Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas tautsaimniecības soļiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.1999., Nr. 328/329 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16892

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par militāro bāzu izmantošanu

Vēl šajā numurā

06.10.1999., Nr. 328/329

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 1999. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta

cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības

apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču

grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas

maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un

vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas

ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un

pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un

nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un

izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

6. Rekomendācijas

Nobeigums. Sākums -

"LV" 13.08.1999., Nr.256/257; "LV" 17.08.1999., Nr.258;

"LV" 20.08.1999., Nr.264/267; "LV" 25.08.1999., Nr.270/273;

"LV" 26.08.1999., Nr.274; "LV" 1.09.1999., Nr.281/284;

"LV" 9.09.1999., Nr.295/296; "LV" 17.09.1999., Nr.305/307;

"LV" 21.09.1999., Nr.308/309; "LV" 23.09.1999., Nr.312;

"LV" 24.09.1999., Nr.313/316; "LV" 28.09.1999., Nr.317/318;

"LV" 30.09.1999., Nr.321; "LV" 5.10.1999., Nr.325/327

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

Pašreiz tiek sagatavoti dokumenti inovāciju politikas33 izstrādāšanai Latvijā. Šis uzdevums ir iekļauts Ministru kabineta deklarācijā. Koncepciju par inovatīvo darbību izskatīja Ministru kabinets 1998. gada martā un pieņēma zināšanai.

Pašreiz daļēji tiek finansēti inovatīvie projekti no Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļiem, kas paredzēti tirgus orientēto pētījumu veikšanai. Finansējums šīs shēmas ietvaros paredz, ka 50% no tirgus orientētā pētījuma finansē uzņēmēji un 50% ir zinātnes finansējumam izdalītie līdzekļi.

5.9. tabula

Ekonomikas, vadībzinību, uzņēmējdarbības un tūrisma organizācijas

un vadības studiju programmas Latvijas augstākajās mācību iestādēs

1998./99. mācību gada sākumā

59TAB.GIF (140462 BYTES)

* Konkurss uz budžeta finansēto studiju vietu aprēķināts, iesniegumu skaitu attiecīgās augstskolas studiju programmai dalot ar uzņemto studentu skaitu attiecīgajā budžeta finansētajā studiju grupā.

 

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

Viens no svarīgākajiem makroekonomiskās statistikas uzdevumiem un reizē problēmām ir nodrošināt pilnīgu ekonomiskās darbības rezultātu uzskaiti, neatkarīgi no tā, vai šī darbība ir vai nav reģistrēta atbilstoši pastāvošajām likumdošanas normām. Šāda prasība ir iekļauta Eiropas nacionālo kontu sistēmas (ESA95) veidošanas norādījumos. Tātad teorētiski makroekonomiskajos aprēķinos būtu jāietver gan likumīgi atļautās, bet ar statistisko uzskaiti neaptvertās ekonomiskās darbības, gan arī nelegālie, ar likumdošanu aizliegtie darījumi. No statistikas viedokļa ēnu ekonomika ir visu veidu aktivitātes, kas saistās ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu (tātad arī ar ieņēmumu veidošanos), to sadali un galapatēriņu, kuru rezultāti netiek adekvāti atainoti statistikas pārskatos.

Šobrīd Eiropas savienības dalībvalstu makroekonomikas speciālisti ir vienojušies, ka pagaidām nelegālās ekonomikas rezultātus oficiālajos aprēķinos neiekļaus un paralēli turpinās pētījumus šo darbību novērtēšanas metodoloģijas jomā. Lai novērtētu ēnu ekonomikas apjomus, dažādu valstu statistikas speciālisti ir izveidojuši vairākas netiešo aprēķinu metodes, kas balstās gan uz esošo datu analītisko izvērtēšanu, gan arī uz speciāliem apsekojumiem un aprēķiniem.

Arī mūsu valsts Centrālā statistikas pārvalde iegulda nopietnu darbu makroekonomisko aprēķinu pilnveidošanā, cenšoties nodrošināt iespējami pilnīgu ekonomisko procesu atainošanu. Šis darbs balstās gan uz citu valstu pieredzes, gan arī uz pašu izveidoto aptauju materiālu datiem un aprēķiniem.

Tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir privātpersonu ekonomiskās darbības rezultāts, pašreizējos apstākļos vispār netiek ietverta statistikas pārskatos. Vienīgais informācijas avots varētu būt iedzīvotāju ienākumu deklarāciju apkopojums, taču pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta informācija ir izmantojama vienīgi kopējo tendenču vērtējumam. Jāņem vērā arī tas, ka iedzīvotāju ekonomiskās darbības rezultāti ir apjomīgāki nekā tā daļa, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā.

Arī statistikas pārskatu informācija ir analītiski jāizvērtē, nosakot tās ticamības līmeni, un jākoriģē, novēršot ienākumu iespējamo apzināto samazinājumu. Šie papildus aprēķinātie apjomi arī ir ēnu ekonomikas sastāvdaļa.

Viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, ko plaši izmanto arī dažādiem starptautiskajiem salīdzinājumiem, ir iekšzemes kopprodukts, tāpēc tas jāaprēķina precīzi un tajā pilnībā jāietver ekonomiskās darbības rezultāti. Kā zināms, šo rādītāju iespējams noteikt no trim atšķirīgiem - ražošanas, ieņēmumu un izlietojuma aspektiem. Šī iespēja paaugstina šā rādītāja apjoma noteikšanas precizitāti, jo katram no šiem aprēķiniem tiek izmantoti atšķirīgi datu avoti, kas aptver uzņēmumu regulāros pārskatus, statistiskos apsekojumus, banku sistēmas informāciju, mājsaimniecību patēriņa izdevumu pētījumu rezultātus un valsts budžetu datus.

Lai varētu veikt šos kompleksos aprēķinus, tiek izmantotas gan oficiālās informatīvās datu bāzes, administratīvo reģistru dati, gan arī tiek veikta virkne netiešo aprēķinu un ekspertu novērtējumu. Savstarpēji saskaņojot aprēķinu rezultātus, kas ir iegūti, vērtējot iekšzemes kopproduktu no atšķirīgiem aspektiem, iespējams precīzāk noteikt tā apjomu un arī konstatēt, kurā statistikas jomā ir nepieciešami papildu pētījumi. Kopējais netiešo vērtējumu jeb ēnu darījumu īpatsvars iekšzemes kopprodukta aprēķinos no izlietojuma puses ir augstāks nekā aprēķinos no ražošanas puses, jo personīgā patēriņa izdevumi, kas veido iekšzemes kopprodukta izlietojuma lielāko daļu, ir grūti aptverami ar pārskatiem.

Par netiešo aprēķinu apjomu, rēķinot iekšzemes kopproduktu par 1997. gadu no dažādiem aspektiem, var pārliecināties no 5.10. tabulā atspoguļotajiem datiem.

5.10. tabula

Iekšzemes kopprodukts 1997. gadā

(milj. latu, faktiskajās cenās)

Ražošanas Ieņēmumu Izlietojuma
Iekšzemes kopprodukts 3773,5 3773,5 3773,5
tai skaitā:
aprēķināts no pārskatu datiem 3245,2 3245,2 3132,0
iegūts netiešo aprēķinu ceļā 528,3 528,3 641,5

Iekšzemes kopprodukta aprēķinus no ražošanas un ieņēmumu puses veic vienlaicīgi, veidojot ikgadējo nacionālo kontu sistēmu, izmantojot uzņēmumu pārskatus un papildus netiešos aprēķinus, tāpēc kopējais netieši aprēķinātais apjoms šiem abiem aspektiem sakrīt. Pašreizējie informācijas avoti ir nepietiekami alternatīvajam aprēķinam no ieņēmumu aspekta.

Valstī ražoto preču un sniegto pakalpojumu un tātad arī iekšzemes kopprodukta pilnīgā apjoma noteikšana lielā mērā balstās uz informācijas analīzi par darbaspēka piedāvājumu un tā izlietojumu. Datus par darbaspēka izlietojumu, kas ir parādīti uzņēmumu pārskatos, salīdzina ar iedzīvotāju darbaspēka izlases apsekojuma datiem par reālo nodarbinātības līmeni konkrētā laika posmā. Tā kā uzņēmumi sniedz pārskatus tikai par algotiem darbiniekiem, tad regulārajā informācijā nav ieskaitīti darba devēji (tas ir, īpašnieks, kurš strādā par saviem līdzekļiem), pašnodarbinātie, kā arī neatalgotie ģimenes locekļi un radinieki. Šai nodarbināto statusā esošās personas veido mājsaimniecības, kuru ekonomiskā darbība nav reģistrēta. Neatbilstība algoto darba ņēmēju skaitā galvenokārt veido pārskatos neparādīto (slēpto) darbinieku skaitu.

Aprēķinot iekšzemes kopproduktu no ražošanas aspekta, tiek izvērtēta arī pārskatu informācija no datu ticamības viedokļa un veikti papildu aprēķini, lai novērstu darba samaksas un uzņēmēju peļņas apjomu apzinātu samazināšanu, vienlaicīgi parādot augstākus ražošanas izdevumu apjomus. Šādi papildu aprēķini pārsvarā saistās ar mazo uzņēmumu pārskatu analīzi, jo šie pārskatu dati ne vienmēr ir ticami. Tādās nozarēs kā būvniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības piederumu remonts, komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi papildus pārskatu informācijai šādu vērtējumu rezultātā tiek pierēķināti 25-30% no kopējā pievienotās vērtības apjoma. Arī lielo uzņēmumu dati tiek koriģēti atbilstoši grāmatvedības gada pārskatu auditoru slēdzieniem, un šādu izmaiņu rezultātā 1997. gadā iekšzemes kopprodukts tika palielināts apmēram par 60 milj. latu, tas ir, par nepilniem 2 procentiem.

Aprēķinot iekšzemes kopproduktu no izlietojuma aspekta, netiešo aprēķinu ceļā tiek novērtētas vairākas iedzīvotāju patēriņa izdevumu pozīcijas un atbilstoši aprēķinu rezultātiem koriģēta informācija, kas iegūta no citiem statistikas avotiem - mājsaimniecību budžetu pētījumiem un tirdzniecības statistikas. Lielākie koriģējumi ir izdevumos alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu iegādei, automašīnu iegādei un remontam, kā arī dažādu pakalpojumu apmaksai.

Samērā lieli koriģējumi iekšzemes kopprodukta izlietojumā saistās ar eksporta produkcijas novērtējumu, novēršot eksporta cenu samazinājumu produkcijai, ko eksportē no muitas noliktavām. Galvenokārt šie koriģējumi saistās ar pārtikas produktu eksportu, kur dažos gadījumos koriģējumu apjomi pārsniedz 50% no eksporta apjoma.

Centrālā statistikas pārvalde regulāri pilnveido ēnu ekonomikas apjomu aprēķinus sadarbībā ar Itālijas centrālās statistikas iestādes speciālistiem Eiropas savienības statistikas biroja organizētā tehniskās palīdzības projekta ietvaros.

 

6. Rekomendācijas

Viens no Latvijas ekonomiskās politikas galvenajiem uzdevumiem ir celt tautsaimniecības konkurētspēju. Tās paaugstināšanai ir nepieciešamas lielas investīcijas Latvijas uzņēmumos, lai ieviestu kvalitātes standartus un jaunas tehnoloģijas, nodrošinātu reklāmu un atbilstošu tirgzinību, pārkārtotu vadību utt.

Valsts uzdevums ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai - stabilu makrovidi, labvēlīgu likumdošanu, izdevīgas ārējās tirdzniecības līgumiskās attiecības utt.

Tomēr pastāv jomas, kurās nepietiek tikai ar uzņēmējdarbībai labvēlīgas administratīvās vides veidošanu, jo uzņēmējdarbības veicināšanai ir nepieciešams arī reāls valsts atbalsts. Piemēram, uzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem, bez valsts palīdzības ir sarežģīti ieviest jaunas tehnoloģijas, inovācijas un kvalitātes standartus, kas savukārt negatīvi ietekmē ražotāju konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū.

Maldīgs ir uzskats, ka tirgus pats visu sakārtos, rūpniecība pārstrukturēsies un eksports pieaugs. Rietumvalstu pieredze rāda, ka valstij ir būtiska loma uzņēmējdarbības veicināšanā un ekonomiskā attīstība nav atstāta pilnīgā pašplūsmā. Gluži otrādi, iepazīstoties ar Eiropas savienības valstu ilggadējo ekonomiskās politikas pieredzi, var konstatēt, ka visur Eiropā pastāv gadu desmitiem ilgas valsts atbalsta tradīcijas - konkrētu programmu veidā tiek īstenota šo valstu struktūrpolitika, īpaši atbalstot tos vai citus reģionus un tās vai citas jomas un nozares.

Lai arī iepriekšējās valdības par vienu no galvenajām darbības prioritātēm ir deklarējušas atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, tomēr līdzšinējo valsts atbalstu šai sfērai nevar uzskatīt par pietiekamu. Valsts atbalstam ir pietrūcis mērķtiecības, un tam, salīdzinot ar citām ES kandidātvalstīm, atvēlēts relatīvi mazs finansējums no valsts budžeta.

ES dokumentos ir izteiktas bažas par Latvijas neatbilstību vidējā laika posmā Kopenhāgenas otrajam kritērijam par konkurētspēju ES tirgū. ES eksperti ir norādījuši, ka veiksmīga valsts atbalsta politika ļautu šo konkurētspēju uzlabot.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību paredz īstenot tādu politiku, kura atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, investīciju piesaisti, eksporta veicināšanu, vienādu biznesa attīstības iespēju radīšanu reģionos, jaunu tehnoloģiju ieviešanu u.c.

Lai varētu īstenot šos Deklarācijā izvirzītos mērķus un panāktu ilglaicīgu un sabalansētu ekonomikas izaugsmi, realizētu visus pasākumus, kas saistīti ar Latvijas mērķi iestāties ES un dalību PTO, ir jāuzlabo sistēma valsts atbalstam uzņēmējdarbībai un valsts budžetā jāparedz vairāk līdzekļu šo sfēru attīstībai.

Galvenie neatliekamie pasākumi, lai paaugstinātu konkurētspēju un mazinātu Krievijas un pasaules ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku, ir šādi:

uzņēmumu, tai skaitā mazo un vidējo, konkurētspējas nostiprināšanas jomā:

- sniegt valsts atbalstu uzņēmēju apmācībām un konsultācijām, kā arī darbaspēka pārkvalifikācijai, lai veicinātu progresīvo biznesa ideju un tehnoloģiju izplatīšanu, pārņemšanu, ieviešanu;

- izstrādāt likumdošanas aktus un atbalstīt institūcijas inovatīvās darbības veicināšanai;

- nodrošināt Latvijas piedalīšanos Eiropas savienības trešajā daudzgadējā mazo un vidējo uzņēmumu programmā;

- palielināt Latvijas Garantiju aģentūras rezerves kapitālu;

- īstenot īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanas programmu;

- nodrošināt Informācijas pieprasījuma punkta darbību, lai uzņēmēji varētu saņemt informāciju par PTO un tirdzniecības iespējām tās dalībvalstīs;

- izstrādāt un īstenot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus;

- aktivizēt investīciju iespēju mārketingu;

- paplašināt atbalstu investoriem, tai skaitā, izmantojot pārstāvniecības mērķa tirgos un partneru piesaisti šiem projektiem;

- uzsākt reģionālo investīciju piesaistes apmācības programmu divos virzienos:

- uz lauku reģioniem orientētu mārketinga apmācības programmu;

- uz reģionālo investīciju projektiem orientētu mārketinga apmācību;

- ārvalstu izdevumos plašāk reklamēt Latviju kā investīcijām labvēlīgu valsti un sekmēt darbu sabiedrisko attiecību jomā;

- atbalstīt Eiropas savienības standartu un kvalitātes sistēmu ieviešanu uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

- atbalstīt ikgadējās "Latvijas kvalitātes balvas" piešķiršanu un organizēt starptautisko konferenci par visaptverošas kvalitātes vadīšanas sistēmu atbilstību uzņēmējdarbībā;

- akreditēt produkcijas atbilstības novērtēšanas laboratorijas un sertifikācijas iestādes atbilstoši ES standartiem;

- organizēt Eiropas un starptautisko standartu adaptāciju, uzņēmēju iesaistīšanu un informēšanu standartizācijas jautājumos;

- veidot un uzturēt starptautiski atzītu mērīšanas etalonu bāzi mērījumu vienotības un salīdzināmības nodrošināšanai;

eksporta veicināšanas jomā:

- turpināt realizēt Latvijas eksportētāju mārketinga atbalsta programmu, kura uzsākta LAA, īpaši pētot alternatīvos tirgus;

- veikt tirgus pētījumus;

- palielināt valsts a/s "Latvijas eksportkredīts" pamatkapitālu un rezerves kapitālu;

- aktivizēt un valstiski atbalstīt Latvijas uzņēmumu līdzdalību starptautiskajās izstādēs, gadatirgos un tirdzniecības misijās;

- paplašināt tirdzniecības pārstāvniecību darbību galvenajās Latvijas eksporta tirgus valstīs;

- paātrināti sakārtot muitas un citus robežkontroles jautājumus;

- aktivizēt starptautisko līgumu sagatavošanu, noslēgšanu un realizāciju;

- izveidot koordinējošu centru klīringa realizēšanai ar valstīm, kur tirdzniecībā joprojām pastāv centralizēta sistēma (Uzbekistana, Ķīna, u.c.) uz Latvijas Tirdzniecības centra bāzes;

- organizēt apmācību programmas eksporta un menedžmenta prasmju apguvei;

- izdot mārketinga materiālu par Latvijas eksportu;

- izveidot un ieviest Nacionālo preču zīmi;

- izveidot Informācijas centru eksportētājiem;

- turpināt Eiropas atbilstības izvērtēšanas protokola sarunas ar Eiropas Komisiju;

valsts atbalsta uzņēmējdarbībai sistēmas strukturālās sakārtošanas jomā:

- izveidot vienotu uzņēmējdarbības valsts atbalsta fondu sistēmu MVU attīstībai;

- attīstīt Latvijas Hipotēku un zemes banku par valsts MVU uzņēmējdarbības atbalsta banku;

nodokļu jomā:

- izdarīt izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī un nekustamā īpašuma nodoklī u.c. nodokļos, lai stimulētu uzņēmējdarbības attīstību;

- pilnveidot nodokļu administrēšanas sistēmu;

- uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta informācijas izplatīšanu ar nodokļiem saistītajos jautājumos.

Līdzās minētajiem valsts atbalsta pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanā, eksporta veicināšanā, atbalsta sistēmas struktūras sakārtošanā un nodokļu sistēmas pilnveidošanā svarīgi ir turpināt uzņēmējdarbības likumdošanas pilnveidošanu, birokrātisko šķēršļu samazināšanu, sekmēt pašvaldību aktivitātes uzņēmējdarbības atbalsta jomā, turpināt stabilu un izdevīgu ārējās tirdzniecības līgumisko attiecību veidošanu.

Uzņēmējdarbības attīstībai svarīgi ir nodrošināt makroekonomisko stabilitāti (zemu inflāciju, stabilu valūtas kursu u.tml.) un konsekventi turpināt uz tirgus ekonomiku orientētas politikas īstenošanu.

Uzņēmējiem ir skaidri jāzina valsts attīstības vadlīnijas un ekonomiskās politikas prioritātes. Tādēļ viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir turpināt izstrādāt valsts ekonomiskās un nozaru stratēģijas, nacionālās programmas u.c. programmdokumentus.

Tikai visaptveroša pieeja uzņēmējdarbības attīstības nodrošināšanai spēs vairot Latvijas konkurētspēju un nodrošinās valsts izaugsmi.

33 Atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajai Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālajai programmai inovācija (inovatīvā darbība) ir process, kurā jaunas zinatniski tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādes un tehnoloģijas tiek realizētas tirgū pieprasītā (konkurētspējīgā) produktā vai pakalpojumā.

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!