Vakar, 21. oktobra pēcpusdienā, akadēmiķe, Dr. habil. philol., prof. Janīna Kursīte Latvijas un pasaules sabiedrībai nodeva savu darbu — 526 lappušu sējumu "Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā"

no 1.lpp.

Janīnas Kursītes grāmatas atvēršanas svētkos: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Grāmatas un autores godureizē klāt bija arī Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, profesore, Dr. phil., Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Kā zināms, viena no viņas zinātniskās darbības nozarēm arī ir tautas gara vērtību pētniecība.

Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga:

— Cienījamā autore, izdevēji, Zinātņu akadēmijas prezidenta kungs, akadēmiķi, literāti, dāmas un kungi!

Šodien ir svētku diena, intelektuāli svētki, jo visu mūsu kultūras mantojumam pievienojas šī grāmata. To saņemu ar vislielāko prieku, un tās lasīšanai es noteikti atlicināšu laiku. Kopš ieņemu jauno amatu, man gaužām maz ir bijis laika, lai es vispār varētu lasīt kaut ko citu, nevis oficiālos papīrus.

Man šķiet, mēs visi, kas esam šeit klāt, esam priecīgi par šo dienu, kad mūsu rokās nonāk atkal jauns Janīnas Kursītes darbs — tā būs intelektuāla bauda, to mēs visi zinām jau iepriekš. Janīna Kursīte mūsu vidū ir unikāla personība ar savas erudīcijas plašumu, ar ļoti augsto sava intelekta līmeni, ar ļoti asām racionāli analītiskā prāta spējām, ļoti izkoptām analītiskā prāta spējām, ar plašu zināšanu bāzi. Ar zināšanām ne tikai par latviešu, bet arī citu tautu folkloru. Arī ar ļoti lielu iedziļināšanos literatūrā vispār, semiotikā vispār. Cilvēks, kam gara apvāršņi ir ļoti plaši, kas nekad nav bijusi tikai viena šaura lauciņa kopēja, bet šo sava darba dzinuli vienmēr ir spējusi arī apvienot ar sava redzējuma plašumu, ar savu perspektīvu.

Viss, ko Janīna Kursīte darījusi, vienmēr ir bijis sinhrons ar viņas paveikto ļoti plašā perspektīvā, ne tikai baltu, bet visas pasaules domāšanas perspektīvā. Un par to man īpašs prieks, jo šeit, šajā grāmatā, es esmu pārliecināta, viņa atkal mums parādīs, ka mūsu vērtības, kas mūsu tautai ir saglabātas, ir kaut kas unikāls un īpašs. Un viņas talants ir, ka viņa spēj to saskatīt, spēj to izcelt. Un arī tas, ka spēj to mums pastāstīt un atstāstīt ārkārtīgi saistošā, interesantā veidā. Jo Janīnā racionālā prāta spējas ir savienotas arī ar literāru izjūtu, ar, varētu teikt, dzejnieces, rakstnieces spējām un arī ar garīgo intuīciju, ar dziļāko intuīciju, ko simboli nozīmē tīri garīgā izpratnē.

Es novēlu autorei daudz spēka un izturības, turpinot savu svētīgo darbu. Jo viņa ar savu darbu ne tikai bagātina mūsu visu kopējo kultūras pūru. Es zinu, cik ļoti viņas darbs iedvesmo un pulcē ap sevi mūsu jaunatni, cik ļoti svētīgs ir bijis viņas darbs kā pedagoģei, atmodinot jaunos intelektus, atmodinot viņu intereses, ievadot viņus zinātnes ceļos, uzmundrinot un atbalstot viņus un viņu tālāko darbību.

Mitoloģija un literatūra — tie ir lauki, kur mums vēl stāv priekšā nebeidzami, neatbildēti jautājumi, milzīgs darbs, kas daudziem vēl darāms. Paldies Janīnai par viņas milzīgo, neatsveramo ieguldījumu! Novēlu, lai viņas labajam paraugam sekotu daudzi arī no jaunās paaudzes.

Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš:

— Ļoti cienījamā Valsts prezidente, mīļā autore, izdevniecības direktore, akadēmiķi, visi klātesošie, kas sēž un kas stāv!

Es gribu teikt, ka šodien šajā telpā ir zināmā mērā humanitāro zinātņu zvaigžņu stunda. Lai kā mēs sūdzamies par grūtajiem laikiem un par visu pārējo, nekad Latvijā, es domāju, nav iznācis tik daudz labu, neparastu grāmatu humanitārajās zinātnēs. Grāmatas par tādiem tematiem, kas pirms desmit, divpadsmit gadiem skaitītos ja ne gluži aizliegti, tad, varētu teikt, bezcerīgi. Arī šī grāmata šādā veidā nebūtu varējusi iznākt. Tās ir grāmatas vēsturē, valodniecībā, etnogrāfijā, kultūras vēsturē un citās nozarēs.

Šodien mēs atveram vienu no ievērojamākām šādām grāmatām, vienu no intriģējošākajām — tā ir esejiska grāmata, kas varbūt savā ziņā atsauc atmiņā arī Zentu Mauriņu. Tā ir grāmata, kas rāda, kā iracionālais, mistiskais ir ietekmējis latviešu kultūru — literatūru, mākslu, folkloru. Un ne tikai latviešu kultūru vien. No folkloras un mītiem tālā senatnē līdz pat 20. gadsimtam te mūs sagaida teikas, Rainis un Aspazija, Viktors Eglītis, Jūlijs Madernieks, daudzi citi, mūsdienu latviešu dzeja. Domāju, ka šī ir grāmata, kurai nākotnē nevarēs paiet garām neviens šīs jomas pētnieks.

Varbūt šī grāmata ir arī ļoti aktuāla, jo būtībā pašreiz mēs it kā esam iegājuši postmodernisma laikmetā — postmoderniskais vienmēr savijas ar mītisko, racionālajam padevīgi ir jānoiet maliņā.

Dažus vārdus varētu pateikt arī plašākā — Baltijas — aspektā. Jo mēs cenšamies humanitārajās zinātnēs veidot, varētu teikt, starpdisciplināru skatījumu: letonika, livonika, lituānistika, estonika — tātad tiek sintezētas dažādas zinātnes, dažādas pieejas, tiek meklēts vienots skatījums. Un mums būtu šodien jārunā ne tikai šīs grāmatas sakarā, bet vispār, par kopēju zinātni baltoniku, kas apvienotu ne tikai dažādas nozares, bet arī sintezētu letoniku, lituānistiku, livoniku un visu pārējo, iekļaujot tur finougristikas elementus, ziemeļu domāšanas un mentalitātes elementus plašākā aspektā. Šāda baltonikas programma tiek veidota jau kādus piecus gadus triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju paspārnē. Janīnas Kursītes darbs ir viena no spilgtākajām izpausmēm šajā vēl tik jaunajā nozarē.

Kāpēc Janīna Kursīte ir sintezētāja? Varbūt vispirms tāpēc, ka viņa nāk no Latgales, kur spēcīgāk izpaužas latviskā un lietuviskā sintēze, ir daudz senatnīgu elementu, katolicisma elementu — tur domāšana varbūt nav tik vienveidīga kā mums. Un varbūt arī tāpēc, ka Janīna Kursīte savas biogrāfijas dēļ ir mācījusies Tartu universitātē pie Jurija Locmana, pie Paula Āristes. Un vēl arī tas, ka pēdējā laikā neviens Latvijā nav tik daudz nodarbojies ar lietuviešu problemātiku kā Janīna, tas saistīts arī ar lituānistikas centra veidošanu Latvijas Universitātē, ar letonikas centra veidošanu Kauņā — tas ir ļoti iepriecinoši. Nav jau arī noslēpums, tas ir redzams anotācijā, kopsavilkumos — tur ir minēti lietuvju pētnieki Veļus un Gimbutiene, no latviešiem mūsu kādreiz peltais Lautenbahs – Jūsmiņš, tur ir arī Oskars Loritss. Atgādināšu, ka savā laikā Oskaru Loritsu izdzina no Rīgas atpakaļ uz Tartu, jo viņš kūdīja šejieniešus pret latviešu valdību. No šī viedokļa grāmata ir kā pienesums un kā mudinājums kopējā Baltijas pētniecībā. Un autore, man tas liekas ļoti pozitīvi, uzsver, ka mums jāstrādā kopā — lietuvju, latviešu, igauņu, somu, Ziemeļvalstu pētniekiem, ietverot arī mazās somugru tautiņas, kas dzīvo Krievijā, ietverot arī senprūšu tematu. Tā ka šī grāmata tajā ziņā ir rosinājums un, es gribētu teikt, arī vīzija.

Man liekas, ka mēs šodien varētu vēlreiz atgādināt, izmantojot Valsts prezidentes klātbūtni, ka būtu tomēr beidzot steidzami jāpieņem lēmums par letonikas centra izveidi. Vienas valdības deklarācijā tas bija ierakstīts, bet izpildīts šis pienākums joprojām nav.

Pirms pieciem gadiem tika iedibināta Baltijas asamblejas balva, un rīt izšķirsies balvas laureāti. No Latvijas ir izvirzīti trīs kandidāti — Roalds Dobrovenskis literatūrā, Auseklis Baušķenieks mākslā un Janīna Kursīte zinātnē kopā ar nelaiķi Edgaru Siliņu, kura darbs acīmredzot saņems goda diplomu, kā mēs esam iecerējuši. Man liekas — šis izvirzījums jau pats par sevi ir ļoti augsts novērtējums. Jo arī zinātnē ir diezgan plaša konkurence. Galvenais, ko gribētu novēlēt: lai šī grāmata atrod ceļu pie lasītāja — pie latviešu lasītāja, pie lietuviešu lasītāja, pie igauņu lasītāja, lai tā tiek tulkota, lai tā dara visus lasītājus gudrākus.

Un, man liekas, tā pārliecinās mūs, ka ne viss pasaulē ir apzināts, it īpaši mūsu pasaulē, kur ir tik daudz iracionāla — būtībā visa mūsu nācija pašreiz ir galīgi iracionāla. Un kāpēc tad grāmata nevarētu būt iracionāla? Liekas, kādi esam mēs paši, tādai jābūt arī zinātnei un literatūrai. Kaut gan personiski es vairāk aizstāvu sistematizējošu rakstību. Bet es nekritizēju šo grāmatu. Lai Janīnes Kursītes grāmatai tāls un skaists ceļš pie lasītāja. Lai lasītājs kļūtu gudrāks, lai autorei būtu laba veselība un jaunas grāmatas.

Pēc tam kokli spēlēja un dziedāja latviešu un lietuviešu tautas dziesmas mūziķis Valdis Muktupāvels. Visiem runātājiem Janīna Kursīte kā velti pasniedza savu krāšņo un saturisko grāmatu — tā tika arī autores pirmajai skolai Ambeļos — turienes astoņgadīgā skola viņai bijusi kā svētlaimes saliņa, vidusskolai Līvānos, Latvijas draugiem Lietuvā, kolēģiem un daudziem citiem.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Grāmatas atvēršanas svētkus atklāj izdevniecības "Zinātne" direktore Ieva Jansone

Godinātāju pulkā — arī LZA goda loceklis dzejnieks Uldis Bērziņš ...

... LZA viceprezidents Tālis Millers un LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš ...

... Kultūras akadēmijas rektors, LZA korespondētājloceklis Pēteris Laķis ...

... LZA prezidents Jānis Stradiņš ...

... viens no tuvākajiem darbabiedriem, akadēmiķis Viktors Hausmanis ...

... Letonikas Kauņas centra vadītājs Alvīds Butkus un Violeta Butkus ...

... Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors Benedikts Kalnačs ...

... LZA goda loceklis Andrejs Eglītis, kuram vakar pašam dzimšanas diena ...

... autores vidusskolas klasesbiedrenes no Līvāniem ...

... akadēmiķis, Latvijas Universitātes rektors profesors Juris Zaķis ar kundzi Anitu Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

a