Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Kristīne Jarinovska. “Tautas ierosināta Saeimas atlaišana: mūslaiku “tiesības uz revolūciju””

Par spīti klasiskajai prognozei, ka vienkāršojušos valsti varēs vadīt ikkatra ķēkša (vai, teiksim, ikkatrs slaucējs), valsts pārvalde tomēr kļūst arvien sarežģītāka. To nosaka vairāki faktori, tostarp tas, ka, pieaugot sociālās darbības un nodarbošanās veidu dažādībai, lai īstenotu pārvaldību mūslaiku valstī, ir jāpārzina, jāievēro un jāspēj izmantot pieaugošais tiesību normu apjoms, kas, lai arī sīkā drukā, vairs nav satilpināms uz viena staba. Tāpat jāpilda arvien niansētākas procedūras, lietderīgi izmantojot resursus. Nav vairs 17.gadsimts, kad, piemēram, pirmais zināmais Francijas budžeta projekts tika uzrakstīts uz vienas lapas un sastāvēja no dažām pozīcijām, kas galvenokārt vērstas uz galma tēriņu iegrožošanu.

Edgars Pastars. “Dažas domas par Saeimas atlaišanas kārtības grozīšanu”

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sākusi parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu projektu, ar kuru iecerēts Satversmē nostiprināt iespēju vēlētājiem ierosināt Saeimas atlaišanu. Iepazīstoties ar piedāvāto grozījumu projektu, var secināt, ka uz to var paraudzīties no trīs skatpunktiem: formāli juridiskā, juridiski saturiskā un politiskās lietderības viedokļa.

Viktorija Jarkina. “Vai sabiedrība ir gatava grozījumiem Civillikumā”

Pavisam nesen tika sagatavots un Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, kurš tika novērtēts kā pirmais solis Latvijas Republikas Civillikuma modernizācijas ceļā. Likumprojekts tika precizēts un sekmīgi saskaņots ar visām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tajā tika ņemti vērā Latvijas tiesību zinātnieku un praktiķu viedokļi, starptautiskās tendences un Eiropas Savienības iniciatīvas. 2007.gada 30.oktobrī likumprojekts tika atbalstīts Ministru kabinetā. Līdz likumprojekta izskatīšanai valdībā 30.oktobrī tā liktenis kādu laiku nebija zināms, jo tika saņemti Valsts kancelejas iebildumi par likumprojektu, uzskatot, ka pirms likumprojekta izstrādes ir jāsagatavo politikas dokuments, kā arī jāpārliecinās, vai likumdevējam bija pamats paļauties uz tiesību zinātnieku un praktiķu viedokļiem, starptautiskām tendencēm un Eiropas Savienības iniciatīvām, ņemot tos par paraugu likumprojekta izstrādei. Autore kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante savas kompetences ietvaros, augsti novērtējot rūpes par nepieciešamību sagatavot kvalitatīvu un Latvijas tautas interesēm atbilstošu likumprojektu, sniedz šādu juridiski nesaistošu viedokli.

“Jurista Vārda” redakcija