ATSAUCĒ IETVERT:
2007. gada 24. oktobra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.10.2007., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/165541
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
2007. gada 24. oktobra stenogramma
Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sāksim Saeimas 24.oktobra sēdi.
Pirmais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr.441/Lp9) izslēgšanu no 2008.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Budžeta paketē iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” ir pārāk konceptuāls un pārāk daudz lietu aizskar, lai to varētu skatīt vai pieņemt atbildīgā – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu un pavadošo likumprojektu izslēgt no paketes un arī no šīsdienas sēdes darba kārtības.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr.441/Lp9) izslēgšanu no 2008.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 13. Lēmums pieņemts.
Otrais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Nr.440/Lp9) izslēgšanu no 2008.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Aicinu izslēgt arī šo likumprojektu, jo tas ir tiešā saistībā ar Reliģisko organizāciju likumu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta izslēgšanu no 2008.gada valsts budžeta likumprojektu paketes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 13. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību – izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Šī pati komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lūdz no šodienas sēdes darba kārtības izslēgt arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir grozīta.
Trešais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Tā kā šis ir budžeta likumprojektu paketē iekļauts likumprojekts, es pirms balsojuma vēlētos jums atgādināt Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pantu. Panta pirmā daļa: “Ja Saeimā izskatīšanai ir iesniegta budžeta likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, tad budžeta likumprojektu pakete pirmajā lasījumā izskatāma pēc kārtas šādā secībā:
1) ar budžetu saistītie likumprojekti;
2) likumprojekts par budžetu.”
Panta otrā daļa: “Debates pirmajā lasījumā atļautas par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā, bet balsošana pirmajā lasījumā notiek par katru likumprojektu atsevišķi.”
Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Dokumenta numurs ir 1408. Atbildīgā komisija aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 20, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu arī šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 15, atturas – 21. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Atbildīgā komisija aicina jūs atzīt par steidzamu arī šo likumprojektu, tāpat kā visus iepriekšējos paketē esošos likumprojektus.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 33, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Atbildīgā komisija aicina jūs arī šo likumprojektu, tāpat kā iepriekšējos, atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 20, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu””.
Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šim likumprojektam komisija prasa steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 15, atturas – 21. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 1413. Arī šo likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Atbildīgā komisija jūs aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 14, atturas – 20. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāj! Kolēģi! Minēto likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 14, atturas – 22. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Komisija jūs aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 32, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 20, atturas – 16. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Dokumenta numurs ir 1418. Atbildīgā komisija arī šo likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 21, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 1419. Komisija aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Es ticu, ka jūs atbalstīsiet komisijas viedokli – atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 22, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Komisijas vārdā aicinu deputātus grozījumus Prokuroru izdienas pensiju likumā atzīt par steidzamiem.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 22, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Kur prokurori – tur tiesneši! Tāpēc atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt steidzamības noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 22, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Komisijas vārdā aicinu atzīt priekšsēdētāja minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 16. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Komisijas vārdā aicinu priekšsēdētāja minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Darba dokuments Nr.1425. Es aicinu likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 35, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Komisija aicina parlamentu arī grozījumu likumā “Par tiesu varu” atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 17, atturas – 20. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 16, atturas – 20. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Darba dokumenta numurs šim likumprojektam ir 1428. Es aicinu komisijas vārdā to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 16, atturas – 21. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Es aicinu parlamentu jūsu nosaukto likumprojektu atzīt par steidzamu. Darba dokumenta numurs ir 1429, ja kādam tas pazudis…
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – 20. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
Vārds deputātam Kārlis Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Arī likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” komisija aicina noteikt steidzamības statusu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 16, atturas – 21. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību arī likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 16, atturas – 21. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Komisijas vārdā aicinu parlamentu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 18, atturas – 18. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja minētā likumprojekta dokumenta numurs ir 1433, un komisija to aicina atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 34, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Arī likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pēc būtības ir steidzams, tāpēc komisija aicina parlamentu noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 34, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” komisija lūdz noteikt steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 16, atturas – 18. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāj, par garā nosaukuma nolasīšanu! Darba dokumenta numurs ir 1436, un komisija aicina šo likumprojektu noteikt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 15, atturas – 21. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šo atbildīgās komisijas “sāpju bērnu” es aicinu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 15, atturas – 22. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Ar iepriekšējo likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” ir saistīts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, jo tie abi ir ietverti valsts budžeta likumprojektu paketē, tāpēc aicinu tos atzīt par steidzamiem.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 16, atturas – 22. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2008.gadam”.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi, te nu tas ir! Dokumenta numurs ir 1407. Un vēl ir arī pavadošie dokumenti, kas liecina par to, ka valdība strādā pie budžeta laikposmam līdz pat 2010.gadam. Un tāpēc es aicinu noteikt šim likumprojektam steidzama likumprojekta statusu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Komisijas vārdā es aicinātu jūs atbalstīt minētos likumprojektus pirmajā lasījumā uzreiz, bet es saprotu, ka deputātiem ir ko teikt. Par minēto likumprojektu šajā diezgan smagajā (es to tā sauktu) situācijā droši vien izteiksies arī nozaru ministri. Taču mans aicinājums, ko izsaku arī visas komisijas vārdā, ir balsot par visu likumprojektu paketi pirmajā lasījumā un to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Vārds Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.
A.Kalvītis (Ministru prezidents).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nedaudz agrāk nekā pirms gada es jūs uzrunāju, būdams valdības vadītāja amata kandidāts, un vairākkārt pieminēju vārdu – pragmatisms. Pragmatiska ir bijusi valdību veidojošās koalīcijas izšķiršanās turpināt iesāktos darbus, nemēģināt iesaistīties jaunos politiskos ķīviņos un censties godīgi pildīt savus pienākumus šajos nebūt ne vienkāršajos ekonomiskajos apstākļos.
Šā gada laikā situācija ir bijusi visai saspringta. Līdztekus stabili augstam nacionālā kopprodukta pieaugumam un vis-straujākajam algu palielinājumam, kāds ir bijis pilnīgi visās nozarēs, kā neizbēgams spirāles slogs ir augusi arī inflācija. Optimistiskās prognozes par to, ka šis process varētu apstāties jau pieņemto darbību rezultātā, nav piepildījušās, un mēs esam bijuši spiesti ķerties arī pie nepopulāriem un nepatīkamiem lēmumiem.
Tā ir viena lieta, kas jāsaprot: valdības rīcībā esošie instrumenti inflācijas samazināšanai ir ierobežojoši. Tie ierobežo uzņēmēju intereses, ietekmē valsts iedzīvotāju brīvības un vēlmes. Ja mēs dzīvotu totalitārā valstī, apturēt inflāciju varētu ar vienu valdības lēmumu. Mēs esam izvēlējušies dzīvot pēc tirgus ekonomikas noteikumiem, un ar tiem ir arī jārēķinās.
Mēs nevaram palielināt algas un cerēt, ka tas neietekmēs cenu kāpumu. Mēs nevaram pieļaut nekontrolētu kredītu tirgu un cerēt, ka tas nenovedīs pie nepārdomātiem pirkumiem, kredītsloga palielināšanās un nekustamā īpašuma tirgus “burbuļa” plīšanas. Mēs nevaram turpināt apmierināt visas – lai arī cik pamatotas tās būtu! – izdevumu prasības, turpinot palielināt valsts parādu un budžeta deficītu.
Pēdējo divu gadu laikā valdība ir nopietni strādājusi, lai izlīdzinātu algu proporciju sabiedriskajā sektorā strādājošiem.
Pavisam konkrēti piemēri. Izglītības darbinieku algas ir palielinājušās par 32 procentiem salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, veselības un sociālās aprūpes darbinieku – par 41 procentu, atpūtas, kultūras un sporta nozarē strādājošo – par 40 procentiem. Šie paaugstinājumi ir līdzvērtīgi un pat augstāki nekā kopumā valstī, kur algu paaugstinājums ir 33 procenti kopumā.
Tāpat mēs nedrīkstam pieļaut, ka, tā teikt, pazūd no dienaskārtības pabalsti strādājošiem vecākiem. Tas stimulēs ne tikai ģimeņu pieaugumu; tas stimulēs vairāk strādāt, vairāk pelnīt, vairot savu un valsts labklājību.
Lai attīstītu Latvijas reģionus, mēs nedrīkstam pieļaut, ka apstājas pašvaldību reforma un apmēram 50 miljoni latu paliek neapgūti. Latvijas nākotne ir tiešā veidā atkarīga no tā, cik ātri un kvalitatīvi spēsim mainīt situāciju reģionos. Šī valdība ir spērusi būtiskus soļus uz priekšu šajā jomā. Tie ir darbi, kas nedrīkst apstāties.
Mēs nedrīkstam pārtraukt veiksmīgi uzsākto Eiropas naudas apguvi projektos, kuros nepieciešams valsts līdzfinansējums. Mēs nedrīkstam sagraut iesākto sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas lieliski tiek galā ar daudziem uzdevumiem un paplašina sabiedrības līdzdalību valsts procesos. Arī tam ir nepieciešams valsts finansējums.
Mēs lieliski apzināmies jomas, kurās pārdomāts finansējums spētu dot būtisku pienesumu visas ekonomikas atveseļošanā. Taču šis ir gads, kurā nepieciešams uz brīdi apvaldīt savu labo gribu un nesolīt vēl straujāku izdevumu pieaugumu. Šis ir gads, kurā mums ir jāpiebremzē visu cenu un izdevumu kāpums augstāku kopīgu mērķu vārdā. Mums ir jāapzinās, ka pārdomāta fiskālā politika var dot daudz lielāku ieguvumu nākotnē, ja vien šajā situācijā spēsim vienoties par kopīgām budžeta vadlīnijām.
Pirmkārt, tas ir budžets ar ievērojamu, pārdomātu izdevumu sadaļu. Vislielākais izdevumu samazinājums tiek plānots, uz valsts institūciju darba efektivitātes paaugstināšanas rēķina likvidējot nevajadzīgās štata vietas, pārplānojot resursus, veicot rūpīgu administratīvo auditu.
Otrkārt, mēs rēķināmies ar veiksmīgu Valsts ieņēmumu dienesta darbu un “ēnu” zonas samazināšanos ekonomikā arī turpmāk. Līdz ar to, gluži tāpat kā jau vairākus iepriekšējos gadus, mēs varam plānot ieņēmumu palielināšanos.
Treškārt, mēs esam sasnieguši daudzu iepriekšējo valdību izvirzīto, bet tā arī nesasniegto mērķi. Varam apgalvot, ka ir izveidots pamatots vidēja termiņa budžets, kas ļauj rēķināties ne vien ar viena gada, bet jau ar triju gadu plāniem.
Ceturtkārt (un tas ir pats svarīgākais, ko par šo budžetu var pateikt dažos vārdos!), pirmoreiz Latvijas vēsturē ir budžets ar pārpalikumu. Proti, 2008.gadā tas būs 1 procents no iekšzemes kopprodukta, 2009. un 2010.gadā – attiecīgi 1,2 un 1,5 procenti.
Un tie nav tikai tukši skaitļi! Budžeta pārpalikums ļaus ievērojami stabilizēt valsts ekonomiku – veidot uzkrājumu fondu un tātad efektīvi reaģēt krīzes situācijās. Budžets ar pārpalikumu – tas nozīmē mūsu valsts stabilu virzību uz kopīgu eirovalūtas zonu. Tas ir nozīmīgs signāls investoriem un ārvalstu biznesa partneriem, kas spēs novērtēt Latvijas ekonomikas prognozējamību. Tas ir ne mazāk svarīgs nosacījums mūsu tālākajai attīstībai.
Apņēmīga inflācijas ierobežošana, taupība valsts izdevumos, stingra fiskālā politika ir tikai viens nosacījums krīzes novēršanai nākotnē.
Otrs nosacījums ir nacionālās uzņēmējdarbības, vietējās ražošanas un zinātņietilpīgu nozaru attīstība.
Lai kādi ārkārtēji apstākļi ietekmētu šā budžeta apspriešanu un pieņemšanu, mēs nedrīkstam aizmirst par tiem mērķiem, kas izvirzīti Nacionālajā attīstības plānā.
Tikai šādi – esot uzticīgi paši saviem dotajiem solījumiem – mēs varam cerēt uz sabiedrības uzticības atgūšanu.
Zālē sēdošie lieliski zina, ka katra valdības maiņa prasa vairākus mēnešus ilgu saskaņošanas un izveides darbu – jauna Ministru kabineta formēšanu, jauna budžeta izstrādi. Tas ir gluži dabiski – ikviens jauns ministrs, ikviens jauns premjers nāk ar savu politiku, ar savām prioritātēm, kam jāatspoguļojas finanšu sadalījumā. Taču ikviena šāda pārplānošana prasa vairākus mēnešus.
Vai vēlamies šajā brīdī valsts attīstību apstādināt uz daudziem mēnešiem? Ceru, ka ne. Jo politika ir kompromisu māksla. Un varbūt tieši šodien spējam to apliecināt.
Šobrīd vēl nav par vēlu pieņemt lēmumu, lai valsts attīstība neapstātos. Valdības apņēmībai veidot taupības budžetu jau šodien ir jāsāk ietekmēt procesus, no kuriem atkarīgs cenu kāpums nākamā gada pirmajos mēnešos. No mūsu rīcības pragmatisma ir atkarīgs, vai valsts būs spējīga izvairīties no krīzes situācijām turpmākajos trijos gados.
Tāpēc aicinu konsolidēt spēkus, atmest vecos kašķus, uzveikt kārdinājumu pārdalīt varu vai “izsist” kādu popularitātes procentu.
Aicinu vienkārši pievērsties valsts nākotnes nodrošināšanai, nevis rakt katram savā dārziņā.
Pirms balsot, katram no jums jāizvēlas. Balsojums “par” nozīmē kopīgu ceļu ar saviem vēlētājiem, lai labklājība tiktu sasniegta ātrāk. Balsodami “pret”, jūs norausiet stopkrānu gluži kā vilcienā un valsts attīstība apstāsies uz ilgiem mēnešiem.
