• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2007. gada 19. decembra lēmums Nr. E02-181 "Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lietā Nr. 1590/06/05/17 Par Konkurences likuma 13. panta ģenerālklauzulas un 4. punkta noteikto pārkāpumu SIA "Latvijas propāna gāze" darbībās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.01.2008., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/168800

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkurences padomes lēmums Nr.E02-173

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.P/07/06/33 Par Konkurences likuma 15. panta otrās daļas pārkāpumu SIA "Euroaptieka" darbībās

Vēl šajā numurā

04.01.2008., Nr. 2

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: E02-181

Pieņemts: 19.12.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konkurences padomes lēmums Nr.E02–181

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2007.gada 19.decembrī (prot. Nr.70, 2.§)

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

 

Lietā Nr. 1590/06/05/17

Par Konkurences likuma 13. panta ģenerālklauzulas un 4. punkta noteikto pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās

 

Konkurences padome 29.06.2006. saņēma Ventspils pilsētas pašvaldības un valsts dzīvojamo māju apsaimniekotāju (Ventspils pilsētas 12 māju apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku biedrības “Pārventas saimnieks” (apsaimniekošanā 1 māja); individuālā komersanta “VT Serviss” (apsaim­niekošanā 5 mājas); dzīvokļu īpašnieku biedrības “Ugāles 13” (apsaimniekošanā 1 māja); Zigismunda Lurina (apsaimniekošanā 2 mājas); Sergeja Bikova (apsaimniekošanā 5 mājas); Leonīda Aļohina (apsaim­niekošanā 3 mājas); Marinas Djakovas (apsaimniekošanā 6 mājas); Aleksandra Pirkova (apsaimniekošanā 62 mājas); Valentīnas Moisejevas (apsaimniekošanā 1 māja); Valentīnas Krasnopjorovas (apsaimniekošanā 1 māja); Ērika Sergejeva (apsaimniekošanā 2 mājas) un Genovefas Sipjagovas (apsaimniekošanā 1 māja) (turpmāk – Iesniedzēji) iesniegumu (turpmāk – Iesniegums), kurā Iesniedzēji lūdz izvērtēt situācijas likumību, kāda izveidojusies starp SIA “Latvijas propāna gāze” un Ventspils namu apsaimniekotājiem.

Iesniegumā norādīts, ka visi Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji 2006.gada februārī saņēma SIA “Latvijas propāna gāze” valdes priekšsēdētāja S.Asjutšenko parakstītu vēstuli, kurā paziņo, ka SIA “Latvijas propāna gāze” ir ieplānojusi pārtraukt patērētāju apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi pa cauruļvadiem no gāzes tvertnēm un nodrošināt sašķidrinātās naftas gāzes piegādi patērētājiem, piegādājot to balonos.

Iesniegumā ir norādīts, ka SIA “Latvijas propāna gāze” saistībā ar mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi ir piedāvājusi sniegt šādus pakalpojumus:

1) reizi piecos gados veikt mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas hidraulisko (hermētiskuma) pārbaudi, pieprasot maksu par pakalpojumu apmēram 6,00LVL uz vienu dzīvokli, kaut arī 2002.gadā piemērotā maksa par pakalpojumu bija 2,08LVL uz vienu dzīvokli (28.09.2001. Līgums Nr.04/105);

2) uzstādīt skaitītājus uz katra gāzes ievada dzīvojamā mājā un uzlikt par pienākumu apsaimniekotājiem norēķināties par izlietoto gāzi, apsaimniekotājiem uzņemoties gāzes realizācijas funkciju;

3) noslēgt līgumu ar SIA “Latvijas propāna gāze” par dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi, maksājot 1,12LVL no katra dzīvokļa mēnesī;

4) ja mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi (hermētiskuma pārbaudi) veiks cita licencēta firma, tad par gāzes padeves atslēgšanu un gāzes padeves atjaunošanu apsaimniekotājam būs jāmaksā LPG 60,00LVL.

Iesniedzējs lūdz izvērtēt SIA “Latvijas propāna gāze” darbības likumību, ņemot vērā izveidojušos situāciju starp SIA “Latvijas propāna gāze” un māju apsaimniekotājiem, kā arī saistībā ar iepriekš minētajiem SIA “Latvijas propāna gāze” piedāvātajiem pakalpojumiem un to maksas pamatojumu, sniegt SIA “Latvijas propāna gāze” noteiktās gāzes maksas 2,20LVL/m³ pamatojumu.

Iesniegumam pievienoti dokumentu faksimilattēli (SIA “Latvijas propāna gāze” 31.01.2006. vēstule IK “VT Serviss”, 06.06.2001. Līgums par sašķidrinātās gāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) Nr.065-060-003, 13.02.2002. SIA “Latvijas propāna gāze” preču pavadzīme-rēķins Nr.374837, 22.05.2006. mājas (Embūtes ielā 53, Ventspilī) pārvaldnieces vēstule Ventspils gāzes uzpildes stacijas vadītājam, Līgums par dzīvojamās mājas iekšējo gāzes apgādes sistēmas tehnisko apkopi (projekts), 28.08.2001. Pilnvarojuma līgums pašvaldības nekustamā īpašuma dzīvojamās daļas Vents­pilī, Talsu ielā 60, apsaim­niekošanai (turpmāk – Pilnvarojuma līgums).

Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu un 23.panta pirmo daļu, Konkurences padome 14.07.2006. pieņēma lēmumu (protokols Nr.43, 4.§) par lietas ierosināšanu par Konkurences likuma 13.panta 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu, 24.panta un 26.panta piekto daļu, Konkurences padome 25.07.2007. pieņēma lēmumu (protokols Nr.43, 2.§) par lietas ierosināšanu par Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas iespējamo pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās, sasaistot sašķidrinātās naftas gāzes piegādes no pazemes (virszemes) tvertnēm pakalpojumu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšējās gāzes apgādes sistēmu tehniskās apkopes pakalpojumu, un iepriekš minētās lietas apvienošanu vienā lietvedībā ar lietu Nr. 1590/06/05/17 “Par iespējamo 13.panta 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās, piešķirot vienoto nosaukumu “Par Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta noteikto pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās”. Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu un 27.panta trešo daļu, Konkurences padome 29.08.2007. pieņēma lēmumu (protokols Nr.48, 5.§) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku līdz 31.10.2007. un 24.10.2007. pieņēma lēmumu (protokols Nr.59, 7.§) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku līdz 19.12.2007.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 26.panta sesto un septīto daļu, 02.08.2007. (vēstule Nr.1800) un 10.08.2007. (vēstule Nr.1941) SIA “Latvijas propāna gāze” un 06.08.2007. (vēstule Nr.1863) Dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Pārventas saimnieks” tika nosūtīts paziņojums par lietā konstatētajiem faktiem, tiesībām iepazīties ar lietu, izteikt viedokli un iesniegt papildu informāciju.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem tika saņemta papildu informācija un viedoklis no SIA “Latvijas propāna gāze” (10.08.2007. vēstule Nr.01-6/767, 16.08.2007. vēstule Nr.01-6/787).

Ņemot vērā to, ka pēc lietas dalībnieku pirmreizējas iepazīšanās ar lietu un viedokļu saņemšanas Konkurences padome saņēma papildu informāciju lietā, Konkurences padome nosūtīja paziņojumu par lietā konstatētajiem faktiem administratīvā procesa dalībniekiem (30.11.2007. vēstule Nr.2892 SIA “Latvijas propāna gāze” un 04.12.2007. vēstule Nr.2915 Dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Pārventas saimnieks”), informējot par tiesībām iepazīties ar jauniegūto informāciju un izteikt par to savu viedokli. Pēc atkārtotas lietas dalībnieku iepazīšanās ar lietu Konkurences padome saņēma SIA “Latvijas propāna gāze” viedokli lietā (SIA “Latvijas propāna gāze” 12.12.2007. vēstule Nr.01-6/1201).

“Latvijas propāna gāze” (turpmāk – LPG) ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar reģistrācijas Nr. 40003493561, kuras vienīgais dalībnieks ir Šveices akciju sabiedrība “Massonyx LTD” (007005125), LPG juridiskā adrese ir Rīga, Kurzemes prospekts 19. LPG komercdarbības veidi: saskaņā ar NACE klasifikatora sadaļām 40.21. – gāzes ražošana, 40.22. – gāzes sadale pa gāzes vadiem, 50.50. – autodegvielas mazumtirdzniecība, 51.51. – degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība u.c.

Iesniedzējs ir Ventspils pilsētas pašvaldības un valsts dzīvojamo māju 12 apsaimniekotāji. 15.08.2006. ar Dzīvokļu īpašnieku biedrības (turpmāk – DzĪB) “Pārventas saim­nieks” vēstuli Nr.63 Konkurences padomei tika iesniegta 14.08.2006. Pilnvarojuma līguma kopija, ar kuru Iesniedzējs pilnvaro DzĪB “Pārventas saimnieks” pārstāvēt Iesniedzēju Konkurences padomē.

“Pārventas saimnieks” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta dzīvokļu īpašnieku biedrība ar reģistrācijas Nr.41203016700, juridiskā adrese ir Ventspils, Talsu ielā 60–3.

“Niteļi” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar reģistrācijas Nr.41203019321, juridiskā adrese ir Ventspils rajons, “Niteļi”, Jaunupe, Tārgales pagasts. SIA “Niteļi: (turpmāk tekstā – Niteļi) komercdarbības veidi: saskaņā ar NACE klasifikatora sadaļām 45.21 – ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie darbi 51.54 – mājsaimniecības metālizstrādājumu, ūdens un kanalizācijas cauruļu un apkures sistēmas iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība, 51.8 iekārtu, mehānismu un darba mašīnu, un to piederumu vairumtirdzniecība u.c.

Ierosinātās lietas ietvaros tika iegūta informācija no Iesniedzējiem, LPG, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK), DzĪB “Pārventas saimnieks”, Niteļi, SIA “Latvijas standarts” u.c.

Izvērtējot Iesniegumā ietverto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

 

konstatēja:

[1] Lietā iesaistītās puses

1.1. LPG ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izsniegta Būvkomersanta reģistrācijas apliecība Nr.2753-R, kura reģistrēta Būvkomersantu reģistrā 26.05.2006.

Energoapgādes regulēšanas padome 10.04.1997. sēdē (protokols Nr.12, 5.punkts) apstiprināja Licences Nr.43001 nosacījumus LPG sašķidrinātās gāzes sadalīšanai no 10.04.1997. līdz 09.04.2017., nosakot tiesības un pienākumus sašķidrinātās gāzes sadalīšanai licences darbības zonā – Latvijas Republikā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Padome 28.03.2002. sēdē apstiprināja Licences Nr.E44001 nosacījumus LPG sašķidrinātās gāzes tirdzniecībai no 10.04.2002. līdz 09.04.2007., nosakot tiesības un pienākumu realizēt sašķidrināto gāzi licences darbības zonā – Latvijas Republikā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Padome 21.03.2007. sēdē apstiprināja Licences Nr.E44103 nosacījumus LPG sašķidrinātās gāzes tirdzniecībai no 10.04.2007. līdz 09.04.2012., nosakot tiesības un pienākumu tirgot sašķidrināto gāzi licences darbības zonā – Latvijas Republikā. Licences nosacījumos noteikts, ka sašķidrinātās gāzes tirdzniecība jāuzsāk (jāturpina) 2007.gada 10.aprīlī (3.punkts), ka licences saņēmējam jānodrošina un jāuztur energoapgādes veikšanai nepieciešamie energoapgādes objekti (4.punkts) un ka jānodrošina nepārtraukta sabiedrisko pakalpojumu sniegšana (..) (6.punkts).

1.2. Niteļi ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izsniegta Būvkomersanta reģistrācijas apliecība Nr.1535-R, kura reģistrēta Būvkomersantu reģistrā 10.02.2006. Niteļi ir darbinieks – diplomēts tehniķis, kuram 02.06.2005. Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības būvniecības speciālistu sertifikācijas centrs izsniedzis Būvprakses sertifikātu ar norādi – sertificēts veikt gāzes apgādes sistēmu ar darba spiedienu līdz 16 bar būvmontāžas darbu vadīšanu un būvuzraudzību. Niteļi specializējas gāzes apgādes sistēmu ierīkošanā, gāzes apkures katlu uzstādīšanā, gāzes apkures katlu apkalpošanā, kā arī veic gāzes apgādes iekšējās sistēmas revīziju un hermētiskuma pārbaudi.

1.3. DzĪB “Pārventas saimnieks” nodrošina daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu un kopīpašuma daļas pienācīgu apsaimniekošanu.

[2] Konkrētais tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu “konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu”. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam “konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības” un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam “konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām”.

Šīs lietas ietvaros nosakāmi divi konkrētās preces tirgi:

– sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tirgus;

– daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes1 tirgus.

2.1. Sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tirgus

Ņemot vērā, ka patērētājiem pastāv iespēja pāriet uz balonos pildītās sašķidrinātās naftas gāzes iegādi, kā arī izvēlēties elektroenerģiju sadzīves vajadzībām (tajā skaitā nomainot gāzes plītis uz elektriskām plītīm), Konkurences padome izvērtēja, vai sašķidrinātās naftas gāzes piegāde un tirdzniecība no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir aizvietojama ar citiem pakalpojumu veidiem.

Ja LPG pārtrauktu sašķidrinātās naftas gāzes padevi no pazemes tvertnēm, Lietotāji būtu spiesti iegādāties sadzīves vajadzībām balonos pildīto sašķidrināto naftas gāzi vai arī Lietotājiem pastāvētu iespēja izvēlēties elektroenerģiju sadzīves vajadzībām, t.sk. iegādājoties elektrisko plīti un ierīkojot tās pieslēgumu dzīvoklī.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās piegādā sašķidrināto naftas gāzi no pazemes tvertnēm, ir projektētas centralizētai sašķidrinātās naftas gāzes piegādei (nevis Lietotāju apgādei ar balonos pildīto sašķidrināto naftas gāzi sadzīves vajadzībām), un to ņem vērā arī daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa vērtības noteikšanā saskaņā ar Ministru kabineta 07.11.1995. noteikumiem Nr.337 “Noteikumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektu vērtības noteikšanu”. Tādējādi, pārejot no centralizētas sašķidrinātās naftas gāzes apgādes uz balonos pildīto sašķidrināto naftas gāzi, Lietotājam pazeminātos dzīvokļa labiekārtotības pakāpe, arī īpašuma vērtība, kā arī būtu nepieciešama iekārtoto virtuves telpu pielāgošana, lai tajās varētu izvietot gāzes balonu, regulāri jāseko, lai laicīgi pasūtītu uzpildītu gāzes balonu, kas savukārt radītu papildu neērtības. Ja, Lietotājam iegādājoties balonos pildīto sašķidrināto naftas gāzi, cenas pieaugums nebūtu vērtējams kā būtisks, tad izmaksas, kas saistītas ar telpas pielāgošanu gāzes balona novietošanai, komforta līmeņa un dzīvokļa īpašuma vērtības pazemināšanās ir vērtējamas kā būtisks faktors, lai šos pakalpojumus neatzītu par savstarpēji aizvietojamiem.

Lietotājiem tehniski būtu iespējams ierīkot elektrisko plīti virtuvē, kas komforta ziņā vērtējams jau vismaz kā līdzvērtīgs pakalpojums. Taču jāņem vērā, ka, plānojot elektroenerģijas izmantošanu sadzīves vajadzībām (ieskaitot elektrisko plīšu uzstādīšanu), māju projektos tiek aprēķināts vienlaicīgi patērējamās elektroenerģijas daudzums un attiecīgi noteikts elektroenerģijas sadales tīklu vadu šķērsgriezums, kas nodrošina drošu un nepārtrauktu elektroenerģijas lietošanu. Ja māja ir projektēta gāzes piegādei sadzīves vajadzībām, tad vienlaicīgi patērējamās elektroenerģijas daudzums nav paredzēts elektriskām plītīm dzīvokļos. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurās ir paredzētas gāzes iekārtas, sašķidrinātās naftas gāzes piegāde nav aizvietojama ar elektroenerģiju, jo elektrotīkli izbūvēti slodzēm, kas nav paredzētas elektriskām plītīm. Daudzdzīvokļu māju elektroapgādes principiālās shēmās noteikts, ka vienlaicīgi maksimālā slodze ir no 1,3 līdz 2 kW, kas atbilst 6 līdz 10 A ievada kūstošam drošinātājam, kā arī dzīvokļa ievada vada šķērsgriezums ir no 2,5 līdz 4 mm2. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvoklī uzstādītu elektrisko plīti, ir nepieciešams vienlaicīgi maksimālās slodzes nodrošinājums no 9,3 līdz 10 kW, kas atbilst vismaz 40 A ievada kūstošam drošinātājam. Šāda aizvietojamība vienas mājas ietvaros iespējama tikai atsevišķiem dzīvokļiem pie nosacījuma, ja to atļauj elektrotīkla jauda. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams pieprasīt no AS “Sadales tīkls” papildus elektroenerģijas jaudas palielinājumu un veikt visas mājas iekšējo tīklu pārbūvi. Tādējādi patērētāju izmaksas ir pietiekoši augstas, ka arī pastāv būtiskas administratīvās barjeras (būvniecības projekta izstrāde, publiskā apspriešana u.c.), lai uzskatītu šos pakalpojumus par aizvietojamiem.

Bez tam no Iesnieguma ir secināms, ka Lietotāji ir noslēguši līgumus ar LPG un nevēlas, lai LPG pārtrauktu centralizētu sašķidrinātās naftas gāzes piegādi. Vērtējot aizvietojamību, tas ir būtiski, jo, pastāvot iespējai patērētājam īsā termiņā aizvietot sašķidrinātās naftas gāzes piegādi ar citu kurināmā veidu, patērētājs to izmantotu.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka sašķidrinātās naftas gāzes piegāde Lietotājiem no pazemes tvertnēm nav aizvietojama ar sašķidrinātās naftas gāzes balonos piegādi vai elektroenerģijas izmantošanu sadzīves vajadzībām.

Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē konkrētais ģeogrāfiskais tirgus izriet no Licences pielikuma “SIA “Latvijas propāna gāze” sašķidrinātās gāzes realizācijai nepieciešamo lietu saraksts” 3.punkta “Daudzdzīvokļu un ģimenes māju centralizētās gāzes apgādes sistēmas” 3.1. punkta “Daudzdzīvokļu mājas (sadzīvei)” lietu apraksta, kurā ietilpst Ventspils pilsētā izvietotās sašķidrinātās naftas gāzes tvertnes un pazemes gāzes vadi un kuras ir pieslēgtas pie daudzdzīvokļu māju iekšējo gāzes vadu sistēmas, lai nodrošinātu centralizētu gāzes apgādi.

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais tirgus ir sašķidrinātās naftas gāzes piegāde un tirdzniecība no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Ventspils pilsētā.

Pēc iepazīšanās ar lietu LPG 10.08.2007. vēstulē Nr.01 – 6/767 2 norāda, ka Konkurences padome, nosakot konkrēto tirgu, ir tikai vērtējusi patērētāju viedokli, bet nav vērtējusi iespēju citiem komersantiem uzstādīt gāzes tvertnes un nodrošināt gāzes piegādi. LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/1201 norāda, ka “Konkurences padomes lietā nav veikta analīze par konkrēto tirgu (..) nav vērtējusi citu komersantu iespējas uzstādīt gāzes tvertnes un nodrošināt gāzes piegādi.(..) Lietā nav arī pierādījumu par iedzīvotāju viedokli par tvertņu nomaiņu.”3

Lai gan LPG minētajās vēstulēs pauž pretrunīgu viedokli par Konkurences padomes veikto konkrētā tirgus vērtējumu, Konkurences padome noraida LPG argumentu par iedzīvotāju (patērētāju) viedokļa attiecībā uz gāzes tvertņu nomaiņu nevērtēšanu. Pirmkārt, tieši uz dzīvojamo māju apsaimniekotāju, kuri vienlaicīgi ir arī šo māju dzīvokļu īpašnieki (tātad patērētāji), iesnieguma pamata Konkurences padome ierosināja izpētes lietu, tādējādi nepamatots ir viedoklis par patērētāju viedokļa nevērtēšanu. Otrkārt, ir nekorekti iedzīvotāju viedokļa vērtēšanu sašaurināt tikai uz gāzes tvertņu nomaiņu. Konkurences padome vērtēja iedzīvotāju (patērētāju) viedokli dažādos aspektos un kopumā (Skatīt Lēmuma 5.,6. lp.), turklāt iedzīvotājiem būtiski ir nepārtraukti saņemt gāzes apgādes pakalpojumu uz abpusēji (pakalpojuma sniedzējam un saņēmējam) izdevīgiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, kas ir gāzes tvertņu īpašnieks/valdītājs. Bez tam, ņemot vērā, ka gāzes tvertnes ir būvētas ilglaicīgai ekspluatācijai4, kā arī izmaksas, normatīvā regulējuma noteikumus un lietderības apsvērumus, nav pamata varbūtības formā vērtēt jaunu tvertņu uzstādīšanas iespējas vietā, kur tās jau ir uzstādītas, turklāt pakalpojuma sniedzēju maiņa var notikt, piemēram, iegādājoties (pārņemot) jau esošās gāzes tvertnes, ko norāda arī LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01–6/1201 5.lapā: “(..) izbeidzot apgādes pakalpojuma sniegšanu, gadījumā valsts risinātu jautājumu par mūsu uzņēmuma tvertņu īpašuma tiesībām un likumā noteiktā kārtībā izvēlētos citu piegādātāju. (..) Mēs arī interesentiem piedāvājam vienoties par gāzes tvertnes atpirkšanu un šajā gadījumā viņi paši lemtu par gāzes iepirkšanu.”

Enerģētikas likums nosaka, ka Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un savu objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai savu objektu piederības robežai (9.panta pirmā daļa). Konkurences padome uzskata, ka izmaksas jaunu tvertņu uzstādīšanai5, administratīvais regulējums nozarē, t.sk. noteikumi par bīstamajām iekārtām, veido ievērojamas barjeras, lai cits tirgus dalībnieks varētu konkurēt ar LPG par tās jau esošajiem klientiem Ventspils pilsētā.

LPG 10.08.2007. vēstulē Nr.01 – 6/7676 norāda, ka, salīdzinot centralizētās gāzes apgādi ar apgādi balonos, ir vērtēta gāzes cena un izmaksas, kas saistītas ar telpu pielāgošanu un komforta līmeņa izmaiņām, bet nav vērtētas citas izmaksas, kā arī tas, ka gāzes tīkli un tvertnes jāuztur un tas prasa nozīmīgus līdzekļus, kas veido lielu daļu LPG piedāvātās gāzes cenas.

LPG 04.09.2006. vēstulē Nr.01 – 6/803 Konkurences padomei norādītais, ka iepriekšējos gados LPG, neskatoties uz visiem izmaksu samazinājumiem, šajā gāzes apgādes jomā strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem, uzskatāms par nepamatotu, jo līdz 01.01.2005. SPRK uz ekonomiskiem principiem, paredzot nepieciešamos ražošanas izdevumus un pamatotu peļņu, pie nosacījuma, ka LPG nav tiesīga novirzīt vienas patērētāju grupas zaudējumus citas grupas patērētājiem, noteica tarifu. Ja LPG kādu iemeslu dēļ līdz 2006.gada oktobrim nevarēja vai nevar uz doto brīdi nodrošināt pakalpojumu – sašķidrinātās naftas gāzes piegādi un tirdzniecību no pazemes tvertnēm un pazemes vadiem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, LPG normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāvēršas SPRK ar lūgumu pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu Ventspils pilsētā, kā to paredz Enerģētikas likuma 96.panta nosacījumi: “Regulators saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pārņem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu, ja energoapgādes komersants jebkādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi”, nevis jāpiespiež patērētājiem/lietotājiem uzņemties daļu LPG pienākumu vai samazināt dzīvokļa komforta un labiekārtotības līmeni (un attiecīgi sava īpašuma vērtību).

Kā informē SPRK 03.09.2007.vēstulē Nr.1-2.82/3245, tā nekad nav izsniegusi rakstveida atļauju LPG sabiedrisko pakalpojumu darbības apturēšanai, pārtraukšanai vai izbeigšanai sašķidrinātās naftas tirdzniecībai no pazemes vai virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Ventspils pilsētā un LPG nav vērsusies SPRK ar lūgumu pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu Ventspils pilsētā.

LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/12017 teikts: “Ņemot vērā, ka normatīvie akti šobrīd un arī iepriekšējos gados neparedzēja konkrēti noteiktu un negrozāmu kārtību, kā gāze tiek piegādāta patērētājiem, pusēm nav liegts meklēt savstarpēji izdevīgus citus risinājumus, kā nodrošināt mājas apgādi. Mūsu piedāvājums ir ieviest līdzīgu gāzes apgādes formu, kāda ir izplatīta arī citās valstīs.”

Konkurences padome norāda, ka tās uzdevums nav likt šķēršļus komersanta sadarbībai ar pakalpojuma saņēmējiem, meklējot abpusēji izdevīgākus pakalpojuma sniegšanas/saņemšanas nosacījumus, taču šāda risinājuma meklēšanas procesā ir jāievēro nozares normatīvais regulējums, kā arī Konkurences likuma normas, ņemot vērā, ka LPG konkrētajā tirgū atrodas dominējošā stāvoklī.

Tādējādi LPG 10.08.2007. vēstules Nr.01 – 6/767 1. punktā un 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/1201 minētie argumenti uzskatāmi par nepamatotiem.

2.2. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes tirgus

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 9.panta pirmā daļas noteikumiem enerģijas lietotājiem jānodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi.

