"Terors citā laikā palikušajā Baltkrievijā"

"International Herald Tribune"

— 99.10.20.

Kad raksta autors ieradās brokastīs Minskas viesnīcā, zāles pārzinis viņu sveicināja labā angļu valodā un jautāja, kā viņam klājas.

Viesis atbildēja, ka labi, lai gan bija gulējis ar visām drēbēm, jo viesnīcas numurs bija ārkārtīgi auksts un apkure vēl nebija ieslēgta. Viņš uzdeva tādu pašu pretjautājumu, un zāles pārzinis, vispirms palūkojies apkārt, vai neviens nenoklausās, nočukstēja: "Ne pārāk labi. Stāvoklis šai valstī ir ļoti slikts. Ārkārtīgi slikts." Un viņš būtu varējis arī piebilst, ka situācija šajā bijušajā padomju republikā kļūst vēl ļaunāka. To vada prezidents Aleksandrs Lukašenko, staļinisks slepkavnieks, kurš Eiropas ģeogrāfiskajā centrā cenšas no jauna izveidot totalitāru policijas valsti.

Vairāk nekā 30 gadu nodarbojies ar žurnālistiku, autors ir bijis dažādās pasaules daļās un apmeklējis neskaitāmas valstis, bijis arī Āfrikā un citur, kur ir ārkārtīgi slikti dzīves apstākļi, represīvas valdības un niecīgas cerības. Tomēr viņu nekas nav satraucis tik ļoti kā situācija Baltkrievijā, kuras 10 miljoni iedzīvotāju 1991.gadā domāja, ka beidzot ir brīvi pēc 70 Maskavas kundzības gadiem.

Pagājušajā nedēļā daži cilvēki Minskā aģitēja par anti-Lukašenko "Brīvības gājienu", kas bija paredzēts svētdien, un viņi izplatīja lapiņas ar karikatūru, kurās vienā personā bija apvienots Lukašenko un Hitlers un uz kurām bija lasāms sauklis: "Apturiet Luku!"

No 15 jaunajām valstīm, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma pirms 8 gadiem, Baltkrievija atrodas visnožēlojamākajā politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Cilvēktiesību pārkāpumi kļūst arvien satraucošāki un nopietnāki. Pēdējo mēnešu laikā ir pazuduši četri no Lukašenko asākajiem oponentiem, un pirms trim nedēļām valdība slēdza deviņus neatkarīgus laikrakstus.

Valdība apgalvo, ka preses brīvība pastāv, tomēr turpinās to laikrakstu iebiedēšana, kurus nekontrolē valsts, kā arī terors pret kompānijām, kas šajos laikrakstos ievieto savas reklāmas. Tomēr nav daudz privāto kompāniju, jo Lukašenko ir izveidojis padomju stila ekonomiku. Protestētāji ir tikuši piekauti, un tas pats ir noticis ar žurnālistiem, kuri rakstīja par demonstrācijām. Kāda laikraksta izdevējs sacīja: "Lukašenko vēlas iznīcināt visas pilsoniskas sabiedrības institūcijas."

Ierašanās Baltkrievijā līdzinās braucienam laika mašīnā, atgriežoties vecajā Padomju Savienībā. Valsts ir visuresoša un kontrolē it visu. Vislabākajās viesnīcās, kurās apmetas ārzemnieki, policisti vēro visus ienākošos un izejošos.

Baltkrievijas rublis cieš no hiperinflācijas, kas padara to pilnīgi nevērtīgu. Vidējie ienākumi Baltkrievijā ir nokritušies līdz 30$ mēnesī. Trūkst pārtikas, bet Lukašenko cenšas tautai iestāstīt, ka pārtikas trūkums esot iestājies tāpēc, ka viņi par daudz ēdot.

Oficiālā valūtas vērtība, kas pirms mazāk nekā gada bija 50 000 rubļu pret dolāru, pagājušajā nedēļā sasniedza 330 000 rubļu pret dolāru. Taču melnā tirgus valūtas vērtība 11.oktobrī bija 540 000 rubļu pret dolāru, un līdz svētdienai nokritās līdz 600 000 rubļiem.

Baltkrievijas iedzīvotāji ar skaudību un mulsumu noraugās uz kaimiņvalstīm, kas ir izveidojušas liberālās demokrātijas un brīvā tirgus ekonomiku. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas atrodas tikai 160 km attālumā, ir plaukstoša un aktīva pilsēta krasā pretstatā pelēkajai un drūmajai Minskai, kas II Pasaules karā gandrīz pilnībā tika iznīcināta un vēlāk tika uzbūvēta no jauna grandiozajā padomju stilā ar plašiem bulvāriem un masīvām, neizteiksmīgām ēkām. Kāds ievērojams žurnālists vaicāja: "Kāpēc mūsu tauta dzīvo šādi, ja kaimiņi atrodas daudz labākā situācijā?"

45 gadus vecais Lukašenko, kurš padomju laikā bija Komunistiskās partijas funkcionārs, 1994.gadā kļuva par Baltkrievijas pirmo vēlēto prezidentu. Viņa piecu gadu prezidentūras termiņam vajadzēja beigties jūlijā. Taču 1996.gadā pēc apšaubāma referenduma viņš atlaida ievēlēto parlamentu un paziņoja, ka viņa prezidentūras termiņš sāksies šajā laikā, piešķirot sev papildus divus gadus. Pašlaik viņš tiecas uz atkalapvienošanos ar Krieviju un sapņo kļūt par šādas apvienotas valsts vadītāju.

Svētdienas rītā visā pilsētā patrulēja milicija. Kad tūkstošiem cilvēku sāka demonstrāciju, milicija viņiem uzbruka, un daudz cilvēku tika ievainoti.

Žurnālists sacīja: "Viss kļūst arvien sliktāk. Cilvēki pazūd bez vēsts. Laikraksti tiek slēgti. Ekonomika atrodas sabrukuma stāvoklī. Prezidents ir nelikumīgs."

Lī Dembarts