Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra sēdē

EM: Par patērētāju tiesību aizsardzības programmu un tirgus uzraudzību nākamajos trijos gados

15.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības programmu 2008.–2010.gadam (turpmāk – Programma). Programma paredz turpināt uzsāktos darbus patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības jomā, attīstīt esošo patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu, kā arī nosaka prioritātes šajā jomā.

Programma izstrādāta, lai pilnveidotu patērētāju tiesību aizsardzības institūcijas – Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības institūciju darbību, kā arī lai veiktu efektīvu tirgus uzraudzību un pasargātu patērētājus no riskiem un apdraudējuma viņu dzīvībai, veselībai un personas mantai, kas varētu rasties prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu izmantošanas dēļ.

Programmā ir noteikti pieci galvenie rīcības virzieni:

1) patērētāju tiesību aizsardzības normatīvās bāzes pilnveidošana;

2) labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, veicot atbilstošu un efektīvu tirgus uzraudzību un patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu izpildes uzraudzību;

3) patērētāju un uzņēmēju informēšana par patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kā arī patērētāju izglītības veicināšana;

4) iekšzemes un pārrobežu ārpustiesas strīdu risināšanas procedūru pilnveidošana efektīvai patērētāju konfliktsituāciju risināšanai;

5) patērētāju tiesību aizsardzības biedrību darbības veicināšana.

Programmas īstenošana nodrošinās efektīvu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu ieviešanu un veicinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī iesaistīs sabiedrību patērētāju tiesību aizsardzības jautājumu risināšanā. Īpašs uzsvars programmā likts uz tirgus uzraudzības sistēmas stiprināšanu, turpinot veidot tirgus uzraudzību, kas balstīta uz sabiedrībai nozīmīgām prioritātēm, riska vadību un pārkāpumu novēršanu, kā arī stiprinot tirgus uzraudzības institūciju kapacitāti gan cilvēkresursu, gan finanšu resursu jomā.

Programmas uzdevumus paredzēts izpildīt laikposmā no 2008.gada līdz 2010.gadam. Programmas izpildei nepieciešamais kopējais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem ir 4 949 578 lati.

EM: Par Eiropas Savienības fondu atbalstu sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanai

15.janvārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos MK noteikumus “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.2.aktivitāti “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””. Šī ir otrā EM izstrādātā valsts atbalsta programma jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda ietvaros, kas akceptēta MK. Programmas mērķis ir palielināt pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, vienlaikus ceļot tā kvalitāti un ilgtspēju un nodrošinot sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ar adekvātu mājokli.

MK noteikumi nosaka šīs aktivitātes ieviešanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un prasības projektu iesniedzējiem.

Projektus varēs iesniegt pašvaldības, kurās atrodas dzīvojamās mājas, kam līdz 2007.gada 1.jūlijam ar pašvaldības lēmumu ir noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss. Pirms projekta iesniegšanas sociālajām dzīvojamām mājām būs jāveic energoaudits. Atbalstu varēs saņemt ēkas energoresursu patēriņa samazināšanai un renovācijai vai rekonstrukcijai, ja tiks nodrošināta vismaz divu ēkas energoaudita pārskatā norādīto pasākumu īstenošana, kā arī projektu dokumentācijas sagatavošanai un uzraudzībai.

Maksimāli pieļaujamā struktūrfondu atbalsta intensitāte ir 75% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Vienai sociālai dzīvojamai mājai aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamais struktūrfondu atbalsta apjoms ir paredzēts 140 000 latu. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais struktūrfondu finansējums ir 6 922 854,52 lati. Projekti būs jāiesniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūrā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par prēmiju un piemaksu piešķiršanu valsts pārvaldē

Lai noteiktu stingrākas prasības prēmiju un piemaksu piešķiršanai valsts pārvaldē, valdība otrdien, 15.janvārī, atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas, un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām.

Grozījumi MK noteikumos nosaka prasību iestādes vadītājam noteikt piemaksu un prēmiju piešķiršanas kārtību savā iestādē un piemaksu un prēmiju apmēra noteikšanas kritērijus, kas izvērtētu strādājošā darba ieguldījumu un darba rezultātus.

Tiek paredzēts ierobežojums prēmēšanas biežumam un apjomam:

• turpmāk prēmijas varēs piešķirt ne biežāk kā reizi ceturksnī;

• atsevišķos gadījumos ne biežāk kā vienu reizi gadā ar iestādes vadītāja pamatotu lēmumu var izmaksāt arī papildu prēmiju par īpašu ieguldījumu nozīmīgu pasākumu īstenošanā;

• maksimālais izmaksājamās prēmijas apmērs ierēdnim un darbiniekam vienā reizē nedrīkstēs pārsniegt viņa mēnešalgas apmēru, kuram piemērots koeficients 1,2.

Noteikumos tiek pārskatītas un precizētas mēneša amatalgas. Tas nepieciešams, jo ar šā gada 1.janvāri paaugstināta minimālā mēnešalga līdz 160 latiem, kā arī – lai īstenotu koncepcijā par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem ietvertās pamatnostādnes. Mēnešalgu skalas pārskatīšanā ņemti vērā SIA Fontes Latvija pētījuma 2006.–2007.gada dati par darba samaksas attīstības tendencēm darba tirgū, tai skaitā darba tirgus mediāna konkrētajām mēnešalgu grupām. Dažādām mēnešalgu grupām iepriekšējā periodā ir bijuši atšķirīgi darba samaksas pieauguma tempi, kas ņemts vērā, izstrādājot mēnešalgu skalu.

Valdība vienlaikus apstiprināja arī saistītos grozījumus MK noteikumos par prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumiem, kā arī MK noteikumos par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu. Tajos līdzīgi tiek stingrāk reglamentēta prēmiju un piemaksu piešķiršana šo iestāžu darbiniekiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par makroekonomikas rādītāju prognožu saskaņošanu

Valdība otrdien, 15. janvārī, apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) no jauna izstrādāto Ministru kabineta (MK) instrukciju par kārtību, kādā FM un Ekonomikas ministrija (EM) saskaņo makroekonomikas rādītāju prognozes valsts budžeta projektu izstrādāšanai. Tas nodrošinās vispusīgāku ekonomiskās analīzes un prognožu gatavošanu.

Finanšu ministrijas sagatavotā kārtība nodrošinās vienotu un savstarpēji saskaņotu valsts galveno makroekonomikas rādītāju prognožu izstrādi un publiskošanu.

Ministru kabineta instrukcija paredz, ka FM un EM saskaņo šādus makroekonomikas rādītājus:

• iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums salīdzināmās cenās;

• patēriņa cenu inflācija (gada vidējā);

• tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējā skaita izmaiņas;

• maksājumu bilances tekošā konta saldo pret IKP.

Saskaņā ar instrukciju makroekonomiskos rādītājus saskaņo vismaz reizi gadā kopīgā darba sanāksmē, kurā piedalās FM un EM darbinieki, kas ir atbildīgi par makroekonomiskajām prognozēm. Sanāksmi var sasaukt gan pēc FM, gan EM iniciatīvas. Saskaņotās galveno makroekonomisko rādītāju prognozes valsts pārvaldes iestādes piemēro kā valsts oficiālās prognozes, izstrādājot valsts budžeta projektu.

Prognozes tiek publicētas vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam paskaidrojumos.

Līdz šim jomu regulēja 1999.gada 23.aprīļa FM rīkojums Nr.287. Tā kā tas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, bija nepieciešams to pārstrādāt kā MK instrukciju.

FM: Par algas nodokļu grāmatiņā iekļaujamo ziņu skaita samazināšanu

Lai vienkāršotu prasības par algas nodokļu grāmatiņā iekļaujamajām ziņām, valdība otrdien, 15.janvārī, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu ziņojumu, kas paredz atteikties no prasības darba ņēmējiem informēt algas grāmatiņas iesniedzēja iestādi un darba devēju par dzīvesvietas adreses maiņu.

Šobrīd nodokļu maksātājam ir pienākums, mainot dzīvesvietas adresi, iesniegt par to paziņojumu grāmatiņas izsniedzējā iestādē (Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai pašvaldībā). Tas nepieciešams, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiek ieskaitīts tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta kalendārā gada sākumā. Vispārīgā gadījumā nodokļa maksātājs vai darba devējs pārskaita nodokli Valsts kases IIN ieņēmumu budžeta sadales kontā. Izņēmums ir trīs pašvaldības – Rīga, Liepāja un Ventspils, ar kurām FM ir noslēgusi līgumu par IIN ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību. Šo pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas pārskaita pašvaldības budžeta kontā tieši, bet nodokli no pārējo darba ņēmēju darba samaksas un ar nodokli saistītos maksājumus – sadales kontā.

Līdz ar to darba devējiem un VID nepieciešama aktuāla informācija par pašvaldību, kurā darba ņēmējs ir deklarējis dzīvesvietu. Šādas ziņas tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Tā kā VID kā nodokļu administrācijai Iedzīvotāju reģistrā ir pieejama informācija par nodokļa maksātāja dzīvesvietas adresi, faktiski informācija par nodokļa maksātāja dzīvesvietas adresi ir nepieciešama relatīvi ierobežotam personu lokam – Rīgas, Liepājas un Ventspils darba devējiem, kuriem nepieciešama aktualizēta informācija par darba ņēmēju deklarētu dzīvesvietas adresi uz kalendārā gada 1.janvāri.

Lai nodrošinātu pieeju nepieciešamai informācijai, valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai (IeM) līdz 2008.gada 1.jūlijam izstrādāt publiski pieejamu elektronisko pakalpojumu, kurā tiešsaistes režīmā būtu iespējams ierobežotā apmērā iegūt Iedzīvotāju reģistra datus, lai darba devējs, ievadot informāciju par darba ņēmēju, kurš strādā Rīgā, Liepājā vai Ventspilī (personas kods, deklarētās dzīvesvietas pašvaldība), varētu iegūt apstiprinājumu par darba ņēmēja deklarētās dzīvesvietas pareizību uz kalendārā gada sākumu.

Tāpat IeM līdz 2008.gada 1.martam jāsagatavo grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtību, un izmaiņas jāveic arī noteikumos par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra, nosakot atbrīvojumu no valsts nodevas par šādu pakalpojumu. Divus mēnešus pēc IeM sagatavoto grozījumu stāšanās spēkā Finanšu ministrijai ir jāveic izmaiņas MK noteikumos par kārtību, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa – jāatsakās no prasības darba ņēmējam informēt darba devēju par deklarētās dzīvesvietas adreses maiņu un jānosaka pienākums darba devējam, kura juridiskā adrese atrodas Rīgā, Liepājā vai Ventspilī, izmantojot Iedzīvotāju reģistra elektronisko pakalpojumu, iegūt apstiprinājumu par pašvaldību, kurā darba ņēmējam ir reģistrēta dzīvesvieta uz kalendārā gada 1.janvāri.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās

Reflektantu reģistrācija uzņemšanai Latvijas augstskolās un koledžās 2008.gadā sāksies no 21.jūlija – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais un 15.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais noteikumu projekts “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2008.gadā”.

Termiņš noteikts, pamatojoties uz MK 2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.682 “Noteikumi par valsts pārbaudījumu darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā”, kas nosaka, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus Izglītības satura un eksaminācijas centrs izsniedz piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumiem Nr.357 “Noteikumi par 2007./2008.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku” 12.klases izglītojamajiem mācību gads beidzas 2008.gada 20.jūnijā.

Augstskolu likumā noteikts, ka MK katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Pirms uzņemšanas sākuma termiņa augstskolai nav tiesību slēgt ar studijām saistītus līgumus ar iespējamiem reflektantiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par precizētiem noteikumiem dzelzceļa pārbrauktuvju ierīkošanai

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinetā apstiprināts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.392 “Dzelzceļa pārbrauktuvju un pārēju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi””.

Noteikumi precizē kārtību, kā atklāj un slēdz pārbrauktuves, arī gadījumos, kad avāriju seku likvidēšanai vai inženierbūvju remontam un būvniecībai ir nepieciešams atvērt pārbrauktuves īslaicīgi. Konkretizēti nosacījumi, kad MK pieņem lēmumu par jaunu pārbrauktuvju atvēršanu, kā arī ar citiem normatīvajiem aktiem tiek saskaņots dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas nosaukums.

Spēkā esošais regulējums pamatā neparedz jaunu vienlīmeņa pārbrauktuvju izveidošanu, tomēr atsevišķās situācijās var pieņemt lēmumu par pārbrauktuves ierīkošanu, ja tās atvēršana ir ekonomiski pamatota un tiek nodrošināta atbilstoša transportlīdzekļu kustības drošība.

Līdz ar to precizētie noteikumi paredzēs izņēmuma gadījumus, kādos šādas pārbrauktuves drīkstēs ierīkot, kā arī lēmumu par pārbrauktuvju ierīkošanu pieņemšanas kārtību.

Projekts paredz pārbrauktuvju iedalījumu pastāvīgajās un pagaidu pārbrauktuvēs, kā arī izšķir prasības pārbrauktuvēm, kas šķērso publiskās lietošanas un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

Precizēta arī virkne citu normu.

Noteikumu izpildei papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

SM: Par dzelzceļa pārbrauktuvju ierīkošanu

Lai optimizētu transportlīdzekļu plūsmu, Liepājā un dzelzceļa posma Aizkraukle–Koknese 94.kilometrā ierīkos dzelzceļa pārbrauktuves.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie Ministru kabineta rīkojumu projekti, kas otrdien, 15.janvārī, apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Pārbrauktuve Liepājas dzelzceļa stacijas teritorijā ir nepieciešama, jo būtiski atvieglos transporta satiksmi uz un no Liepājas ostas – saīsinās laiku un ceļu, kas nepieciešams, lai nokļūtu no ostas līdz Rīgas šosejai (autoceļam A9). Plānots, ka dzelzceļa pārbrauktuve būs pastāvīga. Uz tās tiks uzstādīts papildu drošības aprīkojums – barjeras un videonovērošana.

Savukārt pārbrauktuve dzelzceļa posmā Aizkraukle–Koknese, kas atslogos dzelzceļa pārbrauktuvi Kokneses stacijas teritorijā, nav plānota kā pastāvīga – tā darbosies līdz dzelzceļa otrā ceļa izbūvei iecirknī Aizkraukle–Krustpils vai ceļa pārvada izbūvei Kokneses pilsētā.

Gan Liepājā, gan dzelzceļa posma Aizkraukle–Koknese 94.kilometrā paredzēts ierīkot III kategorijas dzelzceļa pārbrauktuves.

Pagaidu dzelzceļa pārbrauktuves ierīkošanai posmā Aizkraukle–Koknese paredzēts izmantot pašvaldības un VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzekļus. Arī pārbrauktuves izveidei Liepājā netiks izmantota valsts budžeta nauda.

Dzelzceļa pārbrauktuves Latvijā tiek klasificētas četrās kategorijās – pirmā ir ar visaugstāko satiksmes intensitāti, bet ceturtā – ar zemāko.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dabas lieguma “Raķupes ieleja” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

15.janvārī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Raķupes ieleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz dabas liegumu iedalīt četrās funkcionālajās zonās – regulējamā režīma zonā, dabas lieguma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā. Saimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti, ņemot vērā katras zonas izveidošanas mērķi.

Dabas liegums izveidots boreālo mežu, īpaši aizsargājamo pļavu biotopu, mugurkaulnieku un retu putnu sugu dzīvotņu aizsardzībai. Šī teritorija ir noteikta kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000.

Puzes un Ances pagasta padome ir sniegusi pozitīvu atzinumu par sagatavoto noteikumu projektu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par kriminālatbildību par alkoholisko dzērienu nelikumīgu ražošanu un pārdošanu

Zemkopības ministrija (ZM) 15.janvārī informēja valdību par pasākumiem cīņā ar nelegāli ražotu alkoholu, iesniedzot izskatīšanai esošās situācijas analīzi un priekšlikumus, kas apkopoti informatīvā ziņojumā.

Informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamību izstrādāt noteikumu projektu, nosakot detalizētas alkoholisko dzērienu kvalitātes un obligātās nekaitīguma prasības” teikts, ka Zemkopības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt noteikumu projektu, nosakot detalizētas alkoholisko dzērienu kvalitātes un obligātās nekaitīguma prasības. Pēdējā laikā Latvijā notikuši vairāki smagi saindēšanās gadījumi ar nelikumīgas izcelsmes alkoholiskajiem dzērieniem. Noteikumu projekts nepieciešams, lai efektīvāk vērstos pret personām, kuras nodarbojas ar nelegālā alkohola tirdzniecību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par nelikumīgu alkoholisko dzērienu ražošanu, glabāšanu un pārvadāšanu. Ja persona gada laikā šādu pārkāpumu izdarīs atkārtoti vai nodarījuma sastāvā tiks konstatēta kvalificējošā pazīme “liels apmērs”, vai darbības izdarījusi personu grupa, tad šīs personas varēs saukt pie kriminālatbildības. Papildus administratīvā atbildība ir paredzēta par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos un telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu ražošanai, glabāšanai un realizācijai.

Zemkopības ministrija uzskata, ka nav nepieciešams izstrādāt noteikumu projektu, nosakot papildu alkoholisko dzērienu kvalitātes un obligātās nekaitīguma prasības, jo spēkā esošā Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas Regula nodrošina Latvijā legāli izplatīto alkoholisko dzērienu nekaitīguma prasības. Stingrāku prasību noteikšana neatrisinās nelegālā alkohola izplatīšanas problēmas, bet radīs papildu izdevumus legālā alkohola ražotājiem, neefektīvi tērēs valsts līdzekļus legālā alkohola kontrolei.

Zemkopības ministrija secina, ka nav iespējams noteikt tādus nekaitīguma rādītājus alkoholiskajiem dzērieniem, kas dotu iespēju atšķirt nelegāli ražotu alkoholisku dzērienu no legāli ražota.

Informatīvajā ziņojumā norādīts ZM priekšlikums: lai risinātu problēmu par denaturētā spirta izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, nepieciešams noteikt denaturētā spirta aizliegumu izmantot alkoholisko dzērienu ražošanā, veicot grozījumus esošajos tiesību aktos. Tāpat alkoholisko dzērienu aprites likumā jānosaka aizliegums izmantot denaturēto spirtu alkoholisko dzērienu ražošanā.

Zemkopības ministrija informatīvajā ziņojumā pauž nostāju, ka nelegālā alkohola problēma jārisina, radot apstākļus, kas izslēdz nelegālā alkohola ražošanu, izplatīšanu. Tāpat efektīvāk jāvēršas pret personām, kuras nodarbojas ar nelegālā alkohola tirdzniecību, nevis jānosaka papildus nekaitīguma un kvalitātes rādītāji alkoholiskajiem dzērieniem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par ģenētiski modificēto kultūraugu uzraudzību un kontroli

Valdība 15.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”.

Noteikumi attiecas uz ES atzītiem ģenētiski modificētiem kultūraugiem.

Noteikumi paredz prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai, prasības personām, kuras veiks darbības ar ģenētiski modificētajiem kultūraugiem, personu reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, mācības ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājiem, kā arī valsts uzraudzību un kontroli.

Ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšana ir šo kultūraugu audzēšana, novākšana, uzglabāšana, sagatavošana, saiņošana un transportēšana līdzās bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.

Dokumentā noteikts, ka personai, kura vēlas audzēt, uzglabāt, sagatavot vai saiņot ģenētiski modificētos kultūraugus, pirms darbības uzsākšanas jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) iesniegums par iekļaušanu audzētāju reģistrā. Turpmākajos gados rakstiski jāinformē Valsts augu aizsardzības dienests par jebkurām izmaiņām.

Tāpat noteikumos norādīts, ka VAAD mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par personas iekļaušanu audzētāju reģistrā vai atteikumu iekļaut personu audzētāju reģistrā.

Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli nodrošinās Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts vides dienests. Tādējādi paplašināsies Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts vides dienesta funkcijas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par e-pārvaldes sekretariāta vadītāja apstiprināšanu

Ministru kabineta (MK) sēdē 15.janvārī tika apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (turpmāk – Sekretariāts) sagatavotais MK rīkojuma projekts par Viestura Krievāna apstiprināšanu Sekretariāta vadītāja amatā.

No 2006.gada novembra V.Krievāns pildīja Sekretariāta vadītāja vietnieka pienākumus. Viņa pārziņā bija arī Eiropas struktūrfondu projektu īstenošana, kas ir ļoti nozīmīga Sekretariāta darbības joma.

Līdz iepriekšējās Sekretariāta vadītājas Olitas Magones apstiprināšanai amatā 2007.gada sākumā V.Krievāns jau pildīja Sekretariāta vadītāja pienākumus, kā arī aizvietoja O.Magoni viņas prombūtnes laikā. Šajā periodā viņš veiksmīgi pildīja veicamos uzdevumus, kā arī spilgti parādīja savas vadītāja un līdera īpašības.

Jau informēts, ka Ministru kabineta sēdē 8.janvārī tika apstiprināts O.Magones iesniegums atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts