Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 18. decembra instrukcija Nr. 20 "Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.2007., Nr. 208 (3784) https://www.vestnesis.lv/ta/id/168629

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.895

Noteikumi par Saldus rajona Brocēnu novada izveidošanu

Vēl šajā numurā

29.12.2007., Nr. 208 (3784)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: instrukcija

Numurs: 20

Pieņemts: 18.12.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta instrukcija Nr.20 

Rīgā 2007.gada 18.decembrī (prot. Nr.70 6.§)

Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija (turpmāk – anotācija) (pielikums):

1.1. izvērtējot normatīvā akta projekta ietekmi uz ekonomiku, uzņēmējdarbības un administratīvās vides vienkāršošanu, sociālo labklājību un vidi;

1.2. izvērtējot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;

1.3. atspoguļojot sabiedrības līdzdalību normatīvā akta projekta izstrādes gaitā;

1.4. savstarpēji saskaņojot normatīvos aktus.

2. Anotācija aizpildāma Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 3.punktā noteiktajos gadījumos.

3. Ja ministrija uzskata par nepieciešamu, aizpildot anotāciju, papildus šajā instrukcijā pieprasītajai informācijai var iekļaut koncentrētu papildu informāciju (anotācijas katras sadaļas pēdējais punkts “Cita informācija”), lai nodrošinātu vispusīgu un skaidrojošu atbildi uz anotācijas sadaļās norādītajiem jautājumiem.

4. Ja normatīvā akta projekts kādu no anotācijas sadaļās norādītajiem jautājumiem neskar, attiecīgajā ailē ieraksta “Nav attiecināms”. Šāds ieraksts attiecīgajā gadījumā izdarāms iepretim katram attiecīgajā sadaļā minētajam jautājumam.

II. Anotācijas I sadaļas aizpildīšana

5. Anotācijas I sadaļas 1.punktā norāda atsauci uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Nacionālo attīstības plānu, citiem politikas plānošanas dokumentiem vai tiesību aktiem, ja tajos dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu vai to īstenošanu ietekmēs normatīvā akta projekts.

6. Anotācijas I sadaļas 2.punktā norāda:

6.1. pašreizējās situācijas raksturojumu konkrētajā jomā, norādot problēmas, kuru risināšanai nepieciešams normatīvais akts. Problēmu raksturojumā izmanto valstī un nozarē pieņemtos statistiskos rādītājus un citus faktus, kas raksturo risināmo problēmu un attiecīgo politikas jomu;

6.2. pašreizējo tiesisko regulējumu, raksturojot nepilnības vai norādot regulējuma neesību vai tā nepieciešamību;

6.3. informāciju par politikas ietekmes sākotnējo izvērtējumu un politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējumu, pētījumiem par politikas ietekmi vai situācijas izvērtējumu, sniedzot informāciju par galvenajiem secinājumiem un problēmu risinājumiem, labās prakses piemēriem, kā arī ziņas, kur ir pieejams pilns pētījuma teksts.

7. Anotācijas I sadaļas 3.punktā norāda:

7.1. normatīvā akta izdošanas mērķi un pamatojumu, kāpēc mērķis sasniedzams tieši šādā veidā;

7.2. normatīvā akta īsu satura aprakstu;

7.3. kādā veidā minētais normatīvais akts risinās šīs instrukcijas 6.1.apakšpunktā minētās problēmas, vai minētās problēmas tiks atrisinātas pilnībā vai daļēji. 

III. Anotācijas II sadaļas aizpildīšana

8. Anotācijas II sadaļā analizē ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, norādot iespējamās pārmaiņas makroekonomiskajā vidē, uzņēmējdarbības un administratīvās vides vienkāršošanā, dabas resursu izmantošanā un sociālajā labklājībā, ieskaitot analīzi, kā normatīvā akta pieņemšana ietekmēs līdztiesību, invaliditāti, bērnu tiesības, jaunatni un ģimeni.

9. Ja normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstības līmeni ir netieša, anotācijas II sadaļas 1.punktā norāda minētās ietekmes jomas un raksturo ietekmes iespējamo saistību ar ekonomiskās un sociālās situācijas pārmaiņām.

10. Ja normatīvajam aktam ir tieša ietekme uz ekonomisko situāciju, uzņēmējdarbības un administratīvās vides vienkāršošanu, sociālo labklājību un dabas resursiem,
anotācijas II sadaļā padziļināti analizē katru no ietekmes veidiem, attiecīgi aizpildot 2., 3., 4. un 5.punktu. Prognozējamo rādītāju pieaugums vai prognozējamās rādītāju izmaiņas norāda salīdzinājumā ar sākotnējiem datiem (piemēram, pēc termiņiem, apjoma).

11. Anotācijas II sadaļas 2.punktā raksturo normatīvā akta tiešu ietekmi uz ekonomisko situāciju šādos aspektos:

11.1. makroekonomiskā vide:

11.1.1. ietekme uz investīciju piesaistes veicināšanu un atbilstošu tirgus funkcionēšanu;

11.1.2. ietekme uz iekšzemes kopproduktu;

11.1.3. ietekme uz inflāciju;

11.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte:

11.2.1. ietekme uz ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomu visā tautsaimniecībā vai noteiktā reģionā (piemēram, izmaiņas saražotās rūpniecības produkcijas daudzumā un rūpniecības produkcijas kopapjoma indeksi pa nozarēm);

11.2.2. ietekme uz preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomu nozarē (palielināsies vai samazināsies), norādot izmaiņas;

11.2.3. ietekme uz kvalitāti un preču vai pakalpojumu pieejamību un patērētāju izvēles iespējām;

11.2.4. ietekme uz informācijas pieejamību un patērētāju tiesību aizsardzību;

11.3. cenas:

11.3.1. ietekme uz noteiktu preču un pakalpojumu grupu cenu līmeni;

11.3.2. ietekme uz noteiktu preču un pakalpojumu pircēju grupu vai uz ražotāju un cenām kopumā (piemēram, patēriņa cenu indeksa izmaiņas vai ražotāju cenu indeksa izmaiņas rūpniecībā);

11.3.3. ietekme (īstermiņa un ilgtermiņa) uz mājsaimniecību finanšu situāciju;

11.4. eksporta un importa apjoms:

11.4.1. ietekme uz eksporta apjomu kopumā (piemēram, eksporta cenu indeksa izmaiņas, kravu apgrozījuma, pasažieru pārvadājumu apjoma izmaiņas);

11.4.2. ietekme uz eksporta apjomu kādai noteiktai preču un pakalpojumu grupai;

11.4.3. ietekme uz importa apjomu kopumā (piemēram, importa cenu indeksa izmaiņas);

11.4.4. ietekme uz importa apjomu kādai noteiktai preču un pakalpojumu grupai;

11.5. konkurences apstākļi (piemēram, tirgus dalībnieku iespējas veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, saglabājot un attīstot vienlīdzīgu konkurenci, ierobežojot tirgus koncentrāciju);

11.6. jauninājumi un pētījumi:

11.6.1. pētījumu veikšanas un attīstības veicināšana (fundamentālie un lietišķie pētījumi, tirgus orientētie pētījumi, valsts pētījumu programmas un valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi);

11.6.2. jaunu ražošanas metožu, tehnoloģiju un produktu ieviešana un izplatīšanas veicināšana;

11.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte, norādot energoresursu patēriņa samazināšanos.

12. Anotācijas II sadaļas 3.punktā norāda normatīvā akta ietekmes novērtējumu uz uzņēmējdarbības vidi, ar uzņēmējdarbības veikšanu saistītajām administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām (turpmāk – saimnieciskās darbības veicēji):

12.1. izvērtējot normatīvā akta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un ar uzņēmējdarbības veikšanu saistītajām administratīvajām procedūrām, norāda:

12.1.1. saimnieciskās darbības veicēju skaitu, kurus ietekmēs normatīvajā aktā minētās administratīvās procedūras (izmantojami Centrālās statistikas pārvaldes, komercreģistra, profesionālo asociāciju un citu institūciju oficiāli pieejamie dati);

12.1.2. vai normatīvais akts paredz ieviest jaunas, mainīt esošās (vienkāršot vai sarežģīt) administratīvās procedūras saimnieciskās darbības veicējiem;

12.1.3. vai normatīvais akts paredz ieviest jaunas prasības (piemēram, jaunas licences, speciālās atļaujas, sertifikātus vai apliecības). Ja normatīvais akts paredz ieviest jaunas prasības, cik šo prasību ieviešana izmaksās saimnieciskās darbības veicējiem;

12.2. izvērtējot normatīvā akta ietekmi uz administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējiem, norāda:

12.2.1. saimnieciskās darbības veicēju skaitu, uz kuriem attieksies normatīvajā aktā paredzētie informācijas sniegšanas pienākumi;

12.2.2. dokumentu skaitu, kas saimnieciskās darbības veicējiem jāiesniedz valsts pārvaldes iestādēs, un izmaiņas iesniedzamo dokumentu skaitā, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju;

12.2.3. vai valsts pārvaldes iestādes paredz izmantot valstī esošo informācijas sistēmu iespējas iegūt nepieciešamo informāciju;

12.2.4. laiku un apmeklējumu biežumu, kas saimnieciskās darbības veicējiem jāpavada saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm, izpildot normatīvajā aktā paredzētos informācijas sniegšanas pienākumus;

12.2.5. vai saimnieciskās darbības veicējiem tiek nodrošināta iespēja normatīvajā aktā paredzētos informācijas sniegšanas pienākumus veikt elektroniski;

12.2.6. laiku, ko saimnieciskās darbības veicēji patērēs, sagatavojot sniedzamo informāciju valsts pārvaldes iestādēm vai trešajām personām;

12.2.7. kā, ieviešot normatīvo aktu, izmainīsies sadarbība starp valsts pārvaldes iestādēm (piemēram, vai mainīsies sadarbība starp valsts pārvaldes iestādēm, kas ir iesaistītas attiecīgajā procesā);

12.3. no normatīvā akta izrietošā administratīvā sloga atstāto ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C = P x t x n = P x t x (q x f), kur:

C – informācijas sniegšanas pienākumu radītās izmaksas jeb administratīvais slogs saimnieciskās darbības veicējiem;

P – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu normatīvajā aktā paredzēto informācijas sniegšanas pienākumu izpildi (stundas samaksas likme, ieskaitot virsstundas vai stundas limitu ārējo pakalpojumu sniedzējiem);

t – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu valsts pārvaldes iestādēm sniedzamo informāciju;

n – normatīvā akta ietekmēto saimnieciskās darbības veicēju skaits, kā arī normatīvajā aktā paredzēto informācijas sniegšanas pienākumu biežums viena gada laikā;

q – saimnieciskās darbības veicēju skaits, uz ko attieksies normatīvajā aktā paredzētie informācijas sniegšanas pienākumi;

f – cik bieži viena gada laikā normatīvais akts paredz informācijas sniegšanas pienākumu.

13. Anotācijas III sadaļas 4.punktā norāda normatīvā akta ietekmes novērtējumu uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām. Veicot ietekmes novērtējumu fiziskām personām, par pamatu ņem šīs instrukcijas 12.1. un 12.2.apakšpunktā minēto informāciju.

14. Administratīvā sloga ietekmi uz fiziskām personām naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šīs instrukcijas 12.3.apakšpunktā minēto formulu, vārdu “saimnieciskās darbības veicēji” vietā lietojot vārdus “fiziskas personas”.

15. Anotācijas II sadaļas 5.punktā norāda normatīvā akta tiešu ietekmi uz sociālo labklājību un nodarbinātību, raksturojot minēto ietekmi attiecībā uz mērķa grupām ilgtermiņā, kā arī to, kad izpaudīsies normatīvā akta darbības sekas (uzreiz pēc pieņemšanas vai ilgākā laikposmā). Sociālo ietekmi analizē šādos aspektos:

15.1. sociālās situācijas izmaiņas:

15.1.1. demogrāfiskās, sociālās (īpaši analizējot sociāli mazaizsargāto personu grupas) un mērķa grupas, kuras normatīvā akta projekts ietekmēs, norādot katras grupas aptuveno skaitlisko lielumu, vecumu, dzimumu;

15.1.2. ienākumu līmeņa pieaugums vai samazinājums mājsaimniecībai. Ja izmaiņas negatīvi ietekmē ienākumu līmeņa pieaugumu, kādi kompensējoši pasākumi tiks veikti, lai ierobežotu izmaiņu negatīvo ietekmi;

15.1.3. infrastruktūras objektu, tai skaitā sociālās infrastruktūras objektu optimizācija, pakalpojumu tīkla uzlabošana, attīstība, efektivitāte, kvalitāte, pieejamība un atbilstība iedzīvotāju vajadzībām;

15.1.4.  sociālās vides pārmaiņas (piemēram, kriminogēnā situācija, atkarības slimības);

15.1.5. vienlīdzīgu tiesību nodrošināšana (atkarībā no vecuma, dzimuma, invaliditātes, etniskās un reģionālās piederības, izglītības);

15.2. nodarbinātība:

15.2.1. ietekme uz nodarbinātību visā tautsaimniecībā, noteiktā reģionā vai nozarē (norādot, kādā apjomā mainīsies nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits gadā sadalījumā pa darbības veidiem un pa reģioniem (procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita));

15.2.2. ietekme uz darba vietu skaitu (palielinās, samazinās, nemainās);

15.2.3. ietekme uz darba meklētāju un darbinieku iespējām, lai iegūtu profesionālo izglītību, nepieciešamās kompetences, kā arī tālākizglītotos;

15.2.4. ietekme uz darba vidi (darba apstākļu kvalitāte).

16. Anotācijas II sadaļas 6.punktā norāda normatīvā akta ietekmi uz vidi. Ja ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, to norāda anotācijas
I sadaļas 1.punktā. Ietekmi uz vidi norāda, ņemot vērā:

16.1. dabas resursu lietošanu:

16.1.1. vai ir paredzama jebkāda darbība vai bezdarbība, kas ietekmē vai var ietekmēt dabas resursus;

16.1.2. vai ir paredzama dabas resursu ieguve (gan tieša, gan arī netieša – citas darbības rezultātā), iesaistīšana profesionālajā darbībā vai izmantošana;

16.2. vai ir paredzama piesārņojošo vielu emisija vidē;

16.3. vai paredzētas darbības, kas radīs atkritumus;

16.4. vai ir paredzama ķīmisko vielu un ķīmisko produktu un videi kaitīgu preču ražošana vai ievešana no citām valstīm;

16.5. ietekmi uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

16.6. ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

16.7. vai ir paredzama citu veidu piesārņojuma emisija vidē (troksnis, smakas, organismi vai mikroorganismi, vibrācijas, siltums, nejonizējošais starojums).

17. Anotācijas II sadaļas 7.punktā norāda normatīvā akta citu veidu ietekmi (piemēram, uz tiesu sistēmu).

IV. Anotācijas III sadaļas aizpildīšana

18. Anotācijas III sadaļā analizē ietekmi uz budžetu, norādot līdzekļu daudzumu, kas budžetā jau paredzēts normatīvā akta īstenošanai kārtējā saimnieciskajā gadā (turpmāk – n-tais gads), un līdzekļu daudzumu, kas normatīvā akta īstenošanai papildus nepieciešams vidējā termiņā (turpmāk – n+1, n+2, n+3 gadi) (atsevišķi pa gadiem), kā arī to, vai normatīvā akta pieņemšana palielinās vai samazinās budžeta ieņēmumus vai izdevumus un visu ar normatīvo aktu saistīto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

19. Ieņēmumus un izdevumus visiem gadiem aprēķina, ievērojot n-tajā gadā veikto tirgus izpēti, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru un spēkā esošo darba samaksas sistēmu. Nav jāievēro turpmākajos – n+1, n+2, n+3 – gados paredzamā inflācija. Aprēķinātos ieņēmumus un izdevumus norāda veselos skaitļos tūkstošos latu ar vienu zīmi aiz komata.

20. Normatīvā akta īstenošana var ietekmēt valsts budžetu un pašvaldību budžetus šādā veidā:

20.1. samazināt vai palielināt ieņēmumu daļu;

20.2. samazināt vai palielināt izdevumu daļu;

20.3. vienlaikus ietekmēt gan ieņēmumu daļu, gan izdevumu daļu. 

21. Normatīvā akta ietekmi uz budžetu vispirms nosaka vienam gadam, apzinot, vai saskaņā ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un pašvaldību budžetos noteikto normatīvajā aktā plānoto pasākumu īstenošanai n+1 kārtējā gadā (turpmākajos finanšu gados pēc n-tā gada) tiek pieprasīti papildu līdzekļi. 

22. Anotācijas III sadaļas 1. un 2.punktā norāda, kā prognozējamās izmaiņas budžeta ieņēmumos, prognozējamie papildu izdevumi vai izdevumu samazinājums skars budžeta finansētās ministrijas, citas tiešās pārvaldes iestādes vai pašvaldības, kuras nodrošina normatīvā akta ieviešanu.

23. Anotācijas III sadaļas aili “n-tais gads” aizpilda, ja normatīvajā aktā paredzēto pasākumu īstenošanai jau ir paredzēti līdzekļi saskaņā ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un pašvaldību budžetos noteikto. Ja normatīvā akta īstenošanai n-tajā gadā nav paredzēts finansējums, izņemot gadījumu, ja par to lēmis Ministru kabinets, aili neaizpilda. Papildu līdzekļus kārtējā gadā neplāno.

24. Anotācijas III sadaļas aili “Turpmākie trīs gadi” aizpilda, norādot tikai katrā gadā papildus bāzei nepieciešamos līdzekļus noteikto pasākumu īstenošanai, salīdzinot ar n-to gadu. Aizpildot anotācijas III sadaļu, n-tā gada vietā norāda konkrēto gadu tiesību akta izstrādes brīdī un nākamo n+1, n+2, n+3 gadu vietā attiecīgi jānorāda nākamie trīs gadi.

25. Anotācijas III sadaļā norāda:

25.1.  1.punktā (“Izmaiņas budžeta ieņēmumos”) – kopējo finanšu apjomu, kas rodas no valsts budžeta un pašvaldību budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem un citiem ieņēmumiem, kas noteikti attiecīgajos normatīvajos aktos. Ja izmaiņas budžeta ieņēmumos nerodas, ailē norāda “0”;

25.2.  2.punktā (“Izmaiņas budžeta izdevumos”) – finanšu apjomu vai izdevumu samazināšanos, kas var rasties, izpildot normatīvajā aktā noteiktos pasākumus. Ja izmaiņas budžeta izdevumos nerodas, ailē norāda “0”.

26. Anotācijas III sadaļas 3.punktu aizpilda:

26.1. aprēķinot finansiālo ietekmi, kas ir budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņu starpība;

26.2. ievērojot, ka finansiālā ietekme ir pozitīva – ar plusa zīmi. Tas liecina, ka normatīvā akta īstenošana neprasa papildu resursus, bet tiek plānota budžeta līdzekļu ekonomija vai papildu budžeta ieņēmumi;

26.3. ievērojot, ka finansiālā ietekme ir negatīva – ar mīnusa zīmi. Tas liecina par to, ka normatīvā akta īstenošana prasa papildu resursus vai samazinās budžeta ieņēmumi.

27. Ja normatīvo aktu plānots īstenot viena gada laikā, anotācijā norāda, kādas pārmaiņas var būt nākamajos n+1, n+2, n+3 gados pēc normatīvā akta pirmā īstenošanas gada, ņemot vērā pakalpojumu saņēmēju (piemēram, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un kultūras pakalpojumu saņēmēju) skaita izmaiņas.

28. Lai pieņemtos normatīvos aktus varētu īstenot atbilstoši valsts budžeta un pašvaldību budžetu iespējām, to izstrādātāji laikus – jau normatīvā akta projekta līmenī – anotācijas III sadaļas 4.punktā norāda prognozējamos kompensējošos pasākumus un sniedz priekšlikumus par papildu pasākumiem, lai optimizētu budžeta izdevumus:

28.1. institucionālie pārkārtojumi (likvidācija, reorganizācija) un citi pasākumi, kas izbrīvē finanšu resursus;

28.2. administratīvo izdevumu samazināšana, norādot, kurās izdevumu pozīcijās paredzēts izdevumu samazinājums (piemēram, uzdevumu deleģēšana, valsts un privātās partnerības īstenošana).

29. Ja normatīvais akts rada izmaiņas valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumos (to skaitā ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citos pašu ieņēmumos), kā arī valsts speciālā budžeta un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumos turpmākajos trijos gados, ieņēmumu izmaiņas pamato, veicot aprēķinus un aizpildot anotācijas III sadaļas 5.punktu šādā secībā:

29.1. papildus plānojamie ieņēmumi:

29.1.1. valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžetu nodokļu ieņēmumi;

29.1.2. valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžetu nenodokļu ieņēmumi;

29.1.3. valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

29.1.4. valsts speciālā budžeta un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi;

29.2. ieņēmumu samazinājums:

29.2.1. valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžetu nodokļu ieņēmumi;

29.2.2. valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžetu nenodokļu ieņēmumi;

29.2.3. valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

29.2.4. valsts speciālā budžeta un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi;

29.3. nosaka ieņēmumu izmaiņas, ņemot vērā, ka valsts speciālā budžeta ieņēmumu palielinājums vai samazinājums var vienlaikus ietekmēt valsts pamatbudžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu, kā arī ietekmēt valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumu daļu, pašvaldību budžetus un otrādi;

29.4. aprēķina ieņēmumu izmaiņas, ņemot vērā ar attiecīgo nodokli (nodevu) apliekamo personu (objektu) skaitu, nodokļa (nodevas) likmi un iespējamos nodokļa (nodevas) maksājumu atvieglojumus, kā arī attiecīgo normu spēkā stāšanās laiku;

29.5. ieraksta tikai attiecīgo ieņēmumu izmaiņas saskaņā ar šīs instrukcijas 29.1.apakšpunktā minēto sadalījumu un šo izmaiņu summas;

29.6. aizpilda anotācijas III sadaļas 1.punktu (pēc tam, kad veikti detalizēti ieņēmumu izmaiņu finanšu aprēķini).

30. Ja normatīvais akts rada izmaiņas valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžetu izdevumos, kā arī valsts speciālā budžeta un pašvaldību speciālo budžetu izdevumos turpmākajos n+1, n+2, n+3 gados, papildu izdevumus aprēķina attiecīgajai ministrijai, citai tiešās valsts pārvaldes iestādei vai pašvaldībai, kura īsteno normatīvo aktu. Izdevumu izmaiņas pamato, veicot aprēķinus un aizpildot anotācijas III sadaļas 5.punktu šādā secībā:

30.1. atlīdzība (darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);

30.2. preces un pakalpojumi;

30.3. subsīdijas un dotācijas;

30.4. procentu izdevumi;

30.5. pamatkapitāla veidošana;

30.6. sociālie pabalsti;

30.7. uzturēšanas izdevumu transferti, dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām uzturēšanas izdevumiem, pašu resursi, starptautiskā sadarbība;

30.8. zaudējumi no valūtas kursa svārstībām;

30.9. kapitālo izdevumu transferti, mērķdotācijas. 

31. Izdevumu izmaiņu gadījumā papildu izdevumu apjomu atspoguļo budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu triju zīmju detalizācijas līmenī. Ja informācija nav pietiekama vai tā ir grūti analizējama, Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt informāciju par izdevumu izmaiņām budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu četru zīmju detalizācijas līmenī:

31.1. nosakot, ka vienreizējās un pastāvīgās izmaksas tiek aprēķinātas un atspoguļotas atsevišķi. Vienreizējās izmaksas veido izdevumi, kuri ir paredzēti tikai vienreiz, īstenojot attiecīgo pasākumu. Pastāvīgās izmaksas veido izdevumi, kuri tiek plānoti turpmākajam laikposmam (gadiem), kad notiek pasākumā paredzētā objekta (jaunradītās struktūrvienības, institūcijas, informatīvās sistēmas, ēkas, būves, ceļa, tilta vai cita objekta) uzturēšana. Pastāvīgajās izmaksās neiekļauj vienreizējās izmaksas;

31.2. veicot aprēķinus pakāpeniski pa izdevumu pozīcijām šādā secībā: strādājošo skaita pamatojums, atlīdzībai plānoto izdevumu aprēķins, preču un pakalpojumu apmaksai plānoto izdevumu aprēķins, krājumu, materiālu energoresursu, preču un inventāra iegādei plānoto izdevumu aprēķins, izdevumi kapitālieguldījumiem. Detalizētajā aprēķinā norāda pietiekamu informāciju par paredzamajiem izdevumiem, lai viegli varētu veikt izdevumu analīzi. Ja kādai izdevumu pozīcijai paredz ne vairāk par 10 % no kopējiem izdevumiem, detalizētu (sīku) aprēķinu nesniedz. Lielākajās izdevumu pozīcijās norāda fizisko vienību skaitu, kas reizināts ar vienas vienības cenu (tarifu, likmi, izmaksām);

31.3. nosakot atalgojuma apjomu šādā secībā: prognozē darbinieku skaitu un viņu mēneša darba samaksu, ja nepieciešams, piemēro radniecīgā struktūrvienībā, iestādē vai institūcijā strādājošo skaitu un atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts pārvaldes politikas jomā nosaka vidējo mēneša amatalgu (mēnešalgu) attiecīgajām profesionālajām grupām;

31.4. nosakot darba devējam valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam;

31.5. paredzot kārtējo izdevumu (samaksa par pakalpojumiem un materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegāde vērtībā līdz 50 latiem par vienību un citi izdevumi) apjomu. Piemēro attiecīgās ministrijas, citas tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības vai normatīvā akta īstenotājai radniecīgas iestādes vidējos izdevumus mēnesī uz vienu darbinieku, reizinātus ar darbinieku skaitu un attiecīgo laikposmu;

31.6. aprēķinot izdevumus kapitālieguldījumiem (atsevišķi sadalot izdevumus, kas saistīti ar iestāžu kapitālajām iegādēm, kapitālajiem remontiem un citiem izdevumiem, un izdevumus, kas saistīti ar investīciju projektu īstenošanu):

31.6.1. nosaka kustamā īpašuma (datortehnikas, transportlīdzekļu, kancelejas mēbeļu, telpu iekārtu un citu īpašumu, kuru vērtība ir lielāka par 50 latiem) iegādes izmaksas atbilstoši jaunizveidotās iestādes (struktūrvienības) darba specifikai. Prognozē iegāžu aptuveno apjomu. Lielākajām iegādēm, veicot attiecīgās preces tirgus izpēti vairākās tirdzniecības vietās, noskaidro vidējo cenu, aprēķinā neparedzot augstāko cenu;

31.6.2. aprēķina nekustamo īpašumu (ēku, būvju) un zemes iegādes izdevumus (ja nav iespējama šo objektu noma) atbilstoši veiktajai tirgus izpētei.

32. Pēc detalizētas izdevumu ekonomisko aprēķinu veikšanas izdevumu izmaiņas summē anotācijas III sadaļas 5.punktā un aizpilda anotācijas III sadaļas 2.punktu.

V. Anotācijas IV un V sadaļas aizpildīšana

33. Anotācijas IV sadaļā norāda:

33.1. tiesību aktu projektus, kuru izstrādāšanai paredzēts pilnvarojums normatīvā akta projektā, norādot to būtību;

33.2. tiesību aktus, kuros jāizdara grozījumi vai kuri jāatzīst par spēku zaudējušiem, lai novērstu pretrunas ar normatīvā akta projektu, norādot to būtību;

33.3. institūciju, kura ir atbildīga par normatīvā akta sagatavošanu;

33.4. termiņus, kādos paredzēts izstrādāt tiesību aktu projektus saskaņā ar normatīvā akta projektā paredzēto pilnvarojumu.

34. Anotācijas V sadaļas 1.punktā norāda:

34.1. tā Eiropas Savienības tiesību akta veidu (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukumu, datumu un numuru, kura prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu;

34.2. informāciju par Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumu (ja tāds ir veikts) tam Eiropas Savienības tiesību aktam, kura prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu, norādot galvenos secinājumus, kā arī sniedzot informāciju par to, kur ir pieejams pilns ietekmes novērtējuma teksts;

34.3. tiesību akta projekta atbilstību Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai;

34.4. normatīvā akta atbilstības pakāpi Eiropas Savienības tiesību aktiem attiecīgajā nozarē, norādot, vai attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu normas tiks pārņemtas pilnībā vai daļēji (ja daļēji, – pamato, kādēļ, un norāda, kad un kādā veidā tiks nodrošināta minēto saistību izpilde pilnībā). Papildus norāda, vai normatīvais akts paredz augstākas prasības, nekā norādīts Eiropas Savienības tiesību aktos;

34.5. termiņus, kādos jāpārņem vai jāievieš attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti, un saistībā ar šiem termiņiem – termiņu, kādā jāpieņem normatīvais akts.

35. Anotācijas V sadaļas 2.punktā norāda saistības pret citām valstīm, starptautiskajām institūcijām un organizācijām (piemēram, valstis, starptautiskās institūcijas un organizācijas, pret kurām Latvijai kā dalībvalstij ir jāpilda saistības, starptautiskie tiesību akti, no kuriem izriet saistība izdot attiecīgo normatīvo aktu), minot atsauci uz konkrētu starptautisku līgumu vai citu starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentu (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra).

36. Anotācijas V sadaļas 3.punktā norāda normatīvā akta atbilstības pakāpi starptautiskajā tiesību aktā paredzētajām saistībām, norādot, kad un kādā veidā tiks nodrošināta minēto saistību izpilde. Ja normatīvā akta projekts atbilst minētajām saistībām daļēji, – pamato, kādēļ, un norāda, kad un kādā veidā tiks nodrošināta minēto saistību izpilde pilnībā.

37. Anotācijas V sadaļas 4.punkta 1.tabulā var norādīt arī Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus vai citus dokumentus (piemēram, juridiskās literatūras atzinumus, minot atzinuma pirmavotu (atsauces formā)), kas interpretē attiecīgo normu. 

38. Anotācijas V sadaļas 4.punkta 2.tabulā salīdzinājuma veidā norāda normatīvā akta projekta pantu, daļu, punktu, apakšpunktu numuru, ar kuru tiks pārņemts vai ieviests konkrētais Eiropas Savienības tiesību akta pants, daļa, punkts, apakšpunkts.

VI. Anotācijas VI sadaļas aizpildīšana

39. Anotācijas VI sadaļu aizpilda, norādot, kādas konsultācijas ir notikušas. Ja konsultācijas nav notikušas, attiecīgajā ailē ieraksta pamatojumu, kāpēc tās nav notikušas. 

40. Anotācijas VI sadaļas 1.punktā norāda attiecīgās nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi) un sociālo partneru organizāciju (arodbiedrības, darba devēju organizācijas) pārstāvjus un citas iesaistītās institūcijas (piemēram, darba grupas, konsultatīvās padomes), ar kurām notika konsultācijas, kā arī kritērijus, pēc kādiem tika noteiktas organizācijas vai institūcijas, ar kurām notika konsultācijas.

41. Anotācijas VI sadaļas 2.punktā norāda nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi) un sociālo partneru organizāciju (arodbiedrības, darba devēju organizācijas) pārstāvju, citu iesaistīto institūciju (piemēram, darba grupas, konsultatīvās padomes) priekšlikumu būtību, kā arī to, vai minētie priekšlikumi ir ņemti vērā, vai ir izdarīti attiecīgi grozījumi normatīvā akta projektā.

42. Anotācijas VI sadaļas 3.punktā norāda:

42.1. konsultāciju veidu normatīvā akta sagatavošanas laikā (piemēram, darba grupa, konsultatīvā padome, seminārs, sabiedriskās apspriedes), norādot termiņu, kādā konsultācijas ir notikušas;

42.2. pasākumus (piemēram, publikācijas sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos (presē, internetā, intervijas televīzijā, radio), publiskas diskusijas, semināri), lai informētu sabiedrību par normatīvā akta projekta sagatavošanu un izskaidrotu normatīvā akta nepieciešamību;

42.3. pētījumus, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret normatīvā akta projektu, un informāciju par pētījumu rezultātiem, kā arī informāciju, kur pieejams pilns pētījuma teksts.

43. Anotācijas VI sadaļas 4.punktā norāda:

43.1. vai ir notikušas konsultācijas ar attiecīgo Saeimas komisiju vai apakškomisiju, vai Saeimas deputāti ir bijuši iesaistīti normatīvā akta projekta izstrādē;

43.2. ar kādiem ekspertiem un kurā normatīvā akta projekta izstrādes posmā ir notikušas konsultācijas. Ja konsultācijas ir notikušas sadarbības projekta ietvaros, norāda, kādā veidā minētais sadarbības projekts ir saistīts ar izstrādājamā normatīvā akta projektu;

43.3. ekspertu priekšlikumu būtību.

VII. Anotācijas VII sadaļas aizpildīšana

44. Anotācijas VII sadaļas 1.punktā norāda:

44.1. institūciju, kas nodrošinās normatīvā akta izpildi;

44.2. iespējas sasniegt plānoto rezultātu, izmantojot jau esošās institūcijas (ja nav iespējams sasniegt, norādīt, kādēļ), kā arī esošo institūciju funkcijas, kas tiks mainītas vai paplašinātas;

44.3. institūcijas, kas tiks izveidotas, reorganizētas vai likvidētas. Par funkcijām, kuras tiks mainītas, norāda, vai tās jāveic tiešās valsts pārvaldes institūcijai vai arī tās var veikt reģionālās un vietējās valsts pārvaldes institūcijas (plānošanas reģioni, rajonu pašvaldības un vietējās pašvaldības), kā arī vai tās var tikt deleģētas nevalstiskajām organizācijām (biedrības, nodibinājumi) un sociālo partneru organizācijām (arodbiedrības, darba devēju organizācijas) vai privātpersonām;

44.4. pašvaldību funkcijas, kas tiks mainītas vai paplašinātas;

44.5. vai normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas vai arī tā izpildes nodrošināšanai ir nepieciešams papildu laiks un pārejas periods.

45. Anotācijas VII sadaļas 2.punktā norāda, kā sabiedrība tiks informēta par normatīvo aktu (piemēram, publikācijas sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos (presē, internetā, intervijas televīzijā, radio), publiskas diskusijas, konferences, semināri), kā arī kas tiks darīts, lai sabiedrībai izskaidrotu normatīvā akta ieviešanas mehānismu.

46. Anotācijas VII sadaļas 3.punktā norāda:

46.1. galvenos normatīvos aktus (arī Eiropas Savienības normatīvos aktus, ieviešot Eiropas Savienības tiesību aktu), kas paredz personu tiesību aizsardzības mehānismu;

46.2. tiešu personas tiesību aizsardzības mehānismu, tai skaitā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un konkrētas institūcijas, kurās personai jāvēršas, lai aizsargātu savas tiesības.

47. Ja normatīvais akts paredz īpašu lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, anotācijas VII sadaļas 3.punktā norāda minēto kārtību.

VIII. Noslēguma jautājumi

48. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2001.gada 18.septembra instrukciju Nr.4 “Kārtība, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 138.nr.; 2002, 105.nr.; 2004, 94.nr.).

49. Instrukcijas 12.3.apakšpunkts un 14.punkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.jūliju.

50. Instrukcija stājas spēkā ar 2008.gada 1.martu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Redakcijas piebilde: instrukcija stājas spēkā ar 2008.gada 1.martu.


 

Pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 18.decembra instrukcijai Nr.20

Normatīvā akta projekta 

_____________________________________________

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

4. Cita informācija

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

7. Cita ietekme

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

n+1

n+2

n+3

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

 

 

 

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

 

 

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

 

 

 

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

 

 

 

6. Cita informācija 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 

2. Cita informācija

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 

  

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  

 

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 

6. Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 

5. Cita informācija

 

  

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

4. Cita informācija

 

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!