Daidžests.Citu rakstītais

"Brisele piedāvā sarunas ar visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm"

"Le Monde"

— 99.10.15.

Savā ziņojumā par ES paplašināšanos, Briseles Komisija piedāvā atteikties no "grupu" metodes un vest sarunas ar visām kandidātvalstīm, tas ir, arī ar Bulgāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Maltu. Vēl viens būtisks jaunums: Turcija ir atzīta par pilntiesīgu kandidātvalsti.

ES būtu jābūt gatavai uzņemt Centrāleiropas valstis, kā arī Kipru un Maltu, kas, citiem vārdiem sakot, nozīmē, jābūt pabeigušai savu institūciju reformas 2002.gada laikā. Tieši tajā pat laikā vajadzētu būt pabeigtām arī iestāšanās sarunām ar visvairāk progresējušām valstīm.

Neapšaubāmi tieši šie datumi piesaistīs kandidātvalstu uzmanību Komisijas ziņojumā par paplašināšanos, kas ietver katras no 13 kandidātvalstīm vērtējumu, ko papildina "kopīgais dokuments", kas apraksta jauno piedāvāto stratēģiju. Loģiski, ka tā tiks interpretēta kā zīme, ka Komisija uzskata, ka visvairāk progresējušās valstis - pagaidām vēl neviens tās nenosauc - varēs būt uzņemtas līdz ar 2004.gada 1.janvāri. ES valstu vadītāji un valdības, kas piektdien un sestdien tiksies Tamperē, savu piektdienas vakaru veltīs paplašināšanas jautājuma apspriešanai.

1997.gada decembrī Luksemburgā ES uzsāka paplašināšanās procesu ar 10 Centrāleiropas valstīm un Kipru, taču iestāšanas sarunas sāka tikai ar sešām no tām, kuras uzskatīja par visvairāk gatavām sarunām, proti, Čehijas Republiku, Igauniju, Poliju, Ungāriju, Slovēniju un Kipru. Lai "paplašināšanās procesam dotu jaunu dinamiku, kā arī lai dotu skaidru savas apņēmības paātrināt šo procesu signālu, kas palielinās kandidātvalstīs ticamību savām iestāšanās perspektīvām", Komisija piedāvā atteikties no "grupu" metodes un kopš šī brīža vest sarunas ar visām kandidātvalstīm, "kas atbildīs Kopenhāgenas kritērijiem", vienlaikus.

Tātad sarunas tiks paplašinātas, iekļaujot arī nākošās piecas valstis, kas Luksemburgā tika atstātas aiz borta, proti, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Maltu. Taču tās notiks atšķirīgos tempos: "Katra no šīm valstīm varēs progresēt sarunās atbilstoši saviem nopelniem, un tādējādi tiks radīta iespēja tiem, kas sarunas būs sākuši no 2000.gada, panākt pārējos". Verhhoigena kungs apstiprināja, ka līdz ar jauno formulu, "visiem būs vienādas iespējas, taču nevienai valstij nevajadzēs gaidīt tādēļ, ka citas atpaliek".

Bulgārijai sarunu sākšana ar 2000.gadu būs nosacīta: Komisija pieprasa, lai tā līdz ar gada beigām stingri nosolās slēgt savu Kozlodujas AES, kas atrodas bīstamā stāvoklī. Attiecībā uz Rumāniju sarunu sākšana ar 2000.gadu būs formāla, tikai tādēļ, lai parādītu, ka tā nav pieskaitīta bijušās Dienvidslāvijas republiku līmenim, kuru cerības uz iestāšanos var būt īstenojamas tikai tālā nākotnē.

Vēl kāds jaunums, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, ir tas, ka Komisija piedāvā noteikt kopējā tirgus, kas veido Savienības pamatu, jomas, kurās pārejas posms būtu pēc iespējas īss, un tās, kur piemērošanās kopīgajiem kritērijiem prasīs būtiskas pūles, īpaši finansu ziņā, paredzot, ka šis pārejas posms drīkstēs būt ilgāks.

Pēdējais nozīmīgais lēmums skar Turciju, ar kuru ES vēlās normalizēt attiecības. Komisija piedāvā, lai tiktu atzīts tās pilnvērtīgas kandidatūras statuss - ko pieprasa Ankara - uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējām desmit Centrāleiropas valstīm. Taču, tā piebilst, ka sarunas ar Turciju varēs sākties tikai tad, kad tiks izpildīti ES visām kandidātvalstīm pieprasītie politiskie kritēriji. Un to vēl ir ļoti daudz!

"Prodi plāno Eiropas Savienību ar 500 miljoniem iedzīvotāju"

"The Guardian"

— 99.10.14.

Eiropas Komisijas prezidents paziņoja par plāniem uzsākt sarunas vēl ar sešām valstīm.

Šāds solis pašreizējo 15 dalībvalstu ES nākamos desmit gados palielinātu uz 27 valstu ES, un savienība stieptos no Atlantijas piekrastes Īrijā līdz pat Melnajai jūrai, aptverot 500 miljonus iedzīvotāju.

Prodi pat ieskicēja plānus iespējamiem līgumiem līdz pat Kaukāzam, ietverot Krieviju un Ukrainu, kā arī uzņemot Ziemeļāfrikas Magrebas valstis, ko Prodi izklāstīja savā uzrunā Eiropas parlamentam.

Papildus pašreizējām kandidātvalstīm - Kiprai, Čehijas Republikai, Igaunijai, Ungārijai, Polijai un Slovēnijai, ar kurām ES pagājušajā gadā uzsāka iestāšanās sarunas, komisija iesaka uzsākt iestāšanās sarunas ar Bulgāriju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Rumāniju un Slovākiju. Arī Turcijai vajadzētu solīt, ka tā kļūs par kandidāti, tikko uzlabosies cilvēktiesību situācija šajā valstī.

Priekšlikumi, kas tiks izteikti ES valdību vadītāju sanāksmē Helsinkos, kas notiks decembrī, ir tieši saistīti ar palīdzību, kuru tādas valstis kā Rumānija un Bulgārija, sniedza NATO Kosovas krīzes laikā.

Prodi paziņoja: "Reti vēstures gaitā rodas tāda izdevība kā pašlaik. Pirmo reizi kopš Romas impērijas laikiem mums ir iespēja apvienot Eiropu - un šoreiz tas nenotiks ar ieroču spēka palīdzību, bet gan, balstoties uz kopīgiem ideāliem un likumiem. Pašlaik kā nekad agrāk un, iespējams, arī nekad nākotnē, mums ir izdevība radīt tādu Eiropu, kurā visas tautas spēj dzīvot kopā mierā, drošībā, brīvībā, taisnīgumā un vienlīdzībā. Gūst virsroku demokrātiska Eiropa, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un likuma vara. Ekonomiski integrēta Eiropa, kas nodrošina pieaugumu un pārticību ar kopējā tirgus un kopējās valūtas palīdzību...Tas ir uzvaras vērts."

Komisijas rekomendācijas, kas tika balstītas uz amatpersonu ziņojumu par Austrumeiropas panākto ekonomisko un politisko progresu kopš komunisma sabrukuma pirms 10 gadiem, varētu paredzēt ES iestāšanās nosacījumu atvieglošanu un straujas Eiropas institūciju reformas, lai piemērotos paātrinātai paplašināšanai.

Prodi parlamentam sacīja, ka institucionālās reformas, kas izraisīs smagas diskusijas esošo dalībvalstu starpā tādos jautājumos kā lielākas lēmumu daļas pieņemšana ar vairākuma balsojumu, būtu jāīsteno līdz 2002.gadam, lai pirmo valstu uzņemšana varētu sākties 2003.gadā.

Prodi sacīja: "Es patiesi ceru, ka...pirmo valstu uzņemšana varētu notikt pašreizējās komisijas laikā."

Lielbritānijas vēstnieks ES Stīvens Vols sacīja, ka viņa valdība atzinīgi vērtējot šos priekšlikumus.

Pagarās sarunas par uzņemšanu jaunradītajām Austrumeiropas valstīm ir nogurdinošas.

Paziņojums tika izteikts, neraugoties uz brīdinājumiem, ka dažām no jaunajām kandidātēm ir jāveic īpaši pasākumi, lai uzlabotu savu situāciju, un ka citas valstis savukārt pēdējos gados ir atpalikušas modernizācijas procesā.

Bulgārijai tiks ieteikts paātrināt savas nedrošās atomelektrostacijas slēgšanu Kozlodujā, kā arī padarīt straujākas ekonomiskās reformas.

Rumānijai netiks atļauts uzsākt sarunas līdz brīdim, kad tā nebūs reformējusi un nodrošinājusi pietiekamu finansējumu bērnu aprūpes institūcijām un bāreņu namiem.

Dokumentā, kas tika publicēts līdztekus ziņojumam, komisija noteica: " ES paplašināšanās ideja pēdējā gada laikā ir guvusi jaunu pamudinājumu. Viena no galvenajām Kosovas krīzes mācībām ir nepieciešamība panākt mieru, drošību, demokrātiju un likuma varu, pieaugumu, kā arī radīt pamatus uzplaukumam visā Eiropā. Paplašināšanās ir vislabākais veids, kā to panākt."

Ziņojums liek skaidri saprast, ka maz no kandidātēm pašreizējos apstākļos varētu cerēt uz uzņemšanu.

Prodi sacīja: "Šādas bargas nostājas risks slēpjas apstāklī, ka tās valstis, kas jau ir pielikušas milzīgas pūles un nesušas upurus, varētu zaudēt cerību un pagriezt mums muguru...ES būtu šīs valstis pievīlusi."

Viņš tomēr atklāti nepiedāvāja Krievijas uzņemšanu, tā vietā runājot par "īpašu attieksmi" un aktīvāku sadarbību. Tomēr amatpersonas lika skaidri saprast, ka priekšlikumi paver iespēju, ka Balkānu valstīm varētu tikt piedāvātas uzņemšanas izredzes ES, kad būs nokārtotas to pretrunas.

Stīvens Beitss

"Prodi sapņo par Romas impēriju"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 99.10.14.

Eiropas Savienība tiecas īstenot lielāko paplašināšanos tās vēsturē.

ES Komisija ir izteikusies par sarunu sākšanu ar vēl sešām kandidātvalstīm: Bulgāriju, Rumāniju, Lietuvu, Latviju, Slovākiju un Maltu. Arī Turcija iegūs tik kāroto kandidātvalsts statusu. Tomēr Brisele jaunajā progresa ziņojumā par ES kandidātvalstīm skaidri pasaka, ka ar Ankaru patreiz netiks sāktas konkrētas sarunas par iestāšanos. ES galvenokārt kritizē nepietiekamo cilvēktiesību aizsardzību Turcijā.

Komisija kopš 1998. gada gatavo lielāko paplašināšanās raundu tās vēsturē. Toreiz sarunas par iestāšanos tika sāktas ar Poliju, Ungāriju, Čehiju, Igauniju un Kipru, kas, pēc Komisijas prezidenta Romano Prodi domām, ir jāpabeidz līdz 2002. gadam. Prodi trešdien Eiropas Parlamentā uzdrošinājās izteikt vēsturisku salīdzinājumu. "Pirmo reizi kopš Romas impērijas norieta mums ir izredzes apvienot Eiropu – šoreiz ne ar ieroču spēku, bet uz kopēju ideālu un vienotu noteikumu pamata," teica Prodi.

Cik labprāt Komisija ir gatava pieņemt vēsturiskus lēmumus, tikpat grūts šķiet gaidāmais sarunu process ar divpadsmit kandidātvalstīm.

Arī daudzās Austrumeiropas valstīs ir izgaisusi ES eiforija. Polijā, tāpat kā Čehijā un Ungārijā, ir norūpējušies par to, ka vājā rūpniecība, kā arī mazie zemnieku ģimenes uzņēmumi, varētu tikt atspiesti malā spēcīgās konkurences Savienībā dēļ. Tāpat sarežģīta problēma ir arī zemes īpašumu pārdošana ārzemniekiem. Prāgā un Varšavā politiķi uzkurina bailes, ka zemi lielā apjomā varētu iepirkt galvenokārt vācieši. ES no savas puses ziņojumā norāda uz to, ka Polijai un Čehijas Republikai vēl ir jāpacenšas, lai tiktu garantēti brīvā iekšējā tirgus noteikumi.

Patiesais iemesls Komisijai runāt arī ar otrās grupas kandidātvalstīm, protams, ir nestabilais stāvoklis Balkānos. Pēc Kosovas kara beigām Brisele reģionā grib panākt ilgtermiņa stabilitāti. Tāpēc atlaides saņēma Rumānija un Bulgārija, kuras ekonomiski tālu atpaliek no pārējām kandidātvalstīm. Tomēr Komisija atstāja atvērtas sānu durtiņas: sarunas ar abām atpalicējām sāksies tikai tad, ja tās turpinās reformas. Tomēr galīgais lēmums par sarunu sākšanu ir jāpieņem ES dalībvalstu valstu un valdību vadītājiem galotņu sanāksmē Helsinkos.

Andreass Oldags

"Vairāk vietu viesnīcā"

"Financial Times"

— 99.10.13.

Eiropas Savienības vēlme virzīt uz priekšu paplašināšanu var izraisīt pretreakciju, ja tā nespēs gūt sabiedriskās domas atbalstu.

Noraidot pēdējā brīža pārsteigumus, Eiropas Komisija šodien ieteiks veikt dramatiskas pārmaiņas Eiropas paplašināšanās procesa apmēros un ambīcijās.

Komisija vēlas dubultoto valstu skaitu, kuras ved pārrunas par pievienošanos Savienībai, kā arī atzīt Turciju par kandidātu. Kad ES līderi savā decembra galotņu apspriedē Helsinkos apstiprinās šo lēmumu, sāks veidoties 21. gadsimta Eiropa.

Sekojot līdzi laika garam, jaunais Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi runā par "jauno Eiropas kārtību", kura iekļautu "mūs visus: ES, kandidātvalstis un mūsu kaimiņus plašākā Eiropā." Prodi vēlas "plašāku Eiropas zonu, kas piedāvātu mieru, stabilitāti un labklājību", kā arī 25 gadu stratēģiju, kura ļautu ES paplašināties no 15 līdz 30 dalībvalstīm.

Prodi mērķi ir slavējami. Tie ir nešaubīgi ambiciozi. Taču vai viņš nepieļauj kļūdu savā Eiropas sabiedriskā noskaņojuma vērtējumā? Spēcīgais atbalsts Jorga Haidera galēji labējai Brīvības partijai Austrijas vispārējās vēlēšanās norāda, ka dažviet paplašināšanās ir ārkārtīgi nepopulāra. ES līderi rīkotos gudri, ja tie apzinātos, ka paplašināšanās uz dienvidiem un austrumiem dažās valstīs būs visai riskants politisks pasākums, nodalot elites no vēlētājiem.

Pēdējais Eurobarometer pētījums, kurš tika publicēts jūlijā, atklāja tikai visai remdenu atbalstu ES paplašināšanai. Vairākums franču respondentu iestājās pret visu 13 kandidātvalstu uzņemšanu. Beļģijā atbalstu guva tikai Maltas kandidatūra. Vācijā un Austrijā aptauja rādīja, ka respondenti piekrīt tikai Ungārijas un Maltas uzņemšanai.

Politiskajiem līderiem Austrumeiropā arī ir grūti saglabāt entuziasmu savos vēlētājos, it īpaši apstākļos, ja sarunas vilksies gadiem ilgi. 90. gadu laikā atbalsts līdzdalībai ES dažās valstīs ir krities - tajā skaitā arī proeiropeiski noskaņotajā Polijā, kur tas ir krities no sākotnējiem 80% līdz 55%. Eiroskeptiskajā Čehijā atbalsts jau sen atrodas zem 50% atzīmes.

Vēl tikai pirms gada tikai nedaudzi būtu paredzējuši, ka ES valdībās pēkšņi palielināsies paplašināšanās entuziasms. ES tikko bija uzsākusi sarunas ar Kipru, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Poliju un Slovēniju par to likumdošanas saskaņošanu ar acquis communautaire - ES dalībvalstu 42 gadu laikā izstrādāto likumdošanas kopumu. Otrajai kandidātu kārtai - Bulgārijai, Latvijai, Lietuvai, Rumānijai un Slovākijai, kurām vēlāk pievienojās arī Malta - tika teikts gaidīt.

Karš Kosovā visu mainīja. Vienīgā cerība uz mieru, uzstāja politiķi, ir iekļaujoša nostāja. Rumānijas un Bulgārijas atbalsts NATO tiks atlīdzināts ar iekļaušanu sarunās. Tiks apskatīts jautājums pat par formālas kandidatūras piešķiršanu Turcijai, neskatoties uz nopietnām iebildēm par tās demokrātijas un cilvēktiesību rādītājiem.

Dabiski, ka Austrumeiropas līderi ir apmierināti. Ungārijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Peters Gotfrīds sacīja: "Kosovas krīze ir palielinājusi visa paplašināšanās procesa nozīmību kā veidu Eiropas savstarpējai tuvināšanai, iekļaujot arī Dienvidaustrumeiropu."

Savukārt Polijas ārlietu ministrs Broņislavs Geremeks teica: "Mūsu lielākie šķēršļi ir pārvarēti. Mēs esam uzvarējuši komunismu un ieviesuši darbojošos tirgus ekonomiku. Tagad, pēc desmit gadiem, mums vajadzētu realizēt savu sapni par atgriešanos Eiropā."

Tomēr, pieņemot paplašināšanās lēmumus, pastāv drīzāk politiska, nevis ekonomiska rakstura risks. ES paplašināšanās jautājumu komisārs Ginters Ferhoigens uzskata, ka viņa uzdevums ir nodrošināt, lai "ES neaizrītos" ar pārāk daudziem jauniem dalībniekiem.

No otras puses, Komisija nevar neņemt vērā psiholoģisko un politisko spiedienu no abām bijušā Dzelzs priekškara pusēm. "Pārāk ātra paplašināšanās apdraudētu Eiropas ideju dalībvalstīs. Pārāk lēns paplašināšanās process novestu pie tā, ka kandidātvalstis "zaudētu tvaiku"," sacīja Ferhoigens.

Komisija ir brīdinājusi uz sarunu uzsākšanu decembrī gaidošās kandidātvalstis tomēr nelolot pārāk lielas cerības. Ekonomiskā un likumdošanas plaisa, kas nošķir jaunpienācējus no sarunas jau uzsākušajiem kandidātiem, nozīmē to, ka gatavošanās ES līdzdalībai var aizņemt daudzus gadus.

Šis vēstījums ir izprasts. "Mēs apzināmies, ka mēs nevaram pievienoties ES nesagatavoti," teica Rumānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Jons Pasku. Taču viņš arī piebilda, ka sarunu uzsākšana būs "īpaši nozīmīga sabiedrības atbalsta saglabāšanai paplašināšanās procesam".

Domājams, ka visvairāk iespējamajiem ES dalībniekiem varēs palīdzēt ilgstošs ekonomiskā pieauguma periods. Ja tiks uzskatīts, ka tādi kandidāti kā Ungārija vai Polija sāk noķert ES, tad paplašināšanās jautājumā būs mazāk sociālās un politiskās spriedzes.

Vēl viens izaicinājums būs politiskā impulsa saglabāšana, kad atmiņas par Kosovu sāks izgaist, un uzmanība pievērsīsies uzņemšanas sarunu ikdienai.

"Sarunu process kļūst arvien sarežģītāks un sarežģītāks, un es varu paredzēt, ka tas kļūs arvien diferencētāks," sacīja Ferhoigens. ES un seši pašreizējie kandidāti sarežģītākās sarunu iedaļas ir atstājuši kā pēdējās, taču pie tām būs jāķeras jau visai drīz.

Grūtākie punkti ir darbaspēka mobilitāte, tiesības iegādāties zemi, vides aizsardzība un lauksaimniecība. Darbaspēka mobilitātes jautājumā kandidāti vēlas tūlītēju pieeju Rietumeiropas tirgum. Taču tādas dalībvalstis kā Austrija un Vācija baidās no pārmērīga imigrantu strādnieku pieplūduma.

Zemes tirdzniecības jautājumā satraukumu savukārt izjūt kandidāti - tie ir nobažījušies, ka pircēji no Rietumiem uzpirks zemi par lētām cenām.

Vides aizsardzība vairāk ir izmaksu, nevis principa jautājums. Kandidāti atzīst, ka tiem ir jāmodernizē līdz ES standartiem it viss - sākot no rūpniecisko atkritumu likvidēšanas un beidzot ar dzeramā ūdens apgādi. Strīdi risināsies par laika termiņiem un par to, cik daudz palīdzības ES varētu sniegt.

Vissarežģītākais jautājums ir lauksaimniecība. Austrumeiropas lauksaimnieki vēlas saņemt brīvu pieeju Kopīgās lauksaimniecības politikas priekšrocībām, tajā skaitā arī netiešajai palīdzībai caur intervences iepirkumiem un tiešajām subsīdijām. Brisele uzstāj, ka kandidātvalstis varēs saņemt tikai netiešo palīdzību.

Nākamie mēneši nesīs smagas sarunas un pretrunīgus virsrakstus. Pastāvot šādam fonam, ES Komisija un Austrumeiropas valdības atzīst, ka tām ir nepieciešams vairāk strādāt, lai pārliecinātu vēlētājus par visām līdzdalības priekšrocībām. ES valdībām ir jānodrošina, ka tās vairs neatkārtos kļūdu, kas notika ar vienotās valūtas izveidi, kad eiro kļuva par vienīgi eliti interesējošu projektu.

Polijas populārākās dienas avīzes Gazeta redaktors Ādams Mihniks izteicās: "Mums ir jāatkārto, ka līdzdalībai nav citas alternatīvas. Mēs nevaram pievienoties Krievijas un Baltkrievijas savienībai."

Par nožēlu Mihnikam un citiem eiroentuziastiem, jāsaka, ka alternatīva ir - uz iekšu vērsts nacionālisms, kas līdzinātos Haidera nostājai Austrijā. Polijā plašu atbalstu ir guvis lauksaimnieku arodbiedrības Pašaizsardzība līderis Andžejs Lepers, savās pret valdību vērstajās demonstrācijās spēlējot uz bailēm, ko Polijas lauksaimniecībai varētu nodarīt līdzdalība ES.

Apzinoties, ka kandidātvalstīs ļoti viegli var nostiprināties vilšanās vai vēl kas sliktāks, Prodi pagājušajā mēnesī aicināja ES līderus Helsinkos noteikt stingrus uzņemšanas termiņus valstīm, kuras ir vislabāk sagatavojušās līdzdalībai. Pēc tam gan Prodi šajā datumu noteikšanas jautājumā ir zināmā mērā atkāpies. Taču Komisija zina, ka sarunu impulsa zaudēšanas cena būs pamatīga un ka Eiropa var zaudēt iespēju vērst par labu šī smagā gadsimta sadalījumus.

"Eiropas Savienības dalībvalstis

konstatē atšķirīgu progresu"

"Die Welt"

— 99.10.14.

Kopumā bilance ir atskurbinoša.

Brisele

. Pēc Eiropas Savienības Komisijas gribas divpadsmit Centrālās un Austrumeiropas kandidātvalstīm, ieskaitot Kipru un Maltu, tiks dots starta signāls sacensībai pirmajām iestāties ES. Taču vakar atklātībā nodotā starpbilance drīzāk ir atskurbinoša.

Polija:

Nekāda vērā ņemama progresa likumdošanas saskaņošanā ar ES standartiem. Jāpaaugstina arī tieslietu sistēmas efektivitāte. Īpašu uzmanību pelna cīņa ar korupciju. Ļoti nepieciešams ir progress informācijas, firmu zīmju, garīgā īpašuma un valsts subsīdiju aizsardzības jomās. Šīm jomām ir liela nozīme iekšējā tirgū. Taču ekonomiskajā ziņā Polija spētu izturēt ES konkurences spiedienu. Problemātiskas nozares ir lauksaimniecība un metālindustrija.

Čehija

: Komisija raksta, ka tās ekonomika ES spētu pastāvēt, taču valsts pārāk lēni pārņem ES likumdošanu, piemēram, konkurences politikas nodaļu. Tomēr Brisele izrāda sapratni par Prāgas minoritātes valdības grūtībām.

Bulgārija

: Pēc ES Komisijas domām, valsts izpilda daļu no politiskajiem, taču ne ekonomiskajiem iestāšanās noteikumiem. Bez tam, kā šķiet, valsts pārvalde ir pārāk pārslogota, lai pieskaņotos ES likumdošanai un to īstenotu. Pagaidām Bulgāriju vēl nevar uzskatīt par funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Rumānija

: ES Komisija valsti uzskata par viscaur atpalikušu. Tajā nav funkcionējošas tirgus ekonomikas, valdībai trūkst ekonomiskās politikas stratēģijas, ekonomiskā un tiesiskā nedrošība atbaida investorus.

Turcija

: Tā kā vienīgā valsts neizpilda nevienu no sarunu sākšanas pamatkritērijiem. Sistemātiska spīdzināšana gan neeksistē, bet tā ir plaši izplatīta. Valsts autoritātes regulāri kavē cilvēkus brīvi paust viedokli. Taču demokrātijas progress ir jūtams. Komisija brīdina Turciju neizpildīt nāves sodu Abdullaham Odžalanam.

"Kandidātvalstu atzīmes"

"Die Presse"

— 99.10.14.

Otrais ES Komisijas progresa ziņojums par paplašināšanos pamatojas uz 31 sarunu nodaļu. Šeit ir sniegts pārskats par atsevišķiem kandidātiem.

Čehijai

vajadzēja uzklausīt asu kritiku. "Neapmierinoši" - tāds bija Briseles vērtējums, un proti, par visiem lielākajiem reformu pasākumiem: industrijas reformām, iekšējo tirgu, apkārtējo vidi un robežu nodrošināšanu. Trūkst arī nepieciešamo instrumentu. Progress ir panākts attiecībā uz kapitāla tirgus liberalizāciju, kā arī banku un apdrošināšanas sektorā.

Ungārija

no visiem kandidātiem izskatās vislabāk. Atzinīgi ir novērtētas valsts subsīdiju un sociālās aprūpes jomas. Lielāks darbs ir jāiegulda robežu nodrošināšanā, muitas darba uzlabošanā, apkārtējās vides aizsardzībā un tēraudrūpniecības reformās. Ar institūcijām Brisele ir apmierināta: vairums iestāžu, kas ir nepieciešamas iekšējā tirgus īstenošanai, jau eksistē.

Polija

ir guvusi panākumus smagās rūpniecības reformās. Turpretī apkārtējās vides un lauksaimniecības jomās tā atpaliek. Tas ES izraisa bažas, jo Polija ir lielākā kandidātvalsts ar vislielāko lauksaimniecības sektoru. Arī ar valsts pārvaldi un institūcijām ne viss ir kārtībā.

Slovēnija

ir ņēmusi pie sirds iepriekšējā gadā izteiktos aizrādījumus un dubultojusi centienus. Attiecīgi labs ir arī novērtējums. Nekustamā īpašuma likumi ir kļuvuši saprotamāki, ir panākts progress apkārtējās vides jomā, kā arī institūciju izveidošanā. Tomēr šis tas vēl ir jāpaveic finansu sektorā un valsts finansu kontroles jomā.

Igaunija

reformu tempu pēdējos gados ir palēninājusi. Lai gan Igaunija varēja balstīties uz laba pamata, tai trūkst personāla, lai konsekventi pa šo ceļu virzītos uz priekšu. Joprojām eksistē trūkumi valsts pārvaldē.

Kiprai

, strīdus ābolam starp Grieķiju un Turciju, galvenokārt gan ir politiskas problēmas, tomēr tā uzrāda arī trūkumus ES likumu ieviešanā. Galvenokārt Brisele ir norūpējusies par apkārtējās vides un iekšlietu jomām.

Slovākija

pēc Mečiara valdības neveiksmes vēlēšanās ir novērsusi lielu daļu no demokrātijas deficīta un trūkumiem attieksmē pret minoritātēm. To atzīst arī ES Komisija. Tas pats attiecas arī uz lēmumu laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam slēgt Bohunices atomreaktorus. Kritizētas ziņojumā ir valsts pārvaldes un apkārtējās vides jomas.

Latvija

Briseles atzinību ir izpelnījusies ar ekonomiskajām reformām. Šī iemesla dēļ tā jau tagad tiek uzskatīta par funkcionējošu tirgus ekonomiku. Tomēr noteikti ir nepieciešamas valsts pārvaldes reformas. Tāpat ir jāpārskata arī valsts valodas likums.

Arī Lietuvas lēmums 2005. gadā slēgt Ignalinas atomelektrostacijas pirmo reaktoru Briselē tika uztverts atzinīgi. Komisiju ir iespaidojuši arī Lietuvas centieni ekonomikas jomā. Kā trūkums ir minēta nepietiekamā finansu kontrole.

Maltas

progress ir bijis neliels. Tomēr Komisija atzīst, ka tas ir arī tāpēc, ka Maltai Briseles rekomendāciju īstenošanai nav bijis pārāk daudz laika. Vājās vietas ir muita un kuģniecība.

Rumānijas

piedalīšanās sarunu grupā ir izskaidrojama vienīgi politiski, ar tās sniegto atbalstu Kosovas krīzes laikā - taču nekādā gadījumā ne ekonomiski. Valstī valda recesija un reformas stāv uz vietas. Bez tam Komisija ir izvirzījusi īpašu noteikumu: tai ir jāuzlabo apmēram 100 000 bērnu dzīves apstākļi bērnu namos.

Arī Bulgārijai tika izvirzīts īpašs noteikums: līdz gada beigām tai ir jāiesniedz Kozlodujas atomelektrostacijas slēgšanas termiņu plāns. Pārējās jomās Komisija Sofijai atestēja "pakāpenisku progresu". Iepriecina ekonomiskās attīstības līkne.

Turcija

nav veikusi gandrīz nekādus uzlabojumus savā visvājākā vietā - cilvēktiesībās. Gandrīz nekas pastāvošajās problēmās nav izmainījies. Turpretī Muitas ūnijas ietvaros tā izpilda gandrīz visus noteikumus.

"Brisele nolaida latiņu zemāk"

"Eesti Päevaleht"

— 99.10.14.

Vērtēšanas sistēma augstlēkšanā fizkultūras stundā skolā bija ļoti vienkārša: kurš pārlēca latiņai augstumā 1.50, saņēma atzīmi pieci, kurš uzlēca tikai 1.20, - saņēma pavājo trīs.

Eiropas Komisijas ikgadējo vērtējumu kandidātvalstīm var salīdzināt ar augstlēkšanas stundu, tikai ar to starpību, ka, ja Igaunijai divus gadus atpakaļ vajadzēja atzīmes pieci saņemšanai pārlēkt 1.50, tad šogad latiņa tika stipri nolaista uz leju un Lietuva to pašu atzīmi saņēma ar rezultātu tikai 1.20.

Kā to varēja gaidīt, Eiropas Komisija vakar paziņoja, ka ieteiks dalībvalstīm pieaicināt uz pievienošanās sarunām vēl sešas valstis jeb divkāršot pievienošanās sarunās iesaistīto valstu skaitu. Balstoties uz vakardienas lēmumu, ir jāatzīst, ka pavasara Kosovas karā neuzvarēja turienes albāņi, ne arī NATO, bet gan tuvējās valstis - Bulgārija un Rumānija. Vairākas iespaidīgas ES dalībvalstis vēlējās pateikties šīm valstīm ar gausu politisko un ekonomisko attīstību par Kosovas kampaņas atbalstu, un tādēļ sarunu durvis tika atvērtas uzreiz visiem kandidātiem.

Igaunijai un citām jau divus gadus atpakaļ pievienošanās sarunās iekļuvušajām valstīm šāds lēmums nav izdevīgs tāpēc, ka jo vairāk ir sarunu dalībnieku, jo lēnāks acīmredzot ir temps. Šo baiļu izkliedēšanai Eiropas Komisijas vadība vakar atkārtoti uzsvēra, ka nākotnē sarunās ar katru valsti nodarbosies individuāli, atbilstoši tās spējīgumam.

Igaunijai ir izdevīgs Komisijas vadītāja Romano Prodi solījums, ka pati ES pabeigs paplašināšanai nepieciešamo iekšējo pārkārtošanos 2002.gadā. Labs cilvēks, kas sola, jo līdz šim, pateicoties dalībvalstu pretrunām, reformas ir palikušas pusceļā.

Apsverot Komisijas kandidātvalstu vērtējumus, Igaunijas stāvoklis pirmajā sešniekā nav peļams. Pēc Komisijas domām, ES konkurences spiedienu noteikti izturētu Kipra un Malta, Polija un Ungārija ir tuvu gatavībai, un tām min uz papēžiem Igaunija un Slovēnija. No jaunajiem sarunu dalībniekiem Latvija ir līdzšinējo sešinieku panākusi, taču Lietuva vēl netiek uzskatīta par valsti ar pilnībā funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Ja daži pārmetumi Igaunijai bija gaidāmi - vāja administrēšanas spēja un tiesu sistēma -, tad kā rūgts malks bija pārmetums par izmaiņām valodas likumā, kas precizēja valodas prasības politikā un uzņēmējdarbībā iesaistītajiem cittautiešiem. Ārlietu ministrija vakar norija rūgto malku klusējot, taču drīz vien valdībai ir jāizlemj, kā atbildēt uz pārmetumu, kas izteikts, pateicoties Ziemeļvalstu spiedienam.

"Spēcīgs "trijnieks""

"Postimees"

— 99.10.14.

Eiropas Savienības starpziņojums par Igauniju pārsvarā ir izdevīgs.

Salīdzinot katru gadu iesniedzamos starpziņojumus ar eksāmenu sesijām, kurām gala rezultātā būtu jānoved līdz gatavības eksāmenu veikšanai, ir jāsaka, ka Igaunija vakar iesniegtajā 1999. gada ziņojumā saņēma spēcīgu "trijnieku", ja ne "četri ar mīnusu". Pie tam ir jāņem vērā, ka "piecniekus" šajās starpsesijās neliek, jo "pieci" nozīmētu jau gatavības eksāmena veikšanu.

Igaunijas ekonomika galvenajā daļā saņēma labu vērtējumu - drošs "četri". Piezīmes galvenokārt skar degakmens ražošanas sektora rekonstrukcijas caurspīdīgumu, pensiju un veselības aizsardzības reformu paātrināšanu, finansu sektora uzraudzību un zemes privatizēšanu.

Valsts aparāta reformēšana - "trīs" ar nelielu mīnusu. Tāpat kā pagājušajā gadā ziņojums uzskata Igaunijas administrēšanas spēju par pavāju.

Politika - spēcīgs "trīs". "Igaunija atbilst Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem," ir teikts ziņojumā. Taču mūsu atzīmi velk uz leju parastais sāpju punkts - jaunais valodas likums, kas pēc ziņojuma vērtējuma ierobežo igauņu valodas nepratēju iespējas piedalīties politiskajā un ekonomiskajā dzīvē un ir solis atpakaļ un prasa labojumus. Turpat tiek atzīmēts, ka daudz kas ir atkarīgs šeit no tā, kā likums tiks pielietots.

Mūsu valodas likuma kritika, īpaši attiecībā uz igauņu valodas obligāto lietošanu privātajā uzņēmējdarbībā, nav igauņiem negaidīta. Šeit nav jāsaskata tik daudz Briseles rūpes par Igaunijas "krievvalodīgo iedzīvotāju" tā apgalvoto diskriminēšanu, cik daudz bailes, ka ar likumu noteiktās valodas prasības varētu kļūt par šķērsli ES iekšējai darba spēka brīvai kustībai un neierobežotai uzņēmumdarbības videi.

Politikas daļā tiek atzīmēta vajadzība pievērst uzmanību cīņai ar korupciju, taču tā vairāk ir "obligāta protokola piezīme", ko droši vien var atrast katras kandidātvalsts ziņojumā. Eksāmenu sesijā svīstošajiem kandidātiem nav vērts jautāt, kā lietas ar korupciju ir pašreizējās dalībvalstīs, jo tās savu gatavības eksāmenu ir jau veikušas.

Lai gan Eiropas Komisijas delegācijas Igaunijā vadītājs Arhi Palosuo nepiekrita komentēt par citām kandidātvalstīm iesniegtos ziņojumus, var ticēt, ka daudzas piezīmes tajos ir visai līdzīgas. Skatoties savu pašreizējo eksāmenu lapu, Igaunijai nav nekāda iemesla nodurt acis. Vēl mazāk iemesla tai ir uzsliet kājas pret sienu.

Pirmās Eiropas Savienības

kandidātvalstis grib iestāties līdz 2003. gadam

"Le Monde"

— 99.10.13.

Pirmās sešas ES kandidātvalstis 11.oktobrī Tallinā vienojās, ka sarunu procesam par iestāšanos vajadzētu beigties ne vēlāk kā 2001.gada laikā, lai to iestāšanās notiktu, vēlākais līdz ar 2002.gada beigām.

Pirmās tikšanās laikā ārlietu ministru līmenī Čehija, Igaunija, Polija, Ungārija, Slovēnija un Kipra mēģināja koordinēt savas pozīcijas divus mēnešus pirms ES galotņu tikšanās Helsinkos, kas veltīta ES paplašināšanās jautājumam.

Šīs valstis uzsvēra, ka galotņu tikšanās laikā paredzamajai otrās grupas valstu uzaicināšanai uz sarunām nevajadzētu palēnināt paplašināšanās gaitu. Arī institucionālajām reformām, par kurām ES valstis vienojušās pirms jaunu dalībvalstu uzņemšanas, nevajadzētu kļūt par šķērsli sarunām.

"Šellokers kļūst

par Latvijas bankas vadītāju"

"FinansTidningen"

— 99.10.13.

"Swedbank Markets" bijušas priekšnieks Hokans Šellokers ir iecelts par "Rīgas Komercbankas" izpilddirektoru un līdz ar to atgriežas kā operatīvais vadītājs.

Rīgas Komercbanka

smagi cieta no Krievijas krīzes un bija spiesta šī gada martā pārtraukt darbību. Pavasarī sākās rekonstrukcija Hokana Šellokera vadībā. Trešdien tiesa Latvijā nolēma, ka bankai jādod atļauja sākt strādāt no jauna.

"Šī ir pirmā banka Austrumeiropā, kas atjauno savu darbību. Es to uzskatu par interesantu pioniera darbu," saka Hokans Šellokers, kurš ir iecelts par bankas izpilddirektoru. Līdz ar to Šellokers ir izdarījis comeback operatīvā līmenī. Agrāk viņš bija Föreningssparbanken izpilddirektora vietnieks un pievērsa sev uzmanību, kad pirms pāris gadiem Föreningssparbanken sāka turēt aizdomās par manipulācijām ar biržas kursu.

Rīgas Komercbanka

uz kājām ir nostājusies cita starpā ar kapitāla piešķīrumu no Latvijas Bankas un divu vācu banku sindikātu palīdzību, turklāt noguldītāji daļu no saviem līdzekļiem ir pārvērtuši par akciju kapitālu.

Tagad tiek veikts darbs, lai bankai piesaistītu stratēģisko ieguldītāju.

"Baltijas jūras reģionā ir trīs bankas, kuras ir paudušas interesi ienākt," Hokans Šellokers saka. Viņš nevēlas teikt neko vairāk kā vienīgi to, ka kāda no tām ir skandināvu un kāda vācu.

"Mēs uzskatām, ka partnera piesaistīšanas process būs noslēdzies pirms gadu mijas."

Rīgas Komercbanka

tika izveidota 1989. gadā un bija numur 4 Latvijā ar 10% no tirgus. Bankai visā Latvijā bija 50 nodaļas.

Atjaunotā banka tagad sauksies First Bank Latvia. Hokans Šellokers domā, ka klienti atgriezīsies, kaut arī banka kopš pavasara bija slēgta. "Bankai ir labs klientu serviss un vislabākā informācijas tehnoloģijas platforma," viņš norādīja.

Anderšs Haskels

"Palmes ģimenes lauku īpašums Latvijā

pārbūvēts par bērnu namu"

"Upsala Nya Tidning"

— 99.10.13.

Ar 119 Dālarnas celtniecības skolu audzēkņu palīdzību Palmes ģimenes īpašums Skangalē tika pārveidots par bērnu namu. Ceturtdienas vakarā par šo ievērojamo notikumu Zviedrijas televīzija rādīs dokumentālo filmu.

Stokholma.

20. un 30. gados Ulofs Palme kopā ar saviem brāļiem un māsām vasaras pavadīja Skangalē, kas atrodas 100 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Padomju laikā šīs lauku mājas ar lielajiem īpašumiem bija nonākušas sliktā stāvoklī, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma un Latvijas neatkarības atgūšanas Palmes ģimene savu īpašumu atguva.

Vienlaikus arī Pestīšanas armija meklēja piemērotu vietu, kur celt bērnu namu, lai palīdzētu vismaz dažiem no visiem Latvijas ielu jeb klaiņojošajiem bērniem.

Enerģiskais Pestīšanas armijas darbinieks Bertils Rodīns gluži nejauši kādā lidojumā satika Ulofa Palmes brāli Klāsu Palmi un izstāstīja viņam, ko Pestīšanas armija meklē. Palmes ģimene tad nolēma uzdāvināt šo īpašumu, kas sastāv no 13 ēkām un 52 hektāriem zemes, lai būtu iespējams uzbūvēt bērnu namu un skolu.

Ulfa Karestēna ( Ulf Caresten ) no SVT Dalarna uzņemtajā dokumentālajā filmā par nolaistās Skangales atjaunošanu būs iespējams cita starpā izsekot līdzi vairāku no septiņām dažādām Dālarnas ģimnāzijām atbraukušu audzēkņu gaitām šo ēku pārbūves laikā.

"Cik es zinu, šis ir unikāls projekts Zviedrijas skolu vēsturē, kad audzēkņiem tika dota iespēja piedalīties šādos celtniecības darbos ārzemēs, vienlaikus uz vietas apgūstot galvenos mācību priekšmetus," Ulfs Karestēns norādīja.

Viņš nolēma uzņemt dokumentālu filmu, jo šajā projektā bija tik daudz dažādu interesantu sastāvdaļu. Saistoša ir šī lauku īpašuma vēsture, kā arī Dālarnas ģimnāzistu piedalīšanās. Tas tika darīts arī tādēļ, lai pievērstu uzmanību tam, ka mūsu kaimiņvalstī Latvijā tik daudz bērnu dzīvo uz ielas.

"Runa ir par vismaz 13 000 bērnu valstī, kurā ir 2,5 miljoni iedzīvotāju. Šī ir problēma, ko ir ārkārtīgi svarīgi parādīt," Karestēns teica.

Magnuss A. Jākobsons

"Jeļcinam nācās izveseļoties"

"Argumenti i fakti"

— 99.10.13.

Jau trešo rudeni pēc kārtas ārsti ir spiesti hospitalizēt Jeļcinu CKS.

Tiesa, šoreiz plānoto 10–14 dienu vietā viņš slimnīcā pavadīja tikai 2. Oficiālā versija — gripa. Par prezidenta reālo veselības stāvokli Kremlī zina tikai 2–3 cilvēki. Taču ar pārliecību var sacīt vienu — no slimnīcas Borisu Nikolajeviču "izdzīvoja" runas par nepieciešamību nodot pilnvaras Putinam. Tas izrādījās šausmīgāk par slimību.

Stāsta, ka ir brīži, kad sarunas laikā prezidents pēkšņi to pārtrauc pusvārdā un pārlieku ilgi ietur pauzi, pēc tam apjucis cenšas atgriezties pie jau teiktā. Par prezidenta nākamās dienas plāniem Kremlī nekad netiek ziņots.

Zināms arī tas, ka septembra beigās — oktobra sākumā B.Jeļcins vairākkārt apmeklēja CKS. Klīda runas, ka viņam jāiziet galvas smadzeņu datortomogrāfija. Pati par sevi šī procedūra ir diezgan banāla, taču tieši tā ļauj noteikt galvas smadzeņu asinsvadu problēmas, kādas it kā radušās prezidentam. Jautājums par viņa hospitalizāciju tika atrisināts principā. Kremlī zīlēja tikai, kā pēc iespējas delikātāk informēt par to sabiedrību, lai izvairītos no nevajadzīgas panikas.

Taču pagājušās nedēļas sākumā Jeļcins sāka justies slikti un atcēla vairākas ieplānotas tikšanās. Kremlī ierunājās par ieplānotu prezidenta atvaļinājumu. Kaut gan, kā kļuvis zināms "AiF", braukt prom no Maskavas Jeļcins negrasījās. Un savu atvaļinājumu pēc steidzamās izrakstīšanās no CKS droši vien aizvadīs Piemaskavas rezidencē "Rusj" regulāros kontaktos ar ārstiem. Iespējams, ka tieši šajā periodā notiks būtiskas kadru pārmaiņas arī pašā prezidenta administrācijā.

Tās pašreizējais vadītājs A.Vološins, kā gaidāms, pāries uz darbu valdībā pirmā vicepremjera rangā, nomainot šajā amatā V.Hristenko. Uz prezidenta administrācijas vadītāja vietu pagaidām pretendē I.Šabdurasulovs. Par viņu Kremlī runā kā par vienu no galvenajiem pirmsvēlēšanu kampaņas stratēģiem.

Kadru bads Kremlī kļūst aizvien jūtamāks. Kremļa galveno stratēģu pulks šobrīd kļuvis retāks. V.Jumaševs gandrīz visu laiku atrodas Londonā. T.Djačenko vairāk par visu ir norūpējusies par skandāliem, kas saistīti ar viņas vārdu, un uzbrukumiem "ģimenei". Turklāt vairāki politologi uzskata, ka Kremlī valdošās prezidenta meitas tēls pilsoņu acīs ieguvis mīnusa zīmi, tāpat kā Berezovska un Abramoviča aizkulišu darbība. Pēc politologu domām, optimāla izeja no radušās situācijas pašai Tatjanai Borisovnai un prezidenta varai kopumā būtu viņas klusa aiziešana no lielās ēnu politikas. Vislabāk būtu, ja viņa palūgtu tēvu atbrīvot viņu un skata pēc publiski pakritizēt.

Raksturīga pēdējā mēneša pazīme ir tā, ka ierēdņu kabinetos Kremlī un Vecajā laukumā parādījušies rāmīši ar V.Putina fotogrāfiju. Tieši viņam uzdots vadīt likumdošanas akta izstrādi par prezidenta varas nodošanu 2000. gadā. Turklāt tuvākajā laikā premjerministram pēc norunas ar Kremli jānāk klajā ar iniciatīvu sasaukt jaunu konstitucionālo sapulci un personiski jāvada konstitucionālās reformas process.

Tatjana Netreba

 

"Provinciālis Maskavā"

"Argumenti i fakti"

— 99.10.06.

Nobeigums. Sākums

12. un 14.oktobra preses pārskatos

 

Kirijenko

Kirijenko ir cilvēks kompjūters, kas pietiekami labi izskaitļojis dažādus notikumu attīstības variantus, un tādēļ viņš bija labs biznesmenis.

Ir cilvēki, kas viņam ir ļoti uzticīgi. To nav daudz, kas kopā ar viņu iet dzīves ceļu. Taču viņš — un tieši no šejienes viņa apzīmējums "cilvēks kompjūters" — nezaudē laiku kontaktos ar cilvēkiem, kuri viņam šodien nav vajadzīgi. Es uzskatu, ka tas ir slikti. Tas patiešām viņam kaitē tādēļ, ka politikā tiek augstu vērtēti "silti" cilvēki. Cilvēki, no kuriem nāk pozitīvi impulsi, ne tikai salts aprēķins. Ideoloģiski viņš, bez šaubām, ir pareizs, ar viņu var strādāt, un man ar viņu nācies strādāt, taču tas aukstums, kas nāk no "kompjūtera", vienalga, daudziem nav saprotams. Varbūt ka tieši tādus dēvē par "visjaunākajiem reformatoriem"? Un runa te nav pat par vecumu.

 

Primakovs

Viens no labākajiem partijas un padomju nomenklatūras pārstāvjiem. Izglītots, pazīst aparāta intrigas, asprātīgs un jautrs kompānijā. Pazīstams kā anekdošu zinātājs un pastāvīgi papildina savu šī visdemokrātiskākā žanra kolekciju.

Novērotājus pārsteidzis Primakova augstais uzticības reitings. Dažādi to centušies skaidrot. Mans skaidrojums ir šāds: Primakovam piemīt retas politiskās hipnozes dāvanas. Viņa nesteidzīgā runas maniere, ļoti zemā, uzticību izraisošā balss, respektablums daudzos cilvēkos radījis pārliecinātības, prognozējamības izjūtas, pārliecību, ka "šis cilvēks zina, ko dara".

Līdzīgs talants nepiemita nevienam no Primakova priekšgājējiem. Ne Gaidaram, ne Kirijenko, ne Černomirdinam — nevienam. Un Stepašinam, starp citu, arī ne. Tas liecina par to, ka atkārtot Primakova fenomenu būs grūti.

Es biju pret Primakova atstādināšanu. Uzskatīju, ka varēja izmantot to kolosālo atbalstu, ko Primakovam izrādīja Dome, lai dabūtu cauri vajadzīgos likumus.

Primakovs kļuva par apstākļu sakritības upuri. Un turklāt viņš pārāk cieši bija sasaistījies ar sīkiem, netalantīgiem, neperspektīviem cilvēkiem, kuriem pieder vairākums Domē. Nespēja pārvarēt sevi un izveidot darbotiesspējīgu valdību. Primakova valdība sastāvēja no novecojušiem dinozauriem un nekādas optimistiskas cerības neiedvesa.

Viņa tandēms ar Lužkovu savāks vairāk balsu nekā komunisti, un Primakovs gūs iespēju kļūt par Valsts domes priekšsēdētāju. Un paliks šajā amatā, ja Lužkovs izšķirsies par dalību prezidenta vēlēšanās. Ja Lužkovs noies no distances nopietna kompromitējoša materiāla spiests, Primakovs pats var piedalīties sacensībā par prezidenta krēslu.

 

Stepašins

Viņš ir godkārīgs, patmīlīgs cilvēks. Ja viņš būtu noturējies savā premjera postenī — būtu guvis milzīgas izredzes vinnēt prezidenta vēlēšanās 2000.gadā. Taču Jeļcins nolēma citādi — atbrīvoja ne par ko. Bet, starp citu, Stepašins bija cilvēks, kas kā 1991., tā 1993.gadā, vēlēšanu laikā un Čečenijas kara laikā bija viņam bezgalīgi uzticīgs.

Atbrīvoja Stepašinu, kurš paglāba valsti no bankrota, panākdams vienošanos ar SVF, saglabādams ekonomisko pieaugumu un nostiprinādams valsts pozīciju jomā, kas attiecas uz nodokļu ievākšanu.

Ja Stepašins piedalīsies prezidenta vēlēšanās, tad viņa galvenais konkurents būs Lužkovs. Un tad būs cīniņš ne uz dzīvību, bet uz nāvi. Daudz niknāks nekā cīņa starp Jeļcinu un Zjuganovu 1996.gadā.

Problēma ir tā, ka Lužkovs — tas ir Maskavas oligarhs. Bet Stepašins — tā ir Maskavas un Pītera elite plus specdienesti. Nekāda kompromisa te nevar būt: viena uzvara nozīmēs otra krahu.

Šajā cīņā piedalīsies milzīgi finansu, informatīvie, cilvēku resursi. Gigantiski spēki. Ja finišā iekļūs Primakovs un Stepašins, tad uzvarēs Primakovs.

Boriss Ņemcovs

 

No alfas līdz omegai

Polijas presē

— 99.10.06. – 12.

Iekšpolitika:

7.oktobrī Aleksandrs Kvašņevskis pasniedza Markam Biernackim akreditācijas rakstu, ieceļot Iekšlietu un administrācijas ministra amatā. Par savu galveno uzdevumu M.Biernackis uzskata situācijas uzlabošanu ministrijā, tās prestiža atgūšanu un iedzīvotāju drošības garantēšanu. Ministrs apgalvoja, ka nevēlas pieņemt pārsteidzīgus lēmumus un veikt kardinālas izmaiņas ministrijas funkcionēšanā. Ir nepieciešams laiks, lai rastos objektīvs priekšstats un izveidotos viedoklis par problēmām, kuras jāatrisina, tā presei paziņoja jaunieceltais ministrs.

9.un 10.oktobrī risinājās intensīvas valdošās koalīcijas (Solidaritātes Vēlēšanu Akcija, Brīvības Ūnija) līderu sarunas par izmaiņām valdībā un koalīcijas vienošanās pielikumu. Koalīcijas līderi vienojās, ka:

Netiks izveidota Reģionālās attīstības un administrācijas ministrija. Ar reģionālās attīstības jautājumiem būs jānodarbojas Ekonomikas ministrijai.

Tiks nomainīti Galvenā muitas inspektorāta, Lauksaimniecības tirgus attīstības, Kalnrūpniecības restukturizācijas aģentūras vadītāji un ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš bija atbildīgs par kalnrūpniecības nozari.

Jautājumi, kas saistīti ar tūrismu, būs Transporta ministrijas pārziņā.

Eiropas Integrācijas Komiteja un Valdības Stratēģisko Studiju Centrs funkcionēs nemainīgi kā līdz šim.

No amata tiks atcelts vides aizsardzības ministrs J.Šiško.

Pretendenti uz dažiem amatiem tiks izvērtēti konkursa kārtībā.

Valdība izstrādāja denacionalizācijas likuma projektu. Tajā paredzēts, ka iedzīvotāji, kuri varēs pierādīt tiesības uz savulaik nacionalizētiem īpašumiem, varēs tos atgūt vai saņemt kompensācijas sertifikātus 50% no to vērtības. Pieprasīt kompensāciju par nacionalizēto īpašumu varēs tikai tie, kuri, zaudējot savu īpašumu, bija Polijas pilsoņi vai arī viņu mantinieki. Nekustamo īpašumu varēs atgūt, ja tas ir valsts, teritoriālo pašvaldību vai juridiskas personas īpašumā. Pēc aptuvenām prognozēm, kompensāciju pieprasīs 170 tūkstoši iedzīvotāju. Ideju par denacionalizāciju atbalsta valdošā koalīcija ( Solidaritātes Vēlēšanu Akcija un Brīvības Ūnija), bet Polijas Zemnieku partija un Kreiso Demokrātu partija pieprasa rīkot referendumu, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi par denacionalizāciju. Likumprojekts tika iesniegts Sejmā.

Transporta ministrs Tadeušs Sirijčiks ( Tadeusz Syryjczyk ) iesniedza Sejmā likumprojektu par Polijas dzelzceļa reorganizāciju, komercializāciju un privatizāciju. Tajā paredzēts, ka aptuveni 60 tūkstoši dzelzceļa darbinieku paliks bez darba. Kā kompensāciju viņi saņems naudas summu 6-24 mēnešalgu apmērā. 5 tūkstoši darbinieku varēs doties pensijā pat 5 gadus ātrāk kā paredzēts. Likumprojektā paredzēts, ka Polijas dzelzceļa tīkls tiks sadalīts vairākos patstāvīgos uzņēmumos. Daļa no nekustamā īpašuma tiks privatizēta un iegūtos līdzekļus izmantos dzelzceļa reorganizācijai. Sejms izskatīs un izvērtēs iesniegto likumprojektu.

Pasaules ekonomiskais forums veica pētījumu par konkurētspējīgākajām valstīm. To saraksts sastādīts, vadoties pēc neatkarīgu institūciju veiktajiem ekonomiskajiem pētījumiem Sarakstā tika iekļautas 59 valstis. Salīdzinot ar 1998. gada pētījumiem, Polija pavirzījās 6 vietas augstāk un tagad atrodas 43. vietā. Par konkurētspējīgāko atzīta Singapūra, bet sarakstu noslēdz Krievija. Neviena no Baltijas valstīm sarakstā netika iekļauta.

7.oktobrī Polijas galvaspilsētā sākās XV Varšavas filmu festivāls, kurā piedalās 29 valstu kino industrijas pārstāvji. Nedēļas laikā Varšavas kinoteātros tiks demonstrētas vairāk kā 60 filmas. Skatītājiem būs iespēja noskatīties izcilu režisoru darbus, tādus kā Šekhara Kapuras "Elizabete", Ņikitas Mihalkova "Sibīrijas bārddzinis" u.c.. Latviju šajā festivālā pārstāv Laila Pakalniņa ar Latvijas un Vācijas kopražojuma filmu "Kurpe". Filma tika demonstrēta pirmajā festivāla dienā. Varšavas kinomīļos tā izraisīja lielu atsaucību. Pēc noskatīšanās sarunā ar režisori skatītājiem bija iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem, kas radās filmas demonstrēšanas laikā.

Ārpolitika:

Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs V.Rahmaņins apsūdzēja Poliju par tās nedraudzīgām darbībām pret Krieviju. Sevišķi Maskavu nokaitināja Polijas ārlietu ministra B.Geremeka izteikumi par situāciju Ziemeļkaukāzā, kā arī Polijā pastāvošā sabiedriskā komiteja Polija – Čečenija. 7.oktobrī brīfingā V.Rahmaņins teica, ka Maskava gribētu no Varšavas dzirdēt "skaidru un viennozīmīgu atbalstu Krievijas valsts orgānu legālajām darbībām". V.Rahmaņins atgādināja, ka Polijā funkcionē organizācijas, kurās darbojas Čečenijas Ičkērijas Republikas pārstāvji. Viņš brīdināja, ka tāda situācija var novest pie ļoti negatīvām konsekvencēm Polijas – Krievijas attiecībās. Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs P.Dobrovoļskis atzīmēja, ka Čečenijas jautājumā Polija atbalsta ES nostāju. Polija nosoda terorismu, vēl jo vairāk tādēļ, ka tā upuri ir arī divas Polijas pilsones, kuras tika nolaupītas Dagestānā un visdrīzāk atrodas Čečenijā. Mēs vēlētos, lai Polijas – Krievijas sarunas notiktu apspriežu zālē Varšavā, bet nevis ar neskaidru un šaubīgu izteikumu palīdzību – teica P.Dobrovoļskis.

Šobrīd Polija vides aizsardzībai izlieto apmēram 2,1 miljardu eiro gadā. Lai Polijai izdotos padsmitu gadu laikā pielāgoties ES prasībām, ikgada izdevumiem būtu jāpieaug līdz 2,3 – 2,5 miljardiem eiro. Pēc vides aizsardzības ministra Jana Šiško domām, ar to nevajadzētu būt problēmām. 5.oktobrī Polijas valdība pieņēma sarunu pozīciju vides aizsardzības jomā, Polija uzņemas pieņemt visus ES juridiskos aktus (kopumā 170) līdz 2002.gada beigām. Problēma ir to praktiska realizēšana – Polija iestājas par 14 pārejas periodu ieviešanu, kas ļaus pabeigt nepieciešamās investīcijas Polijas pietuvošanās Eiropas prasībām. Paredzamās pilnīgās izmaksas Polijas pielāgošanai ES prasībām vides aizsardzības jomā ir 30 – 40 miljardi eiro. Pilnībā mainīsies izdevumu struktūra vides aizsardzībai – pieaug uzņēmumu līdzdalība (pārsniedz jau 40%) un vietējo pašvaldību līdzdalība. Samazinās ekoloģisko fondu loma. Nemainīsies nelielā, mazprocentīgā valsts budžeta līdzdalība. Ar nākamo gadu ievērojami pieaugs ārvalstu palīdzība, kas šodien nepārsniedz 4%.

4.novembrī ES uzsāks dalībvalstu sarunas jautājumā par nodokļiem ar visām kandidātvalstīm, izņemot Poliju – tā informēja 6.oktobrī Somijas diplomāti. Polija jau 2 mēnešus kavējas ar sarunas pozīcijas iesniegšanu šajā jautājumā. Poļu diplomāti uzskata, ka nodokļu jomā Brisele piekāpsies Polijas labā. Pēc viņu domām, piemēram, Lielbritānijai ir piešķirti vairāki izņēmumi. Arī Polija uz to cer. Tomēr somi brīdina no šādām cerībām. Viņi norāda uz to, ka kopā ar Vienotā Tirgus integrāciju nodokļu harmonizēšana ES pārņems arvien jaunas jomas.

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS