Kad ar barikādēm un garu savas tiesības uz brīvību pieteica Latvijas tauta

Sestdien, 12.janvārī, Latvijas Universitātes aulā notika atceres pasākums, veltīts 1991.gada 12.janvāra Latvijas Tautas frontes Domes sēdei, un svētdien, 13.janvārī, Zaķusalā tika dedzināti piemiņas ugunskuri pirmajiem savas tautas, valsts un goda aizstāvjiem

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Zaķusalā 2001.gada 13.janvārī: pie piemiņas, atmiņas, apņēmības un cerību ugunskuriem par 1991.gada janvāri

Valsts prezidente — pasaulei

Valsts prezidentes paziņojums ārvalstu medijiem 1991.gada janvāra notikumu atcerei 2001. gada 12. janvārī

Pirms desmit gadiem, 1991.gada 13.janvārī, īpašās padomju karaspēka vienības, uzbrūkot Viļņas televīzijas tornim, nogalināja vairāk nekā desmit neapbruņotu civiliedzīvotāju. Nedēļu vēlāk līdzīgs uzbrukums Rīgā atkal izraisīja jaunu asinsizliešanu un dzīvību zaudēšanu. Šo uzbrukumu nežēlība satrieca starptautisko sabiedrību un izsauca tās līdzjūtību nevardarbīgajām neatkarības kustībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Atbalsts, ko starptautiskā sabiedrība sniedza baltiešiem viņu centienos pēc brīvības šajā izšķirošajā laikā, nav aizmirsts, un mūsu trīs Baltijas valstis par to vienmēr būs pateicīgas.

Tagad, pēc desmit gadiem, mūsu nācijas ir atjaunojušas demokrātisku valsts iekārtu un tirgus ekonomiku, un mēs turpinām īstenot visaptverošas sociālās reformas. Bez šaubām, šie svarīgie soļi mūs ir tuvinājuši tam, lai pilnībā atkalpievienotos bagāto, drošo un stabilo Eiropas valstu saimei.

Baltijas valstu sasniegumi parāda, ka totalitārisma sekas ir pārvarētas, valdot labvēlībai un savstarpējai cieņai.

Tomēr mūsu valstu un reģiona vēsture gadsimta garumā var apliecināt, ka izaugsmi var apstādināt, ja vien līdz ar mūsu draugu atbalstu mēs nestrādājam pie tā, lai sasniegto nostiprinātu.

Viļņas un Rīgas traģisko notikumu desmitajā gadadienā Latvija, Lietuva un Igaunija vēlreiz ir apstiprinājušas savu stingro lēmumu kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Es vēršos pie tiem, kas atbalstīja mūs pirms desmit gadiem, un aicinu palikt vienotiem ar mums, aizsargājot brīvību un demokrātiju. Strādāsim kopā, lai nodrošinātu stabilāku un laimīgāku turpmāko gadsimtu!

Valsts prezidente — kopības brīžos

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, atzīmējot barikāžu dienu nozīmību Latvijas un Baltijas valstu vēsturē un Latvijas cilvēku pašaizliedzību un drosmi, piedalīsies vairākos barikāžu dienu piemiņas pasākumos.

Piektdien, 19. janvārī, V.Vīķe–Freiberga Rīgas pilī tiksies ar kritušo barikāžu aizstāvju tuviniekiem, 20. janvārī noliks ziedus piemiņas vietās Bastejkalnā, piedalīsies piemiņas brīdī II Meža kapos.

Valsts prezidente 19. janvārī atklās zinātnisko konferenci "Janvāra barikādes kā tautas pretestības forma totalitārajam režīmam un tās mācības" un 20. janvārī uzrunās Latvijas iedziīotajus barikāžu atceres dienu pasākumā Doma laukumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas Universitātes aulā 2001.gada 12.janvārī: Latvijas Tautas frontes 1991.gada Domes valdes locekļi — Ivars Redisons, Juris Kokins, Jānis Ruško, Juris Dobelis, Roberts Mīlbergs, Ilze Cielava, Romualds Ražuks

Latvijas Tautas frontes atcerē

Laiku nevar apturēt kā pulksteni. Un divreiz iekāpt vienā upē neiespēj neviens — šī senatnes domātāju gudrība nav apstrīdēta. Tomēr Latvijas Tautas frontes (LTF) domes vēsturiskās 1991. gada 12. janvāra sēdes, kurā tika pieņemts lēmums par nevardarbīgas pretošanās pasākumiem, atceres rīkotāji it kā gribēja sasiet 2001. gada 12. janvāri ar notikumiem pirms desmit gadiem.

Jo LTF dome atkal sanāca Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Gluži kā tajās liktenīgajās dienās. Katrs domnieks un viesis saņēma LTF muzeja sagatavotu bukletu ar 1991. gada sēdē pausto domu izvilkumiem (pilnu 1991. gada 12. janvāra LTF domes sēdes protokolu publicējam "LV" 4. un 5. lpp.) . Arī runātāji bija iecerēti tie paši, kas toreiz, turklāt tieši tādā pašā secībā.

Atceres sēdi ievadīja toreizējā Tautas frontes priekšsēdētāja Romualda Ražuka runa (publicējam atsevišķi). Pēc tam pārdomās dalījās Jānis Škapars, Indulis Ozols, Ilze Cielava, Ruta Marjaša, Austra Boļševica, Edgars Meļķīsis, Jānis Dinēvičs, Juris Dobelis, Tālavs Jundzis (uzrunu publicējam atsevišķi), Roberts Milbergs un Romāns Pussars. Vēstuli atceres sēdes dalībniekiem bija atsūtījis Juris Strīpnieks. Nobeigumā bijušie LTF domnieki un atceres sēdes viesi kopā ar koristiem dziedāja "Nevis slinkojot un pūstot" un "Svēts mantojums", bet noslēgumā — "Dievs, svētī Latviju!".

Cauri atmiņu stāstiem, uz notikušo raugoties ar desmit gados bagātinātu pieredzi, skaidri un noteikti izskanēja secinājums, ka viņi visi nepieciešamības gadījumā atkal būtu pirmajās rindās, ja no jauna nāktos doties uz barikādēm. Ar šo noskaņu nebija pretrunā un to tikai ar savdabīgu šķautni papildināja Jura Strīpnieka kaismīgais vēlējums rakstu rindās: lai nekad mums vairs nebūtu jāstāv Daugavmalā uz barikādēm! Un vēl: galvenais dzinējspēks toreiz bija tauta, tās vienotība un pašaizliedzība, brīvības mīlestība — pret šiem nevardarbīgās pretošanās ieročiem neko nespēja panākt pat līdz zobiem bruņojušies svešzemju iebrucēji un vietējie kangari.

Romāns Pussars atgādināja, ka 2001. gada 13. janvārī aprit 125 gadi kopš 1905. gada revolūcijas līdzdalībnieka, rakstnieka un Latvijas valsts patriota Jāņa Akuratera dzimšanas. Vēl viens latvietis, kam 13. janvāris bija likteņgrieži ne tikai paša mūžā vien.

Ārpus pirms desmit gadiem debatēs uzstājušos saraksta vārds tika dots vēl vairākiem bijušajiem Tautas frontes domniekiem. Filozofs Vilnis Zariņš aicināja neaizmirst, ka galveno impēristu triecienu uzņēma Lietuva, pēc tam nāca Latvija, un tieši šo abu dienvidu kaimiņtautu atbalsts palīdzēja Igaunijai. Tas liecina, ka trīs Baltijas tautas, ja tās darbojas vienoti, ir desmit reizes stiprākas nekā ikviena no tām atsevišķi. Un arī tā ir 1991. gada janvāra barikāžu mācība.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Zaķusala 2001.gada 13.janvārī

Zaķusala 1991.gada janvārī

Pie piemiņas ugunskuriem Zaķusalā 2001.gada 13.janvārī: Jānis Slapiņš, Dainis Īvāns, Romualds Ražuks

Pirmā zemessargu bataljona dibinātāji Gunārs Kurtcbaums un Roberts Millers

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"