Par Latvijas–Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei

29.novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2007-10-0102 “Par likuma “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” un likuma “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” 1.panta vārdu “ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu” atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai un 9.punktam un 2007.gada 27.martā parakstītā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu un likuma “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3.pantam”.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920.gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940.gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940.gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944.gadā.

Starptautisko tiesību un 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību pārkāpumu ir atzinusi arī Krievijas Federācija. Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt paskaidrojis, ka šis jautājums ir izvērtēts PSRS Tautas deputātu kongresa lēmumā. Ar šo lēmumu PSRS atzina, ka 1940.gadā attiecībā uz Baltijas valstīm tā pārkāpusi starp PSRS un šīm valstīm noslēgtos līgumus. Savukārt Krievija uzskata šo jautājumu par izlemtu un nedomā pie tā atgriezties.

Satversmes tiesa norādīja, ka, stājoties spēkā Latvijas–Krievijas robežlīgumam (robežlīgums), Latvija zaudē, bet Krievija iegūst de iure tiesības uz Abrenes apvidu. Tomēr, vērtējot robežlīguma atbilstību Satversmei un 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijai, Satversmes tiesa secināja, ka Abrenes apvidus Satversmes izstrādāšanas brīdī netika uzskatīts par Latgales neatņemamu sastāvdaļu, bet gan par jauniegūtu teritoriju, ko Latvija pievienoja savai teritorijai pēc Miera līguma spēkā stāšanās. Tādējādi robežlīgums neaizskar Latvijas teritorijas, kuru veido četri novadi, nedalāmību, un atbilst Satversmes 3.pantam. Satversmes tiesa uzsvēra, ka tās kompetencē nav vērtēt robežlīguma noslēgšanas politisko lietderību: tas ir parlamenta un izpildvaras uzdevums.

Satversmes tiesa konstatēja, ka Abrenes apvidus zaudēšana neietekmē Latvijas valsts nepārtrauktību. Valsts nepārtrauktību ietekmē pašas valsts izteiktā griba un citu valstu atzīšana. Latvija pēc 1990.gada ir konsekventi pieturējusies pie uzskata, ka tā ir 1940.gadā okupētās Latvijas valsts turpinātāja, un šo viedokli ir atbalstījis vairums pasaules valstu. Tādēļ Satversmes tiesa secināja, ka Neatkarības deklarācijas preambula un 9.punkts netiek pārkāpts.

Satversmes tiesa nosprieda, ka likumā, ar kuru ratificēts robežlīgums, ietvertā atsauce uz EDSO pieņemto robežu nemainības principu neatbilst Satversmes 68.pantam. Atsauce uz robežu nemainības principu sašaurina robežlīguma preambulu, kas atsaucas uz ANO un EDSO principiem. Tādas atsevišķas pozīcijas paušana, kura nedublē otras valsts ratifikācijas aktā ietverto pozīciju un nav saskaņota ar noslēgtā robežlīguma tekstu, var būtiski ietekmēt ar konkrēto līgumu uzņemto saistību izpildi un, no otras puses, starptautiski tiesisko viedokli. Ratifikācijas likuma 1.pantā ietvertie apstrīdētie vārdi nākotnē var būtiski ietekmēt robežlīguma satura un tvēruma interpretāciju.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā publicēšanas dienā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Uzziņai

Satversmes 3.pants noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Satversmes 68.pants noteic, ka visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulā noteikts, ka neatkarīga Latvijas valsts tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī, tā okupēta 1940.gada 17.jūnijā un neatkarība atjaunota 1990.gada 4.maijā. Deklarācijas 9.punkts noteic, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veido saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920.gada 11.augusta Miera līgumu starp Latviju un Krieviju.