No pieprasījuma puses daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojums, kurš tiek sniegts daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Ventspils pilsētā, nav aizvietojams ar pakalpojumu, kurš tiek sniegts ārpus tās, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar attiecīgās mājas infrastruktūras (gāzes apgādes iekšējās sistēmas) esamību. Vērtējot piedāvājuma pusi, Konkurences padome konstatē, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumus var sniegt jebkurš komersants, kuram ir kompetents personāls un kurš atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Nozares normatīvo aktu regulējums neierobežo komersantus šo pakalpojumu sniegšanā.

LPG 23.07.2007. vēstulē Nr.01-6/702 Konkurences padomei ir norādījusi, ka ir jāvērtē iekšējo gāzes vadu uzturēšana (apkope) kā vienots pakalpojums, kurā ietilpst gan hidrauliskās pārbaudes, gan citi darbi. Konkurences padome uzskata, ka gāzes vadu uzturēšana sastāv no dažādiem pakalpojumiem, kuri tiek sniegti dažādos laika periodos, katram darbam ir atšķirīgs mērķis, un patērētājam, ja tas vēlas, ir jābūt tiesībām izvēlēties arī citus pakalpojumu sniedzējus, kas nodrošina atsevišķu pakalpojumu sniegšanu.

Iesniegumā tika sniegta informācija, ka Ventspils pilsētā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējo sistēmu tehnisko apkopi saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem veic LPG un Niteļi.

Saskaņā ar LPG un Niteļi sniegto informāciju abi komersanti piedāvā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi, tai skaitā sistēmas hermētiskuma pārbaudi.

LPG 23.07.2007. vēstulē Nr.01-6/702 Konkurences padomei norādījusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir vērtējams plašāk nekā tikai Ventspils teritorija. Konkurences padomes skatījumā tas, ka darbu apjoms nav tik liels, lai patstāvīgi darbotos tikai Ventspilī un tāpēc tirgus būtu jāvērtē plašāk, nav pamatots arguments, jo attiecīgo darbinieku profesionālā kvalifikācija ļauj tirgus dalībniekam piedāvāt dažādus pakalpojumus un darboties dažādos tirgos. Arī LPG attiecīgais personāls nesniedz tikai apkopes pakalpojumu. LPG viedoklī norādītā informācija, ka Niteļi iepriekš ir darbojušies Tukumā, nav vērtējama kā pamats tam, lai atzītu par tirgu visu Kurzemi vai Latviju. Ņemot vērā patērētāju ieradumus, kā arī to, ka patērētāji, it īpaši pastāvīgie klienti, parasti ir ieinteresēti saņemt pakalpojumu savlaicīgi un par saprātīgu samaksu, nav pamata uzskatīt, ka tie izvēlētos pakalpojumu sniedzēju no attālākām teritorijām, kas parasti varētu sadārdzināt attiecīgā pakalpojuma izmaksas (piemēram, transporta izdevumi, ceļā patērētais laiks), kā arī paildzinātu pakalpojuma saņemšanu (ceļā patērētais laiks). Tādējādi māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes jomā pastāv priekšrocības tai sabiedrībai, kam kvalificētais personāls atrodas attiecīgā pilsētā.

Turklāt tas, ka LPG kā tehniskās apkopes pakalpojuma sniedzējs var darboties visā Latvijas teritorijā, pamatā ir saistīts ar to, ka LPG sniedz sašķidrinātās naftas gāzes piegādes pakalpojumu, piedāvājot kā saistīto pakalpojumu arī gāzes ietaišu tehniskās apkopes pakalpojumu. Ventspils pilsētas noteikšanā par ģeogrāfisko tirgu nozīme ir tam, ka LPG, kurš ir vienīgais sašķidrinātās naftas gāzes piegādātājs un tirgotājs no pazemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Ventspils pilsētā, vienlaikus ir arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojuma sniedzējs. Tādējādi Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē konkrētais ģeogrāfiskais tirgus šajā lietā ir uzskatāma Ventspils pilsēta.

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais tirgus ir Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskā apkope.

[3] Dominējošais stāvoklis un tirgus daļa

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu dominējošais stāvoklis – tirgus dalībnieka (..) ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka (..) tirgus daļā šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks (..) spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem un šī panta 10.punktu tirgus daļa – tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu.

3.1. Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām centralizētā gāzes apgāde tiek nodrošināta no LPG piederošajām pazemes tvertnēm un pazemes gāzes vadiem, un to nodrošina tikai LPG.

Tādējādi, ņemot vērā minēto, Konkurences likuma 1.panta 1.punkta un 10.punkta izpratnē LPG atrodas dominējošā stāvoklī ar 100% tirgus daļu sašķidrinātās naftas gāzes piegādē un tirdzniecībā no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu mājām Ventspils pilsētā.

3.2. Konkurences padome secina, ņemot vērā noslēgtos līgumus par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi Ventspils pilsētā LPG tirgus daļa ir vairāk nekā 90% (*), bet Niteļi – mazāk nekā 10% (*) (Iesniedzēja 28.03.2007. vēstulē Nr.9).

Tādējādi, ņemot vērā minēto, Konkurences likuma 1.panta 1.punkta un 10.punkta izpratnē LPG atrodas dominējošā stāvoklī Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu tirgū.

[4] Konkurences likuma pārkāpums LPG darbībās

Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā noteikts, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpaus­ties arī kā:

– netaisnīgu pirkšanas un pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana (minētā panta 4.punkts).

4.1. Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas noteiktā aizlieguma pārkāpums LPG darbībās, sasaistot sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm pakalpojumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu.

4.1.1. Iesniedzējs Iesniegumā norāda, ka 2006.gada februārī visi Ventspils pilsētas apsaimniekotāji saņēma 31.01.2006. LPG valdes priekšsēdētāja S.Asjutčenko parakstītu vēstuli.

Iesnieguma Pielikumā pievienota LPG 31.01.2006. vēstule Nr.04-88 adresēta IK “VT SERVISS”, kurā LPG sniedz paziņojumu, ka ir ieplānojusi pārtraukt patērētāju apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi pa cauruļvadiem no gāzes tvertnēm, kuras atrodas Ventspilī, Talsu ielā 62 (PGI – 029,070), un nodrošināt gāzes piegādi patērētājiem balonos.

LPG 31.01.2006. vēstulē Nr.04-88 min vairākus iemeslus, kādēļ ir ieplānojusi pārtraukt pakalpojuma sniegšanu:

1) gāzes iekšvadi, par kuriem atbildība saskaņā ar likumdošanu gulstas uz ēku īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem, netiek pienācīgi uzturēti, ka tie jau daudzus gadus nav pārbaudīti un netiek veiktas gāzes vadu tehniskās apkopes;

2) apgāde ar gāzi pa cauruļvadiem, ievērojot virkni praktisko grūtību, ar kurām jāsaskaras gāzes piegādātājam, šobrīd ir zaudējumus nesoša;

3) neizslēdz iespēju, ka pēc kāda laika varētu atjaunot piegādes pa cauruļvadiem, ja tiek sakārtotas un atrisinātas esošās problēmas.

LPG minētajā vēstulē pauž uzskatu, ka minētās problēmas var atrisināt, iesaistot māju apsaimniekotājus, pašvaldības un gāzes piegādātājus, ja attiecīgās mājas iedzīvotāji vēlas turpināt saņemt gāzi pa cauruļvadiem un nevis lietot gāzes balonus, tad nepieciešams:

1) nodrošināt gāzes cauruļvadu pārbaudi;

2) grozīt esošo izlietotās gāzes patēriņa noteikšanu;

3) maksas par patērēto gāzi iekasēšanu jāuzņemas mājas apsaimniekotājam.

LPG uzskata, ka tas ļautu ievērojami samazināt sašķidrinātās gāzes piegādātāja izdevumus, bet apsaimniekotāja izdevumi pieaugtu daudz mazāk nekā paša LPG izmaksas, sniedzot šo pakalpojumu. LPG norāda, ka tiks pārtraukta gāzes piegāde pa cauruļvadiem, ja mēneša laikā nesaņems priekšlikumus par gāzes pazemes grupas ietaišu iespējamo uzturēšanu no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem.

LPG 31.01.2006. vēstulē Nr.04-88 arī informē, ka Ventspilī, Talsu ielā 60, šādas pārbaudes nav veiktas jau daudzus gadus un ka iepriekšējos gados LPG savu iespēju robežās centās veikt mājas iekšvadu apsekošanu, lai nodrošinātos pret iespējamām gāzes noplūdēm un to radītajām sekām, un norāda, ka jau šobrīd daudzos gadījumos gāzes apgādes infrastruktūra ir tik nedroša, ka ir apdraudēta gāzes droša padeve, kā arī LPG darbinieki, neskatoties uz likumdošanā paredzētajām tiesībām, bieži dzīvokļos nevar iekļūt, lai kontrolētu patērētāja izlietotās gāzes daudzumu, ka pārāk bieži bojāti gāzes patēriņa skaitītāji.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Vents­pilī, Talsu ielā 60, apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku izveidota DzĪB “Pārventas saim­nieks”, kura ir bezpeļņas organizācijas Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Pārventas saimnieks” visu tiesību un saistību pārņēmēja. Saskaņā ar 29.09.2001. noslēgto līgumu Nr.04/105 LPG 31.01.2002. ir veikusi iekšvadu revīziju saskaņā ar doto gāzes bīstamo darba veikšanas Uzdevumu Nr.2, par ko sastādīts Akts Nr.1 “Par iekšējo gāzes vadu un noslēdzošo iekārtu pārbaudi”. Akts sastādīts, veicot atslēdzošo iekārtu apkopi un iekšējo gāzes vadu blīvuma kontrolpārbaudi Ventspilī, Talsu ielu 60, kur kopējā gāzes vadu sistēmā iekļauti 5 ievadi ar 74 gazificētiem dzīvokļiem. Par šo pakalpojumu LPG izrakstījusi 13.02.2002. preču pavadzīmi – rēķinu Nr.374837 par summu 153,86LVL. Līdz ar to LPG sniegtais pakalpojums uz vienu dzīvokli šai mājai izmaksāja – 2,08LVL.

Konkurences padome konstatē, ka LPG 31.01.2006. vēstulē Nr.04-88 izteiktie argumenti, ka Ventspilī, Talsu ielā 60, gāzes iekšvadi jau daudzus gadus nav pārbaudīti un netiek veiktas gāzes vadu tehniskās apkopes, nav pamatoti, jo dzīvojamās mājas iekšējo gāzes vadu revīzijas tika veiktas arī iepriekš (01.03.1996.), kā arī gāzes iekšvadu apkope 31.01.2002. tika veikta saskaņā ar noslēgto LPG līgumu par noteiktu samaksu.

LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/12018 norādīts, ka: “Kokurences padome no minētajiem faktiem ir izsecinājusi, ka 2007.gadā nevar uzskatīt, ka pārbaudes nav veiktas daudzus gadus, un ka SIA “Latvijas propāna gāze” nebija iemesla uzskatīt, ka iekšvadi varētu būt sliktā stāvoklī. Turklāt Konkurences padome no tā, ka 6 gadus atpakaļ ir veikta iekšvadu pārbaude, ir izsecinājusi, ka iekšvadi ir labā stāvoklī.”

Konkurences padome norāda, ka tās secinājumi izdarīti, pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem iekšvadu apsekošanas aktiem, kā arī līgumiem, kurus LPG slēgusi ar pakalpojuma saņēmējiem un kuros noteikts, kādā kārtībā LPG sniegs tehniskās apkopes pakalpojumu.

LPG 31.01.2006. vēstulē Nr.04-88 ir apgalvojis, ka LPG iepriekš iespēju robežās veicis mājas iekšvadu apsekošanas, bet infrastruktūras nolietošanās rezultātā LPG apsekošanas vairs nevar nodrošināt drošības garantēšanu un LPG neuzņemas atbildību par gāzes piegādi. LPG, veicot mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās pārbaudes, ir pienākums pārbaudīt un konstatēt, vai mājas gāzes iekšvadi ir derīgi ekspluatācijai. Konkurences padome uzskata šādu LPG apgalvojumu par nepamatotu, jo lietas izpētes materiālos esošā informācija liecina par to, ka LPG ir veikusi mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās pārbaudes, un nav konstatēts, ka mājas gāzes iekšvadi būtu atzīti par ekspluatācijai nederīgiem. Turklāt LPG kā pārbaudes veicējam ir jāuzņemas atbildība par sava darba kvalitatīvu izpildi. Tāpat LPG nav norādījusi, uz kāda pamata tā secinājusi, ka mājas gāzes iekšvadi ir nedrošā stāvoklī mājās, kurās LPG iepriekš nav veikusi tehniskās pārbaudes.

No lietas izpētes materiāliem nav konstatējams, ka arī citu daudzdzīvokļu māju Ventspilī, kuras pieslēgtas pie LPG sašķidrinātās naftas gāzes pazemes grupu iekārtām, apsaimniekotāji būtu atteikušies no māju gāzes apgādes iekšējo sistēmas tehniskās apkopes, atsakoties no šāda pakalpojuma.

