Par šodien, 13.decembrī, Lisabonā parakstāmo Eiropas Savienības Reformu līgumu

Lisabonas līgums nosaka virkni elementu, kas salīdzinājumā ar pašreizējiem Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumu noteikumiem maina šodienas ES. Lisabonas līgums uzlabo ES institūciju darbību un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī ES politikas jomas, tā veicinot ES ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un tās lomu pasaulē. Lisabonas līgums nosaka šādas svarīgākās izmaiņas iepretim pašreizējiem Eiropas Savienības līgumiem.

Vispārējās izmaiņas

Atsakās no trīs pīlāru struktūras un piešķir ES vienotas juridiskas personas statusu.

Skaidri definē ES pamatvērtības un mērķus.

Skaidri definē ES kompetences; nosaka, ka ES īsteno tikai tās kompetences, kuras tai piešķirtas ar Lisabonas līgumu; nosaka, ka šo līgumu var pārskatīt, lai paplašinātu vai sašaurinātu ES kompetences.

Ietver noteiktus ES un tās dalībvalstu savstarpējo attiecību pamatprincipus (piemēram, kompetenču piešķiršana, sadarbība, dalībvalstu vienlīdzība).

Nodrošina juridiski saistošu Savienības Pamattiesību hartu un iespēju ES pievienoties Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Paredz iespēju dalībvalstij (-īm) izstāties no ES.

Tiesiskuma, demokrātiskās kontroles un pilsoņu līdzdalības veicināšana

Dod iespēju nacionālajiem parlamentiem noraidīt likumdošanas priekšlikumu un kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu.

Nodrošina pilsoņiem iniciatīvas iespējas, kas ļauj vismaz vienam miljonam Eiropas Savienības pilsoņu, kas pārstāv nozīmīgu daļu no ES dalībvalstīm, pieprasīt Eiropas Komisijai sākt ierosināto iniciatīvu konkrētajā jomā.

Nosaka koplēmumu kā standarta likumdošanas procedūru, tādējādi Eiropas Parlaments tiek iesaistīts lielākajā daļā likumdošanas aktu sagatavošanas procesā.

Paplašina Eiropas Kopienu tiesas jurisdikciju, aptverot lielāko daļu ES darbības jomu, izņemot ārpolitiku un drošības politiku.

Institucionālās izmaiņas un lēmumu pieņemšanas efektivitātes uzlabošana

Piešķir institūcijas statusu Eiropadomei un Eiropas Centrālajai bankai. Tādējādi šīs divas institūcijas tieši piedalīsies lēmumu pieņemšanas procesā.

Nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (750 deputāti + priekšsēdētājs). Dalībvalstu pārstāvība nedrīkst būt mazāka par sešām un lielāka par 96 deputātu vietām. Latvijai 2009.–2014.gada Eiropas Parlamenta sasaukumā paredzētas deviņas vietas.

Izveido pastāvīga ES priekšsēdētāja amatu. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēlē Eiropadome uz 2,5 gadiem; vienu personu var ievēlēt ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas.

Izveido “grupas prezidentūru”. To veido trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu. Tās kopīgi izstrādā Eiropas Savienības dienas kārtību un, savstarpēji sadarbojoties, vada Eiropas Savienības Padomes darbu. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē paredzēta 2015.gada pirmajā pusē. Latvija veidos “grupas prezidentūru” ar Itāliju un Luksemburgu.

Nosaka, ka Eiropas Komisijas sastāvs no 2014.gada ir divas trešdaļas no dalībvalstu skaita, balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu. Katrus divus no trim Eiropas Komisijas sasaukuma termiņiem Latvijai jābūt savam komisāram.

Izveido Augstā pārstāvja Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos amatu. Augstais pārstāvis vadīs ES Ārlietu padomi un vienlaikus būs Eiropas Komisijas loceklis un tās priekšsēdētāja vietnieks. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēlē Eiropadome pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piekrišanas.

Nosaka Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta izveidi, kuru veidos pārstāvji no Eiropas Savienības institūcijām un dalībvalstīm un kas palīdzēs augstajam pārstāvim īstenot Eiropas Savienības ārpolitiku. Arī Latvijas pārstāvji iesaistīties ES Ārējās darbības dienestā.

Ievieš jaunu dubultā vairākuma balsošanas sistēmu. ES Padome lēmumus pieņem ar dubultā vairākuma balsojumu, kurā katrai dalībvalstij būs viena balss. Lēmums tiek pieņemts, ja par to balsojušas vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES pilsoņu kopskaita. No 2014.gada līdz 2017.gadam Lisabonas līgums paredz pārejas periodu jaunajai balsošanas sistēmai. Šajā laikā pēc vienas dalībvalsts pieprasījuma var tikt piemērota pašreiz spēkā esošā balsošanas sistēma, kurā katrai dalībvalstij iedalīts noteikts balsu skaits. Pilnā apjomā jaunā balsošanas sistēma stāsies spēkā no 2017.gada.

ES darbības efektivitātes veicināšana un globālās konkurētspējas palielināšana

Kopējā ārpolitikā un drošības politikā integrē kopējo drošības un aizsardzības politiku, tirdzniecības politiku, attīstības sadarbības politiku un humanitāro palīdzību.

Nosaka, ka aizsardzības jomā var tikt veidota strukturēta sadarbība, lai uzlabotu kopīgo drošību, un ievieš solidaritātes klauzulu.

Nosaka, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpā pamata lēmumu pieņemšanas procedūra būs koplēmums.

Nodrošina juridisko pamatu vienotas Eiropas enerģētikas politikas veidošanai, ietverot dalībvalstu solidaritātes principu.

Nodrošina vienkāršotu procedūru pārejai no vienbalsības ES Padomē uz kvalificēto balsu vairākumu vai no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto (koplēmuma procedūru).

Nodrošina vienkāršotāku ES pamatlīgumu grozīšanas procedūru.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments