Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2007. gada 20. decembra stenogramma Sēdes sākums pulksten 9.00. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.2007., Nr. 208 https://www.vestnesis.lv/ta/id/168610

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ekonomikas ministrijas prioritātēm 2008.gadā

Vēl šajā numurā

29.12.2007., Nr. 208

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2007. gada 20. decembra stenogramma

 

Sēdes sākums pulksten 9.00

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2007.gada 20.decembra sēdi.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs skatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 20.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 15.punktu – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā pēc 12.darba kārtības jautājuma lēmuma projektu “Par Ivetas Reikmanes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 20.decembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā pēc 12.darba kārtības jautājuma lēmuma projektu “Par Leontīnes Plūksnas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā pēc 12.darba kārtības jautājuma lēmuma projektu “Par Valdemāra Šubrovska atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz arī izdarīt grozījumu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā pēc 12.darba kārtības jautājuma lēmuma projektu “Par Aivara Ērgļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā pēc 12.darba kārtības jautājuma lēmuma projektu “Par Saeimas 1997.gada 23.janvāra lēmuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija, un nododot šo likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību un skatām darba kārtības pirmo sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova, Buhvalova un Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Jau pēc četrām dienām visa lietišķā dzīve daudzos zemes reģionos pierims un miljardiem cilvēku atzīmēs Ziemassvētkus pēc Gregora kalendāra. Šīs trīs kalendāra dienas ir valsts svētki 145 valstīs, kas atrodas sešos kontinentos.

Arī starp pareizticības piekritējiem, kas ir pati ortodoksālākā no kristīgām konfesijām. Tikai dažas autokefālas baznīcas, ieskaitot arī krievu, turpina turēties pie Jūlija kalendāra un atzīmēt Ziemassvētkus 7.janvārī. Ja mēs šeit, zālē, pārstāvētu vispasaules parlamentu, mums tad arī nebūtu nekādu problēmu ar šo kristiešu minoritāti, bet mēs šeit pārstāvam nevis Austrāliju vai Brazīliju, bet gan Latviju, un Latvijas Pareizticīgā baznīca atzīmē Kristus dzimšanas dienu saskaņā ar Jūlija kalendāru.

Vēsturiski tieši pareizticība kļuva par pirmo kristīgo konfesiju Latvijas teritorijā. Vēsturnieki fiksēja, ka šeit tā pastāvēja divsimt gadus pirms Rīgas dibināšanas. Lielāko daļu Latvijas pilsoņu nelatviešu sastāda vecticībnieki, kuru dzimto – krievu – valodu pat mūsu galvenais integrators Oskars Kastēns ir gatavs atzīt par nacionālās minoritātes valodu.

Ticība ir katras personas individuālās izvēles lieta, un precīzu datu par Latvijas triju lielāko kristīgo konfesiju skaitlisko sastāvu nav. Bet, protams, Pareizticīgā konfesija šajā trijniekā ietilpst. Jaundzimušo un mirušo reģistrācijas dati, kā arī socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka visas trīs konfesijas skaitliskā ziņā ir aptuveni vienādas. Pareizticīgo varbūt ir pat nedaudz vairāk nekā atsevišķi katoļu un luterāņu. Un neizpratni rada tas, kādēļ galvenie pareizticīgo svētki nav atzīmēti Latvijas oficiālajā kalendārā.

Vairāk nekā divsimt gadus Latvijas teritorijā pareizticīgo Ziemassvētki bija svētku diena. Latvijā pareizticība nebūt nav tīri krievu konfesija, bet konsekventā saskaņā ar Kristus baušļiem tajā nav nedz hellēņu, nedz jūdu. Pareizticīgo vidū ir ne mazums latviešu. Dievkalpojumi daļēji notiek latviešu valodā, bet, piemēram, Rīgas Kristus debesbraukšanas baznīcā – tikai valsts valodā.

Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu svētais ir pareizticīgo arhibīskaps Jānis Pommers, latvietis. Iespējams, tieši tādēļ 2006.gada maijā Saeimas atbildīgā komisija atbalstīja priekšlikumu izsludināt pareizticīgo Ziemassvētkus par oficiāli atzīmējamu dienu. Bet 2004.gada 9.decembrī ar balsu vairākumu – 44 pret 43 – likumprojekts par svētku statusa piešķiršanu šai dienai uz pusstundu pat bija nodots komisijām.

Tiesa gan, nepaspēja vēl gailis trīs reizes nodziedāt, kad deputātu vairākums pārdomāja. Toreiz “par” nobalsoja ne tikai Saeimas krievu spārna pārstāvji, bet arī Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas frakciju pārstāvji pilnā sastāvā. Es pievēršu jūsu uzmanību tam faktam, ka vienas šīs frakcijas pārstāvis ir Saeimas priekšsēdētājs, bet otras frakcijas pārstāvim ir uzticēts sastādīt valdību. Bet pavisam šajās frakcijās šobrīd ir 27 deputāti, kas kopā ar frakcijas “Saskaņas Centrs” un PCTVL frakcijas deputātu balsīm veido tieši pusi Saeimas deputātu balsu.

Es ticu, ka arī citi deputāti izturas pret pareizticību ar pietiekamu pietāti, lai nodotu likumprojektu komisijai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Buzajevam.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”. Buzajeva kungs runāja “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 15, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Attīstības plānošanas sistēmas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Debatēs pieteicies runāt deputāts Jānis Šmits. Lūdzu! Jūs par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Šmita kunga vadītajai komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Invaliditātes likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šmitam… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot arī šo likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad likumprojekts ir nodots Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi, sākam skatīt šīsdienas darba kārtības otro sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Irinas Bogdanovas iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu: iecelt Bauskas rajona tiesas tiesneša amatā Irinu Bogdanovu.

Juridiskā komisija uzklausīja kandidāti un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irinas Bogdanovas iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Viktora Prudņikova iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Arī uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amatu pretendē jauns tiesneša amata kandidāts. Pēc tieslietu ministra lūguma Juridiskā komisija izskatīja dokumentus par minēto kandidatūru, uzklausīja šo kandidātu un vienprātīgi atbalstīja Viktora Prudņikova iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Viktora Prudņikova iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Rinalda Silakalna iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Arī uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amatu pretendē jauns kandidāts Rinalds Silakalns. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja Rinalda Silakalna iecelšanu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amatā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rinalda Silakalna iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ivetas Reikmanes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ieteikumu atkārtoti iecelt amatā uz diviem gadiem Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Ivetu Reikmani. Uzklausot tiesneša amata kandidāti, kā arī Tiesu administrācijas pārstāvi, komisija konstatēja, ka būtu pilnveidojams likums “Par tiesu varu” tieši šajā jomā, jo pēc būtības jautājums bija tāds, vai atkārtoti iecelt tiesneša amata kandidātu vai apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Un šajā situācijā komisija konstatēja, ka turpmāk varētu pilnveidot likumu un apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Bet pagaidām ir šāda interpretācija, tā ka atliek atkārtota iecelšana.

Līdz ar to komisija vienprātīgi atbalstīja lēmumu Ivetu Reikmani atkārtoti iecelt amatā uz diviem gadiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivetas Reikmanes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Leontīnes Plūksnas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna iesniegumu, kurā viņš lūdz atbrīvot Leontīni Plūksnu no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Juridiskajai komisijai bija ļoti interesanti uzklausīt šo ilggadējo un ļoti pieredzējušo tiesnesi, un, protams, Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Leontīnes Plūksnas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Valdemāra Šubrovska atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Valdemārs Šubrovskis ir vērsies Tiesu administrācijā ar lūgumu atbrīvot viņu no tiesneša amata ar nākamā gada 14.janvāri. Tiesu administrācija un tieslietu ministrs ir atbalstījuši šo lūgumu.

Arī Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmumu atbrīvot Valdemāru Šubrovski no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar 2008.gada 14.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valdemāra Šubrovska atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Aivara Ērgļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija, izvērtējot šo lēmuma projektu, uzklausīja gan Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan arī Valsts kontroles padomes locekļa amata kandidātu Aivaru Ērgli un arī šajā gadījumā vienprātīgi nolēma šo projektu virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aivara Ērgļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas 1997.gada 23.janvāra lēmuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šāds gadījums mūsu parlamenta praksē ir pirmo reizi. Šeit ir runa par to, ka bijušajam Satversmes tiesas tiesnesim, kurš pirms tam ir bijis Augstākās tiesas tiesneša amatā, ir bijušas problēmas ar atjaunošanos Augstākās tiesas tiesneša amatā, jo dažādos laikos, kad ir spēkā bijuši dažādi likumi, ir bijuši dažādi lēmumu projekti.

Juridiskā komisija izvērtēja Satversmes tiesas spriedumā par konkrēto situāciju sacīto un, konsultējoties ar Juridisko biroju, nāca pie slēdziena, ka vienīgais tiesiski korektais risinājums ir Saeimas lēmums par 1997.gada 23.janvāra lēmuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Komisijai bija iespēja uzklausīt gan Juridiskā biroja vadītāju, gan Augstākās tiesas priekšsēdētāju, un faktiski šis ir vienīgais risinājums, lai novērstu tās pretrunas, kādas ir bijušas, un lai izpildītu to, kas ir minēts Satversmes tiesas spriedumā.

Tā ka Juridiskā komisija aicina balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 1997.gada 23.janvāra lēmuma atzīšanu par spēku zaudējušu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jāizskata jautājumi par iesniegtajiem lūgumiem izdarīt grozījumus šajā sadaļā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” šīsdienas darba kārtībā pirms 13.punkta (pirms likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”) bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Attīstības plānošanas sistēmas likums” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā šā gada 20.decembra Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā šā gada 20.decembra Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā Saeimas šīsdienas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtības nākamo sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča.

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija, izstrādājot likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, ļoti nopietni izskatīja vairākas šīs ļoti nepieciešamās likuma normas, diskutējot vairākkārt un diskusijā iesaistot Izglītības un zinātnes ministriju, Augstskolu rektoru padomi, Labklājības ministriju un Saeimas Juridisko biroju. Komisija piedāvā jums grozījumus likumā ar ļoti nopietnu anotāciju uz 7 lapām.

Būtiskākās normas, kas ir paredzētas likumprojektā “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Tātad ir nepieciešams noregulēt, lai Latvijā, sākot ar 2008.gada 1.janvāri, varētu strādāt arī sociālā darba speciālisti – karitatīvie sociālie darbinieki. Nepieciešams noregulēt tās normas, kuru līdz šim likumā nav, ir 2004.gadā izdotie Ministru kabineta noteikumi “Nolikums par Sociālās integrācijas centru”.

Kolēģi! Atbalstot šo grozījumu likumā, mēs ļoti nopietni palīdzēsim tiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri tagad mācās vairākos līmeņos Sociālās integrācijas centrā, ieskaitot arī 1.līmeņa… apgūstot augstāko koledžas līmeni, kur programmas ir licencētas un akreditētas. Un piebildīšu vēl, ka invalīdi Latvijā zināšanas iegūst jau astoņās filiālēs.

Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā, kuru es aicinu jūs izskatīt un atbalstīt, ir konkrēti noteiktas arī normas, lai sociālie dienesti, kas izveidoti Latvijā, reģistrētos un apzinātos sevi kā sociālo pakalpojumu sniedzēji. Un vēl ļoti nopietni diskutējām un esam definējuši šajā likumprojektā jēdzienu “profesionālā rehabilitācija”, kas arī vistiešākajā veidā skar Latvijā cilvēkus ar invaliditāti.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Barča.

Priekšsēdētāja kungs un godātie kolēģi! Paldies par jūsu atbalstu! Es vēlos teikt, ka Sociālo un darba lietu komisija, absolūti visi kolēģi no visām frakcijām, strādāja ļoti godprātīgi, ļoti nopietni un ilgstoši pie šā likumprojekta. Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs balsojam par šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā? Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Barča.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Tie neattiecas uz bebriem Rīgas kanālā, bet gan uz roņu mazuļu ādu ievešanu Latvijā, kas tiek regulēta, pieņemot šos grozījumus atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus. Tātad 1. ir pašas atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums par Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

2.priekšlikums ir no Vides ministrijas parlamentārā sekretāra, kas arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Līdz ar to arī lūdzu atbalstīt šos grozījumus otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem”, un nav iesniegts neviens priekšlikums.

Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi. Visus iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.

1.priekšlikums – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.priekšlikums – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.priekšlikums – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (reģistrācijas Nr.439/Lp9). Neviens priekšlikums netika iesniegts šajā likumprojektā.

Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Likumprojekts ir izskatīts komisijas sēdē.

Aicinu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja to trešajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajam lasījumam komisija saņēma četrus priekšlikumus, pareizāk sakot, izstrādāja četrus priekšlikumus.

1. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Reģistrācijas numurs 313/Lp9.

1. – tieslietu ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Tāpat arī pēdējais, 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret 11.priekš-
likumu.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi 11 priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 259/Lp9).

1. – vides ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – Juridiskās komisijas 2.priekšlikumā, kas savukārt ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – Juridiskās komisijas 5.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts iepriekš atbalstītajā 5.Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts iepriekš atbalstītajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts iepriekš atbalstītajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 14. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 16.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

18.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 19. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais, 22. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (reģistrācijas numurs 340/Lp9).

1. priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

19.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

23.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

25. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

26. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

27. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

28.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

29.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

30., 31. un 32.priekšlikums ir par 122.pantu – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

33.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

34.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

35.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

36. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

37. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

38. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

39. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

40.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

41.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

42.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

43.priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 44. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

45.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

46.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

47.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

48. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

49.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

50.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

51.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

52.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

53.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

54.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

55. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

56. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

57.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

58.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

59. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

60. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

61. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

62. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

63. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

64. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

65. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

66. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

67. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

68. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

69.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

70.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

71. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 72. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un tas arī bija pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Izskatām dokumentu Nr.1834 – likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”.

Ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Es atvainojos!

Cienījamie kolēģi, lūdzu uzvesties mazliet klusāk! Varbūt deputāts Klementjevs kopā ar savu sarunu biedru varētu ieņemt savas vietas? Tātad vēršos pie abiem deputātiem Klementjeviem.

V.A.Krauklis.

Var turpināt?

Sēdes vadītājs.

Varbūt arī deputāte Mūrniece varētu mazliet klusāk uzvesties?

Un tagad mēs varētu turpināt likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” izskatīšanu.

V.A.Krauklis.

Godātie kolēģi! Esam nonākuši pie 4.priekšlikuma. To iesniegusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

8. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 55, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Un 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija, izskatot sagatavoto likumprojektu “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Blumbergs.

Paldies par balsojumu.

Termiņš – 2008.gada 18.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” un nolēmusi to atbalstīt.

Lūdzu Saeimu nobalsot par minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2008.gada 2.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajam lasījumam ir saņēmusi 15 priekšlikumus. Patiesībā to ir mazāk, jo atbildīgā komisija pati ir aktīvi pārgrozījusi Ministru kabineta iesniegtās normas.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Es aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir saņemts no Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes kundzes, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Deputāta Mitrofanova iesniegtais 3.priekšlikums nav atbalstīts, jo darba devēji un saimnieciskās darbības veicēji šad un tad sakrīt, bet bieži vien ir viens otru izslēdzoši. Komisija tātad neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Komisija savukārt atbalsta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes iesniegto 4.priekšlikumu, kas ir par 18.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ir atbalstīts arī 5. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums, kas ir par 22.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisija ir atbalstījusi arī parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes iesniegto 6.priekšlikumu, kas ir par šo pašu pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 7.priekšlikums ir no parlamentārās sekretāres Šņepstes. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 8.priekšlikumu, kas ir par 24.pantu, ir iesniegusi parlamentārā sekretāre Šņepste. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums ir svītrojums 24.panta 1.1daļā, un to iesniegusi parlamentārā sekretāre Šņepste. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Izslēgums 24.pantā – 10.priekšlikums. Tas ir no parlamentārās sekretāres Šņepstes un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

11.priekšlikums ir par 34.pantu. Tas ir no parlamentārās sekretāres Šņepstes. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies, dāmas un kungi!

12.priekšlikums. Pati atbildīgā komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ierosina izslēgt likuma pārejas noteikumu 34.punktu. Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

13.priekšlikums – izslēgt likumprojekta tekstā atsevišķus vārdus. Minēto priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, un aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Komisija daļēji atbalsta šo parlamentārās sekretāres Šņepstes priekšlikumu un ir iesniegusi 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Dāmas un kungi! Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, tas ir, nobalsot par komisijas atbalstīto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Gaidām jūsu priekšlikumus līdz nākamā gada 7.janvārim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 1824. Šis likumprojekts paredz sakārtot juridisko bāzi militārās aviācijas reglamentācijai likumā “Par aviāciju”.

Tautsaimniecības komisija ir likumprojektu izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2008.gada 17.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” (reģistrācijas numurs 561/Lp9). Juridiskā komisija lūdz Saeimu atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Stepaņenko.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Stepaņenko.

Kolēģi, ja nav iebildumu, tad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu lūdzu pieņemt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs skatām šodien to arī otrajā lasījumā? Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V.Stepaņenko.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Kopumā tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Dz.Jaundžeikars.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, man šeit ir rakstīts, ka nav priekšlikumu…

Es ļoti atvainojos, sāksim skatīt šo jautājumu no sākuma! Vienkārši tomēr tas fona troksnis novērš uzmanību.

Tātad likumprojekts “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Nezinu, kāpēc datubāze neparāda nevienu priekšlikumu.

Tātad vārds jums, Jaundžeikara kungs!

Dz.Jaundžeikars.

Atkārtoju vēlreiz, ka kopumā ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars.

2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ulda Auguļa kunga priekšlikums. Komisija to atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars.

4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Auguļa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars.

5. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars.

6. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Jaundžeikars.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2008.gada 11.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Es vēlreiz atvainojos par to tehnisko kļūmi.

Likumprojekts “Pacientu tiesību likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu “Pacientu tiesību likums” (reģistrācijas numurs 126/Lp9). Uz likumprojekta otro lasījumu ir iesniegti 55 priekšlikumi. Lielākā daļa no tiem ir vienbalsīgi atbalstīti.

1.priekšlikums – viens no nedaudzajiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem, kas nav atbalstīts. Ir runa tikai par nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (No zāles: “Balsot!”) Ā, es atvainojos… Kas prasa balsojumu? Es atvainojos! Vai kāds prasa balsojumu? (No zāles dep. J.Šmits: “Jā! Balsot!”) Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 16, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ģīlis.

2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums –daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

5. – veselības ministra Vineta Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

7. – veselības ministra Veldres priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

8. – deputātes Feldmanes un deputāta Stepaņenko priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

9. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

12. – veselības ministra Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

13. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

15. – veselības ministra Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

17. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

18. – veselības ministra Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

20. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

Tāpat 21. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

22. – veselības ministra Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

23. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērst uzmanību tam, ka 23.priekšlikums būtiski maina pirmajā lasījumā pieņemtā panta “Piekrišana ārstniecībai” saturu.

Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija ir šāda: ja pacients pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, lēmumu pieņem laulātais; ja tāda nav, tad pilngadīgie lejupējie; ja tādu nav, tad augšupējie radinieki; un, ja tādu nav, tad ārstniecības persona.

Manuprāt, tā ir ļoti loģiska un saprātīga lēmuma pieņemšanas kārtība. Un pie likumprojekta pirmā lasījuma redakcijas ilgu un spraigu diskusiju rezultātā nonāca darba grupa, kas pie šā likuma strādāja vairākus gadus.

Taču uz otro lasījumu parādās Veselības ministrijas ierēdņu priekšlikums, kas pacientam dod tiesības pilnvarot jebkuru personu lemt par vitāli svarīgu jautājumu un rada priekšnosacījumus situācijai, kad ne laulātajam, ne bērniem, ne vecākiem nav nekādu iespēju lemt par ārstniecību, ja pacients pats to nespēj. Persona, kura nav ģimenes loceklis, iegūst pilnvaras lemt par tik sensitīvu jautājumu kā cilvēka veselība un pat dzīvība!

Es pieļauju, ka ģimenē ne vienmēr ir ideālas attiecības, taču uzskatu, ka nav izvērtēti visi riski, kas radīsies, iestrādājot likumā šādu normu.

Pirmkārt, pilnvarotā persona uzliktos pienākumus var veikt pavirši vai neveikt nemaz (piemēram, doties komandējumā, atvaļinājumā vai pat saslimt). Ģimenes locekļiem šādā situācijā nebūs tiesību pieņemt lēmumu.

Otrkārt, palielināsies risks, ka persona pilnvarojumu var izmantot savtīgos nolūkos. Un arī šādā situācijā ģimenei nebūs tiesību iejaukties un tā būs spiesta bezpalīdzīgi no malas noraudzīties uz notiekošo.

Un ko darīt, ja būs ļaunprātīga rīcība un lēmums nebūs pacienta interesēs? Kurš to visu izvērtēs? Var jau teikt, ka tā ir paša cilvēka izvēle, bet tā var būt arī objektīvi neizvērtēta. Bet kur tad ir mūsu atbildība?

Neaizmirsīsim, ka Civillikuma 188.pants uzliek bērniem par pienākumu rūpēties par saviem vecākiem un vecvecākiem, savukārt 84.pants – laulātajiem rūpēties vienam par otru!

Arī tas, ka daži cilvēki nevēlas oficiāli reģistrēt savas attiecības, nekādā gadījumā nav uzskatāms par iemeslu, lai atbalstītu šo priekšlikumu, jo Latvijas valsts ir radījusi tiesisku bāzi laulāto attiecību regulēšanai un tā ir cilvēka brīva izvēle – to izmantot vai riskēt un neizmantot šo iespēju.

Tādēļ uzskatu, ka nav nekāda pamata radikāli paplašināt pilnvarojamo personu loku.

Situācijā, kad ģimenes locekļi vai tuvinieki nevar pieņemt lēmumu par personas ārstēšanu atbilstoši Ārstniecības likuma 49.pantam, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus – izmeklēšanu, ārstēšanu un ķirurģisku iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanu, ārstēšanu, ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs.

Tāpēc uzskatu, ka veselība un dzīvība nav ar pilnvaru nododamas vērtības.

Mums jādomā valstiski, lai mēs nevājinātu laulības un ģimenes institūciju kopumā.

Situācijā, kad runa ir par cilvēku dzīvību un veselību, nav pieļaujama viņu ģimenes ignorēšana un atstumšana no svarīgu lēmumu pieņemšanas, jo pilnvarotā persona praktiski var atteikties informēt tuviniekus un vienpersoniski pieņemt lēmumu.

Vēlos jums, kolēģi, atgādināt, ka arī Latvijas Republikas Satversme aizsargā ģimeni un laulību.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu – 23.priekšlikumu –, lai atstātu spēkā pirmajā lasījumā pieņemto redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Aizstāvot visas tās vērtības, par kurām runāja Feldmanes kundze, man tomēr ir jāteic, ka radniecības pakāpes ievērošana nav, tā teikt, sinonīms cilvēktiesību ievērošanai. Jo diemžēl 40 procenti bērnu Latvijā dzimst ģimenēs, kurās vecāki nesastāv oficiāli reģistrētā laulībā, un šādā gadījumā cilvēktiesības tiek ierobežotas formālu dokumentu trūkuma dēļ.

Es esmu daudz diskutējusi gan ar pacientu tiesību aizsardzības organizāciju pārstāvjiem, gan arī ar tiem, kuri ir saskārušies ar šīm problēmām. Un viena no nopietnām problēmām ir šāda: ja mēs paliekam pie vecās redakcijas, tad pacientam tiek ierobežota personas brīvība un cilvēktiesības, proti, tiesības izvēlēties personu, kuru viņš uzskata par savu uzticamības personu. Jaunajā redakcijā ļoti skaidri ir noteikts, ka pacientam ir tiesības iesniegt rakstveida pilnvaru, kurā viņš norāda konkrētu personu, kas neatkarīgi no radniecības pakāpes būs tiesīga pacienta vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai arī ārstniecībā izmantojamām metodēm. Ja šī radniecības pakāpe un attiecības ģimenē ir atbilstošas personas interesēm, tad nekāda pilnvara netiek rakstīta. Ja pacients nespēj dot rakstveida pilnvaru, viņš var to dot arī mutvārdos divu pilngadīgu un rīcībspējīgu liecinieku klātbūtnē; tas skaidri parāda pacienta brīvo gribu, kura netiek iespaidota no malas un kuru apstiprina šie rīcībspējīgie liecinieki. Es domāju, ka mums pirmām kārtām ir jāievēro cilvēka tiesības un brīvs lēmuma pieņemšanas process, nevis tikai šīs oficiālās radniecības saites, kuras diemžēl ne vienmēr atbilst pacienta brīvai gribai.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai Ģīļa kungs vēlas kaut ko komisijas vārdā vēl piebilst?

V.Ģīlis.

Jā, es piebildīšu.

Komisijā bija ilgas un garas debates un diskusijas par šo priekšlikumu, un galu galā mēs tomēr nolēmām pieturēties pie šī formulējuma, kas ir komisijas variantā, jo uzskatījām, ka ne tikai pacienta laulātajam, bet arī civilsievai vai civilvīram ir šādas tiesības; ka arī pacientam pašam ir tiesības izvēlēties kādu speciālistu par savu uzticības personu. Un tāpēc ir tieši šāda redakcija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Ģīlis.

24. – veselības ministra Veldres priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Arī šajā priekšlikumā situācija ir līdzīga. Iepriekšējā pantā runa bija par pilnvarojumu personai lemt par ārstēšanu vai izmantojamo metodi, savukārt šajā pantā ir runa par tiesībām pilnvarot personu pacienta vietā lemt par atteikšanos no ārstniecības kopumā vai no izmantojamās metodes.

Taču uz otro lasījumu ir no likumprojekta pazudusi norma, kas paredz, ka ārstējošais ārsts izskaidro laulātajam vai radiniekiem pieņemtā lēmuma iespējamās sekas. Un saskaņā ar 7.panta ceturtajā daļā piedāvāto normu tādējādi izveidojas situācija, ka pilnvarotā persona var pieņemt lēmumu par personas ārstēšanu, ārstēšanas metodi vai neārstēšanu, nezinot par pacienta patieso stāvokli un ārstēšanas iespējamām sekām, un, tā teikt, lemt uz labu laimi.

Tādēļ arī es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Es atvainojos, par vēlu bija nospiests. Diemžēl.

Vai komisijas vārdā Ģīļa kungs vēlas kaut ko piebilst?

V.Ģīlis.

Argumenti ir tādi paši kā iepriekšējā gadījumā, tāpēc es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – veselības ministra Vineta Veldres priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

V.Ģīlis.

25. – veselības ministra Veldres priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Circenes kundze, jūs… Es saprotu, ka deaktivizēja šo pogu. Atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu.

V.Ģīlis.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

27. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

28. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

29. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

31. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

32. – veselības ministra Veldres priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli prezidējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

33. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

34. – veselības ministra Veldres priekšlikums – atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

35. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

36. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

37. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

38. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

39. – veselības ministra Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

40. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

41. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

42. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – arī daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

43. – veselības ministra Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

44. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

45. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

46. – veselības ministra Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

47. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

48. – veselības ministra Veldres priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

49. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

50. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

51. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Ģīlis.

52. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

53. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

54. …numerācijas kļūda… – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

54. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

55. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Kastēna priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta virzību otrajā lasījumā balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Pacientu tiesību likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Ģīlis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu diezgan garu. Komisijas vārdā aicinu noteikt 2.martu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē līdz pulksten 16.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā!”, “Nav!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 16.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 43, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

Bet pirms tam lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu!

Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlētos gan savā, gan Saeimas Prezidija, gan mūsu visu vārdā sveikt dzimšanas dienā Sarmīti Ķikusti. (Aplausi.)

Un pavisam drīz dzimšanas diena būs arī Sandrai Kalnietei. (Aplausi.)

Un uzreiz pēc tam dzimšanas diena būs Ainaram Latkovskim. (Aplausi.)

Tagad vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 10.47 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi 10.45.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ausma Ziedone-Kantāne, Jānis Dukšinskis, Dzintars Jaundžeikars, Nikolajs Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Gunārs Laicāns, Sergejs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs, Dagnija Staķe, Andis Kāposts, Mareks Segliņš un Vjačeslavs Stepaņenko.

Paldies. (Starpsauciens: “Klementjevs ir, visi ir!”)

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Cienījamie kolēģi, turpināsim Saeimas 20.decembra kārtējo sēdi! Izskatīsim sēdes darba kārtības 32.punktu.

Tātad sākam izskatīt sēdes darba kārtības ceturto sadaļu – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Augusta Brigmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augstā Saeima! Ņemot vērā, ka šodien izskatīšanai un izlemšanai ir iesniegti desmit lēmumu projekti, es gribētu pateikt dažus vārdus ievadam.

Šeit ir ļoti interesanta hronoloģija. Šā gada 12.jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja Saeimai lūgumu sniegt informāciju par divdesmit četru 8. un 9.Saeimas deputātu palīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanas un izbeigšanas laiku, kā arī par 2007.gadā saņemto atalgojumu, ja tāds ir. Sarakstā ir 24 uzvārdi.

Vienlaikus tika lūgts informēt par 8. un 9.Saeimas deputātu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 199.pantu noslēgtajiem līgumiem.

2007.gada 25.jūnijā Saeimas Kanceleja nosūtīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pieprasīto informāciju.

Ziņu aģentūra BNS 16.oktobrī raksta (es citēju): “Pēdējo divu nedēļu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pret 11 šīs Saeimas deputātiem ierosinājis administratīvo pārkāpumu lietas par atrašanos interešu konflikta situācijās.” Šajā sakarā KNAB pārstāvis aģentūru informēja, ka administratīvā pārkāpuma lietas ierosinātas par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā – proti, deputāti, pildot savus amata pienākumus, veikuši darbības attiecībā uz savu radinieku pieņemšanu darbā Saeimā par deputātu palīgiem un īres līgumu slēgšanu.

No 2007.gada 25.oktobra līdz 30.novembrim Saeimā ir saņemti astoņi administratīvo pārkāpumu protokoli, kurus savās sēdēs, kas notika šā gada 29.novembrī, kā arī 4. un 5.decembrī, izskatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pirmajā sēdē bija uzaicināti un piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdz Saeimas piekrišanu saukt pie administratīvās atbildības astoņus Saeimas deputātus par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu neievērošanu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdz Saeimas piekrišanu saukt pie administratīvās atbildības divus no astoņiem deputātiem arī par citos minētā likuma pantos noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Ņemot vērā šo faktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā atsevišķus lēmumu projektus par katru no administratīvā pārkāpuma protokolā minētajām situācijām.

Līdz ar to šodien izskatāmi desmit Saeimas lēmumu projekti par piekrišanu deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības. Un pirmais no tiem ir “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Augusta Brigmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības” par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas pārkāpumu.

Daru jums zināmu, ka komisijas sēdē, balsojot par attiecīgo lēmuma projektu, balsis sadalījās šādi: “par” balsoja pieci komisijas locekļi, “pret” nebalsoja neviens, viens atturējās.

Lūdzu izskatīt un akceptēt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!

S.Dolgopolovs.

Par radiniekiem.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Augusta Brigmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības”! Dokumenta numurs 1745 un 1786. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 5, atturas – 21. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Augusta Brigmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Dokumenta numurs 1745 un 1786.

S.Dolgopolovs.

Par šo sagatavoto lēmuma projektu balsojot komisijas sēdē, balsis sadalījās šādi: par saukšanu pie administratīvās atbildības nobalsoja trīs komisijas locekļi, pret – viens, atturas – divi. Līdz ar to komisija neatbalstīja iesniedzamo lēmuma projektu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi darīja!”)

Lūdzu Saeimu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Lietas būtība. Jautājums ir par to, ka es esmu interešu konfliktā ar savu zemnieka saimniecību, kuru es nodibināju 1992.gadā un kura ir visu laiku manā īpašumā, un kura praktiski nodarbojas ar tradicionālo lauksaimniecību, graudu audzēšanu, rapša audzēšanu, un kuras apgrozījums pēdējos gados ir pārsniedzis trīsdesmit tūkstošus latu.

KNAB man pārmet, ka, lūk, es esmu individuālais komersants, es neesmu zemnieks un ka līdz ar to man ir šis apgrozījums pārkāpts. Es sakarā ar šo jautājumu centos noskaidrot lietas būtību: kas tad ir šis individuālais komersants? Mana saimniecība nekad nav bijusi reģistrēta Komercreģistrā, man nekad nav bijusi individuālā komersanta apliecība. Es esmu reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Un sakarā ar to, jau stājoties savā amatā kā deputāts iepriekšējā Saeimā, es vērsos Valsts ieņēmumu dienestā pēc informācijas par to, kādi trūkumi man būtu jānovērš, lai man nebūtu šā interešu konflikta ar savu zemnieka saimniecību, jo to es visu laiku esmu darījis – tur strādājis kā šīs saimniecības īpašnieks. Es nekad neesmu bijis šīs saimniecības vadītājs, un arī tagad, kopš es esmu deputāts gan iepriekšējā Saeimā, gan šajā Saeimā, es neesmu saņēmis algu šajā zemnieka saimniecībā. Man pārmet, ka, lūk, uz šo laiku, kopš es esmu Saeimā, neesmu iecēlis šajā zemnieka saimniecībā pārvaldnieku. Taču katru gadu ir bijusi izdota mana pilnvara manai grāmatvedei, un līdz ar to viņai bija deleģētas tiesības parakstīt visus dokumentus, kas ir saistīti ar naudas lietām, ar visām pārējām darbībām, ar līgumu slēgšanu. Un tas paradoksālākais visā šajā lietā ir tas, ka visus šos gadus gan iepriekšējā Saeimā, gan šajā Saeimā man neviens pārmetums par manu amatpersonas deklarāciju nav izteikts ne no VID puses, ne no KNAB puses. Es par to uzdevu jautājumu: “Ja jūs redzat – jūs taču redzat! – to, ko es uzrādu savā deklarācijā un kas tajā ir bijis uzrādīts, sākot jau ar pagājušo Saeimu, un kas ir ticis uzrādīts arī tagad, kad esmu šajā Saeimā, kāpēc jūs man agrāk neteicāt to, ka tur ir trūkumi? Nu tā taču nav problēma – tos novērst, ja ir vajadzīgs vēl kaut kādu dokumentu izdot.” Atbilde ir viena: “Nu, mēs visus jūs nevaram pārbaudīt, mēs visus jūs nevaram redzēt,” – kaut gan deklarācija ir pārbaudīta krustu šķērsu, un par to liecina daudzie izsaukumi uz KNAB; esmu tur bijis un rakstījis savu viedokli par šo lietu.

Es domāju, ka tā ir tīra nejaušība, vienkārši nejauša sakritība, ka par šo KNAB viedokli es uzzināju tajā dienā, kad Saeimā parādījās jautājums par Loskutovu. Tā ir vienkārši nejauša sakritība, ka taisni tajā brīdī parādījās arī šis jautājums – ka man ir pēkšņi interešu konflikts ar saimniecību.

Cienījamie kolēģi! Es ar šo jautājumu, kāda informācija man būtu jāsniedz KNAB, vērsos arī šajā institūcijā: “Dodiet savu skaidrojumu, savu viedokli par šo situāciju! Kā jūs uzskatāt – kāpēc tāda lieta ir bijusi?” Es turklāt prasīju: “Kāds ir man dotais termiņš? Cik ilgs laiks man ir dots, lai es šo situāciju varētu jums darīt zināmu?” – “Nu rakstiet līdz 1.novembrim. Laika pietiks, kā saka!” Kā jūs atceraties, kolēģi, lieta par mani Saeimā parādījās jau 25. vai 26.oktobrī, tā ka praktiski netika sagaidīts ne mans viedoklis, ne mana tālākā rīcība, jo apriori es jau biju vainīgs. Nemaz nesagaidīja to, ko es gribu par šo lietu paskaidrot attiecīgajai institūcijai.

Kas ir šobrīd ar šo saimniecību izdarīts? Tātad uzstādījums bija tikai viens: “Jums no savas zemnieka saimniecības ir jātiek vaļā. Jums tā nevar būt īpašumā.” Tā ir paradoksāla situācija – lai gan saimniecība man ir visu laiku bijusi (tātad tas ir ierakstīts aktā, ko var pārbaudīt!), es nevaru būt šīs zemnieka saimniecības īpašnieks! Šobrīd tātad būtībā var būt ļoti dažāds risinājums. Varētu es vērsties pie notāra, uz kaut kādu laiku to saimniecību pārrakstīt un pēc tam dabūt atkal kaut kā atpakaļ. Jo tā ir strādājoša saimniecība, tur ir iesēta labība, tā aug, un viss tur notiek. Taču stāsts ir par to, ka es sakarā ar šo jautājumu vēlreiz tikos ar KNAB. Ja tā problēma ir tikai pārvaldnieka iecelšanā, tad to pārvaldnieku es esmu tur ielicis, tās paraksta tiesības es esmu sev atņēmis, un uz šo brīdi viņiem it kā vairs nekādu pretenziju nav pret šo saimniecību. Es viņiem prasu: “Tātad tagad man var tā saimniecība būt īpašumā?” – “Jā, tagad jums tā var būt īpašumā.”

Lūk, kolēģi, tāda ir šīs lietas būtība. Nu, es teikšu godīgi, reti ir gadījumi, kad es taisnojos, reti ir gadījumi, kad es noliedzu savu vainu, bet šajā gadījumā es tiešām savu vainu nesaskatu. (No zāles: “Malacis, ka neatzinies!”)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Dolgopolova kungs kaut ko grib arī komisijas vārdā piebilst?

S.Dolgopolovs.

Komisijas vārdā es varu pateikt tikai to, ka lēmuma projekts, kas ir sagatavots, balstās uz diviem principiem.

Pirmais ir tas, ka ir viens likums un viena taisnība visiem. Un otrs ir tas, ka jādod jebkuram deputātam iespēja savu godu un cieņu aizstāvēt tiesas ceļā – tā, kā to dara visi pilsoņi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Augusta Brigmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības” (dokumenta numurs 1745 un 1786, lēmuma projekta reģistrācijas numurs 286/Lm9)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 13, atturas – 21. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Visvalža Lāča saukšana pie administratīvās atbildības arī izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas pārkāpuma. Komisijas balsojumā balsis sadalījās šādi: par saukšanu pie administratīvās atbildības – 5 balsis, pret – nav, atturas – 2.

Lūdzu Saeimu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!… Jā, Lāča kungs, jūs nebijāt to pogu nospiedis, bet nāciet, lūdzu, un runājiet! Saeimas deputāti grib dzirdēt jūsu viedokli. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Tā nav taisnība! Neviens negrib dzirdēt!”) Bet lūdzu laikus pieteikties debatēs.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Es esmu bijis ļoti tālredzīgs tēvs. Padomju laikā es visus trīs savus bērnus sūtīju 4.ģimnāzijā, kur bija angļu valoda katru dienu. Jau tur viņi labi iemācījās angļu valodu. Atjaunotās Latvijas valsts laikā mana meita, būdama 40 gadus veca, pabeidza Rīgas Tehniskajā universitātē studiju programmu – ieguva augstāko profesionālo izglītību. Viņas diplomā rakstīts: angļu valodas tulks, sekretārs. Tieši tas, kas viņa ir man! Viņa nav fikcija. Viņu zina gan ZZS frakcija, gan visas attiecīgās nodaļas Saeimā. Noteikti zina. Viņa bijusi vēstniecībās, bijusi Konrada Adenauera fondā, nupat viņa bija Polijas vēstniecībā (tur es tagad pēc poļu parauga gatavoju likumprojektu, kurš drīz būs, – likumprojektu, ka komunistu režīma laika ielu un laukumu nosaukumi jāmaina); viņa ir bijusi arhīvos, visur, kur vien vajag. Un šinī namā viņu pazīst. No pirmās dienas! Kad es 28.aprīlī, pirms vēlēšanām, tikos ar abiem ZZS vadoņiem – ar Emsi un Brigmani –, es viņiem jautāju: “Vai es drīkstu pieņemt par palīgu savu meitu?” – “Drīkst.” Es pieņēmu par palīgu savu meitu. Nekad netiku slēpis to. Viņa tiešām strādā to darbu, viņa to veic. Vislielākais darbs! Lūdzu neuzskatīt šo manis teikto par intelektuāļa lielību, bet to jums apstiprinās bibliotēka: vakar es saņēmu septiņas ārzemju grāmatas, kopumā 2224 lapaspuses. Viņa gada laikā ir nokopējusi apmēram 5000 lapaspušu. Bibliotekāre to apstiprinās, arī Informācijas nodaļas vadītāja Dūdiņa to apstiprinās. Tas ir viņas galvenais darbs. Nu vienkārši es tāds esmu. Lasītājs. Izmantoju šo lielisko iespēju – par velti no ārzemēm pasūtu visas man nepieciešamās grāmatas.

Tā ka tā nav fikcija! Viņa strādā. Strādā par minimālo algu! Salīdzinājuma labad varu minēt, ka Iekšlietu ministrijas sistēmā tagad, kā es noskaidroju, minimālā alga ir 350 latu. Tātad mana meita ar augstāko profesionālo izglītību godīgi strādā šinī namā, tēvam ir liela palīdze un saņem minimālo algu. Šeit ir teikts, ka var palīdzēt saimnieciskos uzdevumos… Šodien viņa aiznesa manu sabojājušos bārdas skuvekli salabot. Es 28 dienas biju slims. Ja es aiziešu uz kādu divistabu dzīvokli, tad man nebūs, kas man masē kāju un iesmērē. Mana meita to dara. Žurnālisti ir indīgi. “Diena” ar lielu indīgumu rakstīja par to, ka es pateicu, ka viņa man arī vakariņas gatavo. Jā, gatavo. Un kas tur slikts? Gatavo tēvam siltas vakariņas. Labāku palīgu es nevaru iedomāties. Godīgi strādā, nopelna minimālo algu.

Iesim tālāk! Man ir arī šeit par dzīvokli konflikts. Manai mātei piederēja 1941.gadā būvēta, bet nepabeigta māja (67 gadus veca tagad būs tā māja) – šķūņa tipa māja, koka, ar apmetumu. Tā nav villa. Ar Ulmaņa laika šīfera jumtu vēl tagad tā stāv. Tajā ir septiņas istabas. Kad es kļuvu par deputātu, tajās istabās dzīvoja divi cilvēki – mana 16 gadus vecā mazmeita un šeit pieminētā meita. Es saņemu 350 latus, valsts no tiem novelk 25 procentus, un mana meita dabū 262 latus. Ļoti dīvaina ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Dolgopolova nostāja pret mani: ja jūs esat deputāts, jūs savai meitai nedrīkstat maksāt. Bet viņa apsilda ar gāzi septiņas istabas, es izmantoju gāzes plīti, es izmantoju silto ūdeni. Mēs taču par visu maksājam, arī par auksto ūdeni. Es atņemu viņai iespēju izdot tās istabas jebkuram citam, viņa varētu saņemt 350-400 latus... Bet pašreiz valsts vismazāko summu veltī deputātam Visvaldim Lācim, lai atvieglotu viņa dzīvi, kā tas ir pateikts par deputāta palīga uzdevumiem, un tā tālāk.

Man liekas, ka šie lēmumi, kuros ir ierakstīti vārdi “mantiskās intereses”, ir šajā sakarībā, kā es paskaidroju, muļķīgi. Gandrīz katra no politiskajām partijām, gandrīz visas runā – ja ne 9., tad 8.Saeimā tika runāts – par ģimeni. Mani grib padzīt no ģimenes! Lūk, uz šo septiņu istabu māju atbrauc mana sieva, iet uz operu vai teātri, pārguļ… mums ir divas istabas… Atnāk mani intervēt, piemēram, uz 16.martu… man ir viesistaba, kur mani intervē, man ir televizors, man ir ledusskapis, man ir veļas mazgājamā mašīna, kurā meita mazgā man kreklus, lai katru dienu es nāktu ar tīru kreklu… Un tagad man Zaķa kungs saka, ka viņš īrē Skolas ielā divistabu dzīvokli un tas maksā 400 latu. Ko tad valsts ir zaudējusi, ja valsts maksā cilvēkam, ģimenei? Es domāju, ka visiem deputātiem vajadzētu priecāties, ka deputāts dzīvo ģimenē un maksā ģimenes loceklim 262 latus.

Jā, es vērsīšos administratīvajā tiesā un tur skaidrošu to pašu. Šis likums ir nejēdzīgs. Te nav nekādu mantisku interešu! Pirms tam viņa strādāja tūrisma firmā, kur viņas alga bija 350 latu, bet no tiem 150 latus saņēma uz rokas un 200 latus – aploksnē, jo iepriekšējā valdība nemācēja to novērst. Tagad viņa vismaz dabū nedaudz apdrošinājumu – kārtīgu! – un stabilu mēnešalgu.

Neredzu nekādu interešu konfliktu. Gluži otrādi, valstij vajadzētu atbalstīt to, ka deputātam ir tādas iespējas dzīvot ģimenē un palīgam nevis fiktīvi, bet tiešām strādāt un palīdzēt deputātam!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, man šad un tad jāuzņemas kaut kāds slogs – vismaz personīgi.

Es šajās balsošanās netaisos piedalīties. Nevienā. Man ir pilnīgi vienalga, vai tas potenciāli sodāmais nāk no tādas vai šitādas partijas, jo es uzskatu, ka tas ir nelaikā sākts process. Pilnīgi nelaikā.

Ja jau ir runa par kaut kādiem konfliktiem un ja ir runa par likuma pildīšanu vai nepildīšanu, tad pirmām kārtām ir jāatceras, ka likumam ir ne tikai burts. Mēs esam 9.Saeimā nostrādājuši ilgāk nekā gadu, tagad mēs sākam ar to nodarboties. Man ir bijusi tā iespēja piedalīties dažādu Saeimu darbā. Kam tik nav bijuši un kādi tik nav bijuši palīgi – meitas, dēli un viss kas cits! Taču nekad nekas tāds nav bijis; izņēmums bija tikai kaut kādas iekšējās partiju pārrunas.

Ja jau mēs tēlojam tik ārkārtīgi godīgus izpildītājus, tad to vajadzēja darīt, pirms 9.Saeima uzsāka savu darbu; tad vajadzēja būt kaut kādam skaidrojumam un diskusijām par to, ko deputāts drīkst un ko nedrīkst un kurā brīdī viņš kaut ko pārkāpj. Tagad mums diemžēl iznāk tāda īpatnēja situācija. Nu, ko tad tagad?… Deputātu spiedīsim kaut kādus citus paņēmienus izmantot? Cilvēki ir nostrādājuši ilgāk nekā gadu, un to, cik interesants tas gads ir bijis, katrs no jums zina. Un es tagad nu ņemšu un spriedīšu – tas par šito ir jāsoda, un tas par šito ir jāsoda? Un tāpēc es vienkārši paužu savu personīgo viedokli, jo ir taču kaut kas tāds kā deputāta pašcieņa. Redziet, kā žurnālisti rīkojas: ja tu knābsi vai bruksi virsū vienam žurnālistam, visi pārējie ņemsies aizstāvēt. Dreiblata gadījums ir ļoti tipisks piemērs. Un gods un cieņa žurnālistiem par to, ka viņi ciena savu profesiju un skaidri, nepārprotami aizstāv savējos tad, ja kāds uzbrūk viņu profesijai!

Arī šī bēdīgi slavenā lieta “Tiesāšanās kā ķēķis” ir izgāzusies tikai tāpēc, ka uzbruka visai profesijai. Tā to sabiedrībā pasniedz.

Es personīgi tāpēc uzskatu, ka nedrīkst atļaut uzbrukt Saeimas deputātiem kā tādiem. Ja ir kāds īpašs pārkāpums, kas atšķiras no visiem pārējiem, tad par to var runāt. Taču šī ir lieta, kas ir notikusi gadiem ilgi, jau no 1993.gada, kā man liekas. Atceros, ka visu laiku tā tas ir bijis! Tagad nezin kāpēc šo lietu izrauj no konteksta un pataisa par administratīvi sodāmu pārkāpumu. Protams, virkne deputātu vērsīsies tiesā, par to es esmu pilnīgi pārliecināts. Nu tagad sāksies! Vai tas arī ir mums vajadzīgs? Dariet, kā gribat. Bet es turpināšu nepiedalīties šādos apšaubāmos pasākumos.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es ļoti cienu Lāča kungu. Es ļoti cienu savu kaimiņu Mackeviča kungu, Brigmaņa kungu un visus pārējos kungus. Bet kāpēc es, atšķirībā no Dobeļa kunga, tomēr balsošu “par”? Es balsošu “par” tikai viena iemesla dēļ. Proti, tiesa pateiks, vai šīs paražu tiesības ir likumīgas vai nav likumīgas. Jo deputātam arī pašam ir jāpilda likums.

Un Dobeļa kungs, ja viņš būtu jurists, tad viņš zinātu, ka Žurnālistu savienība nevar sanākt kopā un nobalsot, vai vienu žurnālistu izdot kriminālvajāšanai vai administratīvai sodīšanai. To visu noteiks tiesa. Un, ja jūs vēl nezināt, tad es jums varu pateikt priekšā: ja administratīvā tiesa pirmajā, otrajā un trešajā instancē pateiks, ka deputātam nav taisnība šajā gadījumā, tad deputātam pastāv divas iespējas.
Pirmkārt, viņš var iniciēt šā likuma grozījumus. Otrkārt, viņš var vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt šo likumu, ja viņš uzskata, ka tas neatbilst Satversmei un ka tiek aizskartas Satversmē noteiktās viņa pamattiesības.

Mēs neesam ārpus likuma, kā daži šeit iedomājas.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Es noteikti neesmu šoreiz tribīnē nācis, lai velti kavētu šovakar jūsu laiku. Bet mums ir jāsaprot viena lieta. Ka mēs pašreiz nebalsojam “par” vai “pret” to, vai šie cilvēki ir vainīgi vai nav. Mēs patiesībā balsojam vienkārši par to, lai tiesa šajā lielā nospriestu taisnu tiesu: vai nepolitisms ir ētisks jautājums, vai tas ir nepolitisms vai nav, vai tas ir juridisks jautājums.

Līdz ar to es aicinu kolēģus, arī tos, pret kuriem šī lieta ir izvirzīta, neieslīgt dziļos skaidrojumos, jo mēs jau šeit nespriedīsim tiesu. Mums, manuprāt, vienkārši ir jāļauj tiesai pieņemt taisnīgu lēmumu, paļaujoties uz to.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nolēmu pieteikties šajās debatēs, lai mēs vienreiz visu izrunātu un lai mums nevajadzētu atkārtoties. Šodien jau tāpat ir smaga diena.

Es personīgi nepiekrītu tam, ka KNAB ir konstatējis šo administratīvo pārkāpumu. Un motivēšu, kāpēc. Pirmkārt, fakti, kas tiek minēti šajā aktā, ir, teiksim, sagrozīti. Man ir divi… viena slodze… Mums, visiem deputātiem, ir viena deputāta palīga slodze. Man šī slodze ir sadalīta divās daļās, tātad vienu pusslodzi deputāta palīga pienākumu pilda, jā, mana sieva Daiga Šķestere, kura dzīvo Latgalē. Es esmu no Latgales ievēlēts deputāts un uzskatu, ka faktiski deputāts drīkst sadalīt šīs slodzes tā, lai šis darbs normāli notiktu tajā vēlēšanu apgabalā, no kura viņš ir ievēlēts. Un otrs deputāta palīgs strādā šeit. Un šeit nav nekādu domstarpību.

Es gribētu parunāt vispār par šo likumu – par likumu, kuru KNAB faktiski interpretē pēc sava skatījuma. Ja mēs apskatām to cilvēku loku, kuru šis likums aptver (tas ir, radinieki fiksēti 1.panta sestajā daļā), tad redzam, ka šis loks ir ļoti liels – tēvs, māte, vecāmāte, vectētiņš, bērns, mazbērns, adoptētais, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa un tamlīdzīgi.

Ko es gribētu teikt ar to? Izlasīsim 11.panta pirmo daļu, kas noteic: “Valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.”

Pirmais jautājums. Vai deputāts slēdz šos līgumus juridiski? Viņš to nedara, viņš neslēdz šos līgumus. Tātad deputāts automātiski nav saistīts ar šo jautājumu.

Otra lieta. Likuma 11.panta sestajā daļā ir atruna, ka šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem – un tā tālāk – gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Jā, es sapratu – jums viss ir skaidrs! Taču es saprotu, ka sabiedrība uzskata to par kaut ko tādu, kas pelna milzīgu sodu. Un es saprotu arī, ka jūs, cienījamie kolēģi, nobalsosiet, skatoties no šā tīri politiskā viedokļa. Bet es nesaprotu, kāpēc KNAB traktē šo administratīvo pārkāpumu kā “citas darbības”, jo ar šo jēdzienu “citas darbības” mēs varētu saprast jebkādu darbību. Es domāju, ka deputāts ir tāda amatpersona, kuru ievēlējuši cilvēki un kurai ir pilnīgi cits statuss, bet šis likums faktiski attiecas uz milzīgu kategoriju citu ierēdņu, valsts ierēdņu, tāpat arī uz skolotājiem, dakteriem, jo ir daudzas ģimenes, kurās, teiksim, sieva un vīrs strādā kopā medicīnā vai abi ir skolotāji (un tamlīdzīgi) un viens no šiem abiem – sieva vai vīrs – ir vadošā amatā. Es domāju, ka mums ir jādomā, kā šā likuma normas precizēt, lai KNAB vai kāda cita iestāde nedarītu šādas muļķības un netraktētu šo likumu pēc saviem ieskatiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Arī mēģināšu izteikties ļoti lakoniski.

Man pašam, protams, līdz šim nav bijušas nepatikšanas ar KNAB. Nu, paldies viņiem, paldies Dievam, paldies man pašam! Bet, ja jau karo, tad jākaro ir, manuprāt, godīgi. Par godīgu karu vismaz es uzskatu arī iepriekšēju kara pieteikšanu: tu piesaki karu, pirms dodies uzbrukumā. Var būt, ka tas, ar ko tu gribi karot, ir gatavs vienkārši pacelt rociņas, padoties gūstā, un tad nebūs asinsizliešanas.

Brīžiem šķiet, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam galvenais ir apkarot, tātad galvenais ir karot, lai tikai būtu asinis; ka galvenais nav uzvara. Es esmu pārliecināts, ka daudzus pārpratumus (it sevišķi šo te palīgu lietu) varēja atrisināt bez tās asinsizliešanas, bez būtībā pazemojošās skaidrošanās un uzbrukumiem. To varēja vienkārši atrisināt, atsūtot uz Saeimas Kanceleju vai katram deputātam atsevišķi būtībā skaidri argumentētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iebildumu. Es domāju, ka vairums deputātu būtu vienkārši izdarījuši pareizos secinājumus un nebūtu šīs te netīrās veļas mazgāšanas no tribīnes.

Es ļoti ceru, ka turpmāk varbūt sagaidīsim to brīdi, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tomēr mēģinās novērst kaut ko arī bez kara – ar vienkāršu sarunu. Vairāk sarunu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs nupat daudz runājām par tiesiskumu. Un, protams, varas dalīšanas princips ir tiesiskuma stūrakmens.

Man īsti nav skaidrs. Parasti, kad mēs šeit uzstājamies, tad beigās deputāts aicina balsot vai nu “par”, vai “pret”. Es tā arī nesapratu, uz ko mūs aicina Brigmaņa kungs, Šķestera kungs, Līdakas kungs. Tātad jūs aicināt balsot “pret”? Tātad jūs aicināt mūs aizvietot tiesu un rīkoties kā tiesai? Bet, piedodiet, tas nav mūsu uzdevums. Jo… protams, jā, ir zināmas domstarpības attiecībā uz likuma interpretāciju. Ļoti labi. Mūsu loma ir tikai nodrošināt, lai šis konflikts tiktu risināts tā, kā to paredz Administratīvā procesa likums un vispār – Latvijas likumdošana. Nu labi, mēs piekrītam saukšanai pie atbildības. Jūs varat to noprotestēt likumā paredzētajā kārtībā. Uz ko jūs aicināt? Jūs gribat taisnoties? Piedodiet, nav ko taisnoties mūsu priekšā. Varbūt tā ir repetīcija pirms uzstāšanās tiesā? Nu, piedodiet, tad gatavojieties mājās! Nu kāpēc tas jādara šeit, Saeimā?! Es aicinu jūs atbalstīt visus sagatavotos lēmumu projektus.

Faktiski šī diskusija nevieš stingru pārliecību, ka tie deputāti, kuri nupat nobalsoja par valdību, patiešām saprot, kas ir tiesiskums un kas ir demokrātija.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.

V.E.Bresis (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu teikt to, ka Saimnieciskā komisija savas kompetences robežās ir vienmēr attiecīgi informējusi visus deputātus – un jāuzsver, ka komisijas darbā piedalās deputāti no visām frakcijām! – un gādājusi par to, lai mēs darītu tādas darbības, kuras, protams, nav saistītas ar interešu konfliktu. Man ir grūti pateikt, vai tie deputāti, kuri darbojas komisijā, tālāk informē frakcijas. Tā ir jūsu iekšējā lieta. Bet mēs vismaz iesniegumu tekstā vienmēr pierakstām klāt: vai jūs esat pārliecināti, ka jūsu līgums nav saistīts ar interešu konfliktu? Ja kādam tas jautājums interesē, tad, protams, tas likumu izlasa un līgumu slēdz atbilstoši šim likumam.

Es gribu jūs arī informēt par to, ka Saimnieciskā komisija ir iniciējusi gada beigās pārskatīt divus mūsu iekšējos nolikumus – pārskatīt, teiksim, mūsu sakaru kompensācijas un arī degvielas kompensācijas, lai nevienam nebūtu ne mazākās šaubu ēnas par to, vai kaut kādā veidā mēs varētu nelietderīgi izmantot valsts naudu. Es domāju, ka mēs esam tā iestāde, kurai jābūt paraugam no paraugiem, un ka nekādā gadījumā neviens mūs nevarētu ne par ko apvainot.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt, ir tas, ko Lāča kungs nepateica, – ka viņš šodien pārbaudīja mūsu Saimnieciskās komisijas grāmatvedību un diemžēl konstatēja, ka arī Dzintars Zaķis ir bijis tādā pašā interešu konfliktā un, protams, pārtraucis to konfliktsituāciju; savam brālim viņš bija maksājis nomas maksu par dzīvokli. Bet man ir tikai jautājums – kāda politiskā spēka rezultātā nav šis konflikts parādījies šodien šeit, šajā zālē? Ja esam visi vienādi, tad būsim vienādi visur! Saeimai jābūt tādai jebkurā aspektā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka es 7.Saeimas laikā četrus gadus vadīju Saimniecisko komisiju. Man nebija neviena iebilduma, neviena pārmetuma ne no vienas iestādes puses, taču viss bija tieši tāpat kā tagad.

Tas – pirmkārt.

Otrkārt. Jūs, visi šitie kvēlie likumu mīlētāji un piekritēji, esat liekuļi! Kāpēc tad jūs klusējāt līdz tam, kad KNAB deva šo atzinumu? Nezinājāt šo likumu? Vai varbūt jums bija jāgaida, kamēr KNAB kaut ko pateiks? Un tagad jūs uzreiz izrādāties lieli likumu mīlētāji. Un jūs, deputāte Čepāne, neprotat uzklausīt citus cilvēkus. Jūs salīdzināt mūs ar juristiem. Es nerunāju par likumu. Es runāju par to, kā juristi aizstāv cits citu. To mēs, piemēram, nedarām. Mēs te cits cita priekšā gribam spīdēt ar savu lielo likumu zināšanu un likumu ievērošanu. Ilgāk nekā gadu jūs te nosēdējāt, bet nevienam neteicāt, ka te neviens neievēro šo likumu. Interešu konfliktu likumu. Tagad jūs atmodāties tāpēc, ka KNAB to pateica. Rīt KNAB jums kaut ko citu pateiks, un jūs skriesiet un aicināsiet likumu ievērot.

Sēdes vadītājs.

Debatēs nākamajam vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ņemot vērā, ka man šodien diezgan ilgi jāstāv tribīnē, es netaisījos runāt debatēs. Bet vienu lietu es tomēr gribētu pateikt.

Lieta ir sekojoša. Es arī uzskatu, ka nav normāla tā parādība, ka tās institūcijas, kurām ir uzdots pārbaudīt amatpersonu deklarācijas, dara to epizodiski. Un tāpēc arī gribu teikt, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija bija uzaicinājusi Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadību uz savu sēdi un uzdeva tieši šo jautājumu, par ko runāja Dobeļa kungs. Izrādījās, ka likums nenosaka, kam obligāti jāpārbauda šīs amatpersonu deklarācijas; viena institūcija saka, ka ar to jānodarbojas otrai, otra saka, ka tai pietrūkst kapacitātes. Beigu beigās mēs tomēr vienojāmies ar KNAB vadību, ka reizi četros gados simt amatpersonu deklarācijas, kuras aizpilda Saeimas deputāti, tiks pārbaudītas. Ja tas būs nepieciešams, mēs to arī rakstiskā veidā apstiprināsim attiecīgā vēstulē, ko nosūtīsim KNAB.

Otra lieta, ko es gribētu pateikt, ir tā, ka ne Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ne Saeima nepilda un nepildīs nedz izmeklēšanas funkcijas, nedz tiesvedības funkcijas. Un šinī gadījumā nav runa par pārkāpuma būtību, ir runa par procedūru, jo deputāta imunitāte piešķir deputātam nevis papildu privilēģijas, bet papildu atbildību un papildu publicitāti. Jo jebkurš autovadītājs, kā jūs zināt, var tikt sveikā, ja, teiksim, pārkāpis satiksmes noteikumus, bet deputātam pārkāpums draud ar publicitāti, ar publiskiem pārmetumiem, ar publiskiem sodiem un visu pārējo (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kas tie par mājieniem?”), jo deputāts ir ievēlēta amatpersona, deputāts gribot negribot ir tautas priekšstāvis.

Un tāpēc arī šī procedūra tika ieviesta – nevis tādēļ, lai kā lietussargs pasargātu no kaut kādiem pilieniem, bet gan tādēļ, lai tā būtu papildu līdzeklis. Lai tas viss būtu, kā saka, tautas acu priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nu beidziet, veči, vienreiz!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es tiešām negribēju nākt tribīnē, bet Breša kungs tomēr mani nedaudz izprovocēja.

Tātad jūs, Breša kungs, teicāt, ka te esot kaut kāda politiska dalīšana starp tiem cilvēkiem, kurus soda. Es gribētu atgādināt, ka, manuprāt, es no šajā Saeimā esošajiem deputātiem esmu laikam vienīgais (varbūt es kļūdos, ka vienīgais, bet varbūt – ne), kurš savulaik ir reāli nosodīts… Varbūt atceraties – tas mans pārkāpums bija tāds: 90.gadu vidū vai beigās es nebiju noņēmis no uzskaites un atstājis dažas vecas, lietotas automašīnas, un tāpēc tās parādījās CSDD datubāzē; es neatcerējos un nevarēju deklarēt.

Kolēģi, arī toreiz likās, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš to lietu bija uzsācis un kurš to bija nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam, varbūt kaut ko nav sapratis. Taču es nevienu brīdi, nevienu sekundi neiedomājos, ka Saeima varētu būt tā tiesas zāle, kura mani vai nu atbrīvos, vai notiesās. Es vienkārši klusējot sēdēju, visu to pieņēmu, aizgāju uz Valsts ieņēmumu dienestu, kur mani tiešām administratīvi sodīja. Nejutos ļoti priecīgs, biju spiests nedaudz sakārtot savu grāmatvedību, bet… Kolēģi, es aicinu: lūdzu, neuzņemsimies tiesas funkciju!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Man jāsaka līdzīgi kā Kampara kungam: nebiju domājis runāt par šo lietu. Jo, ja mēs teorētiski pieejam šim jautājumam, tad, protams, te nebūtu vispār jādiskutē. Taisnību var noskaidrot tikai tiesa.

Bet kādas būs rīt ziņu izdevumu pirmās lappuses! Rakstīs, ka Saeima izdeva sodīšanai. Taču īstenībā visi šie cilvēki jau ir līdz ar to sodīti, jo viņi visi tiek minēti pirmajā lappusē, kur rakstīts, ka viņi ir pārkāpuši. Savukārt tad, kad viņi tiesāsies, pēc diviem gadiem varbūt viņi pierādīs savu taisnību, un tad kaut kur kaut kādā ziņulentē maziem, maziem burtiņiem parādīsies: “Jā, viņi ir tiesā uzvarējuši!” Taču visus šos divus gadus viņi būs bijuši vainīgi.

Un, ja jau mūsu nostāja šajā jautājumā par radiniekiem ir tāda, tad varu teikt tikai to, ka, ne pašvaldībā, ne Saeimā strādājot, mani šī lieta personīgi neskar. Man nekad nav bijis nekāda sakara ar radiniekiem nekādās attiecībās. Taču es zinu, ka daudzās Eiropas valstīs deputāti par saviem palīgiem izvēlas tieši radiniekus, jo tie ir visuzticamākie cilvēki. Tā ka šā likuma interpretācija ir vairāk nekā jocīga!

Un, ja jau mēs runājam par Saeimas deputātiem un viņu palīgiem, tādā gadījumā man ir jautājums: kāpēc tad šeit neviens nerunā, piemēram, par tiešām ļoti cienījamo Vairu Vīķi-Freibergu, kurai par palīgiem strādāja gan dēls, gan meita?

Kāda ir starpība? (No zāles: “Nekāda, nekāda!”) Tāpēc es tomēr aicinu deputātus pārdomāt visu šo lietu un dot likuma skaidrojumu. Ja šodien mēs deputātu izdodam administratīvai sodīšanai, mums jādod ātrāk likuma skaidrojums!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

S.Dolgopolovs.

Komisija lūdz nobalsot par iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 4, atturas – 17. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Šeit arī ir runa par 11.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu. Komisijā balsojot balsis sadalījās šādi: par – 5, pret – nav, 1 – atturas. Deputāts Imants Kalniņš apspriešanā un balsojumā nepiedalījās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 4, atturas – 20. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Arī šeit ir runa par 11.panta pirmās daļas pārkāpumu. Komisijas balsojumā balsis sadalījās šādi: par – 5, pret – nav, atturas – 2.

Lūdzu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 3, atturas – 21. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Anatolija Mackeviča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Šeit arī ir runa par minētā likuma 11.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu. Par lēmuma projektu balsojot komisijā, balsis sadalījās šādi: par – 6, pret – nebija, atturējās – 1.

Lūdzu izskatīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Anatolija Mackeviča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 3, atturas – 21. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Nākamais jautājums arī skar 11.panta pirmo daļu. Balsojot komisijā, balsis sadalījās šādi: par – 5, pret – nav, atturējās – 2.

Lūdzu izskatīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 2, atturas – 20. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Dzintara Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Šeit arī ir runa par 11.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu. Komisijas sēdes laikā balsojot par lēmuma projektu, balsis sadalījās šādi: par – 5, pret – nav, atturējās – 2.

Lūdzu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz pateikšu, ka es aicināšu balsot “par”.

Vispirms es gribētu pateikt paldies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļiem par to, ka viņi nežēloja laiku un uzklausīja mani vairāk nekā 40 minūšu garumā un arī saņēma diezgan daudz informācijas gan par hronoloģiju, gan arī par daudziem citiem apstākļiem, kādos ir veidojušies šie KNAB uzbrukumi… Tie nav KNAB uzbrukumi, tie ir KNAB priekšnieka vietnieka Vilka uzbrukumi daļai Saeimas deputātu. Paldies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļiem par izpratni!

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es šeit noklausījos daudzās emocionālās runas, un man kļuva skumji, ka Saeimas deputāti ir nostādīti tādā stāvoklī, ka viņiem tagad, šodien, jātaisnojas situācijā, kurā viņiem ir absolūta pārliecība, ka likums un taisnība ir viņu pusē. Šodien taisnojas astoņi deviņi deputāti, rīt taisnosies 20, parīt – 30, aizparīt – 40 deputāti…

Kas veido starptautisko korupcijas indeksu? Sabiedriskā doma. Kas veido sabiedrisko domu? Sabiedrisko domu veido mūsu preses pārstāvji. Kas veido mūsu preses pārstāvjus? Mūsu preses pārstāvjus veido žurnālisti, kuriem ir jāstrādā, un par to viņi saņem algu.

Vai žurnālistu darbā tiek ievērots Satversmes 92.pants, ka nevienu nevar nosaukt par vainīgu, kamēr viņš par tādu nav atzīts likumā noteiktā kārtībā? Es stipri šaubos. Tas nav akmens žurnālistu dārziņā, tas ir drīzāk akmens to dārziņā, kuri skolo jaunos žurnālistus. Tāpēc es vienkārši tos, kas viņus skolo, aicinātu izlasīt Satversmes 92.pantu.

Es pilnībā piekrītu Čepānes kundzei, ka šajā situācijā tiesa būs tā, kas pieņems lēmumu un kuras viedoklis būs izšķirošais.

Taču ir jāuzsver viena lieta. Te vairākkārt skanēja vārdi, ka kādam būs jātaisnojas tiesā. Lūdzu nejaukt divas dažādas tiesas! Ir administratīvā tiesa, un ir vispārējās tiesas. Administratīvajā tiesā jātaisnojas ir valsts pārvaldes iestādei – tātad konkrēti KNAB. Tāpēc es aicinu visus, kuri ir pārliecināti, ka likums ir viņu pusē un ka taisnība ir viņu pusē, pieprasīt, lai KNAB sniedz paskaidrojumus administratīvajā tiesā.

Aicinu balsot “par”, jo esmu pārliecināts, ka tikai tiesas ceļā varēs pierādīt šīs iestādes vadītāja vietnieka profesionalitāti vai neprofesionalitāti.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Dolgopolova kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

S.Dolgopolovs.

Lūdzu balsot par iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Dzintara Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 3, atturas – 17. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Vjačeslava Stepaņenko saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lēmuma projekta reģistrācijas numurs ir 303/Lm9.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Arī šeit protokols ir sadalīts divās daļās.

Šinī gadījumā ir runa par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas pārkāpumu. Komisijas sēdē balsojot par sagatavoto lēmuma projektu, balsis sadalījās šādi: par – 5, pret – nebija, atturējās – 2.

Lūdzu balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Nr.303/Lm9 – “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Vjačeslava Stepaņenko saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 2, atturas – 20. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Vjačeslava Stepaņenko saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lēmuma projekta reģistrācijas numurs ir 304/Lm9.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Šinī gadījumā ir runa par pārkāpumu, kurš paredzēts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta otrajā daļā. Komisijas sēdē notikušajā balsojumā par šo sagatavoto lēmuma projektu balsis sadalījās šādi: par – 3, pret – 1, atturējās – 3. Līdz ar to komisija neatbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

Lūdzu izskatīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu laiku, stāstīšu uzreiz lietas būtību. Un sākumā uzdošu trīs jautājumus.

Pirmais jautājums. Kas notiktu, ja kāds no deputātiem, teiksim, ieņemtu valdes priekšsēdētāja amatu kādā uzņēmējsabiedrībā? Viņš tiktu sodīts, un tas būtu pilnīgi atbilstoši likumam.

Otrais jautājums. Kas būtu, ja jūs to amatu ieņemtu pēc tam, kad esat nolikuši savu deputāta mandātu, proti, kad jums deputāta pilnvaras izbeigušās? Un atbilde ir šāda: jūs esat ar mieru to darīt jebkurā brīdī un jebkurā sabiedrībā. Kaut desmit amati! Lūdzu! Ja jūs esat nolicis savu deputāta mandātu, jūs varat būt valdes priekšsēdētājs kaut desmit uzņēmējsabiedrībās.

Un trešais jautājums. Kas notiktu, ja jūs, būdams valdes priekšsēdētājs kaut kādā uzņēmējsabiedrībā, tiktu ievēlēts Saeimā un jūsu mandāts tiktu apstiprināts? Likums noteic, ka jums jānoliek šādas pilnvaras, un nosaka arī termiņu, kurā tas ir jāizdara. Tas ir mēnesis. Tas ir rakstīts likumā. Un ko mēs varam redzēt no šā protokola un pēc tam vēlāk arī no vēstules, ko ir parakstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Loskutova kungs? Te 4.lapaspusē ir minēts šāds fakts... Visiem šie materiāli ir izdalīti. Lūdzu, jūs varat pārbaudīt, tas ir 4.lapaspusē, pašā augšā: 2006.gada 7.novembrī Vjačeslavs Stepaņenko sāka pildīt 9.Saeimas deputāta amata pienākumus. Tas ir fakts, tas ir fiksēts dokumentā, kurš ir parakstīts; tur ir Loskutova paraksts.

Kolēģi! Ja jums ir brīva pieeja internetam, jūs varat atvērt Saeimas mājaslapu, kuras adrese ir www.saeima.lv, un pārliecināties, ka 9.Saeimas deputāta amata pienākumus es sāku pildīt 16.novembrī. Tas arī ir fakts. Un tas fakts ir publiski pieejams.

Tātad – ko es redzu? Tas ir neprofesionāli padarīts darbs, tas ir brāķis, ko ir parakstījis KNAB priekšnieks Loskutova kungs. Tas principā pilnīgi maina lietas būtību. Ja 16.novembrī manas pilnvaras tika apstiprinātas Saeimā, tad 16.novembrī sākās tas termiņš, kas ir noteikts likumā, – viens mēnesis; mēneša laikā man bija jānoliek tās pilnvaras, un to es arī izdarīju. Te ir rakstīts: Vjačeslavs Stepaņenko ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu sabiedrībā, kurā kapitāldaļas pieder fiziskām personām. Nu, cik man ir zināms, tajā sabiedrībā visas kapitāldaļas piederēja un joprojām pieder tikai vienai fiziskai personai – pašam Vjačeslavam Stepaņenko.

16.decembrī beidzās tas termiņš, mēneša laikā man bija jānoliek valdes priekšsēdētāja pilnvaras. Es, Vjačeslavs Stepaņenko, būdams valdes priekšsēdētājs, uzrakstīju sev piederošajai sabiedrībai atlūgumu un informēju sabiedrību par to, ka es esmu nolicis savas pilnvaras: re, kur ir cits cilvēks, kas turpmāk pildīs šos pienākumus un, re, kur ir viņa piekrišana, un ar šo datumu viņš ir jaunais valdes priekšsēdētājs, kas turpmāk pārstāvēs sabiedrību visās attiecībās ar valsti, pašvaldību un citām iestādēm! Tātad kopš tā brīža, kad es šo dokumentu parakstīju un iesniedzu sev piederošajai kompānijai jeb sabiedrībai, man vairs nav tiesību pārstāvēt šo sabiedrību, es pat nevaru informēt Uzņēmumu reģistru par to, ka šādas izmaiņas ir notikušas, jo tagad sabiedrībai ir jauns valdes priekšsēdētājs, kuram tas ir jādara. Tas arī tika izdarīts. Tiesa gan, ar lielu nokavējumu. Gandrīz mēnesi cilvēks nevarēja objektīvu iemeslu dēļ iesniegt šos papīrus. Bet pasakiet, kolēģi, kur ir mana vaina? Es esmu izdarījis visu, ko pieprasa likums. Mēneša laikā es esmu nolicis savas pilnvaras. Rakstiski informēju uzņēmējsabiedrību par to, ka noliku savu amatu, šie dokumenti vēlāk tika iesniegti Uzņēmumu reģistrā, kurš 19.janvārī – laikam vienīgais fakts, kas šajā papīrā atbilst, – ir reģistrējis šo faktu.

Vēl vairāk. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā www.vid.gov.lv ir dati par visu amatpersonu deklarācijām, arī par manējo. Jā, tur ir rakstīts, ka es šo amatu pildīju no 16.novembra līdz 16.decembrim, un tur ir arī piezīme, ka šis fakts Uzņēmumu reģistrā ticis reģistrēts 19.janvārī. Es neko neesmu noslēpis. Šī deklarācija ir pieejama visiem – publiski pieejama no šā gada 1.aprīļa. Jebkurš, tātad arī KNAB darbinieki, varēja pārliecināties, ka man nav ko slēpt un es neesmu vainīgs.

Taču es saņēmu šo protokolu, kurš jau no paša sākuma satur nepatiesu informāciju. Nu, ziniet, mana uzticība KNAB profesionalitātei ir ļoti, ļoti samazinājusies. Protams, jūs varat nobalsot, kā gribat. Es jebkurā gadījumā vērsīšos tiesā; es domāju, ka es panākšu tur taisnību. Es vienīgi gribēju informēt jūs par šādu brāķi, ko parakstījis cienījamais Loskutova kungs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Protams, šis gadījums izskatās pēc kļūdas un brāķa KNAB darbā. Ja kāds ierēdnis nav apskatījies, ar kuru datumu sākas deputāta pilnvaru laiks, tad ir nepārprotami skaidrs, ka tiesā Stepaņenko kungs uzvarēs. Un acīmredzot šis ierēdnis saņems rājienu vai kāda cita veida sodu un turpmāk strādās kvalitatīvāk.

Un arī es ļoti aicinu Stepaņenko kungu vērsties tiesā, aizstāvēt savu taisnību un uzvarēt šajā tiesas procesā. Bet, ja mēs sākam šādi spriest, kam ir taisnība un kur ir kļūda vai kur nav kļūdas, tad mēs paši pieļaujam kļūdu pašos pamatos, jo sākam dublēt tiesas funkcijas. Jūs varbūt atceraties, ka frakcijas “Jaunais laiks” deputāti ir vairākkārt iesnieguši Satversmes grozījumu projektu, lai mums šī funkcija nebūtu jāveic. Un, es domāju, šis gadījums ir lieku reizi apstiprinājums tam, ka, ja deputātam tiek uzlikts administratīvs sods, tad deputātam ir tiesības šo sodu apstrīdēt tiesā (tieši tāpat kā jebkuram pilsonim – tiesā!) Un, lai informācija par šo lietu nonāktu Saeimas Prezidijā, sodu uzlikušajai iestādei būtu jāinformē Saeima par šo faktu.

Es domāju, ka tas lieku reizi apstiprina, ka šādi grozījumi ir nepieciešami.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai Dolgopolova kungs vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā?

S.Dolgopolovs.

Lūdzu izskatīt iesniegto lēmuma projektu un balsot par to.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Nr.304/Lm9 “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Vjačeslava Stepaņenko saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 8, atturas – 18. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo darba kārtības punktu, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā tiek lūgts izsludināt Saeimas 20.decembra sēdē pārtraukumu uz četrdesmit piecām minūtēm pirms likumprojekta “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā!”, “Nē!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pirms nākamā lēmuma projekta tiktu izsludināts pārtraukums uz četrdesmit piecām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Zālē liels troksnis. Aplausi.) Par – 41, pret – 46, atturas – 2. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”.

Tātad vēlreiz atkārtoju: lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Aizsardzības ministrs ir ierosinājis saskaņā ar mūsu likumdošanu pagarināt mūsu Nacionālo bruņoto spēku vienību mandātu dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā.

Jāteic, ka līdz vakardienai bija situācija, kurā nebija Apvienoto Nāciju Organizācijas mandāta. Tā kā šis Apvienoto Nāciju Organizācijas mandāts ir dots, es…

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk…!

J.Dalbiņš.

…lūdzu atbalstīt šo dokumentu un tādējādi apstiprināt termiņu mūsu vienību dalībai Irākā nākamajam periodam, kas ir līdz 2008.gada 31.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu – lūgumu pēc darba kārtības 31.punkta (tātad pēc tā, kuru mēs nupat izskatījām) izskatīšanas tomēr izsludināt 45 minūšu ilgu pārtraukumu. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? (No zāles: “Nē!”, “Jā! 15 minūtes!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu uz 45 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 44, atturas – nav. Pārtraukums uz 45 minūtēm.

Cienījamie kolēģi, mums ir jāreģistrējas ar balsošanas kartēm… Es atvainojos… Nē, Juridiskais birojs saka, ka jāreģistrējas. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es jūs aicinu uz Sarkano zāli: laikā, kamēr strādās Sergeja Dolgopolova vadītā komisija, pulcēsimies uz malku karstvīna un piparkūkām! Aicinu arī mediju pārstāvjus!

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde komisijas telpās pēc 15 minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntis Jānis Eniņš, Sergejs Fjodorovs, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš, Andis Kāposts, Mareks Segliņš, Anna Seile, Valdis Ģīlis un Jānis Strazdiņš.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Tiekamies Sēžu zālē pulksten 19.10.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus ierosinājumus par darba kārtības grozījumiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut paziņojumu par Baibas Rivžas 9.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (No zāles: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut 20.decembra sēdes darba kārtībā arī paziņojumu par Aigara Kalvīša 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu darba kārtības grozījumu? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ar prieku!”)

Deputāts Krišjānis Kariņš vēlas runāt “par”? Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Mēs tagad vienu tādu tīri administratīvu Saeimas darbību veiksim – atjaunosim demisionējušu ministru mandātus. Viņi ir tautas ievēlēti, ar tautas dotu mandātu, viņiem pienākas strādāt Saeimā. Neviens pret to neiebilst, un arī es nekādā ziņā pret to neiebilstu. Es tikai vēlos komentēt, ka man šķiet interesanti, ka šodien bija sēde īpaši jāpārtrauc, īpaši jāsasauc komisija – steigā, jau šajā pašā dienā, kad Saeima apstiprināja valdību. Man ir vēl samērā svaigā atmiņā, kā bija tad, kad bija līdzīgs gadījums: kad bijušie ministri atgriezās Saeimas darbā, nez kāpēc divās sēdēs pēc kārtas nevarēja to jautājumu izskatīt Saeimā… divās kārtējās sēdēs nevarēja iekļaut to jautājumu, un tad pienāca pavasara brīvdienas, un tā nu ministri, kuriem bija jāsaņem atkal savs deputāta mandāts, apmēram piecas nedēļas nevarēja šo mandātu saņemt dēļ tā, ka deputātu vairākums nebija ar mieru to jautājumu izskatīt.

Es saku šodien: mūsu frakcija neprotestē, mēs atbalstīsim. Es tikai komentēju. Un aicinu tomēr domāt arī turpmāk par saviem darbiem, jo, tā teikt, visām darbībām ir arī savas zināmas sekas.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Kariņa kungs. Saeima strādā ļoti cītīgi. Šī ir mūsu pēdējā darba diena šajā gadā un šajā sesijā, un tāpēc mēs visus jautājumus izskatīsim pēc labākās sirdsapziņas. Kā es saprotu, jūs runājāt “pret”.

Deputāts Juris Dobelis runās “par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, atļaujiet, lūdzu, runāt! Man pienākas šādas tiesības. Tā kā man pulksten pusdesmitos ir jābrauc uz Latvijas un Lietuvas robežu sakarā ar pievienošanos Šengenas zonai, man ir laiks līdz pulksten pusdesmitiem. (No zāles dep. I.Rībena: “Dobelim jārunā “pret”!”)

Kariņa kungs, es iesaku ievērot Bībeles teicienu. Ja jūs esat dabūjis pa kreiso vaigu, pagrieziet arī labo, lai arī tur viss notiek! (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Es runāju “par”. Divi nevar runāt “par”!”) (No zāles: “Viņš bija “par” vai “pret”?”)

Sēdes vadītāja.

Paldies. Nevienam no deputātiem nav bijuši iebildumi pēc būtības. Par jautājumu nav jāveic balsojums. Paldies. Darba kārtība grozīta. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Vēl neviens nav runājis “pret”!”)

Un, godātie deputāti, ir arī trešais iesniegums. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut komisijas paziņojumu par Oskara Spurdziņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu! Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, es nesaprotu jūsu sašutuma pilnās sejas. Kā es saprotu, jūs iecerējāt un iekārtojāt šo dienu tādu svinīgu, tādu darba pilnu, lai ar to pierādītu, kā mēs gribam strādāt un kā mēs strādājam. Taču ar to jūs šodien perfekti nodemonstrējāt arī savus dubultos standartus… Man vienkārši tas izraisa patiesu sajūsmu. Es, protams, neiebilstu pret darba kārtības maiņu, un es aicinu: vai jums komisijās nav aizgulējies vēl kāds papīrītis, ko mēs varētu šodien apstiprināt, jo nu ir taču tāda svētku noskaņa?

Mēs paklausījām: beidzot taču ir jāsāk strādāt šajā valstī. Un, galvenais, ir jāstrādā nevis savā labā, kā mēs to darām šodien, bet būtu taču beidzot jāsāk strādāt valsts labā. Kā mums Šlesers teica, – nu taču nākam ar programmām un kā raķetes un buldozeri ejam uz priekšu! (Aplausi. No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Dejo ar zvaigzni!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “pret”? (No zāles dep. J.Dobelis: “Āboltiņas kundze mani pārliecināja.”) Paldies. Godātie kolēģi, deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības grozījumiem. Līdz ar to turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Attīstības plānošanas sistēmas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godājamie deputāti! Es jūs neaizkavēšu ar lielu anotāciju par šo likumprojektu. Man šķiet, ka tas ir svarīgāks par visām tām lietām, kas ir aizēnojušas ar skandāliem… un tā tālāk… Jo nākotnē tas noteikti var izdarīt pozitīvu pagriezienu – īpaši mūsu reģionos.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija no trim likumprojektiem izveidoja šo, kurš ir īss, pārskatāms. Aicinu izstudēt to! Lai būtu laiks iedziļināties, mēs tūlīt noteiksim termiņu – līdz janvāra beigām.

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.janvāris. Lūdzu, pievērsiet uzmanību arī nākamajam mūsu papīram!

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 31.janvārim. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad ir noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Artis Kampars. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Ziņo pamatīgi, stāsti pamatīgi!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” un aicina jūs to atbalstīt.

Īsumā. Šis likumprojekts ir liels kompromiss ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar pašvaldībām, tas nosaka Pašvaldību likuma atbilstību jaunajam Teritoriālās reformas likumam.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Deputāti debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kampars.

Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2008.gada 22.janvāri.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā (No zāles dep. A.Latkovskis: “Segliņš!”) – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi, lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2008.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja.

15.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības sadaļu “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojums par Baibas Rivžas 9.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz 2007.gada 20.decembrī iesniegto Baibas Rivžas lūgumu atjaunot viņai deputātes mandātu, kuru viņa bija nolikusi uz ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņai deputātes pilnvaras. Deputāta pienākumus tātad beidz pildīt Uldis Augulis, kurš no Zaļo un Zemnieku savienības Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta iestājās Saeimā uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pilda ministra pienākumus.

Sēdes vadītāja.

Vai par šo jautājumu vēlas izteikties deputāts Latkovskis? Par šo jautājumu nav paredzētas debates. Vai jums ir iebildumi pret procedūru? Paldies.

Deputātu mandāti saskaņā ar likumu tiek atjaunoti bez debatēm un bez balsojuma. Ar šo brīdi ir atjaunots deputātes mandāts Baibai Rivžai. Paldies deputātam Uldim Augulim par darbu. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums – paziņojums par Aigara Kalvīša 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Aigara Kalvīša 2007.gada 20.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņam deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus tātad beidz pildīt Jānis Porietis, kurš no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta iestājās Saeimā uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pilda ministra pienākumus.

Paldies Jānim par darbu.

Sēdes vadītāja.

Paldies. (Aplausi.) Ar šo brīdi ir atjaunots Aigaram Kalvītim deputāta mandāts. Paldies Jānim Porietim par darbu. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums – paziņojums par Oskara Spurdziņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Oskara Spurdziņa 2007.gada 20.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņam deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus tātad beidz pildīt Valdis Ģīlis, kurš no Tautas partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta iestājās Saeimā uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pilda ministra pienākumus.

Sēdes vadītāja.

Ar šo brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Oskaram Spurdziņam. Paldies Valdim Ģīlim par darbu. (Aplausi.)

Līdz ar to visa šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta, un nu mums ir nepieciešams reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka visi ir piekusuši, taču sakarā ar to, ka ļoti garš ir šis reģistrācijas dokuments, lūdzu uzmanīgi noklausīties ziņojumu par reģistrācijas rezultātiem. Nav reģistrējušies: Māris Ārbergs, Inta Feldmane, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dukšinskis, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Vineta Muižniece, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Andis Kāposts, Mareks Segliņš, Uldis Augulis, Kārlis Šadurskis un Dzintars Zaķis.

Paldies visiem par uzmanību. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Līdz ar to šī sēde un arī rudens sesija ir slēgta.

Atļaujiet novēlēt jums svētīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!