Satversmes tiesas informācija

Ministru prezidents – preses īssaietā Valdības namā 29.novembrī

Aigars Kalvītis: Līdz ar Satversmes tiesas sprieduma paziņošanu noslēgumam tuvojas vēsturisks posms un process, kura patieso nozīmi varēsim novērtēt vēl pēc daudziem gadiem. Process, kuru pēc nozīmīguma es gribētu salīdzināt ar Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Es domāju, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma apspriešana vairāku gadu garumā bija visatklātākais process, kāds vien politikā iespējams. Jo šajās diskusijās bija iesaistītas plašas sabiedrības masas, notika arī parlamentārās debates, kurās tika fiksēts visgarākais debašu ilgums, kurās tika apspriesti visi aspekti un kuras kalpoja valdībai par pamatu izšķirties par šā sarežģītā soļa risināšanu. Jāsaka, noslēdzies arī posms, ko mēs varam raksturot ar mūsu pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO, jo tās bija mūsu starptautiskās saistības no deviņdesmito gadu vidus, ko Latvijas iepriekšējās valdības bija uzņēmušās un starptautiski paziņojušas, ka mums kā iespējamai nākamajai NATO un ES dalībvalstij nav nekādu robežstrīdu un robežproblēmu. Tajā pašā laikā robežlīguma noslēgšana, ratificēšana un ratifikācijas rakstu apmaiņa mums ļaus būt drošiem par savas valsts robežu neaizskaramību, un mēs Latviju mūsu draugu un sabiedroto acīs apliecinām kā drošu un atbildīgu valsti. Tas Latvijai ļaus praktiski nodrošināt robežu un apsargāt to. Es domāju, ka jau pats šis fakts, ka politiskais process ir noslēdzies, lielā mērā nākamajām paaudzēm nodrošinās neatgriezenisku valsts neatkarību un drošību.

Es gribu pateikties visiem ekspertiem, kas piedalījās šajā procesā, kas pauda savu viedokli, kas piedalījās debatēs par ne tik vienkāršiem jautājumiem. Gribu arī pateikties bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura ar aktīvu līdzdalību palīdzēja valdībai šo procesu atrisināt un lielā mērā kalpoja kā stabilizators diskusijās starp sabiedrību un valdību. Gribu teikt, ka jālūdz piedošana tiem, kam varbūt šis valdības lēmums nebija tuvs sirdij. Bet valdība vienmēr ir vadījusies pēc principiem, kas vērsti uz valsts nākotni, drošību un neatkarības nostiprināšanu.

Es arī gribu pateikt paldies Satversmes tiesai par ļoti pamatīgo vēsturisko un juridisko faktu analīzi. Šis spriedums varēs kalpot kā sava veida mācību līdzeklis par Latvijas sarežģītajām vēstures lappusēm. Robežlīguma noslēgšanas stāsts ir tikpat sarežģīts kā Latvijas vēsture. Tas atkal un atkal apliecina, cik svarīgi ir nenogurstoši mācīt vēsturi mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm. Lai mēs to nekad neaizmirstu un atcerētos. Un lai mēs vienmēr būtu droši savā zemē un vienmēr droši par savas valsts robežām.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Kā jūs prognozējat turpmāko divpusējo attiecību attīstību ar Krieviju?

A.Kalvītis: Jāsaka, ka robežlīguma noslēgšana šā gada 27.martā ir veicinājusi zināmu starpvalstu attiecību uzlabošanos starp Latviju un Krieviju. Ir parakstīti arī citi līgumi – par ekonomisko sadarbību, ir beidzot sākusi darboties starpvaldību komisija, un ceļā ir vairāki Latvijas tautsaimniecībai svarīgi līgumi: investīciju aizsardzības līgums, dubultās neaplikšanas ar nodokļiem līgums. Es domāju, pēc šā Satversmes tiesas sprieduma mūsu diplomāti sāks konsultācijas ar Krievijas Ārlietu ministriju par iespējamu procesa pabeigšanu ratifikācijas rakstu apmaiņas veidā un arī par to, kādā veidā mēs varam savās attiecībās virzīties tālāk, ne tikai darbinot starpvalstu komisiju, bet arī panākot praktiskus rezultātus – parakstot dažādus starpvalstu līgumus.

Jautājums: Kad varētu notikt ratifikācijas rakstu apmaiņa? Vai to darīs jūsu valdība vai jau nākamā valdība?

A.Kalvītis: Lielā mērā to noteiks diplomātu spējas vienoties par apmaiņas datumiem, un tas tikpat labi var notikt šajā gadā, varbūt nākamā gada sākumā vai kādā citā laikā, kas būs pieņemams abām pusēm.

Jautājums: Satversmes tiesa tomēr atzina par spēkā neesošu atsauci uz EDSO principu, uzskatot, ka tas ir nepareizi traktēts Krievijai par labu. Kā jūs to vērtējat?

A.Kalvītis: Es pilnībā respektēju Satversmes tiesas spriedumu. EDSO principi ir iestrādāti jau pašā līgumā ar Krieviju. Tāpat arī 1994.gadā EDSO principi bija iestrādāti Latvijas un Baltkrievijas robežlīgumā, kā arī 1991.gadā Latvija bez atrunām pievienojās EDSO principiem. Mēs EDSO principus tulkojam ar rietumniecisku izpratni, un, iestrādājot šo formulējumu ratifikācijas likumā, parlaments vadījās arī no rietumvalstu konsultācijām. Ja Satversmes tiesa uzskata, ka tas kaut kādā veidā varētu sašaurināt šo interpretāciju, tad mēs, protams, respektējam šo Satversmes tiesas lēmumu.

Jautājums: Laikā, kad tika apstiprināti jaunie Satversmes tiesas tiesneši, izskanēja bažas par viņu lojalitāti esošajai koalīcijai. Tika minēts, ka pārbaude tam būs šis spriedums. Vai, jūsuprāt, izmaiņas Satversmes tiesas sastāvā ietekmēja šo rezultātu?

A.Kalvītis: Es domāju, ka tas ir ļoti nekorekts apgalvojums, jo šeit nav nekāda sakara ne ar valdību, ne ar koalīciju. Šis līgums ir nepieciešams Latvijas valstij. Šis līgums nosaka Latvijas robežu, nostiprina mūsu valstisko neatkarību un Latvijas valsts drošību. Un, beigu beigās, tas arī noslēdz mūsu starptautisko saistību izpildes posmu. Mēs nevaram runāt ne par kādiem citiem motīviem, pēc kuriem būtu vadījusies Satversmes tiesa. Šis darbs, kas apkopots vairāk nekā 100 lappušu (precīzāk: 180 lpp. – Red.) garā spriedumā, skaidri parāda, ka Satversmes tiesa ir strādājusi ļoti mērķtiecīgi un apzināti un ir izvērtējusi gan visus vēsturiskos, gan politiskos, gan juridiskos aspektus.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā

Ārlietu ministrs – no Madrides, EDSO Ministru padomes sanāksmes

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš paudis gandarījumu, ka līdz ar Satversmes tiesas spriedumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, ir iespējama minētā līguma ratifikācijas rakstu apmaiņa tuvākajā laikā. Tādējādi tiks noslēgts ilggadīgs sarunu process par Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību dienaskārtības būtisku jautājumu, kā arī sperts nozīmīgs solis Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas savstarpējā dialogā.

Vienlaikus ārlietu ministrs norāda, ka Satversmes tiesa ir apliecinājusi valdības veiktās Latvijas un Krievijas robežlīguma juridiskās analīzes korektumu un robežlīguma parakstīšanas un ratifikācijas procesa virzības likumību.

Robežlīguma spēkā stāšanās liks pamatu Latvijas un Krievijas robežas juridiskai sakārtošanai un dos iespēju sākt robežas demarkāciju. Definēta robeža veicinās robežas izbūvi, robežas infrastruktūras sakārtošanu, cīņu pret nelegālo migrāciju un starptautisko organizēto noziedzību, kā arī veicinās valsts drošību kopumā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments