• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Piedaloties Eiropas Nacionālo valodas politikas institūciju federācijas Ģenerālās asamblejas atklāšanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.11.2007., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/166276

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Latvijas institūta direktoru un Lielbritānijas zīmolvedības speciālistu

Vēl šajā numurā

14.11.2007., Nr. 183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Piedaloties Eiropas Nacionālo valodas politikas institūciju federācijas Ģenerālās asamblejas atklāšanā

 

Valsts prezidents Valdis Zatlers 12.novembrī piedalījās Eiropas Nacionālo valodas politikas institūciju federācijas 5.konferences “Eiropas Savienības un tās dalībvalstu valodas politika” un Ģenerālās asamblejas atklāšanas ceremonijā.

Uzrunājot asamblejas dalībniekus, Valsts prezidents uzsvēra, ka asambleja Rīgā notiek Latvijai īpašā brīdī. “Vakar ar tūkstošiem svecīšu Daugavas krastmalā pieminēja tos, kas izcīnīja Latvijai brīvību, un jau šonedēļ mēs svinēsim Latvijas valsts nodibināšanas 89.gadadienu.”

V.Zatlers atzīmēja, ka valoda kā nāciju vienojošs faktors vienmēr ir būtisks, bet īpaši nozīmīgs tas ir šādos brīžos kā šodien. “Par tautasdziesmu kļuvušie Andreja Eglīša vārdi saka vienkārši: “Valodiņa zemi tur, zeme tur valodiņu.” Tas ir valodas politikas pamats – vienmēr Latvijā ir bijušas dažādas valodas, kurās runāts dažādos novados. Mūsu latviešu valodu ietekmējuši gan iekarotāji, gan kaimiņi. Ja es teikšu vārdu “laiva”, visi klātesošie somi sapratīs, par ko es runāju, ja es teikšu “dona”, mani sapratīs ikviens lietuvietis.

Tomēr 50 garajos okupācijas gados, es uzsvēršu, izkropļotas tautu draudzības vārdā notika valodu diskriminācija. Mēs tikām rusificēti, un mūsu zemē ienāca daudz migrantu. 1991.gadā, kad Latvija atguva neatkarību, latviešu valodas stāvoklis bija kritisks. Es, būdams latvietis, kā ārsts biju spiests aizpildīt dokumentus krievu valodā.

Līdz ar valstiskās neatkarības atgūšanu latviešu valoda atguva valsts valodas statusu un tika pieņemti stingri likumi mūsu dzimtās valodas aizsardzībai. Tieši tāpēc šodien mēs esam jau daudz tuvāk tam, lai būtu pārliecināti, ka latviešu valoda saglabāsies mūžīgi.

Tajā pašā laikā Latvijas valsts finansē pamatizglītību astoņās dažādās valodās, dodot iespējas ģimenēm saglabāt savu valodu un kultūru. Tā ir arī Eiropas valodu politikas būtība – saglabāt valodu dažādību,” teica Valsts prezidents.

 

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!