Ir secināms, ka laikā, kad 2006.gada februārī visi Ventspils pilsētas apsaimniekotāji saņēma 31.01.2006. LPG valdes priekšsēdētāja S.Asjutčenko parakstītu vēstuli, Niteļi nebija veikuši māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes Ventspilī. LPG uz to laiku bija vienīgais pakalpojuma sniedzējs, kas piedāvāja veikt mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes un kas bija patērētājiem zināms.

Niteļi māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojuma sniegšanu uzsāka 2006.gada maijā pēc daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāju lūguma, jo līdz tam brīdim vienīgā alternatīva apsaimniekotājiem bija LPG sniegtie pakalpojumi.

Turklāt vienos gadījumos LPG veica šīs pārbaudes, bet citos tas pat nepiedāvāja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem šādu pakalpojumu, bet gan uzreiz draudēja ar gāzes padeves atslēgšanu.

Situācijā, kad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs nodrošina māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi vai arī neatsakās to nodrošināt, LPG draudi atslēgt gāzes padevi nav pamatoti.

Tādējādi LPG izmanto apsaimniekotāju (lietotāju) atkarību no LPG gāzes piegādēm, lai panāktu, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāji piekristu LPG izvirzītajām prasībām.

4.1.2. Iesniedzējs 28.03.2007. vēstulē Nr.9 lūdza izvērtēt LPG rīcību attiecībā uz pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” apsaimniekošanā esošajām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. LPG 21.04.2006. vēstulē Nr.04-247 Pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” paziņo, ka LPG ir ieplānojusi pārtraukt patērētāju apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi pa cauruļvadiem no pazemes tvertnēm, kuras atrodas Ventspilī, Brīvības ielā 11, un nodrošināt gāzes piegādi patērētājiem balonos. LPG esot spiesta spert šādu kardinālu soli tā iemesla dēļ, ka gāzes iekšvadi, par kuriem atbildība saskaņā ar tiesību aktiem gulstas uz ēku īpašniekiem un namu uzturētājiem, ir nolietojušies un netiek pienācīgi uzturēti.

LPG šādu faktu varēja konstatēt, veicot kvalificētu pārbaudi. Attiecībā uz māju Brīvības ielā 11 LPG konstatēja, ka mājas gāzes apgādes iekšējā sistēma atbilst tehniskajām prasībām. Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Ventspilī, Brīvības ielā 11, ekspluatācijā nodota 1973.gadā, tās apsaim­niekošanu nodrošina pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”, kura sistemātiski ir nodrošinājusi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pienācīgu uzturēšanu, kā arī no Ventspils pilsētas pašvaldības piešķirtajiem budžeta līdzekļiem ir finansējusi gāzes plīšu nomaiņu dzīvokļos (pēc vajadzības jau no 2004.gada un arī pašlaik). No pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” 25.01.2006. vēstules Nr.1-2/184 “Par dzīvojamo māju iekšējo gāzes vadu pārbaudi” redzams, ka tā bija lūgusi LPG veikt dzīvojamās mājas Ventspilī, Brīvības ielā 11 (56 dzīvokļi), gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi saskaņā ar savstarpēji noslēgto 16.04.2004. līgumu Nr.04-17. 02.02.2006. LPG sastādīts “Lietotāja iekšējās gāzes apgādes sistēmas blīvuma pārbaudes Akts Nr.06-03” par iekšējo gāzes vadu apkopi un blīvuma pārbaudi Brīvības ielā 11, ievadu skaits 4, dzīvokļu skaits 42, gāzes vadu blīvuma pārbaude veikta ar gāzes spiedienu 400 mm H2O st., spiediena kritums 5 min. laikā nepārsniedz 20 mm H2O st. Pārbaudi veica LPG Ventspils gāzes uzpildes stacijas iekšvadu ekspluatācijas dienests un rezultātā netika konstatēti tādi trūkumi, kuru dēļ būtu pārtraucama gāzes padeve.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka LPG 21.04.2006. vēstulē Nr.04-247 teiktais nav pamatots, jo daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs Ventspilī, Brīvības ielā 11, ir nodrošinājis pienācīgu gāzes iekšvadu uzturēšanu un tie atzīti par ekspluatācijai derīgiem.

LPG 21.04.2006. vēstulē Nr.04-247 norāda uz to, ka nav noslēgti līgumi ar pārvaldītāju par gāzes piegādi un gāzes vadu tehniskajām apkopēm.

SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” 16.04.2004. ir noslēgts līgums (ar 15.01.2006. grozījumiem līguma 3.2.punktā) par gāzes iekšējo vadu apkopi ar LPG. Šis līgums paredz SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” apsaimniekoto 84 māju gāzes iekšvadu apkopi (blīvuma pārbaudi). Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka ar LPG līgums ir noslēgts un LPG sniedz šādu pakalpojumu.

Tā kā pēc LPG 02.02.2006. veiktās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Brīvības ielā 11 gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes tā netika atzīta par ekspluatācijai nederīgu, tad LPG rīcība norāda uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sasaistot sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības pakalpojumu ar māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu.

4.1.3. Iesniedzējs 12.09.2006 vēstulē Nr.66 Konkurences padomei informē, ka daži pašvaldības dzīvojamo māju apsaimniekotāji ir noslēguši līgumu par dzīvojamo māju iekšējās gāzes apgādes sistēmas tehnisko apkopi ar Niteļi, bet savukārt LPG neatzīst šo slēgto līgumu likumību.

Niteļi 02.10.2006. vēstulē Nr.2455 Konkurences padomei informē, ka 2006.gada aprīlī Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieki vērsušies ar jautājumu, vai Niteļi varētu veikt māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi. Niteļi ir kompetents (profesionāls) personāls, kas veic gāzes apgādes sistēmas ierīkošanas un gāzes apkures katlu uzstādīšanas darbus, kā arī veic gāzes apkures katlu servisa apkalpošanu. Niteļi iesniedza daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem savu piedāvājumu māju gāzes iekšvadu revīzijai un hermētiskuma pārbaudei, piedāvājot maksu par pakalpojumu 3,74 Ls, ieskaitot PVN 18%, par vienu dzīvokli. Vēstulē Niteļi norāda, ka LPG, lai nepieļautu citu komersantu darbību māju gāzes apgādes iekšējo sistēmas tehniskās apkopes (hermētiskuma pārbaudes) veikšanā, visādā veidā vērsusies pret tiem māju pārvaldniekiem, kuri atteicās slēgt māju iekšvadu apkalpošanas līgumus ar LPG, kas izpaudās kā gāzes padeves atslēgšana mājās, kurās gāzes iekšvadu apkopes darbus veica Niteļi, papildus pieprasot maksājumus par gāzes padeves atjaunošanu.

4.1.3.1. Saskaņā ar noslēgto Apkopes līgumu Niteļi 19.05.2006. mājā Embūtes ielā 53 veica gāzes iekšvadu revīziju (hermētiskuma pārbaudi), par ko 22.05.2006. sastādīts Daudzdzīvokļu mājas iekšvadu revīzijas (hermētiskuma pārbaudes) darbu izpildes akts. Akta slēdzienā norādīts, ka iekšējie gāzes vadi hermētiskuma pārbaudi izturēja un tiek atzīti par derīgiem tālākā ekspluatācijā.

LPG daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (Embūtes 53) dzīvokļu īpašniekiem (īrniekiem) 19.05.2006. pārtrauca gāzes piegādi un noslēgierīcei uzlika LPG plombas sakarā ar to, ka Niteļi (saskaņā ar noslēgto Apkopes līgumu ar mājas pārvaldnieci) bija veikusi mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko pārbaudi, kā rezultātā Embūtes ielas 53 mājas pārvaldniece 19.05.2006. bija spiesta apmaksāt LPG izrakstīto rēķinu Nr.04-113 par gāzes sistēmas atslēgšanu (19.05.2006. Maksājuma uzdevums Nr.31) 60,00LVL apmērā.

Uz mājas (Embūtes 53) pārvaldnieces 22.02.2006. lūgumu izskaidrot LPG, kādus noteikumus un to punktus māju apsaimniekotājs ir pārkāpis, veicot mājas iekšējās gāzes tehniskās sistēmas stāvokļa tehnisko pārbaudi, kāpēc iepriekš nav izteikts piedāvājums iepazīties ar šiem noteikumiem, izskaidrot LPG izstādītā rēķina Nr.04-113 pamatotību atbilstoši noteikumiem, kā arī iepazīstināt ar apstiprinātajiem noteikumiem par mājas iekšējās gāzes sistēmas tehnisko pārbaužu veikšanas kārtību un iepazīstināt ar apstiprinātajiem Ventspils GUS pakalpojumu tarifiem, pēc lietā esošās informācijas no LPG atbilde nav saņemta.

Ventspils GUS vecākā meistara 19.05.2006. sastādītajā aktā (Reģ.Nr.4-05) “Par gāzes atslēgšanu no gāzes padeves” norādīts pamatojums – patvaļīgi veikti darbi ar gāzes padeves noslēgšanu, bez LPG gāzes bīstamo darbu veikšanas atļaujas, iepriekš nebrīdinot gāzes apgādes darbiniekus.

Konkrētajā gadījumā tika veikta mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas stāvokļa tehniskā pārbaude, ko izpildīja Niteļi saskaņā ar noslēgto Apkopes līgumu. Normatīvo aktu regulējums neparedz, ka, veicot mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas stāvokļa tehnisko pārbaudi, būtu iepriekš jābrīdina gāzes piegādes komersants vai jāsaņem atļauja gāzes bīstamo darbu veikšanai no LPG (gāzes bīstamo darbu veikšanas uzdevuma (atļaujas) izstrāde un izsniegšana attiecas individuāli uz katru komersantu saskaņā ar komersanta apstiprinātiem darba iekšējās kārtības noteikumiem) un būtu aizliegta gāzes padeves noslēgšana, ko atbilstoši normatīvajiem aktiem veic komersants, kuram ir kompetents personāls. Sašķidrinātās naftas gāzes jomā izmantojamā Latvijas valsts standarta LVS EN 1775:2000/A1+A2:2003 “Gāzapgāde. Ēku cauruļvadu sistēma. Maksimālais darba spiediens < 5 bar. Darbības ieteikumi.” 5.5.3. punktā noteikts, ka “Gāzes piegādātājam, avārijas dienestiem un lietotājam vienmēr jābūt pieejai noslēgierīcēm” un 6.1.4.punktā – “Pārbaudes jāvada pilnvarotai personai, kas noteikta par atbildīgo to veikšanā”. Niteļi saskaņā ar noslēgto Apkopes līgumu uzskatama par lietotāja pilnvaroto personu, un Niteļi veiktās darbības atbilst iepriekš minētā standarta 5.53., 6.1.4. un 6.1.5.punktā – “Beidzot pārbaudes saskaņā ar 6.punktu, pilnvarotajai personai ir jāsagatavo pārbaudes pārskats (..)” noteiktajiem nosacījumiem.

Konkurences padome konstatē, ka LPG uzspiež pakalpojumu, kas nav paredzēts nozares normatīvajā regulējumā. LPG klātbūtne gāzes padeves pārtraukšanā būtu nepieciešama, ja mājas gāzes ievada noslēgierīce nedarbotos atbilstoši tehnisko funkciju nodrošināšanai. Tad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājam būtu jāziņo LPG avārijas dienestam, lai tas novērš noslēgierīces darbības traucējumu un LPG par šo pakalpojumu nebūtu tiesīga prasīt samaksu.

4.1.3.2. Saskaņā ar 24.05.2006. noslēgto Apkopes līgumu Niteļi 20.06.2006. mājā Siguldas ielā 12 veica gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi (hermētiskuma pārbaudi), par ko 21.06.2006. sastādīts Daudzdzīvokļu mājas iekšvadu revīzijas (hermētiskuma pārbaudes) darbu izpildes akts. Akta slēdzienā norādīts, ka iekšējie gāzes vadi hermētiskuma pārbaudi izturēja un atzīti par derīgiem tālākā ekspluatācijā.

Iesniedzējs 28.09.2007. vēstulē Nr.46 informē Konkurences padomi, ka:

1) 20.06.2006. pēcpusdienā LPG Siguldas ielā 12 pie mājas durvīm piestiprināts LPG administrācijas brīdinājums: “Sakarā ar citas firmas patvaļīgu iejaukšanos SIA “Latvijas propāna gāze” piederošajā gāzes padeves sistēmā Siguldas ielā 12, Ventspilī, tiks atslēgta gāzes padeve līdz brīdim, kamēr SIA “Latvijas propāna gāze” darbinieki nebūs veikuši gāzes padeves sistēmas pārbaudi.” Tai pašā dienā LPG pārtrauca sašķidrinātās naftas gāzes padevi daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Siguldas ielā 12 un piestādīja faktūrrēķinu Nr.04-138 mājas pārvaldniecei par gāzes sistēmas atslēgšanu 60,00LVL apmērā. Mājas pārvaldniece tai pašā dienā veica apmaksu AGUS Ventspils, Kustes ielā 33 (čeks Nr.54333);

2) tikai pēc Ventspils pilsētas domes un PSIA “Ventspils nekustamie īpašumi” vadības iesaistīšanās konflikta jautājuma risināšanā LPG 22.06.2006. atjaunoja sašķidrinātās gāzes padevi Siguldas ielā 12 un sastādīja iekšējās gāzes apgādes sistēmas blīvuma pārbaudes Aktu Nr.04-32 par iekšējo gāzes vadu apkopi un blīvuma pārbaudes veikšanu Siguldas ielā 12, Ventspilī;

3) 25.06.2006. LPG daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Siguldas ielā 12 pārvaldniecei atkārtoti izstādīja faktūrrēķinu Nr.04/151 par Blīvuma pārbaudi un gāzes sistēmas pieslēgšanu 60,00LVL apmērā, kuru, pamatojoties uz LPG 22.06.2006. dzīvojamo māju apsaimniekotājiem adresētu vēstuli Nr.04-311 “Par gāzes padeves un iekšvadu pārbaudēm”, mājas pārvaldniece neapmaksāja;

4) LPG 17.08.2006. brīdinājumā mājas pārvaldniecei norāda, ka saskaņā ar faktūrrēķinu Nr.04/151 parāda summa ir 60,00LVL, kas jāsamaksā līdz 31.08.2006., ja ne – tiks atslēgta gāze. Mājas pārvaldniece rēķinu apmaksāja 24.08.2006., tādējādi māja no gāzes padeves atkārtoti netika atslēgta.

Konkurences padome konstatē, ka daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Embūtes ielā 53 un Siguldas ielā 12, Ventspilī, ir notikusi sašķidrinātās naftas gāzes padeves atslēgšana, jo mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas stāvokļa tehnisko pārbaudi saskaņā ar Apkopes līgumu bija veicis cits komersants – Niteļi. Mājas (Embūtes ielas 53) pārvaldniece par šo gāzes padeves atslēgšanu un pieslēgšanu LPG samaksāja 60,00LVL, bet mājas (Siguldas ielas 12) pārvaldniecei bija jāmaksā gan par atslēgšanu un pieslēgšanu, gan par atkārtotas pārbaudes veikšanu, kopā 120,00LVL.

4.1.3.3. LPG 22.06.2006. izsūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem vēstuli Nr.04-311, kurā nosaka kārtību, kā ir veicama daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskā apkope gadījumos, ja to veic cits komersants:

1) vismaz piecas dienas iepriekš jāie­sniedz rakstveida pieteikums par gāzes padeves pārtraukšanu;

2) iesniegumam jāpievieno Apkopes līguma un izpildītāja sertifikāta kopija;

3) jāapmaksā rēķins par gāzes pārtraukšanu un atjaunošanu, darbu pieņemšanu;

4) pēc augstāk minēto prasību izpildes LPG darbinieks atslēdz gāzes padevi daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai;

5) LPG darbiniekam jāatrodas objektā darbu veikšanas laikā, lai pārliecinātos par darba veikšanas atbilstību standartu prasībām;

6) LPG darbiniekam jāparaksta akts par darbu veikšanu.

Iepriekš minēto LPG papildina 04.09.2006. vēstulē Nr.01-6/803 Konkurences padomei, norādot, ka jebkuru darbu veikšanai ar gāzes tīkliem ir nepieciešams atslēgt gāzes padevi (t.sk. veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi), kas ir vienīgi LPG kompetencē. LPG uzskata, ka LPG darbiniekam jāveic un jāpiedalās iepriekš minētajos gāzes sistēmas pārbaudes darbos, jo gāzes noslēgkrāns un gāze, kas atrodas iekšvados, ir LPG īpašums, kā arī veicamās pārbaudes laikā var notikt gāzes noplūde. Tā kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs ir atbildīgs par Lietotāja gāzes apgādes sistēmas tehnisko stāvokli un apkopi, tad LPG šo līdzdalības pakalpojumu nesniedz bez atlīdzības.

LPG 04.09.2006. vēstulē Nr.01-6/803 Konkurences padomei norāda, ka LPG, veicot gāzes vadu apkopes un pārbaudes, vadās no Latvijas valsts standarta LVS 445 “Dabasgāzes sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu ar maksimālo darba spiedienu 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope”, kas pēc sava satura gandrīz neatšķiras no iepriekšējas desmitgadēs spēkā bijušās kārtības, kas tika attiecināta ne tikai uz dabasgāzi, bet arī sašķidrināto gāzi. Šī standarta 7.17.punktā noteikts, ja dzīvojamo ēku (..) gāzesvadu un gāzapgādes sistēmas tehniskai apkopei un remontam nepieciešama gāzes padeves pārtraukšana, šie darbi saskaņojami ar gāzes Piegādātāju.

Turklāt LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/12019, atsaucoties uz vairākiem normatīviem aktiem un standartiem (Enerģētikas likuma 5.pants; Direktīva 2001/95/EK “Par produktu vispārējo drošību”; Ministru kabineta 21.06.2005. noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.229 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 241-03 “Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas””; Latvijas standartu LNS 445/AC “Dabasgāzes sadales un Lietotāju gāzapgādes sistēmu ar maksimālo darba spiedienu 1,6MPa (16bar) ekspluatācija un tehniskā apkope) norāda, ka “Normatīvie akti nosaka, ka energoapgādes komersanti ir atbildīgi par apgādes drošību. (..) Direktīva 2001/95/EK nosaka, ja nav konkrētu noteikumu un ja nav pieejami Eiropas Standarti, tad produktu drošība būtu jānovērtē, ņemot vērā valsts standartus, kuros transponēti visi citi attiecīgie Eiropas vai starptautiskie standarti. (..) SIA “Latvijas propāna gāze” nav pārkāpusi nekādas normas un ir rīkojusies atbilstoši tam, kā bīstama produkta piegādātājam bija jārīkojas.”

Papildus Lēmumā, tajā skaitā 2.1., 4.1.3.1., 4.1.3.3. punktā, sniegtajam nozares normatīvo aktu vērtējumam Konkurences padome norāda, ka LPG 12.12.2007. vēstulē NR. 01-6/1201 minētās direktīvas 2001/95/EK prasības ir iestrādātas Preču un pakalpojumu drošuma likumā. Šā likuma 3.panta trešajā daļā noteikts, ka “Šā likuma prasības piemērojamas, ja speciālās tiesību normas nenosaka citas preču vai pakalpojumu drošuma prasības, tajā skaitā citus riskus vai citu risku kategorijas un to novēršanas veidus.” Konkurences padome norāda, ka šis likums ir vispārējā tiesību norma attiecībā pret nozares speciālo regulējumu, kur noteiktas drošības prasības, tajā skaitā Enerģētikas likumu, likumu “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”, Aizsargjoslu likumu, Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.165 “Noteikumi par spiedieniekārtām un to kompleksiem”, Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumiem Nr.384 “Noteikumi par bīstamām iekārtām” u.c.

Konkurences padome uzskata, ka LPG nav pamata atsaukties uz spēkā neesošiem normatīviem un uz Latvijas valsts standartiem, kuri attiecas uz citu jomu, t.i., uz dabasgāzi.

Standartizācijas likums nosaka, ka standartu piemērošana ir brīvprātīga un Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus standartus (13.pants). Standarts nevar tikt attiecināts uz jomām, nozarēm, kas standartā nav minētas, jo tajā ietvertas viennozīmīgas prasības konkrētai regulējuma sfērai.

Turklāt Latvijas valsts standarta LVS 419:2002/A1:2004 “Iekšējie gāzesvadi. Ierīkošana”10, kurš attiecas gan uz dabasgāzi, gan sašķidrināto naftas gāzi, 8.10.punktā paredzēts, ja iekšvadu sistēmās dzīvojamās mājās uzstāda papildus iekārtas vai jaunus gāzesvada posmus līdz 5 m, atļauts hermētiskuma pārbaudi veikt ar gāzi pie darba spiediena, savienojuma vietas pārbaudot ar ziepju emulsiju vai pielietojot gāzes detektoru. Tādējādi mājas iekšvadu hermētiskuma pārbaudes ir iespējams veikt arī ar gāzi pie darba spiediena (t.i. neatslēdzot gāzes padevi).

Konkurences padome secina, ka normatīvie akti neparedz sašķidrinātās naftas gāzes piegādātāja obligātu klātbūtni, ja cits komersants, kuram ir kompetents personāls, veic daudzdzīvokļu dzīvojamas mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes darbus. Līdz ar to LPG izvirzītās iepriekš minētās prasības daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem sakarā ar cita komersanta piesaistīšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanai, ir neatbilstošas normatīvo aktu regulējumam šajā darbības jomā, turklāt rada nelabvēlīgu vidi esošai un potenciālai konkurencei.

LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/120111 norādīts: “LPG bija spiesta pieprasīt savu klātbūtni gāzes darbu nodošanā, nevis pēc tam, kad uzzināja, ka kāda SIA “Niteļi” veikusi pārbaudes, kā tas sagrozīti atspoguļots KP atzinumā, bet pēc tam, kad, pēc patērētāja pieprasījuma ierodoties gāzes avārijas izsaukuma vietā, uzzināja, ka mājā kādas nezināmas personas gāzes tīklos ir it kā veikušas tīklu pārbaudes”.

Konkurences padome norāda, ka lēmuma pieņemšanas procesā tiek vērtēti visi lietas izpētes gaitā apkopotie fakti un informācija kopumā. Vērtējot gāzes padeves atslēgšanas faktus kopsakarā ar LPG 22.06.2006. vēstulē Nr.04 – 311 izvirzītajām prasībām, gadījumā ja tehniskās apkopes pakalpojumu sniegtu cits komersants (skatīt lēmuma 17., 21.lapa), konstatējams, ka LPG ar šādām savām darbībām rada barjeras citu komersantu darbībai (ienākšanai) tirgū. Turklāt LPG, uzzinot, ka ir veikta ar LPG nesaskaņota iekšvadu tehniskā apkope, varēja izvēlēties samērīgāku rīcību, pirms gāzes atslēgšanas sazinoties ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, lai noskaidrotu lietas apstākļus.

Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka LPG 22.06.2006 vēstulē Nr.04–311 izvirzītās prasības apsaimniekotājiem nav pamatotas un rada būtiskas barjeras citu komersantu ienākšanai konkrētajā tirgū. Turklāt šādu kārtību neparedz ne normatīvie akti, ne nozarē izmantojamie standarti.

LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/1201 pamatoti norāda, ka konkrētās izpētes lietas viens no pamata jautājumiem ir “vai komersants, kurš nodrošina gāzes padevi uz gāzes iekšējiem tīkliem, atbilstoši šo­brīd Latvijā spēkā esošajam normatīvajam regulējumam var izvirzīt kādus noteikumus iekšējo tīklu apsaimniekotājam un, ja šādas prasības tiek izvirzītas, vai konkrētajā gadījumā tās negatīvi ietekmē konkurenci.(..) Latvijā tiešām nav attiecīgu Ministru kabineta noteikumu, kas regulētu, kā tīklu apsaimniekošanas darbi veicami. Šādu darbu veikšana mūsu valstī neietilpst reglamentētajā sfērā (..). Latvijā nav arī valsts institūciju, kuru kompetencē ietilptu šo tīklu uzturēšanas kontrole, un arī Konkurences padomes atzinumā norādītais par to, ka SIA “Latvijas propāna gāze” un SIA “Niteļi” ir izsniegtas būvkomersanta reģistrācijas apliecības, neliecina, ka šiem komersantiem ir iespējas veikt darbus, kas saistīti ar gāzes tīklu ekspluatācijas darbiem.12

Vērtējot LPG pausto viedokli, Konkurences padome norāda, ka specifiska nozares regulējuma neesamība nevar būt attaisnojošs iemesls dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam izvirzīt nepamatotas prasības patērētājiem, vienlaicīgi ietekmējot arī citu (potenciālo) konkurentu ienākšanu tirgū. Turklāt uzņēmumam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, neatkarīgi no tā, kā šis dominējošais stāvoklis ir izveidojies, ir īpaša atbildība par to, lai ar savu darbību, šis uzņēmums neierobežotu konkurenci tirgū un nekaitētu patērētājam.13

Attiecībā uz tiesībām (ko apliecina būvprakses sertifikāts) veikt ar gāzes tīklu ekspluatāciju saistītus darbus, Konkurences padome norāda, ka šo jautājumu regulē konkrēti normatīvie akti, tajā skaitā Ministru kabineta 29.04.2003. “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 241-03 “Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas”14.

22.06.2006.vēstulē Nr.04–311, papildus jau iepriekš minētajam (Lēmuma 17.lpp.), LPG informē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājus arī par to, ka, ja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas pārbaude notikusi, neinformējot LPG, tad LPG pieprasīs:

1) atlīdzināt izdevumus par gāzes zudumiem, kas tiks aprēķināti, veicot inventarizāciju;

2) vai veikt atkārtotu pārbaudi, uzskatot, ka šāda pārbaude nav notikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

3) LPG pārtrauks gāzes padevi piecu dienu laikā, ja LPG netiks informēta par pārbaudes veikšanas datumu.

Ņemot vērā to, ka LPG ir nevis publisko, bet privāto tiesību subjekts, Konkurences padome uzskata, ka LPG kompetencē nav vērtēt citas atbilstoši normatīvajiem aktiem sertificētās personas veiktās apkopes atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Konkurences padome uzskata, ka LPG 22.06.2006. vēstulē Nr.04-311 māju apsaimniekotājiem izvirzītās prasības norāda uz to, ka LPG māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu sasaista ar sašķidrinātās naftas gāzes piegādi un tirdzniecību. LPG izvirzītie nosacījumi ierobežo patērētāja brīvību izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju, kā arī uzspiež māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu pirkšanu tikai no LPG, jo LPG izvirzīto nepamatoto prasību dēļ apsaimniekotājs nebūs ieinteresēts cita komersanta izvēlē. Arī situācijā, kad LPG faktiski kontrolē cita konkurenta darbu, kas neattiecas uz LPG kompetenci, potenciālo konkurentu ienākšana konkrētajā tirgū tiktu būtiski kavēta, jo radītu nepamatotus šķēršļus darbu veikšanā.

Konkurences padomē 20.07.2007. sastādītajā sarunu protokolā norādīts LPG pārstāvju teiktais, ka neviens līgums, saskaņā ar kuru daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi veiktu cits tirgus dalībnieks, nav noslēgts. Minētais norāda uz LPG nepamatoto prasību reālo ietekmi uz tirgu un to, ka izveidojusies kārtība ir radījusi šķēršļus citu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū vai esošā tirgus dalībnieka darbības paplašināšanai.

LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/1201 norāda15: “Mūsu uzņēmumam ne tad, ne tagad nav interese iekšvadu uzturēšanas tirgus iegūšanā, kā tas sagrozīti apgalvots Konkurences padomes biroja atzinumā.(..) Biroja ziņojumā minētais, ka SIA “Latvijas propāna gāze” “sniedz sašķidrinātās gāzes piegādes pakalpojumu, piedāvājot kā saistīto pakalpojumu arī gāzes ietaišu tehniskās apkopes pakalpojumu” nav patiess un ir balstīts uz pieņēmumiem. (..) Šobrīd mums nav pienācīgu resursu gāzes servisa pakalpojumu sniegšanai. (..) Dzīvojamo māju iekšvadu apkalpošanu visā Latvijā mēs varam nodrošināt, tikai izdarot izmaiņas uzņēmuma darba organizācijā un piesaistot, t.sk., apmācot papildus darbiniekus. (..).”

Konkurences padome norāda, ka LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/1201 paustais viedoklis par neieinteresētību iekšvadu uzturēšanas tirgus iegūšanā, kā arī par pienācīgu resursu (t.sk. apmācīta personāla) apkopes pakalpojuma sniegšanai neesamību nedot tiesības LPG kā dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam izvirzīt nepamatotas prasības dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, tādējādi arī kavējot citu (potenciālo) tirgus dalībnieku darbību (ienākšanu) gāzes iekšvadu tehniskās apkopes tirgū. Vēl jo vairāk, LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/1201 pati norāda, ka “Nozīmīga daļa gāzes iekārtu apkalpošanas jomā ietilpstošo darbu ir iekļauti reglamentētajā sfērā, kurā mūsu uzņēmums nestrādā, tādēļ, sniedzot apkopju pakalpojumu, mēs varētu klientiem piedāvāt tikai daļu pakalpojumu, kam varētu nebūtu pieprasījuma, jo citas kompānijas piedāvā pilnu iekārtu apkopi16. Tādējādi LPG norāda, ka tirgū ir citi tirgus dalībnieki, kuri var sniegt pilnvērtīgāku tehniskās apkopes pakalpojumu nekā LPG, taču vienlaicīgi izvirza nepamatotas prasības dzīvojamo māju apsaimniekotājiem attiecībā uz šādu citu komersantu piesaistīšanu, ne tikai kavējot konkurenci, bet arī ierobežojot patērētāja izvēles brīvību saņemt, iespējams, kvalitatīvāku, pilnvērtīgāku pakalpojumu.

4.1.4. No Iesniedzēja sniegtās informācijas izriet, ka Iesniedzējs vēlas saņemt māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes (hermētiskuma pārbaudi) pakalpojumu atsevišķi no citiem pakalpojumiem, jo šāda prakse ir pastāvējusi līdz 2006.gada februārim.

LPG ir piedāvājis slēgt līgumus par māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas apkopes veikšanu, kuros tiek piedāvāts “pakalpojumu komplekts” par vienotu abonēšanas maksu 1,12LVL apmērā no katra dzīvokļa. “Pakalpojuma komplektā” ietverti regulāri veicamie tehniskās apkopes darbi, reizi piecos gados veicamie (tajā skaitā iekšējo gāzes vadu revīzija (hermētiskuma pārbaude)). “Pakalpojumu komplektā” iekļauti arī tādi darbi, kas neattiecas uz mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu – gāzes patēriņa skaitītāju, noslēgkorķa, plombas, gāzes plīts montāža vai demontāža un gāzes noplūdes likvidēšana pēc patērētāju pieprasījuma.

No lietas izpētes gaitā iegūtās informācijas Konkurences padome konstatē, ka LPG ir piedāvājusi slēgt līgumu ar apsaim­niekotājiem/valdītājiem tikai par vienota “pakalpojumu komplekta” (ar ikmēneša abonēšanas maksu 1,12LVL apmērā) nodrošināšanu, atsevišķi izdalītu pakalpojumu saņemšanas iespēju nepiedāvājot.

Konkurences padome lietas izpētes gaitā ir secinājusi, ka pastāv iespēja apkopes pakalpojumus sniegt atsevišķi un dažādiem komersantiem. Tādējādi konstatējams, ka, lai gan LPG nav aizliegts piedāvāt patērētājiem “pakalpojumu komplektu”, uz abpusēji (pakalpojuma sniedzējam un pakalpojuma saņēmējam) izdevīgiem nosacījumiem, patērētājiem, kas nevēlētos saņemt piedāvāto “pakalpojumu komplektu” par ikmēneša maksājumu 1,12LVL, LPG ir jānodrošina iespēja saņemt tikai sev interesējošo pakalpojumu (pakalpojumus) atsevišķi, tajā skaitā iekšējo gāzes vadu revīziju (hermētiskuma pārbaudi). Ja LPG nenodrošinātu patērētājiem brīvi izvēlēties un saņemt sev vēlamo pakalpojuma (pakalpojumu) veidu, kā vienīgo alternatīvu piedāvājot “pakalpojumu komplektu”, LPG darbība var tikt kvalificēta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas izpaužas kā nepamatota pakalpojumu sasaistīšana, kā rezultātā patērētājs ilglaicīgi tiek piesaistīts LPG kā pakalpojumu sniedzējam (jo “pakalpojumu komplektā” ietverti veicamie darbi reizi 5 gados), un tirgus tiek noslēgts potenciāliem konkurentiem.

LPG 12.12.2007. vēstulē Nr.01-6/120117 norāda, ka, nodrošinot patērētājam atsevišķu pakalpojumu sniegšanas kārtību: “patērētājam ievērojami pieaugtu apkalpošanas maksa.(..) SIA “Niteļi” nepiedāvā iekšvadu uzturēšanas pakalpojumu, bet gan tikai daļu no šī pakalpojuma, tādēļ būtu jāvērtē pakalpojuma iespējamās izmaksas, ja pakalpojums tiek sniegts kā dalīts pakalpojums, kā arī vai šāds pakalpojums būtu pieprasīts gadījumā, ja patērētājiem būtu pilna informācija par iekšvadu uzturēšanas prasībām”.

Konkurences padome noraida šādu LPG argumentu. Konkurences likuma 1.panta 6.punktā noteikts, ka konkurence ir pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saim­nieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū. Ekonomisko sāncensību ietekmē cenas, pakalpojumu kvalitāte, pakalpojuma sniegšanas savlaicīgums un virkne citu faktoru, un ekonomisko sāncensību būtiski ietekmē patērētājs, izvēloties sev izdevīgāko pakalpojumu. LPG nav pamata jau iepriekšēji norādīt uz iespējamo pakalpojuma cenas sadārdzinājumu, tajā skaitā, ja pakalpojumu sniegtu cits komersants, jo cena veidosies brīvas konkurences apstākļos. Turklāt nedrīkst ierobežot patērētāja izvēles brīvību pakalpojuma saņemšanā, kas ir viens no ekonomiskās sāncensības virzītājspēkiem.

4.1.5. Iesniegumā ir norādīts, ja mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi (hermētiskuma pārbaudi) veiks cita licencēta firma, tad par gāzes padeves atslēgšanu un gāzes padeves atjaunošanu apsaimniekotājam būs jāmaksā 60,00LVL par vienu stāvvadu.

Konkurences padome, ņemot vērā šī lēmuma 4.1.3.1. un 4.1.3.2.punktā konstatēto, secina, ka LPG nav pamata pieprasīt no apsaimniekotāja (vai cita komersanta) maksu 60,00 LVL apmērā (par gāzes padeves atslēgšanu un gāzes padeves atjaunošanu), jo citiem komersantiem kā apsaimniekotāja pilnvarotām personām ir tiesības veikt gāzes iekšvadu apkopes darbus un lietot noslēgierīci. Tādējādi konstatējams, ka, nosakot šo maksu, LPG rada nepamatotas barjeras konkurentiem ienākšanai tirgū.

Tāpat, papildus izvērtējot, vai LPG noteiktā maksa 60,00 LVL ir bijusi balstīta uz reālām kalkulācijām, secināms, ka maksa iepriekš nav bijusi balstīta uz skaidrām un ekonomiski pamatotām kalkulācijām konkrētam pakalpojumam, kas papildus norāda uz LPG mērķi – radīt potenciāliem konkurentiem barjeras ienākšanai tirgū.

Konkurences padome pieprasīja LPG iesniegt kalkulāciju maksai, kas noteikta par gāzes padeves atslēgšanu (Konkurences padomes 09.11.2006. vēstule Nr.2863).

LPG 08.12.2006. vēstulē Nr.01-6/1179 informē par to, ka aprēķinātā maksa iekļauj izdevumus par gāzes padeves pārtraukšanu, gāzes padeves atjaunošanu, darbu pieņemšanu (LPG darbinieks atslēdz gāzi pieprasītajā laikā, atrodas objektā darbu veikšanas laikā un atjauno gāzes padevi. Darbu pieņemšana notiek pēc gāzes spiediena pārbaudes gāzes vados ar manometru palīdzību. Darbinieks pēc visu prasību ievērošanas paraksta aktu par darbu veikšanu).

 

Tabula Nr.1. SIA “Latvijas propāna gāze” noteiktā maksa stundā vienam speciālistam par gāzes padeves atslēgšanu, piedalīšanos gāzes vadu pārbaudē un gāzes padeves atjaunošanā (08.12.2006. vēstulē Nr.01-6/1179)

Nr.p.k.

Kalkulāciju posteņi

Vienības

Summa

1.

Darba alga

LVL/stundā

(*)

2.

Papildus darba alga (15%)

LVL/stundā

(*)

3.

Soc. nod. (24,09%)

LVL/stundā

(*)

4.

Pieskaitāmās izmaksas (90%)

LVL/stundā

(*)

5.

Kopā

LVL/stundā

(*)

Peļņa (15%)

LVL/stundā

(*)

Kopā

LVL/stundā

(*)

PVN (18%)

LVL/stundā

(*)

Kopā

LVL/stundā

(*)

LPG 08.12.2006. vēstulē Nr.01-6/1179 iesniegtajā kalkulācijā ir postenis “pieskaitāmās izmaksas”, kas sastāda lielāko daļu no LPG noteiktās maksas stundā vienam speciālistam par gāzes padeves atslēgšanu, piedalīšanos gāzes vadu pārbaudē un gāzes padeves atjaunošanā, un šīm pieskaitāmām izmaksām nav iesniegta kalkulācija. Konkurences padome 22.05.2007. vēstulē Nr.1123 lūdza LPG iesniegt izmaksu posteņa “pieskaitāmās izmaksas” atšifrējumu pa konkrētiem izmaksu veidiem. LPG 31.05.2007. vēstulē Nr.01-6/529 nesniedza informāciju par “pieskaitāmajām izmaksām” LPG noteiktās maksas stundā vienam speciālistam par gāzes padeves atslēgšanu, piedalīšanos gāzes vadu pārbaudē un gāzes padeves atjaunošanā iesniegtajā kalkulācijā. 23.07.2007. LPG vēstulē Nr.01-6/702 atkārtoti iesniedza informāciju par LPG noteiktās maksas aprēķinu.

 

Tabula Nr.2. LPG noteiktā maksa stundā vienam speciālistam par gāzes padeves atslēgšanu, piedalīšanos gāzes vadu pārbaudē un gāzes padeves atjaunošanā (23.07.2007. vēstulē Nr. 01-6/702)

Nr.p.k.

Izmaksu posteņi

Vienības

Summa

1.

Darba alga

LVL/stundā

(*)

2.

Soc. nod. (24,09%)

LVL/stundā

(*)

4.

Transporta izmaksas

LVL/stundā

(*)

5.

Kopā

LVL/stundā

(*)

Peļņa (15%)

LVL/stundā

(*)

Kopā

LVL/stundā

(*)

PVN (18%)

LVL/stundā

(*)

Kopā

LVL/stundā

(*)

Salīdzinot tabulas Nr.1 un tabulas Nr.2 izmaksu posteņus un to summas, Konkurences padome konstatēja, ka kopējā summa par vienu un to pašu pakalpojumu nav mainījusies, tikai pieskaitāmo izmaksu posteņa vietā ir ielikts postenis – transporta izmaksas, nepaskaidrojot šādu izmaksu posteņu nomaiņu un nesniedzot “pieskaitāmo izmaksu” posteņa atšifrējumu.

4.1.6. Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka šī lēmuma 4.1.1. līdz 4.1.5.punktā konstatētās vairākkārtējas LPG darbības liecina par to, ka tiek mērķtiecīgi radīti šķēršļi citu komersantu darbībai šajā tirgū, noslēdzot konkrēto tirgu, izslēdzot konkurentu ienākšanas iespējas nākotnē un radot LPG monopolstāvokli arī apkopes tirgū, kas rada patērētajiem nelabvēlīgu situāciju. Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka LPG darbības satur Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas pārkāpumu.

4.2. Konkurences likuma 13.panta 4.punkta – netaisnīgu pirkšanas un pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana, pārkāpums LPG darbībās.

4.2.1. Iesniegumā norādīts, ka LPG sais­tībā ar gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi ir piedāvājusi pakalpojumu: vienu reizi piecos gados veikt mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas hidraulisko (hermētiskuma) pārbaudi, kuras izmaksas ir apmēram 6,00LVL uz vienu dzīvokli, turklāt 2002.gadā tās bija 2,08LVL.

Iesniegumā ir apgalvojums par iepriekš minētā pakalpojuma izmaksām, bet netika iesniegti dokumentāri pierādījumi tam, ka LPG šādu maksu ir pieprasījusi.

LPG iesniegtajā līguma projektā par dzīvojamās mājas iekšējo gāzes apgādes sistēmas tehnisko apkopi, dzīvojamās mājas iekšējo gāzes sistēmas hermētiskuma pārbaude un citi iekšējo gāzesvadu tehniskās apkopes darbi, kuri veicami reizi piecos gados, ir iekļauti ikmēneša maksājumā vienam dzīvoklim 1,12LVL (ar PVN) (LPG 04.09.2006. vēstule Nr.01-6/803).

Iesniedzēja 13.03.2007. vēstulē Nr.7 ir sniegta informācija, ka LPG Ventspils nodaļas komercdirektore telefoniski informēja DzĪB “Pārventas saimnieks”, ka “šis darbs netiek atsevišķi izdalīts. Uz šodienu, ja tiek noslēgts līgums par gāzes piegādi un iekšējo gāzes vadu apkalpošanu, tiek maksāts 1,12LVL mēnesī no dzīvokļa, LPG iekšējo gāzes vadu hidraulisko pārbaudi veic šīs apmaksas ietvaros”.

Izvērtējot iegūto informāciju, Konkurences padome secina, ka ir pierādījumi, ka LPG ir piedāvājusi noslēgt līgumu par dzīvojamās mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi. Saskaņā ar šo līgumu LPG apņemas sniegt gan reizi piecos gados veicamo iekšējo gāzes vadu hermētiskuma pārbaudi, gan citus pakalpojumus, pieprasot samaksu 1,12LVL mēnesī no katra Lietotāja.

Līdz ar to nav pierādījumu, kas liecinātu par to, ka LPG piedāvātu vai pieprasītu fiksētu samaksu 6,00LVL apmērā no viena dzīvokļa par reizi piecos gados veicamo mājas iekšējo gāzes apgādes sistēmas apkopi (hermētiskuma pārbaudi).

Ņemot vērā minēto, kā arī lietas izpētes gaitā iegūto informāciju, Konkurences padome konstatē, ka šajā LPG darbībā nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta 4.punktā noteiktā pārkāpuma pazīmes.

4.2.2. Iesnieguma Pielikumā Nr.2 pievienota 06.06.2001. Līguma par sašķidrinātās gāzes piegādi Nr.065-060-003 kopija, kas liecina, ka šobrīd sašķidrinātās naftas gāzes piegāde lietotājiem notiek saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu ar LPG. Minētā līguma 2.1.7.punktā noteikts, ka lietotājs apņemas par gāzes noplūdi un citām avārijas situācijām nekavējoši ziņot piegādātājam, un savukārt 3.1.3.punktā noteikts, ka piegādātājs apņemas sniegt neatliekamu palīdzību lietotājam gāzes avārijas situācijās.

Iesniedzējs Iesniegumā informē, ka LPG ir atsūtījusi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājam līguma projektu “Līgums par sašķidrinātās naftas gāzes piegādi no lokālajiem gāzes tīkliem”, kura 5.2.1.punktā noteikts klienta pienākums veikt gāzes iekšvadu uzturēšanu, kā arī pienākums iesniegt piegādātājam vienu līguma ar specializēto uzņēmumu par iekšvadu apkalpošanu eksemplāru. Bez tam vēl šā līguma 5.2.1. punktā LPG ir norādījusi uz obligātu nosacījumu lietotāja (īpašnieka) gāzes iekšvadu apkalpojošajam uzņēmumam, ka šādā līgumā “apkalpojošā uzņēmuma pienākumos ir jāietilpst arī pienākumam nekavējoties sniegt palīdzību klientam un gāzes lietotājam gāzes avāriju novēršanai”. Tātad – ja lietotāja iekšvadu apkalpošanas/apkopes pakalpojumu veiktu cits tirgus dalībnieks, nevis LPG, tad tam būtu jāuzņemas LPG normatīvajos aktos un licencē uzliktais avārijas dienesta pakalpojumu sniegšanas pienākums.

SPRK Padomes 28.03.2002. sēdē apstiprinātās Licences Nr.E44001 nosacījumos SIA “Latvijas propāna gāze” sašķidrinātās gāzes tirdzniecībai no 10.04.2002. līdz 09.04.2007.18 ir noteiktas tiesības un pienākums realizēt sašķidrināto gāzi licences darbības zonā – Latvijas Republikā, kā arī licences pielikumā “SIA “Latvijas propāna gāze” sašķidrinātās gāzes realizācijai nepieciešamo lietu saraksts” 4.punktā noteikts – avāriju situāciju lokalizācijas un likvidācijas organizēšana SIA “Latvijas propāna gāze” realizētās gāzes lietotājiem, avārijas situācijas izsaukumu pieņemšana – centralizētā visu diennakti pa bezmaksas tālruni 8000404, kā arī avārijas situāciju izsaukuma izpilde – visu diennakti apkalpes zonu ekspluatācijas personāla spēkiem, t.sk. mājas dežūras ārpus darba laika.

Konkurences padome secina, ka avārijas dienesta pakalpojuma sniegšana LPG ir obligāts pienākums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām19 un licences nosacījumiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu lietotāju apgādi ar enerģiju20 (t.sk. sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības pakalpojumu no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu mājām).

LPG 08.12.2006. vēstulē Nr.01-6/1179 Biroju informē – “Avārijas dienesta uzturēšanas izmaksas līdzīgi kā jebkuras uzņēmuma izmaksas līdz 2005.gada 1.janvārim bija iekļautas regulatora noteiktajos gāzes tarifos, kuri tika noteikti gāzes balonos, gāzes piegādei no pazemes grupām u.c. Pēc šī datuma regulators mainīja metodiku un tā paredzēja tarifu noteikšanu tikai apgādei no pazemes grupām pakalpojuma tarifu, un tā neparedzēja avārijas dienesta uzturēšanu. Šādas izmaksas turpmāk tika iekļautas pārējās saimnieciskās darbības izmaksās.”

Konkurences padome konstatē, ka LPG avārijas dienesta uzturēšanas izmaksas līdz 01.01.2005. saskaņā ar apstiprināto Energoapgādes regulēšanas padomes 08.05.1998. rīkojumu Nr.36 “Sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķinu metodika” 4.2.4. punktu sašķidrinātās gāzes pārdošanas pilnās izmaksas veido gāzes uzpildes stacijas un gāzes apgādes rajona mainīgo un pastāvīgo izmaksu summa, kur pie gāzes uzpildes stacijas pastāvīgajām izmaksām tika pieskaitītas avārijas dienesta izmaksas. Līdz ar to Energoapgādes regulēšanas padome, apstiprinot sašķidrinātās gāzes maksimālos tarifus saskaņā ar metodiku, pamatojoties uz ekonomiskiem principiem, noteica arī avārijas dienesta izmaksas, kuras attiecināmas ne tikai uz gāzes piegādi no pazemes grupām, bet arī uz gāzes balonu tirdzniecību u.c.

Konkurences padome konstatē, ka LPG avārijas dienesta uzturēšanas izmaksas pēc 01.01.2005. saskaņā ar Sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķināšanas metodiku (apstiprināts ar SPRK 11.11.2004.lēmumu Nr.272 “Par Sašķidrinātās gāzes tarifu metodiku”) ir iekļautas metodikas 6. punkta “Sadales pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļaujamās izmaksas” 6.4.4. apakšpunktā “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas”, kas paredz, ka šīs pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar sadales pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citos izmaksu posteņos.

LPG 08.12.2006. vēstulē Nr.01-6/1179 norāda, ka avārijas dienesta uzturēšanas izmaksas ir iekļautas pārējās saimnieciskās darbības izmaksās. LPG 04.09.2006. vēstules Nr.01-6/803 10.punktā sniedz sekojošu informāciju: “Līdz šim gāzes piegādātājs realizēja gāzi, uzturēja ārējos tīklus un veica avāriju apkalpošanu (..)”, kā arī no šīs vēstules 3.pielikuma “Sadales pakalpojuma tarifa aprēķins 2005.gadam atbilstoši regulatora apstiprinātajai metodikai” redzams, ka tarifa aprēķina 6.4.4.pozīcijas - “Pārējās saimnieciskās izmaksas paskaidrojumā” – “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar sadales pakalpojuma sniedzēja saim­niecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un nav iekļautas citos izmaksu posteņos”.

Konkurences padome secina, ka avārijas dienesta uzturēšanas izmaksas ir iekļautas gāzes piegādes cenā (sadales pakalpojuma + gāzes) no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamo māju lietotājiem un to arī paredz licences nosacījumi. Tas nozīmē, ka sašķidrinātās naftas gāzes piegādātājam, lai sniegtu sašķidrinātās naftas gāzes piegādes pakalpojumu no pazemes tvertnēm vienlaicīgi, jānodrošina avārijas dienesta pakalpojums bez papildu atlīdzības.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka LPG nav tiesību prasīt (uzspiest) šāda Līguma par sašķidrinātās naftas gāzes piegādi no lokālajiem gāzes tīkliem slēgšanu, kurā izvirzītas prasības par avārijas dienesta pakalpojuma nodrošināšanu trešajām personām, un šāda rīcība var tikt kvalificēta ne tikai kā Enerģētikas likuma un Licences noteikumu pārkāpums21 (kura konstatēšana būtu attiecīgo institūciju kompetencē), bet arī kā Konkurences likuma 13.panta 4.punkta, kas izpaužas kā – “(..) citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana” pārkāpums, ja šādi līgumi tiktu noslēgti, pārkāpums.

Taču, tā kā šādi piegādes līgumi nav noslēgti, Konkurences padome secina, ka LPG rīcībā nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta 4.punkta pārkāpums.

4.3. Pēc iepazīšanās ar lietu LPG (10.08.2007. vēstulē Nr.01 – 6/767) norāda, ka sūdzības Iesniedzēji, balstoties uz kļūdainu tiesību normu interpretāciju, nepamatoti iesnieguši sūdzību Konkurences padomei un ka konkrētā lieta nav Konkurences padomes kompetencē. LPG uzskata, ka sūdzības priekšmets formāli, cik lielu atlīdzību būtu taisnīgi prasīt par gāzes padeves atslēgšanu un vēlāku padeves atjaunošanu, varētu būt Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē, nevis īpaša stāvokļa izmantošana, kas aizliegta Konkurences likumā.

Kā tiesiski nepamatots noraidāms LPG viedoklis sekojošu iemeslu dēļ:

1) saskaņā ar Konkurences likuma 3.pantu likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību;

2) saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 9.punktu tirgus dalībnieks ir jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā un kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā;

3) Konkurences likuma 13.pants nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā;

4) Konkurences likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās.

LPG ir tirgus dalībnieks, kurš veic saim­niecisko darbību Latvijas teritorijā, un uz to attiecas Konkurences likums un tās darbību izvērtēšana, ja tās iespējami satur Konkurences likuma pantos noteiktu pārkāpumu pazīmes, ir Konkurences padomes kompetencē.

[5] Pārkāpuma konstatēšana, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšana

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē, ka LPG darbības satur Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā noteikto pārkāpumu, kas ir izpaudies šādi:

1) izmantojot dominējošo stāvokli gāzes piegādē, LPG ir veicis darbības attiecībā pret Ventspils namu apsaimniekotājiem, lai ierobežotu citu (potenciālo) konkurentu ienākšanu, t.i., LPG pārtraukusi vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām gāzes padevi, kurām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu bija sniedzis cits komersants, turklāt pieprasot samaksu par šādām darbībām (skatīt lēmuma 4.1.3.2.p.);

2) izvirzījusi nepamatotas prasības (skatīt lēmuma 4.1.3.3.p.), ja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāji piesaista citu komersantu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojuma sniegšanā.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 14.panta pirmo un otro daļu, ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šī likuma 13. panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Lai noteiktu naudas soda apmēru, Konkurences padome saskaņā ar 19.10.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.862 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.862) 13.punktu ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī to, ka:

1) LPG atrodas dominējošā stāvoklī – sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Ventspils pilsētā un Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu tirgos (lēmuma 4.punkts);

2) dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpums vērtējams kā smags pārkāpums (Noteikumu Nr.862 15.punkts).

LPG izdarījusi Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas pārkāpumu. Konkurences padome konstatēto pārkāpumu vērtē kā smagu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.862 18.2.apakš­punktu par smaga pārkāpuma izdarīšanu nosaka naudas sodu 0,5 līdz 1,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Konkurences padome, ņemot vērā LPG pārkāpumu, tā radītās un iespējamās sekas un to, ka pārkāpums skar sabiedrībai nozīmīga sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu – sašķidrinātās naftas gāzes piegādi un tirdzniecību vismazāk aizsargātiem patērētājiem iedzīvotājiem, piemēro naudas sodu 1% apmērā par pārkāpumu no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

Saskaņā ar noteikumu 19.punktu, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, naudas soda apmēru nosaka šādi: ja pārkāpums ilgst no viena līdz pieciem gadiem, naudas sods ir līdz 0,5%; ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas sods ir 0,5 līdz 1% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Konkurences padome, ņemot vērā LPG pārkāpumu ilgumu, kurš ilgst kopš 2006.gada janvāra un turpinās vēl šodien, par Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas pārkāpumu naudas sodu palielina par 0,2% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

Konkurences padome, izvērtējot ar konkrēto lietu saistīto informāciju, secina, ka LPG darbībās lietas izpētes gaitā nav konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi atbilstoši Noteikumu Nr.862 21.punktam.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.862 17.punktu kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus.

Tādējādi par Konkurences likuma 13.panta ģenerāklauzulas pārkāpumu naudas sods nosakāms 1,2% apmērā no LPG pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, kas 2006.gadā ir bijis 17 590 957LVL.

Līdz ar to, izvērtējot pārkāpuma smagumu un apstākļus, kas saistīti ar pārkāpuma izdarīšanu, naudas sods ir nosakāms 211 091, 48LVL apmērā.

Administratīvo aktu ir nepieciešams izdot, lai atturētu šī lēmuma adresātu un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas. Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedrības interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā saskaņā ar Noteikumu Nr.862 17.punktu aprēķināto naudas sodu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.862 24.punktu Konkurences padome var samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū ir mazāks par 10% no šī tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. LPG apgrozījums lēmuma 2.1.punktā noteiktajā konkrētajā tirgū ir 1,8% (312 573,92LVL) no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Noteikumu Nr.862 24.punktu, Administratīvā procesa likuma 5., 13. un 66.pantu, Konkurences padome uzskata, ka SIA “Latvijas propāna gāze” naudas sods samērīgi samazināms, ņemot vērā SIA “Latvijas propāna gāze” pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījumu lēmuma 2.1.punktā noteiktajā konkrētajā tirgū, un tādējādi nosakāms 42 218,30LVL apmērā.

 

Tiesiskā pienākuma uzlikšana

Izvērtējot lietā konstatētos faktiskos apstākļus un ņemot vērā samērīgumu un lietderības apsvērumus, Konkurences padome secina, ka LPG ir uzliekams tiesiskais pienākums, kas nodrošinātu lēmumā konstatēto pārkāpumu izbeigšanu un sabiedrības interešu aizskāruma efektīvu novēršanu un nepieļaušanu nākotnē:

1. Nodrošināt patērētājam iespēju saņemt atsevišķi sev nepieciešamo pakalpojumu pēc vajadzības, sadalot daudzdzīvokļu dzīvojamās māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopes pakalpojumu (“pakalpojuma komplekts”, skatīt lēmuma 4.1.4.p.) atsevišķos pakalpojumos.

2. Nepieprasīt no dzīvojamo māju apsaim­niekotājiem (vai citas personas) samaksu par gāzes padeves pārtraukšanu, atjaunošanu un darbu pieņemšanu, ja dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu sniedz cits komersants.

Ievērojot Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 3.punktā un 360.panta otrās daļas 2.punktā noteikto, Konkurences padome uzskata, ka uzlikto tiesisko pienākumu izpilde ir steidzama un ka ar iespējamo pieteikumu tiesā par Konkurences padomes lēmumu kopumā vai kādu tā daļu tiesisko pienākumu izpilde nedrīkst tikt apturēta. Tiesisko pienākumu izpildes steidzamība pamatojas ar to, ka konstatētie pārkāpumi ir smagi un rada būtisku sabiedrības interešu aizskārumu. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojuma sniegšanas tirgū efektīva konkurence nepastāv, un LPG ir iespēja ar savu konkurences normām neatbilstošo rīcību deformēt tirgu un darīt to ilgstoši. Tirgū nav pazīmes, ka kāda cita (potenciāla) tirgus dalībnieka ienākšana tirgū vai citas izmaiņas tirgus situācijā varētu ierobežot LPG spēju ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, rīkoties neatkarīgi no konkurentiem un klientiem. Šādā tirgus situācijā tiesiskie pienākumi, kas tiks uzlikti ar šo lēmumu, un to nekavējoša izpilde ir efektīvs instruments, lai normalizētu situāciju tirgū. Tiesisko pienākumu izpilde zaudētu savu nozīmi, ja tā nebūtu noteikta kā nekavējoša ar lēmuma spēkā stāšanās brīdi, jo tirgus deformācija turpinātos. LPG pārkāpumi negatīvi ietekmē tirgus attīstību, apgrūtinot potenciālo konkurentu ienākšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojuma tirgū, tādējādi arī liedzot patērētāju tiesības izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu tirgū. Tiesisko pienākumu izpilde, kas steidzamības kārtā sāksies ar lēmuma spēkā stāšanās brīdi (ar lēmuma paziņošanas brīdi), sekmēs iespēju patērētājiem saņemt sev nepieciešamo pakalpojuma veidu, kā arī ļaus attīstīties konkurencei daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējas sistēmas tehniskās apkopes pakalpojuma sniegšanas tirgū, novēršot būtisku sabiedrisko interešu un personas mantas aizskārumu, samērīgi ierobežojot LPG tiesības vai tiesiskās intereses.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 13. panta ģenerālklauzulas, 14.panta pirmo un otro daļu, 19.10.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.862 “Kārtība, kādā nosakāms naudas par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” 3., 13., 15., 18., 19., 21. un 24.punktu, Administratīva procesa likuma 8., 13. un 66.pantu, 185.panta ceturtās daļas 3.punktu, 360.panta otrās daļas 2.punktu Konkurences padome

 

nolēma:

1. Konstatēt Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās.

2. Uzlikt SIA “Latvijas propāna gāze” tiesisko pienākumu nekavējoties:

2.1. Nodrošināt patērētājam iespēju saņemt atsevišķi sev nepieciešamo pakalpojumu pēc vajadzības, sadalot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopes pakalpojumu (“pakalpojuma komplekts”, skatīt lēmuma 4.1.4.p.) atsevišķos pakalpojumos;

2.2. Nepieprasīt no dzīvojamo māju apsaimniekotājiem (vai citas personas) samaksu par gāzes padeves pārtraukšanu, atjaunošanu un darbu pieņemšanu, ja dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu sniedz cits komersants.

3. Uzlikt SIA “Latvijas propāna gāze” naudas sodu 42 218,30LVL (četrdesmit divi tūkstoši divi simti astoņpadsmit lati 30 santīmi) apmērā. Uzliktā naudas soda summa 45 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas jāieskaita valsts budžetā (Saņēmējs: Valsts kase reģ. Nr. 90000050138, konta Nr. LV93TREL1060001010900, BIC: TRELLV22).

4. Uzlikt SIA “Latvijas propāna gāze” pienākumu mēneša laikā informēt Konkurences padomi par lēmuma nolemjošās daļas 2. punktā noteikto pienākumu izpildi.

5. Uzlikt SIA “Latvijas propāna gāze” pienākumu 10 dienu laikā pēc lēmuma nolemjošās daļas 3. punktā minētā termiņa paziņot Konkurences padomei par uzliktā pienākuma izpildi.

6. Izbeigt lietu daļā par Konkurences likuma 13.panta 4.punkta pārkāpumu.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

* – Ierobežotas pieejamības informācija.

1 pakalpojumā ietilpst – ietaišu tehniskā stāvokļa pārbaude (starpkrānu tīrīšana un ietaukošana), tai skaitā hermētiskuma pārbaude, izņemot atklāto defektu (bojājumu) novēršana, analogs pakalpojums lēmumā tekstā minētajam – iekšējo gāzes vadu apkope un blīvuma pārbaude; daudzdzīvokļu mājas iekšvadu revīzija (hermētiskuma pārbaude).

2 LPG 10.08.2007. vēstules Nr.01 – 6/767 1.lapa.

3 LPG 12.12.2007. vēstules Nr. 01-6/1201 1.lapa.

4 Skatīt Ministru kabineta 16.09.2003. noteikumu Nr.518 “Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība” 47.punktu, kas nosaka, “Tehniskās pārbaudes saturu spiedieniekārtu kompleksam, kurā uzglabā sašķidrinātas naftas gāzes, nosaka saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām. Hidrauliskās vai iekšējās pārbaudes veic ne retāk kā reizi 12 gados”.

5 skatīt Konkurences padomes 26.09.2003. lēmuma Nr.44 (prot.Nr. 31,4.§) “Par tirgus dalībnieku apvienošanos” Lietā Nr. 393/03/05/06 “Par SIA “Massonyx Ltd.” ziņojumu par apvienošanos” 17.punktu.

6 LPG 10.08.2007. vēstules Nr. 01 – 6/767 1.lapa.

7 LPG 12.12.2007. vēstules Nr. 01-6/1201 5.lapa.

8 LPG 12.12.2007. vēstules Nr. 01-6/1201 7., 8.lapa.

9 LPG 12.12.2007. vēstules Nr. 01-6/1201 2. un 3.lapa.

10 Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.229 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 241 – 03 “Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas” apstiprina “Latvijas būvnormatīvs LBN 241 – 03 “Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas”, kurā 4.punkta nosacījumi paredz ievērot Latvijas nacionālo standartu prasības – LVS 419:2002 “Iekšējie gāzesvadi. ierīkošana”.

11 LPG 12.12.2007. vēstules Nr. 01-6/1201 3. un 4.lapa.

12 LPG 12.12.2007. vēstules Nr. 01-6/1201 2.lapa.

13 Šādu principu Eiropas Kopienu tiesa iedibināja Michelin (N.V. Nederlandsche banden – industrie – Michelin v Commission of the European Communities, Nr. 322/81, 57.punkts) lietā. Atsaucoties uz minēto lietu Konkurences padome norāda, ka tā savā praksē vadās arī no Eiropas Kopienu tiesībās iedibinātajiem principiem, jo Konkurences likums, tajā skaitā 13.pants, ir izstrādāts, pārņemot Eiropas Kopienu primārajos un sekundārajos tiesību avotos un ar tiem saistītajā Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas praksē iedibinātos konkurences tiesību principus.

14 Iekšējos gāzesvadus un to sistēmas atļauts projektēt, montēt, pārbaudīt un pieņemt ekspluatācijā tikai kompetentām fiziskām personām, kuras apmācītas un atestētas attiecīgo tehnoloģisko un kontroles operāciju veikšanai. Minētās darbības atļauts vadīt fiziskajām personām, kuras ieguvušas būvprakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (6.punts). Iekšējos gāzesvadus un to sistēmas atļauts projektēt, montēt un pārbaudīt juridiskajām personām, kurām ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegta licence attiecīgajai darbībai (7.punkts).

15 LPG 12.12.2007. vēstules Nr.01-6/1201 4. lapa.

16 LPG 12.12.2007. vēstules Nr.01-6/1201 4. lapa.

17 LPG 12.12.2007. vēstules Nr. 01-6/1201 5. lapa.

18 Licences Nr.E44103 (darbības termiņš 10.04.2007.- 09.04.2012) 3.punkts – “sašķidrinātās gāzes tirdzniecība jāuzsāk (jāturpina) 2007.gada 10.aprīlī.”

19 Enerģētikas likuma 8.pants.

20 Enerģētikas likuma 3.pants.

21 Licences Nr.E44001 pielikuma “SIA “Latvijas propāna gāze” sašķidrinātās gāzes realizācijai nepieciešamo lietu saraksts” 4.punkts.

Konkurences padomes priekšsēdētājas v.i. T.Jefremova

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!