Par pārmaiņu laiku visās jomās un novados

Tikko esam saņēmuši visai neordināru pārskatu par šodienas, tātad trešdienas, 27. oktobra, norisēm Mālpilī, kad paredzēta Latvijas pagastu vadītāju kopsapulce.

Tās programma varētu likties gana tradicionāla: Latvijas Pašvaldību savienības Pagastu apvienības valdes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža referāts "Pārmaiņu laiks pašvaldībās..", vēlāk arī darba grupu ziņojumi par reģionālo reformu, ko iecerējusi sniegt Alūksnes rajona Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētāja Mētra Kalniņa, tālab arī par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, par ko referātu iecerējusi nolasīt Liepājas rajona Dunikas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Mačuļskis, tostarp arī par pašvaldību šībrīža finansiālo situāciju, ko savā ziņojumā apzinātsies Valmieras pagasta padomes priekšsēdētājs Marģeris Pastiljons.

Kā pirmdien, 25. oktobrī, uzzinājām Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā preses konferencē, Mālpils tikšanās laikā ir paredzēts pieņemt vairākas rezolūcijas — rezolūciju par reģionālo reformu, rezolūciju par pašvaldību finansiālo stāvokli 2000. gadā, tāpat arī par vietējo administratīvi teritoriālo reformu.

Preses konferencē tās dalībnieki saņēma valdībai un LR Saeimas deputātiem veltīto dokumentu — paskaidrojumu par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokolu.

Tajā teikts: "Katru gadu starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību tiek parakstīts vienošanās un domstarpību protokols par pašvaldību budžetiem. Latvijas Pašvaldību savienība vēlas izskaidrot savu nostāju par domstarpību jautājumiem.

Puses nav vienojušās par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi. Finansu ministrijas prognozes nekustamā īpašuma nodoklim ir 37,5 milj. latu, t. sk. nekustamā īpašuma nodoklis par zemi — 23,1 milj. latu un nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm — 14,4 milj. latu.

LPS nesaskaņoja šo prognozi, jo Finansu ministrija, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa prognozi par zemi, nav ņēmusi vērā Ministru kabineta 1999. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 240 "Kārtība, kādā ar pašvaldībām tiek saskaņota nekustamā īpašuma nodokļa prognoze" 16.1. punktu. Ņemot vērā iepriekš teikto, kā arī reālo iekasējamību, LPS uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa prognoze par zemi nevar būt lielāka par 20,7 milj. latu.

LPS nevar piekrist pašreizējam limita apjomam, jo faktiski to nosedz jau VIP iekļautie projekti, kuru realizācijai pašvaldībām jāņem kredīti, kā arī jau esošie projekti. Jau šī gada limita samazinājums ir radījis virkni situāciju, kad pašvaldības nevar uzsākt apkures sezonu un pabeigt remontdarbus. Ierobežojumi aizņemties arī nākamajā gadā var radīt kritisku stāvokli pašvaldībās. Tāpēc LPS uzskata, ka jāparedz ikgadējo pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālā apmēra pieaugums 30 milj. latu apmērā, t. sk. 0,5 milj. latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai."

Kā preses konferencē izteicās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, patlaban, kad Saeimā notiek 2000. gada budžeta projekta apspriešana un sagatavošana otrajam lasījumam, pašvaldības neapmierina tas, ka pašreizējais budžeta projekts paredz 95 Latvijas pašvaldībām 2000. gadā ieņēmumu bāzes samazinājumu, kā arī to, ka samazināsies nodokļu ieņēmumu prognozes, pašvaldību aizņēmumu un garantiju limits, valsts dotāciju apmērs pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Andris Jaunsleinis pievērsa uzmanību īpašuma nodokļa likmes pārveidēm, kas pašvaldību kopieņēmumus Latvijā 2000. gadā samazinās par deviņiem miljoniem latu.

Preses konferences gaitā noskaidrojās, ka jau šogad 52 Latvijas pašvaldībām bija paredzēts papildu finansējums, tomēr reāli tas līdzinājās tikai simboliskām iemaksām, tālab daudzu pašvaldību vadītāji, kuru skaits jau tuvojas simtam, var cerēt uz minimālām summām. Turklāt jau valsts budžeta projektā paredzēts, ka 95 pašvaldības var cerēt tikai uz izdzīvošanas budžetu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju, tas ir divas reizes zemāks izdzīvošanas budžets, jo Latvijā nav pat 500 pašvaldību. Kā izteicās Andris Jaunsleinis, tie ir līdzekļi, kas varētu būt tikai simboliski.

Viņš arī piebilda, ka pašvaldības patlaban reāli var cerēt uz 10 gadu kredītu ar 12–13 procentu segumu, tomēr tikai arī tādā gadījumā, ja pašvaldībām ir pietiekami daudz nodrošinājumu, tostarp ar līdzšinējām situācijām, kuras paredz pietiekami daudz kapitālieguldījumu lielbūvēs, ūdensapgādes un siltumnodrošinājuma objektos, kuri prasa ne tikai malku un šķeldas, bet arī mazutu, jo tā cenas ir nesamērīgi palielinājušās.

Bija runa arī par to, ka patlaban akūtajā bezdarba situācijā laukos, ne tikai Latgalē, ir prāva daļa iedzīvotāju, kuriem nav pa spēkam adekvāti rēķināties ar apkuri, pat ar "Latvenergo" elektronodrošinājumu un elementāriem tālruņa sakariem.

Latvijas Pašvaldību savienībai šīs fineses nav nekāds noslēpums, jo Latvijā joprojām ir gandrīz pustūkstotis pagastu, tālab arī vairāk nekā pusotra miljona iedzīvotāju tieši lauku apvidos.

Pirmdienas preses konferencē vairākkārt pārrunāja arī Latvijas siltumnodrošinājuma iespējas šajā gadā, tostarp sakarā ar Inčukalna gāzes pazemes krātuves turpmākās izmantošanas variantiem, jo Baltijas valstīs šī krātuve ir pietiekami unikāla un neatkarīga no Krievijas ekonomisko virāžu iespējām. Saprotams, bija runa arī par alternatīviem variantiem, par mazuta pārsūknēšanu no Roterdamas siltumapgādes biržas, ja Krievijas iespējas tiktu pielīdzinātas nullei. Šajā sakarā iedzīvotājiem vajadzētu rēķināties ar 20 līdz 30 procentiem lielākām iemaksām, jo pasaulē viss maksā tik daudz, cik tas maksā. Nešaubīgi, mums vajadzētu būt reālistiem jebkurā situācijā, arī pašvaldību iedzīvotāju nodrošināšanā ar minimālo apkuri un siltumu.

Šīsdienas apspriedē Mālpilī, cerams, priekšplānā izvirzīsies ne tikai šīs problēmas, jo Latvijai ar tās pašreizējās administratīvī teritoriālās reformas reālajiem izkārtojumiem ir vajadzīga ne tikai teorētiska bāze, bet arī praktiski risinājumi.