Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mazākumtautību skola un nacionālo kultūru aktualizēšanas iespējas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.1999., Nr. 328/329 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16921

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Minoritāšu kultūras tiesības. Eiropas Padomes standarti

Vēl šajā numurā

06.10.1999., Nr. 328/329

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta Integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule:

Mazākumtautību skola un nacionālo kultūru aktualizēšanas iespējas

Integrācijas nodaļa ir relatīvi nesen izveidota izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta struktūrvienība. Mūsu uzmanības lokā ir arī mazākumtautību izglītības programmas. Jāpiebilst, ka tajās jau uzreiz ir novitāte - bilingvālā izglītība. Līdz ar to tradicionālie jautājumi par pedagogu finansiālo atbalstu (piemaksas latviešu kā otrās valodas skolotājiem un tiem pedagogiem, kuri strādā latviski vai bilingvāli, mācot kādu priekšmetu); bilingvālo mācību priekšmetu programmu un mācību literatūras izstrādes koordinēšana būtu sabalansējama ar nacionālo kultūru lomu un nozīmi mācību procesā. Valoda kā svarīgs kultūras garants ir tikai viens aspekts. Acīmredzot jāatrod vēl citas iespējas skolā aktualizēt kultūras apziņas veidošanu un attīstīšanu.

Valsts izglītības politika definēta jaunajā Izglītības likumā un tam pakārtotajos likumos. Poļu skolu sarežģītā un dažādā attīstības vēsture parāda, cik svarīga nozīme ir noteiktam mazākumtautību izglītības valsts atbalstam. Jāatrisina iespējamā dilemma: kas ir primārais - nacionālās piederības, kultūras, valodas, etniskās dzimtenes apzināšanās vai arī piederības Latvijai un savai nacionālajai kultūrai apzināšanās, pilnībā pārvaldot valsts valodu? Atbilde uz šo jautājumu jāatrod ne tikai Rīgas poļu sākumskolai, Krāslavas poļu skolai, daļēji Daugavpils poļu skolai, bet arī Rīgas ebreju vidusskolai, Baltkrievu skolai. Zināms atrisinājums ir rasts Rīgas ukraiņu vidusskolā, uzņemot mācīties pietiekami daudz bērnu no latviešu ģimenēm un tādējādi sekmīgi aktivizējot latviešu valodas vides veidošanu un apguvi.

Jaunais Izglītības likums, kas stājās spēkā 1999.gada 1.jūnijā, ievieš tādu jēdzienu kā mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi un līdz ar to - bilingvālā izglītība, risina latviešu valodas apguves un vides jautājumu. Šīs prasības attiecināmas uz 1.klasi. 2.-9.klases mācību plānu nosaka IZM rīkojums, šajā izglītības posmā pakāpeniski izglītības programmas tiek pārveidotas atbilstoši skolas izvēlētajam biligvālās izglītības modelim/modeļiem. Piedāvājot demokrātisku izglītības programmu izvēli, protams, atbilstoši vecāku pieprasījumam, skolas resursu iespējām (pedagogu un viņu kvalifikācijas nodrošinājums, finansiālais atbalsts, mācību literatūras un metodiskais klāsts), skolēnu iepriekšējai sagatavotībai (pirmsskolas sagatavošana, valsts valodas priekšzināšanas, latviešu valodas lietošanas iespējas jeb valodas vide, piemēram, ģimenē) un arī sabiedrības pieprasījumam, ir uzsvērta un metodiski parādīta (mācību darba plānošanas paraugi) latviešu valodas zināšanu un prasmju apguves nozīme un mērķi. Līdz ar biligvālās izglītības ieviešanu Latvijas mazākumtautību skolās īpaša nozīme tiek pievērsta nacionālo minoritāšu valodai, kultūrai, saistībai ar Latviju.

Galvenie skolu darbības virzieni un atbalstītāji ir:

• pedagogu tālākizglītība, daļēji arī sagatavošana - attiecīgi līgumi starp Latviju un etnisko dzimteni, skolu iniciēti sakari un aktivitātes, vēstniecības, nacionālās kultūras biedrības;

• finansiālais nodrošinājums - pamatā Latvijas pašvaldības un ministrijas, protams, arī vēstniecības un nacionālās kultūras biedrības;

• mācību saturs, mācību literatūras nodrošinājums - izglītības ministrija (Latvijā, etniskajā dzimtenē);

• nacionālās kultūras saglabāšana, attīstība - sadarbība ar nacionālajām kultūras biedrībām, skolu kultūras sakari ar etnisko dzimteni. Aktivitāšu veidi ir:

1) kopīgas nacionālo un valstisko svētku svinības (praktiski visas skolas; 2) kopīgas bibliotēkas izveide (igauņu, ukraiņu skola); 3) morāls un materiāls atbalsts (poļu skolas, minot arī vēstniecības nopelnus un lielo ieinteresētību); sadarbība ar citām organizācijām, institūcijām (poļu skola un Latvijas Universitāte, izīrējot telpas); 4) kultūras delegāciju uzņemšana (ukraiņu, lietuviešu, poļu skola); 5) saikne ar reliģiskajām organizācijām (ebreju skola); 6) piedalīšanās dažādos kultūras biedrību organizētajos pasākumos. Rīgas baltkrievu skolai gan saikne ar etnisko dzimteni ir neregulāra, epizodiska Baltkrievijā pastāvošās politiskās situācijas dēļ.

Iespējamie IZM darbības virzieni

SKANEJ~1.GIF (200829 BYTES)

Domājams, ka gan valodu (ļoti plašs iespēju spektrs - svešvalodas, dzimtā valoda (latviešu, krievu, poļu u.c.)), latviešu kā otrās valodas, gan dabaszinātņu (ne tikai tradicionāli ģeogrāfijas), gan sociālo zinātņu bloka mācību priekšmetu saturā ir iespējams iekļaut tematus par mazākumtautību kultūru, vēsturi Latvijā un pasaulē, savstarpējiem sakariem, kultūras sadarbību. Tādējādi tiktu uzsvērta Latvijā dzīvojošo tautu pašapziņas veidošanās, dažādu kultūru bagātības vērtību izpratne, arī pamatnācijas atbildība par integrācijas procesiem Latvijā, veidotas etniskās vērtības kā Latvijas tautas vērtību sastāvdaļa.

Bilingvālā izglītība paredz mācības divās valodās. Neatkarīgi no latviešu valodas intensitātes tieši dzimtās valodas skolotājiem būs jārūpējas par skolēnu prasmi izteikties dzimtajā valodā un lietotās valodas kvalitāti, vairs nepietiks tikai ar gramatikas sīku izpēti un metavalodas apguvi. Būs nepieciešams nodrošināt, zināmā mērā kompensēt, valodas bagātību, vārdu krājumu (var teikt arī leksiku) un valodas kvalitāti. Literatūras stundas būs veltītas tradicionāli literatūras teorijas un vēstures jautājumiem, kā arī kultūras nozīmei cilvēka, valsts, pasaules dzīvē, notikumos, akcentējot savstarpējo saikni. Tādējādi tiktu uzsvērta Latvijā dzīvojošo tautu pašapziņas veidošanās, dažādu kultūru bagātības vērtību izpratne, arī pamatnācijas atbildība par integrācijas procesiem Latvijā un veidotas etniskās vērtības kā Latvijas tautas vērtību sastāvdaļa.

Risinot mazākumtautību izglītības jautājumus, nav nepieciešama steiga vai tikai normatīvo dokumentu izdošana. Sabiedrības integrācija ir ilgs, pakāpenisks, daudzpusējs process.

Skola/klase 1991./92. 1992./93. 1993./94. 1994./95. 1995./96. 1996./97. 1997./98. 1998./99.
Latviešu 580 615 641 663 678 687 694 698
Krievu 217 220 212 199 195 186 179 175
Igauņu 1 1 1 1 1 1 1 1
Lietuviešu 1 1 1 1
Ebreju 1 1 1 1 1 1 2 3
Poļu 3 3 4 6 6 6 6 6
Ukraiņu 1 1 1 1 1 1 1 1
Baltkrievu 1 1
Čigānu 2 2

Izglītības un zinātnes ministrija. Latvijas vispārizglītojošo skolu statistikas datu kopsavilkumi. Rīga, 1998.gads. Dati atbilst mācību gada sākumam.

Tabulā netiek minētas divplūsmu skolas. Norādītas valsts, pašvaldību, svētdienas, privātās skolas. Šajā mācību gadā Jelgavā ir atvērta Poļu svētdienas skola/klase. Šobrīd Liepājas rajona Kalētu pamatskolas pedagogi domā par iespējām atvērt lietuviešu klasi/klases. Pierobežu rajonu iedzīvotājiem, protams, būtu jāprot abu kaimiņvalstu valodas. Un viena no iespējām ir to apguve izglītības iestādē jeb skolā. Šāda attīstības tendence ir vērojama.

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!