Liepājas ostu un kuru līnijkuģu statusu apstiprinājusi Ostas pārvalde;

11.5. mazie kuģi – kuģi ar tilpību mazāku par 200 BT;

11.6. ostas flotes kuģi – kuģi, kuri veic apkalpošanas funkcijas ostā – velkoņi, loču kuģi, liellaivas, peldošie celtņi, bunkurētāji, notekūdeņu, sateču ūdeņu un atkritumu savācēji, padziļināšanas kuģi u.c., kuri pierakstīti Liepājā un/vai ir Ostas pārvaldes un/vai ostas uzņēmumu nomāti vai piederoši, vai darbojas pēc līguma ar Ostas pārvaldi;

11.7. kuģu aģents – kuģa īpašnieka vai kapteiņa pilnvarota juridiska persona, kurai ir līgumsaistības ar Ostas pārvaldi;

11.8. bīstamas kravas ir:

11.8.1. kravas, kas klasificētas Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (turpmāk – IMDG kodekss);

11.8.2. lejamkravas, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (turpmāk – IBC kodekss), 17.nodaļā;

11.8.3. sašķidrinātas gāzu lejamkravas, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātās gāzes kā lejamkravas (turpmāk – IGC kodekss), 19.nodaļā;

11.8.4. cietas vielas, kas noteiktas Beramkravu drošas prakses kodeksa (turpmāk – BC kodekss) B pielikumā;

11.9. piesārņojošās kravas – saskaņā ar MARPOL 73/78.

12. Ostas noteikumos lietotie saīsinājumi:

12.1. BT – kuģa bruto tilpība, kā uzrādīts kuģa tilpības (tonnage) apliecībā;

12.2. SJO – Starptautiskā Jūrniecības Organizācija;

12.3. IMDG kodekss – Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss;

12.4. SOLAS 74 – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras;

12.5. MARPOL 73/78 – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

12.6. Helsinku konvencija – 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

12.7. ISGOTT – Starptautiskā naftas tankkuģu un terminālu drošības rokasgrāmata;

12.8. COLREG 72 – 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

12.9. ISPS kodekss – Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

12.10. OKD – Ostas kapteiņa dienests;

12.11. KSD – Kuģu satiksmes dienests;

12.12. OK – Ostas kontrole;

12.13. RLS – radiolokācijas stacija;

12.14. UĪV – ultraīsviļņi;

12.15. VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

12.16. MRCC – Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.

2. LIEPĀJAS OSTAS ROBEŽAS

13. Liepājas ostas teritorija sastāv no akvatorijas un akvatorijai piegulošās saus­zemes daļas, kuras robežas noteiktas,
pamatojoties uz saistošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

14. Liepājas ostas akvatorija sastāv no ĀRĒJĀ REIDA, PRIEKŠOSTAS (iekšējā reida), BRĪVOSTAS, ZIEMAS OSTAS, TIRDZNIECĪBAS KANĀLA līdz tramvaja tiltam, KAROSTAS KANĀLA un TOSMARES BASEINA.

3. SAKARI OSTĀ

15. Kuģi, kas atrodas ostas akvatorijā un stāv uz enkura, ir gaitā vai brīvā driftē iekšējā vai ārējā reidā, uztur pastāvīgus radiosakarus ar KSD pa UĪV kanāliem (frekvencēm).

16. Kuģis uztur pastāvīgus radiosakarus ar KSD, sākot ar atļaujas saņemšanu ienākt ostā līdz iziešanai ārpus ostas robežām, pa šādiem UĪV kanāliem (frekvencēm):

16.1. 11.kanāls – izsaukumam un darbam;

16.2. 16.kanāls – tikai izsaukumam;

16.3. 11.kanāls – laika ziņām un prognozēm, vietējiem navigācijas brīdinājumiem, kurus KSD izziņo katru dienu pulksten 08.05 un pulksten 20.05 pēc vietējā laika. Vētras brīdinājumus izziņo nekavējoties pēc to saņemšanas.

17. KSD izsaukuma signāls – “LIEPĀJA RADIO 1”.

18. Liepājas ostas sakaru tīkla saraksts:

Abonents

Tālrunis

UĪV kanāli

UĪV izsaukuma signāls

Ostas pārvalde

63427605

Ostas kapteinis

63424721

Ostas kontrole

63426127

11

“Liepāja 5”

KSD

63425180

11, 16

“Liepāja radio 1”

Loču dienests

63425180

11

“Gamma”

Ostas aizsardzības virsnieks

63426074 (darba laikā),
ārpus darba laika sazināties ar Ostas kontroli

Ostas caurlaide Nr.1

(Atslēdznieku iela)

63420116

63480143

Ostas caurlaide Nr.2

(Sliežu iela)

63422781

Ostas caurlaide Nr.3

(Siļķu iela)

63442020

Ostas caurlaide Nr.4

(Kaiju iela)

63425241

Robežsardze
Ostas dežurants
Ostas nodaļas priekšnieks

63426973

63427298

Muita

63425693

Sanitārā robežkontrole

63488248

Ugunsdzēsēji

01; 112

Valsts policija

02; 112

Ātrā palīdzība

03; 112

Jūras spēku operatīvais dežurants

63404222

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde

63427425

Pašvaldības policija

3401971

MRCC

67323103 (avārijas)
29476101
67082070

16

“Riga Rescue Radio”

4. OSTAS KAPTEINIS

19. Liepājas ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievadceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos.

20. Liepājas ostas kapteiņa (turpmāk – Ostas kapteinis) rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības glābšanas pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, Liepājas ostas piestātņu un zemes valdītājiem, īpašniekiem un nomniekiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām Liepājas ostā. Ostas noteikumi nevar ierobežot Ostas kapteiņa kompetenci minēto rīkojumu izdošanā.

21. Ostas kapteinis, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, ir tiesīgs likt kuģim atgriezties ostā un aizturēt to līdz apstākļu noskaidrošanai, ja kuģis izgājis jūrā bez OKD atļaujas.

22. Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju un kritisko situāciju seku likvidācijas operācijas. Ostas kapteinim ir tiesības izsūtīt ostā esošu kuģi jūrā, ja uz tā ir radusies kritiska situācija vai tas apdraud citus tuvumā esošus kuģus vai ostas iekārtas, cilvēkus un vidi, vai arī veikt citas nepieciešamas darbības, ja nepārvaramas varas dēļ kritiskā situācijā nonākušu kuģi nav iespējams pārvietot.

23. Ostas kapteinis par visiem ostā vai ostas pieejās notikušajiem negadījumiem informē Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļu, veic to sākotnējo izmeklēšanu un izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu iegūšanu. Tas attiecas arī uz tādu kuģi, kurš ir bijis iesaistīts negadījumā, bet nav guvis bojājumus, ir jūras spējīgs un gatavojas iziešanai vai arī iziet no ostas.

5. PIESTĀTŅU UN CITU OSTAS ĪPAŠUMU LIETOŠANA

24. Liepājas ostas piestātnes un zemes, izņemot privātīpašumu, tiek iznomātas ostas nomniekiem (turpmāk – nomniekiem). Nomnieku tiesības un pienākumus, kā arī nomnieka un Ostas pārvaldes savstarpējās attiecības nosaka savstarpējais līgums un Liepājas SEZ valdes 2001.gada 6.februāra lēmums Nr.16 “Liepājas ostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumi” un Ministru kabineta 2007.gada 9.novembra noteikumi Nr.735 “Noteikumi par valsts vai pašvaldības zemes nomu”.

25. Komercdarbība ostā notiek saskaņā ar noslēgto līgumu starp Ostas pārvaldi un attiecīgo juridisko personu. Jebkura veida komercdarbības veikšanai ostas teritorijā nepieciešams saņemt Ostas pārvaldes atļauju.

26. Nomnieks bez nomas līguma paredzētajiem pienākumiem ir atbildīgs par:

26.1. piestātņu un citu tā rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko un sanitāro stāvokli, nepieciešamo apgaismojumu, t.sk. pastāvīgu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā, to uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības, darba aizsardzības, sanitāro, ISPS kodeksa, MARPOL 73/78, ISGOTT, IMDG un citu spēkā esošo noteikumu un prasību ievērošanu;

26.2. savlaicīgu piestātnes sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām, kuģa sanitāro apkalpošanu, izmantojot autocisternu, un ostas dienestu informēšanu ar kuģu aģentu starpniecību par piestātnes gatavību kuģu pieņemšanai pie piestātnes;

26.3. piebraucamo ceļu nodrošināšanu sanitārās apkalpošanas autocisternu, ugunsdzēsības un cita veida operatīvā transporta piekļūšanai pie piestātnē stāvošajiem kuģiem (kravu nokraušana un transporta līdzekļu stāvēšana šādu piebraucamo ceļu robežās ir aizliegta);

26.4. kravas nokraušanas attālumu no piestātnes kordona, kas nedrīkst būt mazāks par 2,5 m;

26.5. bīstamo un piesārņojošo kravu aprites noteikumu ievērošanu.

27. Nomnieka atbilstību 26.punktā noteiktajām prasībām savas kompetences ietvaros kontrolē OKD.

28. Jebkura 26.punktā minētā nosacījumu neievērošanas gadījumā Ostas kapteinis var aizliegt kuģu tauvošanu pie piestātnes.

29. Kuģu iekraušana/ izkraušana notiek ar attiecīgās piestātnes valdītāja, īpašnieka vai nomnieka atļauju. Pie ostas neiznomātajām piestātnēm ar attiecīgu OKD norīkojumu atļauta tikai kuģu stāvēšana, kuģu apkalpju nomaiņa un apgāde, vai kravu iekraušana/ izkraušana ar atsevišķu Ostas pārvaldes atļauju.

30. Īpašus piestātnes lietošanas noteikumus nosaka un izziņo Ostas kapteinis.

31. Kravas piestātņu izmantošana atpūtas kuģu, jahtu un citu kuģu, kuri nav saistīti ar kravas operācijām konkrētajā piestātnē, tauvošanai pieļaujama tikai pēc saskaņošanas ar Ostas pārvaldi.

6. LOČU PAKALPOJUMI

32. Loču pakalpojumi, ienākot un izejot no ostas, pārvietojoties ostas akvatorijā vai veicot deviācijas darbus, ir obligāti:

32.1. kuģiem, kuru maksimālais garums ir lielāks par 60 m vai tilpība lielāka par 700 BT;

32.2. tankkuģiem un kuģiem ar bīstamām un piesārņojošām kravām neatkarīgi no to lieluma;

32.3. kuģiem, kuri ienāk ostā, iziet no ostas vai tiek pārvietoti ostas akvatorijā, lai tiktu utilizēti.

33. Loču izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka Ostas kapteinis katrā konkrētā gadījumā.

34. Akciju sabiedrībai “TOSMARES KUĢU BŪVĒTAVA” piegulošajā akvatorijā kuģi ir tiesīgi izmantot uzņēmuma ločus, kas ir atbilstoši sertificēti.

35. Loču dienests Liepājas ostā strādā visu diennakti.

36. Locim ir kapteiņa padomdevēja tiesības. Loča atrašanās uz kuģa dienesta pienākumu pildīšanas laikā neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģošanas drošību. Locis iepazīstina un rekomendē kuģa kapteinim izmantot izstrādātās manevrēšanas tehnoloģiskās shēmas.

37. Loci piesaka (KSD). Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot ostā, un pakalpojuma beigas, izejot no ostas, ir bojas “A” dvarsa šķērsošana. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie bojas “A” nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini, var izmainīt uzņemšanas/nodošanas vietu.

38. Ostas kapteinis līnijkuģiem var noteikt atkāpes no prasības par loču pakalpojumu obligātu izmantošanu, ja šo kuģu kapteiņi gada laikā ar attiecīgo vai identisku kuģi ir apmeklējuši Liepājas ostu ne mazāk kā 10 reizes, un ir saņēmuši sertifikātus par atbrīvošanu no loču pakalpojumiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

39. Par loča drošību un kuģa manevrēšanu loča pieņemšanas un nodošanas operāciju laikā, kā arī par nodrošinājumu ar atbilstošu trapu un aprīkojumu, atbild kuģa kapteinis.

40. Ja, pēc loča uzskatiem, nepareizas kuģa kapteiņa vai apkalpes rīcības rezultātā vai kuģa tehniskā stāvokļa dēļ var izveidoties avārijas situācija, locis brīdina kuģa kapteini un nepieciešamības gadījumā ziņo par to Ostas kapteinim lēmuma pieņemšanai.

41. Ja kuģis nav gatavs izmantot agrāk pasūtītā loča pakalpojumus, kapteinis paraksta loča kvīti un sedz loča izsaukuma izmaksas.

42. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos vai arī citu apstākļu iespaidā locim, saskaņojot ar kuģu kapteiņiem, ir tiesības loču kuģa ķīļūdenī vest vienu vai vairākus kuģus, uzturot stabilus radiosakarus ar visiem apkalpojamiem kuģiem un KSD, kurš ar radara palīdzību kontrolē šādu kuģu satiksmi. Par šo pakalpojumu katrs kuģis maksā pilnu loču maksu.

43. Loču dienests neatbild par aizkavēšanos sliktu laika apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

44. Pēc loča pieprasījuma kapteinis izmanto visus nepieciešamos kuģa vadīšanas līdzekļus, kā arī RLS pakalpojumus. 

7. KUĢU STĀVĒŠANA UZ ENKURA

45. Kuģa noenkurošanas vietu ostas akvatorijā nosaka KSD.

46. Kuģiem ostas akvatorijā atļauts stāties uz enkura šādās enkura stāvvietās, kas ierobežotas ar līnijām starp punktiem ar šādām koordinātēm:

46.1. maztonnāžas kuģu enkurvieta (L 1) izmantojama tikai mazajiem kuģiem

46.1.1. P= 56 30.00’ N G=20 53.00’ E,

46.1.2. P= 56 30.00’ N G=20 56.00’ E,

46.1.3. P= 56 30.20’ N G=20 53.00’ E,

46.1.4. P= 56 31.00’ N G=20 56.00’ E;

46.2. vidējas tonnāžas kuģu enkurvieta (L 2) izmantojama kuģiem ar iegrimi līdz 6 m:

46.2.1. P= 56 31.20’ N G=20 50.00’ E,

46.2.2. P= 56 31.60’ N G=20 52.00’ E,

46.2.3. P= 56 33.00’ N G=20 50.10’ E,

46.2.4. P= 56 33.00’ N G=20 52.00’ E;

46.3. dziļūdens enkurvieta (L 3) izmantojama visiem kuģiem:

46.3.1. P= 56 30.00’ N G= 20 43.20’ E,

46.3.2. P= 56 31.20’ N G= 20 48.00’ E,

46.3.3. P= 56 33.20’ N G= 20 44.80’ E,

46.3.4. P= 56 33.20’ N G= 20 48.00’ E.

47. Atsevišķos gadījumos ar KSD atļauju var stāties uz enkura Priekšostā uz ziemeļiem no paralēles 56 32.80’ N.

48. Peldošo līdzekļu nolaišana no kuģiem, kuri stāv uz enkura, atļauta tikai ar KSD atļauju.

49. Iekšējā reidā uz enkura stāvošiem kuģiem galvenajam dzinējam ir jābūt pastāvīgā gatavībā tūlītējai izmantošanai.

50. Iekšējā un ārējā reidā uz enkura stāvošajiem kuģiem pēc KSD pieprasījuma iekšējais reids nekavējoties jāatstāj.

8. KUĢU IENĀKŠANA OSTĀ

51. Formalitātes kuģu ienākšanai ostā reglamentē spēkā esošie normatīvie akti par kuģu ienākšanas formalitātēm ostā. Ienākot ostā, kuģim jāiesniedz OKD Vispārējā deklarācija.

52. Kuģim jāinformē KSD par ienākšanu Liepājas ostā 24 stundas iepriekš. Informācijā jāsniedz šādas ziņas:

52.1. kuģa vārds, izsaukuma signāls, karogs, IMO identifikācijas numurs un MMSI numurs;

52.2. kuģa tips, BT, dedveits un izmēri atbilstoši tilpības apliecībai;

52.3. kuģa galvenā dzinēja jauda, sān­skrūves esamība un jauda;

52.4. maksimālā iegrime ienākot un paredzētā maksimālā iegrime izejot;

52.5. plānotais pienākšanas laiks;

52.6. pēdējā apmeklējuma osta;

52.7. ienākšanas iemesls;

52.8. kravas daudzums, veids, kravas saņēmējs;

52.9. kuģa aģentējošā firma;

52.10. paredzamais iziešanas laiks;

52.11. kopējais apkalpes locekļu un pasažieru skaits uz kuģa;

52.12. Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecības (International Oil Polution Prevention Certificate) esamība un tā derīguma termiņš;

52.13. kuģa atkritumu deklarācija;

52.14. kuģa aizsardzības informācija saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2 nodaļas “Īpašie pasākumi kuģošanas aizsardzības paaugstināšanai” 9.noteikumu 2.1.punktu.

53. Atkārtota informācija ar precizējumiem kuģim jāsniedz 6 stundas pirms plānotās ienākšanas ostā.

54. Precīzs ienākšanas laiks kuģim jāpaziņo KSD 2 stundas pirms ienākšanas, bet ne vēlāk kā 1 stundu pirms pienākšanas pie “A” bojas dvarsa.

55. Ja brauciena laiks no iepriekšējās ostas līdz Liepājas ostai ir mazāks par 24 stundām, kuģim informācija par ienākšanu ostā jāsniedz ne vēlāk kā 1 stundu pēc izbraukšanas no iepriekšējās ostas.

56. Kuģim, kura tilpība ir mazāka par 300 BT, atļauja ienākt ostā jāpieprasa, atrodoties ne tuvāk par 3 jūdzēm no ostas vārtiem. Uz šādiem kuģiem neattiecas 52.punktā noteiktās prasības.

57. Kuģim pirms ienākšanas ostā jāsniedz kuģa aizsardzības informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.725/2004 “Par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu” 6.pantu, kas ir nosūtāma MRCC.

58. Ja uz kuģa atrodas bīstama vai piesārņojoša krava, jāievēro ziņošanas kārtība, kas noteikta spēkā esošajos normatīvajos aktos par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām.

59. Kuģiem ar sprādzienbīstamām kravām (1.klase pēc IMDG kodeksa) ienākšana Liepājas ostā atļauta tikai ar ostas kapteiņa atsevišķu atļauju. Kuģiem ar radioaktīvām vielām (7.klase pēc IMDG kodeksa) ienākšana Liepājas ostā atļauta tikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

60. Ienākt ostā kuģiem ar atomdzinēju vai kodolieročiem atļauts tikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

61. Kuģiem, kas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas, jāpilda SOLAS un MARPOL 73/78 konvenciju un atbilstošu kodeksu prasības attiecībā uz šādu kravu transportēšanu, kā arī SJO attiecīgas rekomendācijas par bīstamo kravu aktivitātēm ostās. Kuģiem, kas nevar nodrošināt minēto prasību ievērošanu, ienākšana ostā aizliegta.

62. Uz visiem kuģiem, atrodoties Liepājas ostas teritorijā, ir jābūt paceltiem savas valsts un Latvijas Republikas karogiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

63. No ekspluatācijas izņemtos kuģus, kurus ostā gatavojas ievilkt velkoņi vai citi kuģi, var ielaist ostā tikai pēc tam, kad nomnieks, kura piestātnē paredzēts novietot kuģi, rakstiski apstiprina šāda kuģa ievešanu un tā pieņemšanu, uzrāda un saskaņo ar Ostas kapteini vai viņa pilnvarotu personu minētā kuģa vilkšanas plānu un citus dokumentus, kas apstiprina šādas operācijas drošību.

9. KUĢU SATIKSME OSTAS AKVATORIJĀ

64. Kuģu satiksmi ostas akvatorijā regulē un kuģus ar navigācijas un meteoroloģisko informāciju apgādā KSD. KSD darbības rajons ir Liepājas ostas akvatorija. Jebkura kuģu kustība ostas akvatorijā bez KSD atļaujas ir aizliegta.

65. KSD organizē kuģu satiksmi rindas kārtībā atbilstoši to pienākšanai reidā vai gatavībai iziet no ostas. Priekšroka satiksmei tiek dota šādā secībā:

65.1. kuģiem, kuri veic glābšanas darbus;

65.2. avārijas situācijā esošiem kuģiem;

65.3. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem, kuri veic ārkārtējus uzdevumus;

65.4. līnijkuģiem;

65.5. pasažieru kuģiem;

65.6. kravas kuģiem, kas ierodas saņemt vai nodot kravu;

65.7. kuģiem, kuri ierodas ostā uz remontu vai utilizācijai;

65.8. atsevišķos gadījumos, izvērtējot situāciju, kuģu satiksmes secību var mainīt ostas kapteinis vai viņu aizvietojoša persona.

66. KSD galvenie uzdevumi, izmantojot krasta radiolokācijas staciju un citu tehnisko līdzekļu palīdzību, ir šādi:

66.1. organizēt drošu kuģu satiksmi ostas akvatorijā, kā arī uz ostas kuģu ceļiem;

66.2. sniegt navigācijas un hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem divas reizes dienā, kā noteikts šo noteikumu 16.punktā, un nepieciešamības gadījumos – pēc pieprasījuma, bet saņemot vētras brīdinājumus – nekavējoties;

66.3. kontrolēt kuģu stāvēšanu uz enkuriem atbilstoši norādītajām enkurvietām;

66.4. pastāvīgi kontrolēt peldošo navigācijas zīmju atrašanās vietas atbilstību norādītajām koordinātēm;

66.5. koordinēt avārijas un glābšanas darbu norisi.

67. Krasta radiolokācijas pakalpojumus un citus kuģu satiksmes vadības pakalpojumus KSD sniedz visu diennakti.

68. Sniedzot navigācijas palīdzību kuģiem, KSD operatora sniegtajai informācijai ir ieteikuma raksturs un atbildība tiek ierobežota aparatūras tehnisko iespēju līmenī. Krasta RLS neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa vadīšanu.

69. Ostas akvatorijā kuģu satiksme ir atļauta tikai kuģa kapteiņa vai kapteiņa pienākumu izpildītāja vadībā. Ostā strādājošo ostas flotes kuģu kapteiņi, kuri ostas akvatorijā manevrē un strādā patstāvīgi bez loču klātbūtnes, pirms darbības sākuma un turpinot darbību, ne retāk kā reizi gadā, saņem instruktāžu un atļauju no Ostas kapteiņa dienesta speciālistiem par kuģošanu ostas akvatorijā.

70. Kuģim, kā arī jebkuram citam peld­līdzeklim, pārvietojoties ostas akvatorijā, jāievēro tāds minimālais ātrums, kas neapdraud citu peldošo līdzekļu stāvēšanu un darbības, ostas būvju un iekārtu drošību, un nodrošina kuģa manevrēšanas spējas. Kuģojot Tirdzniecības kanālā un Karostas kanālā, kuģa relatīvais ātrums nedrīkst pārsniegt 5 mezglus.

71. Kuģojot ostā, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 5, galsvere uz kuģa priekšgalu – 1.

72. Kuģu enkuriem, ja kuģi pārvietojas ostas akvatorijā, ir jābūt sagatavotiem tūlītējai lietošanai nepieciešamības gadījumā.

73. Zemūdens kabeļu vai citu zemūdens sistēmu trašu rajonos un 100 m uz abām pusēm no tiem stāšanās uz enkura ir aizliegta. Komunikāciju īpašniekiem šajos rajonos jāizliek labi redzamas brīdinājuma zīmes, kurām diennakts tumšajā laikā ir jābūt labi apgaismotām.

74. Pasažieru pārvadāšana ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam aprīkotiem kuģiem ar atbilstošiem dokumentiem. Kuģiem, kuri pārvadā dokerus, krasta matrožus, ostas dienestu pārstāvjus, ir jābūt aprīkotiem ar glābšanas līdzekļiem attiecīgā daudzumā.

75. Kuģis satiksmi drīkst uzsākt tikai pēc atļaujas saņemšanas no KSD. Ja satiksme netiek uzsākta 20 minūšu laikā, satiksmes atļauju jāpieprasa atkārtoti.

76. Kuģa pārtauvošanas gadījumā:

76.1. kuģim, pamatojoties uz piestātnes operatora sniegto informāciju par piestātnes gatavību uzņemt kuģi, izmantojot elektronisko pastu vai faksimilsakarus, jāinformē attiecīgās kontroles iestādes par kuģa pārtauvošanās laiku un vietu iespējami ātri, bet ne vēlāk kā divas stundas iepriekš;

76.2. kuģim ir jānosūta MRCC kuģa aizsardzības informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.725/2004 “Par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu” 6.pantu.

77. Kuģu satiksme atļauta:

77.1. Brīvostā:

77.1.1. sauskravas kuģiem, kuru garums nepārsniedz 170 m, visu diennakti, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/sek. (kuģojot uz piestātnēm Nr. 40. – 46.) vai 12m/ sek. (kuģojot uz piestātnēm Nr. 49. – 51.) un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm,

77.1.2. sauskravas kuģiem ar garumu no 170 līdz 230 m gaišā diennakts laikā, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm;

77.2. Ziemas ostā un Tirdzniecības kanālā:

77.2.1. sauskravas kuģiem un tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 120 m, visu diennakti, ja vēja ātrums nepārsniedz 12 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm,

77.2.2. sauskravas kuģiem un tankkuģiem ar garumu no 120 līdz 140 m (upes – jūras kuģi ar divām dzenskrūvēm) gaišā diennakts laikā, ja vēja ātrums no dienvidu, dienvidrietumu un rietumu virzieniem nepārsniedz 10 m/sek. un redzamība nav mazāka pa 0,3 jūdzēm;

77.3. Karostas kanālā:

77.3.1. sauskravas kuģiem un tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 115 m, visu diennakti, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm;

77.3.2. sauskravas kuģiem un tankkuģiem ar garumu no 116 līdz 140 m gaišā diennakts laikā, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm;

77.3.3. sauskravas kuģiem un tankkuģiem ar garumu no 141 līdz 160 m gaišā diennakts laikā, ja vēja ātrums nepārsniedz 6 – 8 m/sek. atkarībā no vēja virziena un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm;

77.3.4. sauskravas kuģiem un tankkuģiem ar garumu no 161 līdz 165 m gaišā diennakts laikā tikai ar atsevišķu ostas kapteiņa atļauju.

78. Kuģu ievešanu ostā vai izvešanu no ostas var pārtraukt, ja redzamība ir mazāka par 0,3 jūdzēm vai vēja ātrums pārsniedz 14 m/sek.

79. Ostas kapteinis var ierobežot vai atļaut kuģu kustību, vadoties pēc faktiskajiem laika apstākļiem vai kādu citu iemeslu dēļ.

80. Pieļaujamās kuģu iegrimes nosaka ar Ostas kapteiņa rīkojumu, vadoties pēc pēdējo ostas dziļumu mērījumu rezultātiem. Šīs iegrimes var operatīvi mainīt atkarībā no ūdens līmeņa vai dziļumu faktiskajām izmaiņām. Lēmumu par pieļaujamās kuģu iegrimes izmaiņām ir tiesīgs pieņemt Ostas kapteinis vai viņu aizvietojoša persona.

81. Liepājas ostas akvatorijā uz kuģu ceļiem ir noteikta vienvirziena satiksme. Apdzīšana minētajā rajonā ir aizliegta. Izvērtējot situāciju, KSD operators var atļaut atkāpi no šīm prasībām, ievērojot kuģošanas drošības prasības.

82. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 40 m un iegrime mazāka par 4 m, izņemot tankkuģus ar kravu, ienākot vai izejot uz kuģu ceļiem, jādod ceļš lielākiem kuģiem, kuru manevrēšanu ierobežo to iegrime.

83. Kuģiem, kuri ienāk pa ostas vārtiem vai Tirdzniecības kanālā, jādod ceļš kuģiem, kuri iziet no ostas vai kanāla, ja KSD nav norādījis citādi.

84. Kuģiem, kas pārvietojas Tirdzniecības kanālā un pa loču vadlīniju abos virzienos, ir priekšroka attiecībā pret kuģiem, kuri nāk no Brīvostas, Ziemas ostas, Zvejnieku ostas, ja KSD nav norādījis citādi.

85. Veicot tauvošanās operācijas vienlaikus uz vairākiem kuģiem tuvumā esošajās piestātnēs, priekšroka ir kuģim, kurš tiek pietauvots.

86. Liepājas ostā noteiktas šādas kuģu apgriešanās vietas:

86.1. Tirdzniecības kanālā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 60 m;

86.2. Tirdzniecības kanāla un Ziemas ostas krustojumā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 140 m;

86.3. Karostas kanāla un Tosmares baseina krustojumā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 165 m;

86.4. Brīvostā pēc ieejas pa Brīvostas vārtiem – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 230 m.

87. Smagos ledus apstākļos satiksmi ostas ūdeņos regulē saskaņā ar Ostas kapteiņa sevišķiem rīkojumiem.

88. Ostas akvatorijā, neatkarīgi no vilkšanas veida, katrs velkonis var vilkt (stumt) tikai vienu kuģi vai peldlīdzekli.

89. Buru kuģiem satiksme ostas akvatorijā atļauta tikai ar mehāniskā dzinēja palīdzību. Buru kuģiem bez mehāniskā dzinēja satiksme ostā atļauta tikai ar velkoņa palīdzību.

90. Kuģiem uz zemūdens spārniem satiksme ostas akvatorijā atļauta tikai tiem esot ūdens izspaida stāvoklī.

91. Kuģiem bez apkalpes, kas ievesti ostā, izvesti no ostas vai pārvietoti ostas akvatorijā to utilizācijai, uz klāja jābūt ne mazāk kā diviem sertificētiem matrožiem loča apkalpošanai, tauvošanas un vilkšanas darbu izpildei.

10. KUĢU PIEŅEMŠANAS TEHNISKĀS IESPĒJAS

92. Maksimālās iegrimes Liepājas ostā uz kuģu ceļiem:

92.1. no pieņemšanas bojas līdz Dienvidu vārtiem T ≤ 9,5 m;

92.2. no pagriezienu bojas līdz Vidus vārtiem T ≤ 8,5 m;

92.3. no Dienvidu vārtiem līdz Brīvostai T ≤ 9,5 m;

92.4. no Vidus vārtiem līdz Karostas kanāla vārtiem T ≤ 8,0 m;

92.5. Tirdzniecības kanālā T ≤ 5,8 m;

92.6. Karostas kanālā T ≤ 6,9 m.

93. Atbilstoši ūdens līmeņa svārstībām vai kādu citu iemeslu dēļ, Ostas kapteinis var noteikt atšķirīgas maksimālas iegrimes, nekā tas norādīts šo noteikumu 92.punktā.

94. Maksimālie kuģu izmēri un iegrimes tauvošanai pie piestātnēm tiek noteikti ar Ostas kapteiņa rīkojumiem, pamatojoties uz Ostas noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem piestātņu tehniskajiem parametriem, faktisko tehnisko stāvokli un ūdens dziļumiem.

11. KUĢU STĀVĒŠANA OSTĀ

95. Piestātnes kuģu apkalpošanai jāsagatavo nomniekam. Tās ir jāsagatavo pirms kuģa pienākšanas. Tauvošana pie nesagatavotām piestātnēm ir aizliegta.

96. Kuģi piestātnēs ir droši jāpietauvo. Tauvas ir jāapgādā ar speciāliem vairogiem, kas nepieļauj grauzējdzīvnieku pārvietošanos. Kuģa mehānismu dzesēšanas sistēmas ūdens izvada atveres ir jāapgādā ar aizsegvairogiem.

97. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par jebkuriem bojājumiem ostas piestātnēm, iekārtām vai būvēm un citiem kuģiem, kurus ir nodarījis tā kuģis.

98. Tankkuģiem, stāvot pie Tirdzniecības kanāla un Karostas kanāla piestātnēm, ir jābūt pietauvotiem ar priekšgalu uz ostas izeju. Atsevišķos gadījumos ar Ostas kapteiņa atļauju šos kuģus var atbrīvot no šīs prasības.

99. Stāvēšana pie piestātnes atļauta:

99.1. Karostas kanālā – tikai vienā korpusā, stāvēšana divos korpusos pieļaujama tikai ar ostas kapteiņa atļauju;

99.2. pārējā ostas akvatorijā – ne vairāk kā divos korpusos, bet neaizņemot vairāk kā vienu trešdaļu no kanāla platuma; stāvēšana vairāk kā divos korpusos pieļaujama tikai ar Ostas kapteiņa atļauju.

100. Kuģim, stāvot ostā, uz kuģa esošās apkalpes locekļu skaitam ir jābūt tādam, kas nodrošina kuģa pārtauvošanu un drošu stāvēšanu. Kuģa tehniskajam stāvoklim un apgādei jānodrošina kuģa jūrasspēja un ugunsdrošība. Kuģiem ar bīstamām kravām ir jābūt gataviem tūlītējai iziešanai no ostas.

101. Peldošo līdzekļu nolaišanai no kuģiem jāsaņem KSD atļauja.

102. Stāvot pie piestātnes, remontēt kuģa galveno dzinēju, stūres iekārtu vai enkura iekārtas atļauts tikai ar Ostas kapteiņa un Nomnieka piekrišanu.

103. Uz kuģa, stāvot pie piestātnes, jāizliek drošs un labi apgaismots traps, zem tā ir jābūt drošības tīklam. Trapa tuvumā jābūt sardzei, glābšanas riņķim ar līni un avārijas plānam (penālis) ar atkoriģētu trauksmes sarakstu.

104. Tumšā diennakts laikā pie piestātnes stāvoša kuģa ārējam bortam jābūt labi apgaismotam.

105. Kuģis, stāvot pie piestātnes, drīkst pieslēgties krasta komunikācijām tikai ar komunikāciju īpašnieka atļauju.

106. Stāvot pie piestātnes vai uz enkura, aizliegts turēt aiz borta izvirzītas kustīgās konstrukcijas, ja tas nav saistīts ar kravas operācijām vai citu pamatotu darbību.

107. Kuģim, stāvot pie piestātnes, ir atļauts veikt gatavības pārbaudi, darbinot galveno dzinēju ar pieslēgtu dzenskrūvi tikai uz maziem apgriezieniem un ne ilgāk par 1 – 2 minūtēm. Šie ierobežojumi neattiecas uz dzenskrūvi ar grozāmām lāpstiņām “0” stāvoklī.

108. Kuģu kapteiņiem nekavējoties jāziņo OKD par visiem ar kuģošanu saistītajiem negadījumiem, ugunsgrēkiem, degvielas vai smērvielu noplūdēm no kuģa, kravas vai kuģa materiālu izkrišanu vai noplūdi aiz borta, bojājumiem, kas nodarīti citiem kuģiem, ostas būvēm vai navigācijas ierīcēm un nelaimes gadījumiem ar cilvēkiem uz kuģa.

109. Tauvot kuģus otrā korpusā pie kuģiem ar bīstamām kravām un kuģiem, uz kuriem notiek fumigācija, ir aizliegts.

110. Apkalpojošo kuģu tauvošana pie tankkuģiem, kas veic kravas operācijas, ir atļauta tikai ar KSD atļauju.

111. Kuģim, stāvot pie piestātnes vai uz enkura, aizliegts veikt korpusa tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot speciāli aprīkotas vietas kuģu remontu rūpnīcās un darbnīcās.

112. Nepieciešamības gadījumā (ugunsgrēks, plūdi un citi ārkārtēji apstākļi) Ostas kapteinis ir tiesīgs pieprasīt kuģa pārvietošanu uz kuģa īpašnieka rēķina.

113. Kuģim neveicot kravas operācijas, nepieciešamības gadījumā Ostas kapteinis ir tiesīgs pieprasīt kuģa pārvietošanu uz citu piestātni.

114. Nepieciešamības gadījumā Ostas kapteinis ir tiesīgs norādīt kuģa pietauvošanai jebkuru brīvu piestātni līdz jautājuma atrisināšanai par kuģa turpmāko stāvēšanas vietu, informējot par lēmumu nomnieku.

115. Kuģiem aizliegts lietot enkurus Karostas kanālā un Tosmares baseinā.

12. KUĢA IZIEŠANA NO OSTAS

116. Formalitātes kuģu iziešanai no ostas reglamentē spēkā esošie normatīvie akti par kuģu iziešanas formalitātēm no ostas. Izejot no ostas, kuģim jāiesniedz OKD Vispārējā deklarācija.

117. Kuģim aizliegts iziet no ostas, ja tas nav pieteicis iziešanu OKD. Ja pēc pieteikuma iesniegšanas ir mainījusies kuģa apkalpe, tā tehniskais stāvoklis vai krava, kuģa kapteinim par to jāziņo OKD.

118. Divas stundas pirms iziešanas no ostas, kuģim jāiesniedz KSD pieteikums ar šādu informāciju:

118.1. kuģa vārds, izsaukuma signāls, karogs, kuģa pieraksta osta, IMO identifikācijas numurs un MMSI numurs;

118.2. kuģa tips, BT un izmēri atbilstoši tilpības apliecībai;

118.3. maksimālā iegrime izejot;

118.4. plānotais iziešanas laiks;

118.5. nākamā apmeklējuma osta;

118.6. kravas daudzums un veids;

118.7. kuģa aģentējošā firma;

118.8. kopējais apkalpes locekļu un pasažieru skaits uz kuģa;

118.9. informācija par ostā nodotajiem atkritumiem – to veids un daudzums.

119. Izejot no ostas, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 3, iegrime nedrīkst pārsniegt pieļaujamo un galsvere (diferents) uz kuģa priekšgalu nedrīkst pārsniegt vairāk kā 0,3% no kuģa ūdenslīnijas garuma. Gadījumā, ja pārsniegtas šīs normas, kuģis tiek izlaists jūrā tikai pēc minēto trūkumu novēršanas.

120. Kuģiem, kurus pēc remonta izmēģina gaitā, OK jāiesniedz:

120.1. kapteiņa pieteikums;

120.2. cilvēku saraksts, kuri atradīsies uz kuģa;

120.3. Latvijas Republikā atzītas organizācijas (klasifikācijas sabiedrības) atļauja izmēģinājuma braucienam.

121. Uz kuģa, kas gatavojas iziet no ostas, esošo glābšanas līdzekļu daudzumam jāatbilst kuģa dokumentos norādītajam. Faktiskais cilvēku skaits uz kuģa nedrīkst pārsniegt atļauto.

122. Ja, izejot no ostas, uz kuģa atrodas bīstama vai piesārņojoša krava, kuģim pirms iziešanas no ostas par to ir jāiesniedz attiecīgs ziņojums atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

123. Iziešana jūrā OK nav jānoformē, ja kuģis iziet jūrā sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, cilvēkiem, kā arī pēc Ostas kapteiņa rīkojuma.

124. Pasažieru kuģiem pirms iziešanas no ostas jāiesniedz OK pilns pasažieru saraksts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību.

13. ŪDENSLĪDĒJU DARBI OSTĀ

125. Jebkādus ūdenslīdēju darbus ostas akvatorijā drīkst veikt ar OKD un ostas aizsardzības virsnieka atļauju. Uzsākot un pabeidzot ūdenslīdēju darbus, par to jāinformē KSD operators.

126. Ūdenslīdēju darbu veikšanas laikā uz kuģiem, kas veic šos darbus, ir jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm saskaņā ar COLREG 72 prasībām.

127. Kuģiem, braucot garām kuģošanas līdzekļiem, kas nodarbojas ar ūdenslīdēju darbiem, jāiet lēnā gaitā un jāturas pēc iespējas tālāk no tiem.

14. VELKOŅU DARBĪBA OSTAS AKVATORIJĀ

128. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu un jaudu nosaka kuģa kapteinis pēc loča ieteikuma. Strīdu gadījumus izšķir Ostas kapteinis. Kuģim, kuram ir nepieciešami velkoņa pakalpojumi, jāizmanto arī loča pakalpojumi.

129. Velkoņu darbu vada un par velkoņu drošību atbild tauvā velkamā kuģa kapteinis. Par negadījumu izraisītajām sekām atbild kuģa kapteinis, ja nav pierādīta velkoņa vaina.

130. Velkot tauvā kuģi bez apkalpes, darbus vada velkoņa kapteinis, kurš ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja vilkšanā piedalās vairāk nekā viens velkonis, darbus vada spēcīgākā velkoņa kapteinis.

131. Velkoņi uztur drošus sakarus ar velkamo kuģi.

132. Kuģa kapteinim ir tiesības atteikties no pasūtītā velkoņa pakalpojumiem vienu stundu pirms pieteiktā laika. Ja kuģis atsakās no velkoņa pakalpojumiem mazāk nekā vienu stundu pirms operācijas sākuma, kuģis šos pakalpojumus nomaksā par faktiski patērēto laiku, velkonim ejot pie kuģa un atgriežoties stāvvietā, atbilstoši stundas tarifa likmei.

133. Vismaz viena velkoņa izmantošana ir obligāta:

133.1. visiem tankkuģiem, izņemot, ja tie ir balastā un nav sprādzienbīstami, un kuģiem ar bīstamu vai piesārņojošu kravu;

133.2. visiem kuģiem, kuru maksimālais garums pārsniedz 120 m, Karostas kanālā.

134. Vismaz divu velkoņu izmantošana ir obligāta:

134.1. visiem 133.punktā minētajiem kuģiem, kuru garums ir 131 m līdz 165 m, Kar­ostas kanālā. Katrā šādā gadījumā Ostas kapteinis var noteikt papildu nosacījumus un prasības;

134.2. visiem kuģiem, kuriem nav vai arī nestrādā galvenie dzinēji, un to garums pārsniedz 60 m;

134.3. visiem kuģiem pēc galvenā dzinēja, sistēmu un mehānismu remonta, kas ietekmē kuģu vadāmību;

134.4. visiem kuģiem, kuru garums pārsniedz 60 m un kuriem nav sānskrūves, kuģojot atpakaļgaitā Tirdzniecības un Kar­ostas kanālā.

135. Velkoņu izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka Ostas kapteinis.

15. OSTAS PADZIĻINĀŠANAS DARBI

136. Padziļināšanas darbus ostas akvatorijā veic pēc saskaņošanas ar Ostas pārvaldi un ostas kapteini, kā arī tehnisko noteikumu saņemšanas Valsts vides dienestā.

137. Strādājot ostas akvatorijā, padziļināšanas kuģis operatīvi informē KSD par enkuru un trošu izvietojumu.

138. Uz ostā strādājošiem padziļināšanas kuģiem jāpaceļ zīmes vai jāieslēdz signālugunis atbilstoši COLREG 72 prasībām. Paceltās zīmes vai iedegtās signālugunis nedod atļauju iet garām padziļināšanas kuģim, bet norāda iespējamo pusi, gar kuru tiks atļauta kustība.

139. Kuģim, tuvojoties padziļināšanas kuģim, jādod COLREG 72 paredzētais skaņas signāls un jāsagaida atbildes signāls par turpmāk atļautajām darbībām. Garām ejošajam kuģim jāuztur pastāvīgi radiosakari ar padziļināšanas kuģi un jāseko tā norādījumiem.

140. Nestrādājošiem padziļināšanas kuģiem un gruntsvedējkuģiem ir aizliegts aizņemt kuģu ceļus.

141. Ja padziļināšanas kuģim vienlaicīgi tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem, priekšroka ir kuģiem, kas virzās uz ostas izeju.

142. Padziļināšanas un gruntsvedējkuģiem jebkuras satiksmes uzsākšanai jāpieprasa atļauju KSD.

16. MAZO KUĢU SATIKSME OSTĀ

143. Mazie kuģi Liepājas ostā ievēro Ostas noteikumu un citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

144. Personām, kuras vada mazos kuģus un jahtas, ir jābūt klāt šo kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību apliecībai un/ vai citiem dokumentiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

145. Mazie kuģi drīkst iziet jūrā tikai pie vēja ātruma un viļņu augstuma jūrā, kas nepārsniedz tos, kas uzrādīti kuģošanas līdzekļa dokumentos, pieprasot un saņemot KSD atļauju.

146. Mazie kuģi ostas akvatorijā un uz kuģu ceļiem nedrīkst traucēt citu kuģu satiksmi.

17. UGUNSDROŠĪBA OSTĀ

Par ugunsdrošību katrā ostas iecirknī ir jāatbild attiecīgās ostas teritorijas valdītājam, īpašniekam vai nomniekam, kuram savā darbībā jāievēro un jāpilda visas spēkā esošajos normatīvajos aktos ietvertās prasības. Šo prasību ievērošana ir obligāta visām juridiskajām un fiziskajām personām ostas teritorijā.

147. Par ugunsdrošību katrā ostas iecirknī ir jāatbild attiecīgās ostas teritorijas valdītājam, īpašniekam vai nomniekam, kuram savā darbībā jāievēro un jāpilda visas spēkā esošajos normatīvajos aktos ietvertās prasības. Šo prasību ievērošana ir obligāta visām juridiskajām un fiziskajām personām ostas teritorijā.

148. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kuri atrodas ostas akvatorijā, atbild un ugunsdrošības prasību izpildi nodrošina kuģa kapteinis.

149. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmām un aprīkojumam ir jābūt darba kārtībā un gatavībā tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības sistēmas nav darba kārtībā, tad kuģim ir jāizmanto piestātnes nomnieka iekārtas un/ vai VUGD palīdzība.

150. Atklājot ugunsgrēka izcelšanos uz kuģa, kuģa sardzei jāizsludina trauksme, jāorganizē ugunsgrēka likvidācija, jāziņo KSD.

151. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, personai, kas to atklājusi, nekavējoties jāinformē attiecīgais nomnieks un jāuzsāk ugunsgrēka likvidācija visiem pieejamiem līdzekļiem.

152. Nomniekam pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas jāizsludina trauksme, jāinformē KSD un VUGD, jāorganizē ugunsgrēka dzēšana.

153. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim ir jābūt gatavam atstāt bīstamo rajonu.

154. Īslaicīgu darbu ar uguni veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem nepieciešams saņemt rakstisku atļauju saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

155. Darbu ar uguni veikšanai ostas teritorijā jāsaņem rakstiska atļauja no attiecīgās teritorijas īpašnieka vai nomnieka apstiprinātās atbildīgās personas par šīs teritorijas ugunsdrošību.

156. Jebkādi ugunsbīstami darbi aizliegti:

156.1. uz kuģiem pie lejamkravu terminālu piestātnēm;

156.2. uz kuģiem ar bīstamām kravām;

156.3. uz piestātnes, ja pie tās atrodas kuģis.

157. Darbu ar uguni veikšanas atļauju kuģu remontu uzņēmumos izsniedz attiecīgā uzņēmuma ugunsdrošības speciālists. Atklātas uguns izmantošana un metināšanas darbi uz kuģiem, stāvot pie naftas un naftas produktu pārkraušanas termināļiem, ir aizliegta.

18. BUNKURĒŠANA

158. Kuģa uzpildīšanu ar degvielu vai citu ugunsbīstamu kravu drīkst veikt tikai tad, ja visas kuģa ugunsdzēsības iekārtas, sistēmas un inventārs ir darba kārtībā un ir saņemta OK atļauja. Šādu operāciju laikā uz kuģiem gaišā diennakts laikā jāpaceļ signālkarogs “B” (BRAVO), tumšā diennakts laikā – jāieslēdz visapkārt horizontam redzama sarkanas gaismas signāluguns.

159. Naftas produktu un gāzes tankkuģiem degvielas uzpildīšana jāveic pirms vai pēc kravas operācijām, bet ne to laikā.

160. Degvielas uzpildīšanu kuģi veic Ostas pārvaldes atļautās vietās no krasta stacionārām iekārtām, bunkurētājkuģiem un autocisternām.

161. Eļļas uzpildīšanu no autocisternām kuģi veic pie visām piestātnēm, saskaņojot to ar piestātnes valdītāju, īpašnieku vai nomnieku, ievērojot Ostas pārvaldes noteikto kārtību.

162. Degvielas uzpildīšanu no autocisternām mazie kuģi, ostas flotes un atpūtas kuģi veic pie Tirdzniecības kanāla piestātnēm Nr.80 – Nr.94, ievērojot Ostas pārvaldes noteikto kārtību.

163. Bunkurētājkuģiem, krasta stacionārajām bunkurēšanas iekārtām un autocisternām ir jābūt aprīkotām un to personālam apmācītam atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu vides piesāņošanas draudu novēršanu, ugunsdrošības normu ievērošanu un avārijas seku likvidāciju.

164. Bunkurēšanas operācijas tiek veiktas, ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to sais­tītajām aktivitātēm ostās.

19. VIDES AIZSARDZĪBA

165. Kuģiem un kuģošanas līdzekļiem, neatkarīgi no to piederības un karoga, kā arī juridiskām un fiziskām personām, kas darbojas vai atrodas ostas teritorijā, jārīkojas atbilstoši Ostas noteikumu, MARPOL 73/78 un Helsinku konvencijas prasībām, kā arī citu spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

166. Uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, jebkuri naftu, kaitīgas vielas saturošu ūdeņu, sateču ūdeņu, notekūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti ir aizvērti un aizzīmogoti. Šo ūdeņu atsūknēšana aiz borta ir aizliegta.

167. Uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atļauts lietot tikai tās tualetes, kurām ir ierīkota slēgtā vai bioloģiskās attīrīšanas sistēma. Pretējā gadījumā tualetes tiek slēgtas un aizzīmogotas.

168. Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana ostā un samaksa par šiem pakalpojumiem notiek atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

169. Pirms ostas atstāšanas kuģim jānodod stacionārajām vai pārvietojamajām kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas iekārtām:

169.1. visus kuģa radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus;

169.2. visus kravas pārpalikumus saskaņā ar MARPOL 73/78 prasībām.

170. Pirms ostas atstāšanas uz kuģa atstāto kuģa radīto atkritumu daudzums nedrīkst pārsniegt 25% no kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpības.

171. Kuģus, kuri ir iesaistīti regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, Ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu var atbrīvot no šo noteikumu 169.punktā minēto prasību izpildes, ja ir nodrošināta šo kuģu radīto atkritumu nodošana, kuras atrodas kuģa maršrutā.

172. Lai kuģi, kas iesaistīts regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, atbrīvotu no šo noteikumu 169.punktā minēto prasību izpildes, kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai kuģa operatoram ir jāiesniedz Ostas pārvaldē iesniegums, kurā norādīti šādi dati:

172.1. osta, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;

172.2. cik bieži kuģis ienāk ostā;

172.3. reisu ilgums;

172.4. atkritumu uzglabāšanas tilpņu vai konteineru ietilpība.

173. Kuģiem, kuri ienāk ostā, lai tiktu utilizēti, jādeklarē un jānodod visi uz kuģa esošie atkritumi un piesārņotie ūdeņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

174. Kuģa utilizāciju uzsāk tikai pēc 173.punkta nosacījumu izpildes. Kuģa utilizācija pirms atkritumu nodošanas var tikt uzsākta, saņemot OKD atļauju un norobežojot utilizējamo kuģi ar bonām.

175. Naftas un ķīmisko produktu piestātnēs, pirms kravas operāciju uzsākšanas, visi tankkuģi ir jāierobežo ar bonām. Naftas un ķīmisko produktu savākšanas ierīcēm ir jābūt gatavībā saskaņā ar piestātnes avāriju likvidācijas plānu.

176. Katrā naftas piestātnē ir jābūt naftas produktu absorbentiem, kas nodrošina vismaz 1 m3 naftas produktu absorbēšanu, un skimmerim ar jaudu ne mazāku kā 20 m3/ h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināla operators.

177. Līdz naftas produktu pārkraušanas sākumam kuģa kapteinim:

177.1. jānodrošina kuģa klāja noteku aizvēršana;

177.2. jāpārbauda sakaru drošība starp kuģi un kravas operatoru, kuģi un naftas savācējkuģi, kuģi un KSD;

177.3. jānodrošina kuģa apkalpes gatavība izpildīt visas vides aizsardzības prasības atbilstoši piestātnes kontrolkartei.

178. Paziņojumā par kuģa gatavību pieņemt naftas produktus jāuzrāda pieļaujamais iekraušanas ātrums (m3/ h) un spiediens (bar).

179. Ja naftas produktu pārkraušanas laikā rodas šo produktu izlējums vai noplūde uz klāja vai aiz borta, kravas operācijas nekavējoties jāpārtrauc. Kuģa kapteinim par to nekavējoties jāziņo kravas operatoram, KSD un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas Jūras kontroles sektoram.

180. Ostas akvatorijā aizliegts izmantot preparātus (dispergentus), kuri izšķīdina vai nogremdē peldošus naftas produktus.

181. Ostas akvatorijā aizliegts:

181.1. mazgāt klāju un korpusu, novadīt aiz borta jebkādus naftu saturošus ūdeņus, tai skaitā naftu saturošus balasta ūdeņus, kaitīgas un bīstamas vielas saturošus ūdeņus, notekūdeņus, jebkādas kravas atliekas;

181.2. mest aiz borta jebkādus atkritumus, tai skaitā plastmasas, separācijas un pārtikas atliekas;

181.3. lietot kuģu inseneratorus;

181.4. peldēties;

181.5. nodarboties ar rūpniecisko zveju;

181.6. nodarboties ar ūdenssportu bez Ostas kapteiņa atļaujas.

182. Pārkraušanas atkritumus vai lūžņus, kuri rodas kuģu pārkraušanas vai remonta laikā, no piestātnes jānovāc attiecīgā kuģa apkalpei vai kuģa īpašnieka pilnvarotai personai.

183. Naftas un ķīmisko produktu piestātnēs, terminālos vai citos paaugstinātas bīstamības kravu apstrādes rajonos nedrīkst uzsākt saimniecisko darbību, pirms Valsts vides dienests un Ostas pārvalde nav apstiprinājusi naftas un ķīmisko produktu avārijas noplūdes likvidācijas plānu.

184. Ostā aizliegts iekraut un izkraut beramās kravas pie nelabvēlīgiem laika apstākļiem – vēja ātruma virs 10 m/sek., ja piestātne nav aprīkota ar slēgto iekraušanas sistēmu.

185. Visus zaudējumus, kuri apkārtējai videi radušies kuģa apkalpes nepareizu darbību rezultātā – naftas noplūde, atkritumu izmešana, kravas noplūde vai izmešana – sedz vainīgā kuģa īpašnieks vai fraktētājs. Piestātnes operatora radītos zaudējumus sedz operators.

20. MUITAS, ROBEŽSARDZES UN SANITĀRAIS REŽĪMS

186. Liepājas ostas muitas, robežsardzes un sanitāro režīmu nosaka spēkā esošie ārējie normatīvie akti.

187. Liepājas ostas režīmu personu un preču kustībai nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie ārējie normatīvie akti un spēkā esošie LIEPĀJAS OSTAS REŽĪMA NOTEIKUMI, kurus apstiprina Ostas pārvalde.

21. KUĢU, OSTAS UN OSTAS IEKĀRTU AIZSARDZĪBA

188. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzību ostā nodrošina katras atsevišķas teritorijas valdītājs, īpašnieks vai nomnieks, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Liepājas ostas režīma noteikumiem un Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa prasībām.

189. Caurlaižu režīma vispārējo kārtību ostas teritorijā, autotransporta un gājēju satiksmes kārtību nosaka spēkā esošie LIEPĀJAS OSTAS REŽĪMA NOTEIKUMI.

190. Ostas teritorijā jebkurai personai jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam. Personas dokuments jāuzrāda pēc ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes, muitas vai OK darbinieku pieprasījuma.

191. Cilvēki un sauszemes transporta līdzekļi ostas teritorijā var ieiet vai iebraukt tikai caur caurlaižu punktiem.

192. Kuģu apkalpes locekļus, to piederīgos, kuģa īpašniekus un to pilnvarotās personas, kuras ierodas uz kuģa pēc kuģa īpašnieka vai kuģa kapteiņa pieprasījuma, ielaiž ostas teritorijā atbilstoši caurlaidēs iesniegtajiem apkalpju un pasažieru sarakstiem, kas ir saskaņoti ar Robežsardzi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

193. Ostas aizsardzības virsnieks, ņemot vērā iespējamos draudus vai apdraudējumus ostai kopumā vai atsevišķai tās daļai, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ostas aizsardzību, ir tiesīgs veikt ārkārtas izmaiņas LIEPĀJAS OSTAS REŽĪMA NOTEIKUMOS.

194. Personas, kuras nepakļaujas ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes vai muitas prasībām, tiek aizturētas un/ vai izraidītas no ostas teritorijas.

195. Ostas nomniekam ir jāsaskaņo tehnisko apsardzes līdzekļu izvietošana ostas teritorijā ar ostas aizsardzības virsnieku.

22. OSTAS MAKSAS

196. Ostas maksu tarifus nosaka Liepājas SEZ valde. Maksas par navigācijas pakalpojumiem tarifs tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Maksimālos tarifus maksām par pakalpojumiem nosaka konkrētais saimnieciskās darbības veicējs. Šos robežlīmeņus apstiprina Liepājas SEZ valde.

197. Liepājas ostā ir noteiktas šādas maksas:

197.1. ostas maksas:

197.1.1. kravas maksa;

197.1.2. kanāla maksa;

197.1.3. loču maksa;

197.1.4. mazo kuģu maksa;

197.1.5. pasažieru maksa;

197.1.6. piestātnes maksa;

197.1.7. sanitārā maksa;

197.1.8. tonnāžas maksa;

197.2. maksa par jūras navigācijas pakalpojumiem.

198. Liepājas ostā ir noteikti maksimālie maksu robežlīmeņi šādiem maksas pakalpojumiem:

198.1. cieto un naftas atkritumu savākšanas pakalpojumi;

198.2. tauvošana;

198.3. ugunsdzēsēju pakalpojumi;

198.4. velkoņu pakalpojumi un citu peldošu līdzekļu izmantošana;

198.5. dzeramā ūdens piegāde.

199. Kuģim pirms iziešanas no Liepājas ostas jāsamaksā visas ostas maksas, maksas par jūras navigācijas pakalpojumiem un maksas par tam sniegtajiem pakalpojumiem.

200. Kuģa aģentējošā firma pilnībā atbild par Liepājas ostas maksu iekasēšanu no kuģa īpašnieka vai fraktētāja un veic to samaksu Ostas pārvaldei saskaņā ar spēkā esošajiem ostas maksu tarifiem, nomaksas kārtību un līgumu par Kuģu aģentēšanas pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā.

23. ATBILDĪBA PAR OSTAS NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

201. Par Ostas noteikumu pārkāpšanu ir atbildīga jebkura juridiskā vai fiziskā persona saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem.

202. Ostas pārvalde neatbild par trešās personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītiem zaudējumiem.

203. Visus Ostas noteikumu pārkāpumus savas kompetences robežās izskata:

203.1. ostas pārvaldnieks;

203.2. ostas kapteinis – par kuģošanas drošības jautājumiem;

203.3. ostas aizsardzības virsnieks – par ostas, kuģu un ostas iekārtu aizsardzības jautājumiem.

204. Ja kuģis, atrodoties ostā, var radīt apdraudējumu cilvēkiem, citiem kuģiem, ostas iekārtām vai ostas aizsardzības sistēmai kopumā, tad ostas aizsardzības virsnieks pieaicina Latvijas Jūras administrācijas pārstāvjus, kas konstatē faktu, bet, ja apdraudējums ir nenovēršams un nav iespējams nodrošināt minimālās aizsardzības prasības, Ostas kapteinis ir tiesīgs izraidīt kuģi no ostas par kuģa īpašnieka līdzekļiem.

205. Ja transporta līdzeklis, atrodoties ostas teritorijā, var radīt apdraudējumu cilvēkiem, kuģiem, ostas iekārtām vai ostas aizsardzības sistēmai kopumā, ostas aizsardzības virsnieks ir tiesīgs veikt transporta līdzekļa piespiedu evakuāciju no ostas par transporta līdzekļa īpašnieka līdzekļiem.

206. Kuģa pietauvošana vai pārtauvošana no/ uz ostas iekārtu, kurai nav izdots vai ir uz laiku anulēts ostas iekārtas aizsardzības apstiprinājums, var tikt veikta tikai ar ostas aizsardzības virsnieka apstiprinājumu.

207. Kuģi var aizturēt vai arestēt Liepājas ostā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

208. Ostas noteikumu nezināšana neatbrīvo to pārkāpēju no likumā paredzētās atbildības.

209. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kura normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nav saņēmusi attiecīgu Ostas pārvaldes atļauju, aizliegts veikt jebkura veida darbību, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus ostā.

210. Ostas noteikumu nodaļās “Vides aizsardzība”, “Padziļināšanas darbi” paredzētos pārkāpumus un visus ar zvejniecību saistītos pārkāpumus izskata un lēmumus atbilstoši savai kompetencei pieņem Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde vai Ostas pārvalde.

211. Lai nodrošinātu ostas darbību pēc izmaiņām ārējos normatīvajos aktos, Ostas noteikumos var izdarīt grozījumus. Ja grozījumi netiek veikti, vadās pēc normatīvajiem aktiem.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks


 

Pielikums

Liepājas pilsētas domes 2007.gada 20.decembra

saistošajiem noteikumiem Nr.23

LIEPĀJAS OSTAS TEHNISKIE PARAMETRI

Piestātnes Nr.

Piestātnes garums
(m)

Piestātnes dziļums
(m)

Piestātnes Nr.

Piestātnes garums
(m)

Piestātnes dziļums
(m)

5.

127,6

7,8

61.

214,0

6,6

12.

98,5/ 83,8

4,0/ 5,0

62.

145,0

6,3

14.

89/ 62,5

4,0/ 5,0

63.

145,0

6,0

17.

183,5

6,5

64.

176,9

5,9

18.

213,4

6,5

65.

12,7

5,5

19.

381,7

7,0

66.

120,0

6,0

20.

83,8

4,0

67.

120,0

6,0

21.

103,5

4,0

68.

120,0

6,4

22.

180,3

8,0

69.

120,0

5,5

25.

89,5

8,0

70.

120,0

4,4

26.

45,7

8,5

71.

120,0

4,3

27.

35,2

6,5

72.

120,0

4,5

28.

32,5

7,4

73.

101,0

5,8

30.

89,6

6,4

74.

134,0

6,0

30 A

80,0

5,3

75.

134,0

6,2

40.

171,0

6,4

76.

134,0

6,0

41.

171,0

7,0

80.

137,0

4,8

42.

172,4

5,4/ 7,4

81.

94,0

6,0

43.

412,0

10,5

82.

118,0

6,0

44.

180,0

10,5

83.

144,0

5,0

45.

189,7

10,5

84.

150,0

5,5

46 Z

204,5

8,4

85.

52,0

5,5

46 D

181,0

8,0

86.

26,0

5,8

46 W

51,5

7,5

87.

144,0

5,4

49 Z

129,0

9,0

88.

140,0

5,8

49 D

129,0

8,9

89.

132,0

4,2

50.

180,0

8,8

90.

100,0

4,3

51.

322,0

9,5

91.

100,0

4,5

56.

105,0

3,6

92.

103,0

5,0

57.

151,0

6,0

93.

179,0

3,8

58.

153,0

6,5

93 A

45,0

4,3

59.

153,0

6,4

94.

104,0

6,2

60.

198,0

6,3

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!