Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 1. novembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

I.Druviete
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šīsdienas Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki svarīgi jautājumi. Sabiedrību, šķiet, visvairāk interesē Saeimas lēmums Alekseja Loskutova lietā, respektīvi, pateicoties sabiedrības interesei un atbalstam, šis lēmums nosūtīts valdībai vēlreizējai izskatīšanai.

“Jaunā laika” frakcijas deputāti šodien iesniedza deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai par plānoto reorganizāciju valsts valodas politikas īstenošanas administratīvajās struktūrās. Valsts valoda ir gan mūsu valsts simbols, gan sabiedrības integrācijas pamats, un valsts politikas jautājumi nekādā gadījumā nav risināmi tikai tehniski un administratīvi attiecīgo nozaru ministriju ietvaros. Par valsts valodas jautājumiem, pirmkārt, atbildīgs ir mūsu likumdevējs – Saeima, kam ir jāvērtē, vai ikviens solis šajā sensitīvajā jomā tiek sperts pareizajā virzienā.

Mūsu valstī valodas politikas institucionālā struktūra ir sakārtota samērā nesen – no 2004.gada un speciālistu vērtējumā pašreiz tā funkcionē gandrīz perfekti. Mūsu valstī ir pieņemta valsts valodas politikas programma un par tās īstenošanu ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, to uzrauga Valsts valodas politikas departaments. Tā kā ministrija plāno veikt Valsts valodas politikas departamenta reorganizāciju un pārskatīt arī citas struktūrvienības, protams, ka Saeimas deputāti vēlas gūt skaidru un izsmeļošu atbildi, kāda būs šo pārmaiņu būtība, un arī apspriest jautājumu par šo pārmaiņu lietderību. Ja pēc mūsu pieprasījuma tiks apgalvots, ka nekādu reorganizācijas plānu vispār nav un ka tās ir ziņas no nepārbaudītiem avotiem, mūsu pieprasījums savu būs sasniedzis. Labi iestrādātā valodas politikas sistēma turpinās funkcionēt, netiks sperti neapdomīgi soļi, un mūsu valsts valodas politika netiks apdraudēta ar nepārdomātiem lēmumiem.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNL frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau augustā izvirzīja domu, ka Ilmārs Rimšēvičs ir jāvirza atkārtotai ievēlēšanai par Latvijas Bankas prezidentu. Ņemot vērā viņa profesionalitāti, lielo pieredzi, reputāciju sabiedrībā un to, ka šobrīd zināmās ekonomiskās nestabilitātes apstākļos ir augsta inflācija un arī eiro ieviešana ir atlikta vismaz uz vairākiem gadiem, būtu svarīgi, lai iestādes vadībā būtu persona, kuras klātbūtne garantē lata stabilitāti un nepieļauj dažādus nepatīkamus pārsteigumus. Šodien Saeima arī vienprātīgi atbalstīja Rimšēviča kunga ievēlēšanu amatā vēl uz sešiem gadiem. Cerams, ka arī turpmāk valdība vairāk ieklausīsies viņa ieteikumos, kas skar inflācijas un citu būtisku ekonomisku jautājumu risināšanu.

Kā mēs jau uzskatījām par pareizu, Juridiskā komisija, kurā strādā praktiski visu partiju pārstāvji un arī mūsu deputāts Dzintars Rasnačs, ir rūpīgi iepazinusies ar valdības priekšlikumu par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata. Ir izdarīti vairāki svarīgi secinājumi – ir vajadzīga papildu pārbaude un īpaši nepieciešams savest kārtībā jautājumus par grāmatvedību šajā un arī citās drošības iestādēs. Šie secinājumi Saeimā ir pieņemti uzdevumu formā valdībai. Tāpēc jautājums par atbrīvošanu no amata nav dienas kārtībā, bet aktuāls ir jautājums par papildu pārbaudi. Pārkāpumi ir, bet, protams, ka valdībai un arī citiem, kuri ir atbildīgi, jāskatās, kādā veidā šos pārkāpumus var novērtēt. Protams, jāizdara arī darbi, kas skar Ministru kabineta noteikumus, par to, kā šādas pārbaudes komisijas veido un kā nosaka īpašās grāmatvedības kārtību iestādēs, kurās atklātības līmenis nav tik liels kā citās valsts iestādēs.

Saistībā ar to, ka valdībā šobrīd ministru skaits ir samazinājies un ka arī Valsts prezidents ir izteicis šaubas par to, cik ilgi šī valdība vēl strādās, arī mēs varam teikt tikai vienu – valdībai un Saeimai ir konstruktīvi jāpabeidz budžeta pieņemšana. Mēs esam gatavi piedalīties gan jaunas valdības veidošanā, gan citos reorganizācijas darbos. Katrā gadījumā mēs uzskatām, ka “Saskaņas centram”, ņemot vērā šīs partijas īpašo nostāju daudzos jautājumos, nebūtu jāpiedalās valdības veidošanā, vai arī, ja viņi to darītu, tad mēs, protams, tur nepiedalīsimies. Tāda ir mūsu partijas nostāja.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienība šodien atbalstīja Rimšēviča kunga kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Arī mēs savā frakcijas sēdē viņu izvirzījām un esam gandarīti, ka pēc faktiski vienbalsīga Saeimas balsojuma Rimšēviča kungs turpinās savu darbu.

Tāpat mūsu frakcija šodien atbalstīja jautājuma par Loskutovu atgriešanu risinājumam Ministru kabinetā tālākai procesuālai rīcībai. Tātad saistībā ar visiem šiem esošajiem vai neesošajiem pārkāpumiem, manuprāt, ir jāstrādā jau valdībai.

Nākamais jautājums skar Dagnijas Staķes atkāpšanos. Vakar frakcijas sēdē mēs šo jautājumu izskatījām. Dagnija Staķe to argumentēja ar pēdējā laika notikumiem, kas skar gan invalīdu problēmas, gan arī to, ka faktisku risinājumu ir guvis jautājums par “Reģu” pansionātu. Ar šo soli Dagnija Staķe pasvītroja to, ka viņa negaida valdības demisiju vai ko citu, lai pēc tam atkal it kā pretendētu uz vietu jaunajā valdībā. Dagnija Staķe skaidri un gaiši pasvītro, ka viņa savas pilnvaras noliek un ka jaunajā valdībā viņa nepretendēs uz ministra amatu.

Mēs redzam ļoti būtisku nākamo un tālāko rīcību, jo ir skaidrs, ka strādāt valdībā bez četriem ministriem ir ļoti grūti. Principā tiešām ir doma par jaunas valdības izveidi. Protams, ka mums ir vēlme strādāt šajā valdībā, bet vislabāk būtu tad, ja labējās partijas sarunās atrastu kopēju viedokli un veidotu šo jauno valdību. Tas tad arī būtu, kā saka, sarunu objekts, par ko būtu jārunā. Protams, ka mums ļoti rūp tas, kas ieņems tieši reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatu, jo diemžēl mūsu un iepriekšējā ministra Štokenberga kunga, kam gods un slava kā politiķim, viedokļi daudzos jautājumos atšķīrās. Īpaši par teritoriālās reformas brīvprātības principu. Ļoti daudzas pašvaldības ir neapmierinātas ar šo situāciju, tādējādi pašreiz šis jautājums ir neatrisināts. Mēs redzam, ka ar jauno ministru, kurš ieņems šo amatu, viennozīmīgi būs ļoti dziļas diskusijas par to, kā viņš izprot šo reformu, cik liels ir viņa atbalsts brīvprātības principam un vai viņš atbalsta pašvaldību pašnoteikšanās tiesības.

Atbildot uz šodien izskanējušo jautājumu par valsts valodas politikas īstenošanas reorganizāciju, ar pilnu atbildības sajūtu varu apliecināt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā absolūti nekāda valsts valodas politikas īstenošanas departamenta kursa maiņa vai kāda cita reorganizācija nav plānota. Šādu jautājumu var norakstīt kā kaut kādas baumas vai nepārbaudītu informāciju.

D.Turlais
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Es arī sākšu ar labo ziņu par to, ka Ilmārs Rimšēvičs atkārtoti ir ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu. Pie tam es uzskatu, ka tā labā ziņa ir ne tāpēc, ka Ilmārs Rimšēvičs ir labs cilvēks, bet gan tas, ka Latvijai šodienas situācijā ir ļoti vajadzīga tieši viņa nostāja un stingrā pozīcija attiecībā gan uz mūsu valūtas kursu, gan ekonomiskajiem soļiem, kas jāsper, lai stabilizētu ekonomiku. Es vēlreiz gribu pasvītrot viņa nostāju par to, ka tieši mūsu ekonomiskā attīstība, tajā skaitā arī budžets, kas drīzumā mums jāpieņem, ir tie nepieciešamie soļi un garants stabilitātes virzienā, lai mums nebūtu lielākas nepatikšanas saistībā ar inflāciju un lata stabilitāti. Tātad – apzinīga un saprātīga rīcība.

Protams, ka jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un tā vadītāju Loskutova kungu ir pārspīlēts, radot mākslīgu ažiotāžu ap to. Es gribu dažos vārdos vienkārši nodalīt tiesiskās procedūras no pūļa ažiotāžas. Pirmkārt, pārkāpumi KNAB grāmatvedībā ir neapšaubāmi, tas ir pierādīts fakts, un tie ir būtiski. Iestādes vadītājam par to ir jānes atbildība. Otrkārt, jautājums par KNAB vietu valsts pārvaldes sistēmā. Gribu atzīmēt, ka ir atsevišķi juristi un vēl jo vairāk, protams, daži žurnālisti, kuri KNAB Latvijas valsts pārvaldes sistēmā iezīmē kā organizāciju, kas pie mums ir iesūtīta no Marsa. Es gribu atzīmēt, ka Satversmes 58.pants precīzi pasaka, ka valsts pārvaldes institūcijas ir Ministru kabineta padotībā. Līdz ar to jautājums par to, vai KNAB ir padots premjeram vai nav, ir jānoņem no dienas kārtības, jo atbilde ir ierakstīta mūsu Satversmē. Tikpat skaidrs ir arī trešais fakts, ko gribu minēt, ka Ministru prezidenta rīcība attiecībā pret Loskutova kungu, atstādinot viņu no amata, ir ļoti neveiksmīga un kļūdaina, kas arī radīja šo sabiedrisko ažiotāžu. Bet jebkurā gadījumā tas ir jānodala no viņa personīgās atbildības par iestādes darbu.

Noslēgumā par, manuprāt, vissvarīgāko, ko šajā sakarā es gribu atzīmēt. Ir ļoti bīstami, ja mēs kādu valsts institūciju, kas apveltīta ar represīvām tiesībām un ļoti plašām pilnvarām, pārveidotu par pūļa vai politikas instrumentu, lai spriestu taisnīgu vai citādu tiesu. Par to, ka tāds process var sākties, liecina jau vairāki fakti. Piemēram, Pasaules bankas prezidents bija spiests atkāpties no amata tikai par to, ka viņš savu draudzeni bija pieņēmis darbā un paaugstinājis tai algu. Mēs atceramies, ka ar Loskutova kungu ir tieši tāds pats gadījums. Vēl kāds spilgtāks piemērs tam, kā viena un tā pati likuma norma darbojas atkarībā no tā, kurai iestādei tā tiek piemērota, ir fakts, ka bijušās Valsts prezidentes kancelejas diviem darbiniekiem tika izmaksāta kompensācija, kas bija lielāka nekā visu 100 deputātu algas kopā. Pie tam cilvēkiem, kuri nevienu dienu nav zaudējuši darbu. KNAB secinājums – viss ir pareizi. Prezidente pieņēma darbā savus bērnus, viņi strādāja un saņēma algu. KNAB secinājums – tas ir likumīgi. Dažiem deputātiem par palīgiem strādā viņu ģimenes locekļi. Pret viņiem tiek ierosinātas lietas, un šī rīcība tiek saukta par nelikumīgu. Lūk, tas ir spilgts piemērs tam, kā viena ļoti nopietna un iespaidīga organizācija kļūst ne vien par tiesisku, bet arī par politiskās taisnības vai pūļa tiesas spriedēju. Es domāju, ka tas ir ļoti bīstami, tāpēc šajā gadījumā ir jārunā par Saeimas lomu un būtisku nepieciešamību tai ieņemt stingru pozīciju, lai mūsu valstī patiešām saglabātu tiesiskumu.

M.Segliņš
(Tautas partijas frakcija):

Manuprāt, šodien Saeimā un vismaz to desmit gadu laikā, kamēr es esmu Latvijas lielajā politikā, ir noticis nebijis gadījums – Saeima valdībai uzdeva veselu virkni uzdevumu. Tie ir nevis kaut kādas deklarācijas veidā vai kā citādi, bet gan ar Saeimas lēmumu tiek noteikti termiņi noteiktam un konkrētam darbam.

Viss šis stāsts ir saistībā ar Loskutova kungu, jo valdības veiktā izmeklēšana neliecina par to, vai Loskutovs ir vainīgs vai nevainīgs. Es uzskatu, ka šī pārbaude tika veikta sasteigti un ka netika pārbaudīti visi fakti. Tādēļ Saeima ir uzdevusi otrreiz caurlūkot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžetu, jo to, ka KNAB operatīvo līdzekļu apritē ir neskaidrības, ir atzinusi gan Valsts kontrole, gan arī ģenerālprokurors. Šajā iestādē, kurai būtu jābūt par paraugiestādi, jo tā pārbauda jebkuru amatpersonu, visam ir jābūt kārtībā arī ar operatīvajiem līdzekļiem, lai nevienam nebūtu šaubu par naudas apriti. Tāpēc šodien Saeima valdībai uzdeva veikt atkārtotu un padziļinātu pārbaudi.

Runājot par citiem aktuāliem jautājumiem, jāatzīmē viens svarīgs likums, kuru Saeima šodien pieņēma trešajā lasījumā. Tas ir Maksātnespējas likums. Mūsu saimnieciskā dzīve attīstās – Latvijā ir gan veiksmīgi, gan ne tik veiksmīgi uzņēmumi, kas var kļūt arī maksātnespējīgi. Saeimā šodien galīgajā lasījumā pieņemtais Maksātnespējas likums reglamentē to, kas ar uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai komercsabiedrību notiek tad, kad tā ir nonākusi naudas grūtībās. Tautsaimniecībai un ekonomikai, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs likums.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Pirmkārt, Saeima šodien izskatīja “Saskaņas centra” frakcijas sagatavotos grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. “Saskaņas centra” nostāja ir ļoti skaidra un vienkārša – ir nepieciešams atbalstīt Latvijas ražotājus ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tieši tāpēc “Saskaņas centrs” ierosināja samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi Latvijā ražotajiem produktiem no 18 līdz pieciem procentiem. Diemžēl valdošais vairākums mūsu deputātu sagatavoto likumprojektu noraidīja.

Otrkārt, “Saskaņas centrs” ir gandarīts, ka Saeima beidzot nolēma ieklausīties mūsu pamatotajos priekšlikumos nodot atpakaļ izskatīšanai valdībā jautājumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova nepamatotu atbrīvošanu no amata un uzdot valdībai pilnveidot normatīvo aktu bāzi. Pēc mūsu domām, Kalvītis jau sen ir pelnījis demisiju, jo valdībā valda haoss. Bet mani, tāpat kā citus Latvijas iedzīvotājus, uztrauc tas, ka pat pirms savas demisijas atsevišķi valdošās koalīcijas pārstāvji, īpaši Ministru prezidents, nevēlas atzīt savas kļūdas un publiski atvainoties Latvijas tautai par pieļautajām kļūdām, inflāciju un sociāli netaisnīgo budžetu.

Kā viens no valdības pamatmērķiem, kam tiek upurētas valsts iedzīvotāju intereses, ir panākt, lai 2008.gada valsts konsolidētais budžets būtu ar viena procenta pārpalikumu. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” frakcija uzskata, ka valdības piedāvātie valsts budžeta ieņēmumu pieauguma aprēķini vienkārši nav korekti un tādēļ nevar tikt izmantoti valsts konsolidētā budžeta izdevumu samazināšanai. Piemēram, valsts budžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pēdējos divos gados ir pieauguši par 29 procentiem, bet pieaugums 2008.gadā tiek plānots uz pusi mazāks – 15 procenti jeb apmēram 150 miljoni latu iespējamo 300–350 miljonu latu vietā. Tādēļ mēs piedāvājam daļu no šī neiegrāmatotā pieauguma izmantot pedagogu darba samaksas paaugstināšanai par 18 miljoniem latu un ārstniecības personu papildu atalgojumam par 45 miljoniem latu, kas tieši atbilst šo nozaru arodbiedrību prasītajam un valdības kādreiz apsolītajam.

Mēs uzskatām, ka valdība nebūt nav veikusi visus iespējamos pasākumus, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana būtu taisnīga pret visiem sociālajiem slāņiem. Tādēļ mēs piedāvājām aplikt ar ienākuma nodokli ienākumus no dividendēm, hipotekārajām ķīlu zīmēm un valsts un pašvaldību parādzīmēm, kas papildus ļautu iegūt līdzekļus pabalstiem denacionalizēto namu īrniekiem un apkrāptajiem noguldītājiem. Mēs uzskatām, ka pievienotās vērtības nodokļa ienākumu valdības prognoze ir bijusi pārāk pieticīga, salīdzinot ar iepriekšējos gados sasniegto, samazinot ieņēmumu prognozi par vairāk nekā desmit procentiem.

Nav taču noslēpums, ka strauji pieaugošas darba samaksas apstākļos iekšzemes pieprasījums un mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug ļoti strauji. Bet desmit procenti no PVN ir vismaz 150–200 miljoni latu. Tādēļ mēs piedāvājām samazināt PVN likmi pārtikas precēm līdz pieciem procentiem esošo 18 procentu vietā, kas būtu liels atspaids trūcīgajiem, jo pārtikas preču cenas aug ļoti strauji. Tajā pašā laikā PVN likmi luksusa precēm varētu palielināt līdz 20–22 procentiem.

Mēs uzskatām, ka 2008.gada valsts budžeta projekts īpaši netaisnīgs ir pret pensionāriem, kas ir sociāli vismazāk aizsargātie Latvijas iedzīvotāji. Divas plānotās pensiju indeksācijas 2008.gadā segs vienīgi augošo inflāciju, bet nekāds dzīves apstākļu uzlabojums pensionāriem nebūs. Bet valsts pensiju budžetā vien ir plānots 130 miljonu latu pārpalikums, lai gan faktiski, kā to rāda iepriekšējo gadu pieredze, tas būs krietni vien lielāks, jo sociālās apdrošināšanas iemaksas pieauguma prognozes ir samazinātas mākslīgi. Mēs piedāvājam jau no 2008.gada 1.janvāra palielināt minimālo pensiju līdz 100 latiem, kas gadā prasīs papildus 60 miljonus latu, kā arī jau no gada sākuma dubultot piemaksas par darba stāžu, kas papildus prasa 16 miljonus latu. Mūsu pēdējais priekšlikums, kas saistīts ar tuvojošās ziemas apstākļiem, kad pieaugs maksa par siltumu un gāzi, būs godīgs pret tiem pensionāriem, kuru pensiju veido līdz 1996.gadam iekrātie darba gadi un kuru pensijas tādēļ ir ļoti niecīgas. Mēs ceram, ka Saeimas valdošā koalīcija un valdība ieklausīsies mūsu pamatotajos un valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošajos priekšlikumos. Manuprāt, šis process jau ir sācies.

M.Mitrofanovs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Frakcija PCTVL uzskata, ka šodienas plenārsēdes svarīgākie jautājumi bija likumprojekts par pievienotās vērtības nodokļa pazemināšanu pārtikas produktiem, kā arī uzdevums Ministru kabinetam pārskatīt lēmumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata.

Likumprojektu par cenu pazemināšanu pārtikas precēm valdošās partijas nav atbalstījušas, bet mēs – kreisā opozīcija – pie šī jautājuma plānojam vēl atgriezties. Mēs uzskatām, ka pazemināta PVN likme pārtikai atbilst šodienas Latvijas apstākļiem, kad notiek nepārtraukts cenu kāpums. Arī citās tā sauktajās vecajās Eiropas Savienības valstīs pastāv atšķirīgas PVN likmes dažādu produktu grupām.

Ar gandarījumu mēs varam paziņot, ka šodien Saeima atbalstīja lēmumu par uzdevumu valdībai noregulēt skandalozo problēmu, kas saistīta ar Alekseja Loskutova nelikumīgo atbrīvošanu no amata. Ar savu šodienas balsojumu Latvijas parlaments ir devis valdībai uzdevumu labot savu kļūdu, kas tika pieļauta, ministriem balsojot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atlaišanu no darba.

Noslēgumā es gribu atgādināt par diviem šīsnedēļas notikumiem, kas saistīti ar parlamenta darbību. Viens no tiem ir PCTVL valdes lēmums atbalstīt arodbiedrību iesākto parakstu vākšanu par tiesībām tautai atlaist Saeimu. Šī iniciatīva pilnīgi sakrīt ar likumprojektu, kuru PCTVL frakcija pirms divām nedēļām iesniedza izskatīšanai Saeimā. Partijas valde aicina vēlētājus ar saviem parakstiem atbalstīt arodbiedrību ierosinājumu. PCTVL arī uzskata, ka nepieciešamie desmit tūkstoši parasti pirmajā posmā noteikti tiks savākti. Un otrs notikums ir tas, ka valdība šonedēļ paziņoja par Nacionālās bibliotēkas celtniecības atlikšanu uz nenoteiktu laiku. Tā ir maza, bet svarīga opozīcijas partiju, kā arī veselā saprāta uzvara.

Saeimas preses dienests