Jūsu izvēle būs īpaši atbildīga, un jūsu atbilde tiek gaidīta. Noliksim emocijas uz brīdi pie malas un kopīgi pieņemsim valstiski svarīgu, pārdomātu un atbildīgu lēmumu!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātais premjer! Cienītie kolēģi! Es teikšu dažus siltus vārdus ievadam. Runas jau pēc tam būs garas.
Gribētos uzmundrināt visus kolēģus gan no pozīcijas, gan no opozīcijas. Protams, jebkurām debatēm par nākamā gada budžetu ir jābūt nopietnām. Šajā sakarā ir jābūt nopietnai sarunai – gan sarunai mūsu vidū, gan arī mūsu sarunai ar sabiedrību. Šai sarunai ir jābūt godīgai, nenoliedzot nevienu faktu. Es aicinu to darīt! Pie tam sarunai jābūt godīgai, tā teikt, no visām pusēm.
Tāpēc es tomēr gribu nedaudz atskatīties uz vakardienas sēdes norisi. Kas notika vakardien Saeimas sēdē? (No zāles: “Par tēmu!”) Tās sākumā saraksta “Repše, Rubiks, Kalniete, Buzajevs un Pliners” pārstāvji ļoti nikni pēla… (No zāles dep. S.Kalniete: “Priekšsēdētāj, par tēmu jārunā!”) … ļoti nikni pēla šodien izskatāmo budžeta projektu. Runas bija varenas – viena niknāka par otru. Budžetā tika meklēts viss sliktākais, budžetu nosauca visriebīgākajos vārdos.
Kas notika tālāk? Klausieties, nenervozējiet! Pašās beigās daži minētā saraksta pārstāvji… Ko viņi sāk darīt? Viņi mums piedāvāja vienu netīru darījumu. (Zālē troksnis un aplausi. No zāles: “Par tēmu!”) Ko viņi mums piedāvāja? Viņi teica tā: “Metiet nost to Kalvīti! Mēs tad balsosim par to budžetu.” Kā tad tā? Kur tad palika jūsu godīgums? Kur jūsu principialitāte? Kur jūsu netīrie skaitļi? Kalvīti ārā pa durvīm, budžets – uz priekšu!
Es to nebūtu šodien teicis, ja no rīta šodien nebūtu noticis kaut kas līdzīgs. Šorīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no visām spēku struktūrām, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Nevienai iestādei nebija ne mazāko pretenziju, turklāt Apvienotās policistu arodbiedrības pārstāvis Sūnas kungs, Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Baldzēna kungs, kuri tur bija klāt, skaidri pateica par to vienošanos, kāda ir bijusi ar valdību par algām. Ka viņi ir dabūjuši to, ko gribējuši, un ka vairāk viņiem nav nekādu pretenziju. To pašu teica Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis.
Kas notika pēc tam? Notika balsojums. Nelīdzēja skaidrojumi, ka, pirmajā lasījumā budžetu nepieņemot, nekāda algu pielikuma nebūs. Kur nu! Mūsu varenie opozīcijas pārstāvji balsoja “pret”. Nu labi, nu nobalsoja, Dievs ar viņiem! (No zāles dep. V.Orlovs: “Dievs ar Latviju!”) Tā viņiem arī laikam vajag darīt.
Taču uzreiz pēc tam bija viens milzīgs sprinta skrējiens pie plašsaziņas līdzekļiem: esot noticis vēl nebijis gadījums – budžets “izgāzts”! Nu ziniet, tādu makjavellismu jau ir grūti iedomāties! Tā vietā, lai paskaidrotu sabiedrībai, ka beidzot, paldies Dievam… Vai tad tiešām jūs negribat, lai no nākamā gada 1.janvāra šie paši policisti saņemtu to lielāko algu… Vai tad tiešām jūs to negribējāt? Vai jūs negribējāt, lai vairāk vai mazāk būtu vienādojušās minimālās algas policijā, ugunsdzēsības struktūrās, Ieslodzījuma vietu pārvaldē? Un, starp citu, arī KNAB pārstāvji… Bija KNAB pārstāvji… Loskutovs nebija, bet Vilks bija. Un saruna bija. Un skaidri tika jautāts arī KNAB pārstāvjiem: “Jūs piekrītat šādam nākamā gada budžetam?” Atbilde skanēja: “Jā, mēs piekrītam.”
Lūk, pat no šā balsojuma tika iztaisīta kaut kāda sensācija, lai gan mūsu komisija nebūt nebija atbildīgā. Mūsu komisija tikai iezīmēja budžetu tām struktūrām, kas uz mums attiecas.
Nāciet, lūdzu, šurp un atkal atkārtojiet to: “Metiet Kalvīti nost!” (No zāles dep. J.Reirs: “Mēs nāksim un atkārtosim!”) Varbūt jūs tomēr sāksiet ar to… Un pēc tam runāsim par budžetu. Jo vakar likās, ka jums šis budžets galīgi neinteresē.
Es novēlu jums godīgi runāt šeit un godīgi runāt ar sabiedrību, jo, paldies Dievam, vēl vienu reizi varu teikt, ka mūsu vakardienas runas ir atstājušas labu ietekmi uz piketā piedalījušamies, jo dažas jaunas, skaistas meitenes mani ļoti pieklājīgi sveicināja un mums bija ļoti patīkama saruna. Šādu sarunu es novēlu arī jums.
Paldies! (No zāles: “Pareizi, Juri!”) (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Frakcija “Jaunais laiks” šo budžeta paketi uzskata par brāķi. Uzskata par brāķi galvenokārt triju iemeslu dēļ. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Jo nav paši valdībā!”)
Pirmkārt, ir diezgan nopietnas problēmas ar procedūru, kā šis budžets vispār parādījās Saeimā.
Otrkārt, budžetu pavadošajos dokumentos nav iekšā ļoti daudz no tā, ko sabiedrība šobrīd vēlas sagaidīt.
Un, treškārt, arī pats budžets ir sastādīts absolūti pretēji tiem principiem. Tas nav tāds, kādu šobrīd sabiedrība to vēlētos redzēt, tas ir absolūti pretējs tam, ko valdība ir solījusi cilvēkiem.
Par procedūru. Jūs paši labi atceraties, ka budžets tika Saeimā iesniegts ar pamatīgu nokavēšanos, nevis tā, kā likums to paredz. Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka konkrētu datumu, taču budžets Saeimā ienāca vēlāk. Tātad likums jau tad tika pārkāpts. Tas – pirmkārt.
Otrkārt. Tad, kad budžets ienāca Saeimā… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Budžets neienāca Saeimā!”) …tad bija jābūt pietiekami ilgam laikam, vairāk par piecām dienām, kopš tā brīža, kad Saeimas Prezidijs saņēma šo budžetu, līdz tam brīdim, kad varam šo budžetu nodot komisijām. Arī tajā ziņā tika pārkāpts likums.
Kolēģi! Es nojaušu, ka šodien budžets tiks pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā es nojaušu, būs ļoti īss. Ar vienu elementāru domu – lai neļautu piedāvāt normālus un kvalitatīvus priekšlikumus. (No zāles dep. A.Rugāte: “Nav jau piedāvājumu!”)
Ejam tālāk! Par pavadošajiem dokumentiem vai, pareizāk sakot, pavadošajiem likumiem. Liela daļa pavadošo likumu ir saistīti ar nodokļiem. Kolēģi, jūs ļoti labi zināt, ka tie likumi, kas šobrīd faktiski nosaka nodokļu sistēmu, ir tapuši pirms vismaz desmit gadiem. Šie likumi ir tapuši tajā laikā, kad Latvijai bija pavisam citi mērķi priekšā. Galvenais mērķis bija iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. (No zāles dep. A.Rugāte: “Kas tad tagad?”) Toreiz rakstītie likumi šodienas situācijā vairs nav īsti atbilstoši tiem mērķiem, kādi ir šobrīd. Gan banku eksperti, gan Investoru padome, gan Darba devēju asociācija – tie visi jau daudzkārt ir teikuši, ka nodokļu sistēma ir būtiski jāmaina.
Ja paskatāmies, kāda ir mūsu nodokļu sistēma iepretī lielākajai daļai Eiropas valstu nodokļu sistēmu, redzam nopietnas problēmas gan ar nekustamā īpašuma nodokļa, gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm un atlaidēm.
Pasakiet man, lūdzu, vai pašreizējais uzņēmumu ienākuma nodoklis veicina ražošanu vai eksportu? Neko tas neveicina! Tātad nodokļu reformu – nopietnu reformu! – no valdības jau sen sagaida, kā jau es minēju, visas bankas, investori no ārzemēm un arī darba devēji. Šādas reformas, kā tas šajos likumos redzams, nav.
Trešā un pati galvenā lieta, par ko gribu runāt. Budžets pēc savas būtības. Kolēģi, jūs visi ļoti labi zināt, ka šobrīd pati lielākā problēma valstī ir milzīgā inflācija. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Lielākā problēma ir populisms!”) Jūs visi ļoti labi zināt, ka lielākais tērētājs valstī ir pati valsts. Jūs, kolēģi, ļoti labi zināt, ka valsts, rīkojoties taupīgi, var ļoti būtiski samazināt inflāciju.
Kāda bija šā budžeta vēsture? Tad, kad valdība, tā teikt, salika kopā budžetu un secināja, ka, neko nesamazinot, ietaupījums tikpat kā nesanāk un ka nevar palielīties ar lielu pārpalikumu, nācās palielināt prognozi. Nekas cits jau neatlika. Nācās budžetā iekļaut “Lattelecom” darījuma skaitļus, bet ietaupījuma šeit nebija. Īstenībā nenotika nekas no tā, kas tika iepriekš solīts un par ko tika skaļi runāts.
Redziet, par atalgojuma sistēmu sen jau tiek runāts, bet šajā ziņā nekas tā arī nav izdarīts. Proti, ir runa gan par valsts sektorā strādājošo, gan arī par visu to cilvēku atalgojumu, kurus algo valsts. Šī atalgojuma sistēma ir veca problēma, bet neviens pie šā jautājuma risināšanas tā arī nav ķēries.
Man vēl līdz šim brīdim nav skaidrs, kāpēc vienā ministrijā ierēdņi saņem daudz vairāk nekā līdzīga ranga, vienāda līmeņa ierēdņi citā ministrijā. Man vēl līdz šim brīdim nav skaidrs, kāpēc vienas ministrijas ierēdņi pusi algas saņem algas veidā, bet pārējo – kaut kādu vadības līgumu vai kādā citā veidā. Valsts jau sen ir mums parādā ierēdņu algu reformu. To vajadzēja izdarīt jau sen! Vēlākais, to vajadzēja izdarīt, pieņemot šo budžetu. Tātad atalgojuma sistēma nav mainīta.
Nav mainīts arī pats galvenais, kas, manuprāt, ir saistīts ar ministrijām, – nav veikts funkcionālais audits un nav izpētīts, kuru ministriju kuras funkcijas pārklājas, kuru aģentūru vai citu iestāžu funkcijas pārklājas un kuras no tām varētu likvidēt. Tātad faktiski nav panākts galvenais – nav samazināti pašu izdevumi.
Skaitļi, ko es jau minēju, kad notika budžeta nodošana komisijām, ir diezgan dramatiski: veselības aprūpes izdevumi tiek samazināti no 3,9 uz 3,4 procentiem no iekšzemes kopprodukta, izglītības izdevumi – no 4,2 uz 4 procentiem no iekšzemes kopprodukta, sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas izdevumi – no 2,7 uz 2 procentiem. Turpretim, kā es jau tikko minēju, pašu tēriņi tiek palielināti no 5 uz 6,9 procentiem. Tātad loģika ir pilnīgi pretēja tam, kas tika solīts iepriekš.
Un nu pats pēdējais. Nav galvenā! Nav paša galvenā! Valdība gan ārstiem, gan skolotājiem, gan policistiem, gan arī pensionāriem solīja līdzekļu nopietnu pieaugumu. Ja valdība nevēlas to darīt, tad nevajag solīt! Taču, ja ir solīts, tad tas ir jāizpilda. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Izpildīs ar’!”)
Rezumē: visu triju minēto iemeslu, proti, procedūras, nepaveiktās nopietnās nodokļu reformas, kā arī nepareizi sastādītā budžeta, dēļ “Jaunais laiks” uzskata, ka šī pakete ir brāķis, un tāpēc to neatbalstīs. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Krišjāni, pasaki kaut ko sakarīgu! Dzintaram nesanāca.”)
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es atsaukšos uz pirmā runātāja aicinājumu un runāšu ļoti konkrēti par budžetu, par cipariem, kas tajā ir redzami.
Es atgriezīšos nesenā pagātnē – 25.aprīlī. Toreiz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tikās ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem. Kolēģi, jūs to atceraties! Un jūs atceraties droši vien arī to, ko tajā laikā Starptautiskā valūtas fonda eksperti ieteica Latvijai (tātad – mūsu valdībai)… kādu fiskālo politiku inflācijas ierobežošanai. Viņi ieteica 2007.gadu nobeigt ar 2 procentu lielu pārpalikumu no IKP, bet 2008.gadu (tātad budžetu, par ko mēs šodien runājam) – jau ar 4 procentu pārpalikumu. Tas ir tas, ko mums iesaka starptautiskie eksperti un analītiķi, kuri politiski nav iesaistīti mūsu valsts iekšpolitikā, bet kuri analizē, kas mums būtu jādara, lai mazinātu inflācijas draudus un tās radītās sekas.
Ko valdība… šī pati valdība apņēmās darīt? Es atgādinu, kolēģi, par jau veiktajiem pasākumiem patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai, tā saucamo inflācijas apkarošanas plānu. Es lasu: “1.3.punkts. Lai efektīvi varētu īstenot budžeta konsolidāciju, lielāku uzmanību pievērst izdevumu kvalitātei. Gatavojot nākamo valsts budžetu, pārskatīt bāzes izdevumus, tos samazinot par 1 līdz 3 procentiem.” Bāzes izdevumu pārskatīšana ir būtiska, jo liels bilances uzlabojums ir nepieciešams tieši valsts pamatbudžetam. Valsts pamatbudžets, es atgādinu, kolēģi, pamatā ir ministriju tēriņi.
Ko mums šodien piedāvā? Es aicinu kolēģus pievērst uzmanību valsts konsolidētā budžeta izdevumu funkcionālajam sadalījumam. Šeit mēs redzam, kāda nauda, kādās proporcijās un kādām vajadzībām tiks novirzīta. Skatot atvēlētos līdzekļus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kur ir ietvertas arī policistu algas, redzam, ka tur samazinājums ir no 2,7 uz 2 procentiem no IKP. Veselības programmā, kur ir ietvertas arī mediķu algas, samazinājums ir no 3,9 uz 3,4 procentiem no IKP, bet izglītības finansējuma samazinājums, kur ir ietvertas arī skolotāju algas, ir no 4,2 uz 4,0 procentiem. Tomēr kolēģi tūlīt varētu iebilst un teikt: “Bet pagaidi! Mēs jau ejam uz taupību! Kalvīša kungs teica, ka ir taupība… Un šeit, lūk, tas atspoguļojas!” Bet, kolēģi, – kāda taupība?! Vispārējiem valdības dienestiem, kur nav neviena skolotāja, mediķa vai policista, alga tiks palielināta par 71,2 procentiem – no 5 uz 6,9 procentiem no IKP.
Kalvīša kunga valdība saka: “Savilksim visi jostas!” Bet ko valdība pati demonstrē šajos ciparos, kas ir mūsu rīcībā? Viņa parāda: “Vispārējie valdības dienesti, lūdzu, par 7 robiem pieaugsim treknumā!”
Šis, kolēģi, ir nepareizs signāls sabiedrībai! Mēs nevaram runāt par taupību, taupot uz sabiedriskajā sektorā strādājošo algām laikā, kad vispārējiem dienestiem piešķirtie līdzekļi pieaug par 7 robiem.
Es pilnībā piekrītu manam kolēģim Zaķa kungam, ka šis budžets pēc būtības ir brāķis. Tas nav atbalstāms.
Aicinu balsot “pret”!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šodien man ir tas gods valdības vārdā piedāvāt izskatīšanai parlamentā, mūsu Saeimā, 2008.gada valsts budžeta projektu.
Lai arī 2008.gada valsts budžeta projekts ir ceturtais budžets manā finanšu ministra karjerā, šobrīd jūsu priekšā esošais budžeta projekts ir kardināli atšķirīgs no trim iepriekšējiem.
Svarīgākais valdības piedāvātā 2008.gada budžeta mērķis – stabilizēt Latvijas ekonomikas attīstību, mazināt negatīvās tendences tautsaimniecībā un paaugstināt Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni ilgtermiņā.
Situācija Latvijas tautsaimniecībā ir attīstījusies tiktāl, ka šīs diemžēl nav tikai pieklājības frāzes. Valdība skaidri apzinās nepieciešamību nākamā gada valsts budžetu izmantot kā maksimāli efektīvu ieroci Latvijas ekonomikas stabilizēšanā.
Es labi saprotu, ka patlaban ir ļoti auglīga augsne dažādām politiskām spēlītēm, taču, lemjot par 2008.gada valsts budžeta projektu, tās būtu jānoliek malā.
Ja kāds no klātesošajiem domā, ka budžeta neapstiprināšana ir veids, kā ieriebt Spurdziņam, Kalvītim vai valdībai kopumā, viņš rūgti maldās, jo sliktāk no tā kļūs kādam Latvijas iedzīvotājam, arī mūsu vēlētājiem.
Vienīgais veids, kā mēs varam stabilizēt savu tautsaimniecību un izvairīties no vēl lielākām nepatikšanām ekonomikā, ir jūsu priekšā esošā budžeta projekta atbalstīšana. Varu pat teikt, ka šā budžeta projekta apstiprināšana ir katra godājamā Saeimas deputāta atbildības jautājums.
Vēl viena kardināla atšķirība nākamā gada valsts budžeta projektā ir tā, ka pirmo reizi atjaunotās valstiskās neatkarības laikā valdība ir plānojusi vidēja termiņa budžetu – no 2008. līdz 2010.gadam. Un tas ir stingras fiskālās politikas paraugs, ar kuru valdība apliecina savu apņēmību stabilizēt situāciju Latvijas ekonomikā.
Pirmo reizi valdība ir izstrādājusi budžetu ar pārpalikumu. Turklāt ar ievērojamu pārpalikumu, kas ir 1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 163 miljonu latu apmērā.
2009. un 2010.gadam plānotais pārpalikums attiecīgi ir 1,2 un 1,5 procenti. Apstiprinot šādu pārpalikumu, Latvija ierindojas starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piekopj stingru fiskālo politiku.
Jau no 2004.gada Latvijas tautsaimniecība uzrāda ļoti stabilas izaugsmes tempus, un līdz ar to arī 2008.gada budžets ir veidots, prognozējot joprojām augstus iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus 7,5 procentu apmērā, kas 2010.gadā varētu nedaudz samazināties – līdz 7,3 procentiem.
Budžeta projekts 2008.gadā paredz valsts budžeta ieņēmumus 5,5 miljardu latu apmērā, bet izdevumus – 5,3 miljardu latu apmērā. Paredzamais valsts budžeta izdevumu pieaugums 2008.gadā (salīdzinājumā ar 2007.gada plānu) ir 0,94 miljardi latu, un tas ir par 21 procentu lielāks, nekā bija šāgada plānā.
Lai parādītu tautsaimniecības izaugsmes tempus pēdējos četros gados, vēlos atgādināt, ka 2005.gadā valdība izskatīšanai parlamentā piedāvāja budžetu, kurā ieņēmumi tika prognozēti tikai 2,58 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi – 2,73 miljardu latu apmērā. Turklāt 2005.gadā tika plānots 160 miljonu latu liels budžeta deficīts, kas sasniedza 2 procentus no tālaika iekšzemes kopprodukta apjoma. Trīs-arpus gadu laikā, kopš es ieņemu finanšu ministra amatu, valsts budžeta apmērs ir dubultojies, savukārt piedāvātais budžeta pārpalikums 2008.gada budžetā ir lielāks par 2005.gadā plānoto deficītu.
Domāju, ka par šādiem rādītājiem katrs finanšu ministrs var būt gandarīts, taču šodienas realitāte ir arī mūsu tautsaimniecībā vērojamās negatīvās blakusparādības – piemēram, divciparu skaitlī iestigusī inflācija un augstais tekošā konta deficīts, tāpēc mums kopīgiem spēkiem ir jāstrādā pie mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanas.
Runājot par skaitļiem nākamā gada budžeta projektā, varu pateikt, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi tiek prognozēti 4,1 miljarda latu apmērā, bet izdevumi – 4,2 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums (salīdzinot ar 2007.gada budžetā apstiprināto plānu) ir 0,72 miljardi jeb 21 procents vairāk, valsts speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi par 24 procentiem jeb par 220 miljoniem latu vairāk.
Kā jau minēju, prioritāte numur viens 2008.gada valsts budžeta projektā ir Latvijas ekonomikas stabilizācija ilgtermiņā, tāpēc valdība ierosina jau šā gada nogalē sākt veidot ilgtermiņa stabilizācijas rezervi. Tajā paredzēts ieskaitīt visus pamatbudžeta ieņēmumus, izņemot pašieņēmumus un ārvalstu finanšu palīdzību, kas ikgadējā valsts budžetā pārsniegs noteikto, kā arī visus privatizācijas ieņēmumus.
Valdība ir vienojusies ar sociālajiem partneriem nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 80 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām – līdz 56 latiem mēnesī.
Bez tam ir paredzēts paaugstināt minimālo darba algu mēnesī no 120 latiem uz 160 latiem jau ar nākamā gada 1.janvāri.
Lai pašvaldībām kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu, kas radīsies šo likumdošanas izmaiņu rezultātā, Ministru kabinets ir apņēmies ar nākamo gadu pašvaldību budžetos pārskaitīt 80 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem līdzšinējo 79 procentu vietā.
Lai uzlabotu mazturīgākās sabiedrības daļas dzīves līmeni un mazinātu inflācijas ietekmi, 116,9 miljoni latu papildus tiek paredzēti vecuma pensiju indeksācijas nodrošināšanai, ko joprojām tiek plānots veikt divas reizes gadā.
Tāpat no 2008.gada 1.jūnija ir paredzēta piemaksa pie vecuma pensijas, palielinot piemaksas apmēru par 1 apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, no 19 santīmiem uz 40 santīmiem. Un šā mērķa realizācijai budžetā papildus ir paredzēti līdzekļi 16,4 miljonu latu apmērā.
Lai samazinātu straujo patēriņu un vēl vairāk iegrožotu inflācijas kāpumu, valdība ir pieņēmusi lēmumu samazināt darba algas pieaugumu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Samazināt pieaugumu, nevis iesaldēt, cienījamie kolēģi!
Šajā sakarā valdība ir pieņēmusi lēmumu par atalgojuma fonda nepalielināšanu 2008.gadā valsts tiešās pārvaldes iestādēm, izņemot tām valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kurās nodarbināto vidējā darba samaksa ir zemāka par valsts nodarbināto vidējo darba samaksu.
Savukārt pedagogu, ārstniecības personāla, kultūras darbinieku, amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas pieaugums nākamgad ir plānots vismaz 10 procentu robežās.
Turpinot sarunas ar sociālajiem partneriem, valdība saredz zināmas iespējas novirzīt papildu līdzekļus darba samaksas paaugstināšanai, tikai pārdalot līdzekļus jau esošo programmu ietvaros. Budžeta pārpalikums 1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta ir “sarkanā līnija”, kuru Aigara Kalvīša vadītā valdība negrasās pārkāpt.
Šāda budžeta pārpalikuma ietvaros valdība ir atvērta visiem priekšlikumiem budžeta projekta uzlabošanai.
Tāpat valdība ir panākusi vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību par darba algas pieauguma ierobežošanu tām pašvaldībām, tām darbinieku kategorijām, kuru atalgojums pārsniedz vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, un par darba samaksas fonda nepalielināšanu vairāk kā par 10 procentiem, salīdzinot ar 2007.gadu.
Nozīmīgākās izmaiņas sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos 2008.gadā ir saistītas ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas paredz, ka bērna kopšanas pabalsta vietā tiek ieviests vecāku pabalsts, kuru piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kas kopj bērnu vecumā līdz 1 gadam, un tam ir paredzēts papildus atvēlēt 36,2 miljonus latu.
2008.gada valsts budžets ir vērsts uz Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanu, saglabājot strauju tās attīstību. Tajā pašā laikā ar šo budžetu valdība turpina realizēt vairākas valstiski būtiskas sociālās programmas un veic algu paaugstināšanu taupības budžeta ietvaros. 2008.gada budžets nodrošinās sociāli ekonomisko izaugsmi, katra iedzīvotāja labklājības pieaugumu, stabilitāti un prognozējamību mājsaimniecībā. Bez stabilitātes nav iedomājams Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes kāpums vidējā termiņā, lai sasniegtu Eiropas Savienības labklājības līmeni.
Jūsu priekšā ir budžets, kura apstiprināšana ir ārkārtīgi būtiska Latvijas nākotnei. Iespējams, tas būs pats svarīgākais lēmums par budžetu kopš bezdeficīta budžeta apstiprināšanas pēc “Bankas “Baltija”” krīzes. Šī ir tā reize, kad atkal katrs Latvijas iedzīvotājs un arī mūsu partneri Eiropas Savienībā gaida no mums ļoti atbildīgu pieeju budžeta izvērtēšanā. Šodien ir pagrieziena punkts, un jūsu rokās ir lēmuma pieņemšana, kuru ceļu iesim – pa stabilitātes ceļu vai pa neziņas un sīkmanīgu cīniņu ceļu.
Valdības vārdā aicinu atbalstīt 2008.gada valsts budžeta projektu, kas būs stingrs pamatakmens Latvijas tautsaimniecības stabilizācijā.
Paldies, kolēģi! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Godājamie valdības locekļi! 2005. un 2006.gada mijā premjers Kalvītis ieviesa jaunu laika skaitīšanas sistēmu. Saskaņā ar to Kalvīša otrā treknā gada budžets, pēc Gregora kalendāra, bija 2007.gada budžets, un tas ir daudz labāks par nākamā – Kalvīša trešā treknā gada budžetu.
Optimisti saka, ka ceturtā un turpmāko Kalvīša trekno gadu vairs nebūšot, jo, runājot par treknību, mūsu premjers atklāti ir pateicis, ka treknie gadi iestāsies tikai tad, ja viņš nesadarīs muļķības. Jā, toreiz Jaungada apsveikuma runā bija tādi vārdi.
Taču sadarīja muļķības! Jo pēkšņi viņam bija piemirsusies inflācija un citas negatīvas blakusparādības, kā finanšu ministrs Spurdziņš tikko teica, un nu tās traucē valdībai strādāt.
Optimisti saka, ka Kalvīša ceturtā treknā gada nebūšot. Vēl lielāki optimisti saka, ka arī Kalvīša kā premjera vairs nebūšot. Kā mēdz teikt: no viņu mutes – Dievam ausī!
Bet kāpēc nākamā gada budžets ir sliktāks par šāgada budžetu? Argumentēšu to ar skaitļiem no izglītības un zinātnes jomas.
Pirmkārt. Neskatoties uz to, ka kopumā budžets ir audzis ātrāk nekā kopprodukts, izglītības izdevumi tiek samazināti, kā jau šodien tika sacīts, no 4,2 procentiem no iekšzemes kopprodukta uz 4,0 procentiem.
Otrkārt. Ņemot vērā to, ka inflācijas procents gada laikā ir audzis aptuveni divas reizes, gandrīz visas budžeta izdevumu pozīcijas reāli ir mazākas, nekā tas bija pirms gada.
Treškārt, 2007.gada budžetā tika panākta vienošanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Šāgada budžeta grozījumos šāda vienošanās netika panākta – pietrūka 9,4 miljonu latu, bet nākamā gada budžeta projektā šis deficīts jau ir 72 miljoni latu.
Tagad par atsevišķām pozīcijām. Dīvainas lietas notiek saistībā ar zinātnes finansējumu. Zinātniskās darbības likums, par kura grozīšanu pozitīvisma kampaņas laikā daži zinātnieki Kalvīša kungam gandrīz rokas bučoja, nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu, lai valsts 2010.gadā atbilstu Latvijai saistošajiem Lisabonas kritērijiem. Budžeta projektā šīs naudas nav! Lai izpildītu likuma prasības, pietrūkst 19,2 miljonu latu. Par šo summu būtu jāpalielina Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogramma “Zinātniskās darbības attīstība un infrastruktūras nodrošināšana augstskolās un koledžās”. Taču šīs naudas nav! Un šķiet, ka ne izglītības ministri, ne premjeru tas neuztrauc.
Šie principiālie, ārkārtīgi augstās morāles cilvēki, kas nupat bija gatavi nabaga Loskutovu kraukļiem izbarot par to, ka Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojā pastāv likuma pārkāpšanas risks, tagad bez bēdu uzspļauj likumam, rīkodamies savā saimniecībā. Kā mēdz teikt: “Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim.”
Savā ziņā jau Kalvīti es varu saprast. Viņam sirds dziļumos laikam ir kauns, ka pozitīvisma kampaņā viņu slavēja par to, ko patiesībā bija paveicis “Jaunais laiks”. (No zāles: “O-o-o!”) Un laikam tāpēc viņš, pat likumu pārkāpjot, atņem naudu zinātnei: “Še jums, meļi tādi! Par ko mani velti slavējāt?”
Rivžas kundzes rīcībai gan es attaisnojumu neredzu.
Tagad par pedagogu algām. Valdība solīja pedagogiem par likmi piemaksāt 60 latus, sākot no nākamā gada 1.septembra. Arodbiedrība piekrita attiecībā uz 60 latiem, bet – no 1.janvāra. Valdība beigās nolēma, ka pietiks ar 30 latu piemaksu, sākot no septembra; piemeta vēl klāt papildus apmaksātās piecas gatavošanās un darbu labošanas stundas. Tādējādi samaksāja pedagogiem kopumā par 45 miljoniem latu mazāk. Tagad gan Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi saka, ka atraduši 14 miljonus latu programmā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Bet kā gan tā varēja atrast un paņemt? Vai tad nebija precīzi saplānoti šīs programmas 436 miljoni latu? Paņēma 3 procentus no šīs summas un atdeva skolotājiem. Un struktūrfondiem it kā nekāda skāde nenotiek. Bet varbūt var paņemt vēl? Varbūt var paņemt nevis 3, bet 5, varbūt 10 procentus? Varbūt arī to 15,1 miljonu latu, ko Izglītības un zinātnes ministrija tagad meklē savā budžetā, var paņemt no šā paša struktūrfondu naudas “groziņa”?
Bet varbūt vispār šis budžets ir, tā teikt, tik brīvi sastādīts, ka pārdesmit miljonus šurp vai turp var tā brīvi paņemt?
Es gribu ieteikt: ja Saeima atbalstīs šo budžeta projektu pirmajā lasījumā un valdība un atbildīgā komisija strādās pie grozījumiem, kas tiks iesniegti uz otro lasījumu, tad, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, varētu ieņēmumu prognozi palielināt par 930 tūkstošiem latu, iekļaujot tajā summā KNAB uzliktās sodanaudas Tautas partijai – 529 tūkstošus – un Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” apvienībai – 401 tūkstoti latu. Tātad, ja šīs partijas godprātīgi iemaksās 930 tūkstošus latu valsts budžetā, tad, es domāju, nākamajā gadā varēs renovēt kādu skolu, un tad pie tās skolas tiešām varēs pielikt plāksnīti ar uzrakstu, ka to renovāciju ir finansējusi Tautas partija un Latvijas Pirmā partija, un “Latvijas Ceļš”. (Aplausi.) Tās būs godīgas investīcijas.
Bet labāk tomēr ir šo budžetu noraidīt. Lai jaunā valdība sāk strādāt! Tur nebūs vajadzīgi daudzi mēneši – divu mēnešu laikā var līdz 1.janvārim darbu paveikt. Es domāju, ka tad pietiks naudas gan pedagogiem, gan mediķiem, gan policistiem – un kur nu vēl zinātniekiem un pensionāriem! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Vēl latu nodevalvē!”)
Un nobeigumā gribu citēt premjera Kalvīša šodien teikto, kas mani pārliecināja. “Kolēģi! Šodien vēl nav par vēlu pieņemt lēmumu, lai valsts attīstība neapstātos.”
Balsosim “pret”, neatbalstīsim šo brāķa budžetu! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Pirms dodu vārdu nākamajam runātājam, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu ar lūgumu šodienas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Tatjanai Koķei.
T.Koķe (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti!
Augsti vērtēju šodien iespēju paust Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli par 2008.gada budžeta likuma projekta sadaļu, kas veltīta izglītībai un zinātnei.
Īpaši vēlos izteikt pateicību par vakardien notikušo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi. Komisijas sastāvā ir gan pozīcijas, gan opozīcijas frakciju deputāti, taču tika demonstrēta racionāla solidaritāte, valstiska domāšana un rūpe par Latvijas intelekta izaugsmi.
Sēdē vairākkārt tika akcentēts, ka Latvijas izaugsmes modelī un Latvijas Nacionālās attīstības plānā Latvijas tuvākā, kā arī perspektīvā attīstība nepārprotami saistās ar izglītības un zinātnes strauju attīstību.
Šie uzsvari nenoliedzami izvirza izglītību un zinātni kā Latvijas tautsaimniecības prioritāras nozares un izglītības politikas veidotājiem, tas ir, mums, vadītājiem, skolotājiem, pētniekiem, rada nepieciešamību veikt jaunus uzdevumus.
Arī demogrāfiskā situācija valstī un pieaugošā konkurence darba tirgū ir apstākļi, kas nosaka nepieciešamību attīstīt efektīvu un kvalitatīvu izglītības sistēmu, kura paver iespējas katram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma, pilnvērtīgi attīstīt savu potenciālu sociālajā, profesionālajā un personiskajā jomā.
Pats jēdziens “attīstība” sevī ietver tendenci uz perspektīvu, paver jaunas iespējas. Taču liela daļa šo iespēju ir atkarīgas no piešķirtā finansējuma.
Šajā sakarā, pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka mēs no Izglītības un zinātnes ministrijas puses vakar komisijā sniedzām jaunākos datus, kas iegūti, šā gada septembrī apkopojot iesniegtās tarifikācijas. Pašreiz varam teikt, ka vidējā pedagogu darba samaksa mēnesī ir 324 lati par 21 stundu, konktaktstundu, nedēļā.
Savukārt samaksa par individuālo darbu – par rakstu darbu labošanu, par klases audzinātāja pienākumiem – ļauj šo atalgojumu vēl palielināt par 31 procentu, kas ir 100 lati.
Tādējādi kopumā valstī pašreiz vidējā darba samaksa skolotājiem ir 424 lati. Tie klātesošie, kas savulaik bijuši izglītības un zinātnes ministri, zina, ka 2005.gada nogalē pedagogu darba samaksa bija aptuveni 160 latu. Tātad jāteic, ka pieaugums ir vairāk nekā būtisks. Neteiksim, ka tas ir pietiekams, bet ir tomēr jāatzīst, ka tas ir vairāk nekā būtisks.
Otrkārt. Vēlos Saeimas deputātiem akcentēt, ka mums ir valdības kopējai stratēģijai jāpateicas par to, ka ir rasta iespēja izpildīt Izglītības likuma 53.panta otro daļu, tas ir, otrās daļas nosacījumu, kas paredz, ka pedagogam ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagoga darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu attiecīgajā laika posmā.
Tātad no 2008.gada 1.septembra pedagogu atalgojuma palielinājums par vienu likmi, tas ir, par 21 stundu nedēļā, būs vēl 60 latu.
Likuma pildīšanai nepieciešamā papildu summa, kas jau šodien izskanēja, šie 14 miljoni, ir atrasta, lai to iestrādātu budžeta projektā.
Vēlos par to vēlreiz pateikties kā Saeimas deputātiem, tā arī valdības locekļiem.
Savukārt mēs Izglītības un zinātnes ministrijā uzņēmāmies saistības turpināt strādāt pie pedagogu karjeras attīstības iespējām un pie darba samaksas diferenciācijas, vadoties pēc argumentētiem kvalitātes rādītājiem.
Godātie deputāti! Vēl viena nupat Šadurska kunga runā izskanējusī joma, kas ir akcentēta budžetā, ir finansējums zinātnei.
Izstrādājot valsts budžeta projektu 2008.gadam, Izglītības un zinātnes ministrija ņēma vērā Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrajā daļā noteikto. Proti, 2008.gadam paredzētais valsts budžeta finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai ir gandrīz 5 miljoni latu. Šāds pieaugums pilnībā nodrošina nepieciešamo finanšu resursu pieaugumu valsts pētījumu programmu realizēšanai, Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšanai, kā arī zinātnisko institūtu bāzes finansējumam.
Pateicos par 9.Saeimas atbalstu un izpratni par zinātnes ilgtermiņa attīstību. Zinātniskās darbības likuma grozījumi, ko šā gada pavasarī veicām, saistībā ar zinātnisko institūtu juridisko statusu un to finansēšanas kārtību, kā arī zinātnisko institūtu darbinieku atalgojuma veidošanas principiem paver iespēju attīstīt pašiniciatīvu un neorientēties vien uz finansējumu no viena avota, tas ir, no valsts budžeta. Uzskatām to par pozitīvu soli un stimulu.
Jāatzīmē, ka virkne Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu zinātnes jomā tiks līdzfinansētas, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus: plānots, ka 2008.gadā būs 30 miljoni latu no struktūrfondiem plus 5 miljoni latu – līdzfinansējums no valsts budžeta.
Tādējādi kopumā 2008.gadā tiks nodrošināts Zinātniskās darbības likuma 33.pantā paredzētais ikgadējais līdzekļu pieaugums vismaz 0,15 procentu apmērā no IKP. Plānots, ka 2008.gadā kopējais pieaugums būs 39,9 miljoni latu.
Argumentēti sabalansējot gan izglītības un zinātnes prioritātes, gan, protams, arī valsts fiskālās politikas nostādnes, 2008.gada budžetā ir nodrošināts finanšu palielinājums vairākām Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajām jomām. Šajā sakarā gribu teikt, ka ir pilnīgi jauna pozīcija – 6,8 miljoni latu izglītības iestāžu infrastruktūrai (tām, kuras nevar to iekļaut struktūrfondos). Ir piešķirti papildu līdzekļi – 12 miljoni latu augstākajai izglītībai, un papildu līdzekļi – 3,5 miljoni latu – ir piešķirti arī profesionālajai izglītībai.
Efektivitāte, pieejamība un kvalitāte tuvākajā perspektīvā ir tie orientieri, tie mērķi, kuru sasniegšanai mobilizējas pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija.
Mēs ceram ar Saeimas deputātu atbalstu iet uz šiem orientieriem un tos sasniegt.
Paldies par uzmanību.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Liekas, ka pēdējā laikā pat Tautas partijas biedri ir pārliecinājušies, ka Tautas partijai ir bail no spēcīgas policijas, ka tieši Tautas partija ir tā, kura dara visu, lai vājinātu tiesībsargājošās iestādes, un ka labākā metode ir maksāt viņiem cilvēka necienīgas algas, jo tad policisti un citi tiesībsargi ir spiesti domāt par izdzīvošanu, nevis par to, kā atklāt sarežģītas mahinācijas, aizturēt noziedzniekus un darīt savus pamatdarbus.
Tas, ko mēs šodien dzirdējām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, liecina par to, ka iekšlietu ministrs ir atradis kompromisu ar arodbiedrībām un cenšas pildīt savus solījumus. Tā jau ir laba ziņa. Jo tas nozīmē, ka iekšlietu ministrs patiešām grib darīt savu darbu, tas nozīmē, ka iekšlietu ministrs neiet oranžajā pavadā un nedara to, ko viņam pavēl koalīcija.
Taču būtībā tajā dokumentā, kas šodien ir mūsu priekšā un par ko šodien mums ir jābalso, nav ne vārda par to, ka policistiem un ugunsdzēsējiem tiks maksātas cilvēka cienīgas algas. Patiesība ir tā, ka tie pagaidām ir tikai solījumi, bet parlamentā nav pieņemts balsot par solījumiem. (No zāles: “Kā var nesolīt! Kā var nesolīt!”)
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds iekšlietu ministram Ivaram Godmanim.
I.Godmanis (iekšlietu ministrs).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!
Man ir prieks, ka zālē ir opozīcija lielā skaitā. Būtībā vērsīšos pie jums.
Pirms es to sākšu darīt, es gribētu, ņemot vērā cienījamās deputātes Mūrnieces uzstāšanos, uzreiz teikt skaidri: šoreiz iniciators jeb tas, kas tiešām šo jautājumu iniciēja, nav iekšlietu ministrs, ne arī premjers un finanšu ministrs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu redz nu!”) Es esmu bijis gan premjers, gan finanšu ministrs un zinu, ko nozīmē veidot budžetus krīzes laikos. Un tieši premjers bija tas… starp citu, ne tikai attiecībā uz iekšlietu sistēmu, bet arī uz šo citu izdevumu daļas palielinājumu… Protams, finanšu ministrs ar lielām grūtībām (ar lielām grūtībām!), saprazdams situāciju, akceptēja to. Kaut gan šeit nav runa par izdevumu daļas palielinājumu kopumā, bet gan par pārdali.
Tas ir viens aspekts.
Otrs. Redziet, starp opozīcijas deputātiem… un ne jau tikai starp tiem… arī starp pozīcijas deputātiem nav daudz tādu, kas ir piedzīvojuši šo padevīgo kalpu krīzes Latvijā.
Un, tā nopietni runājot, jāteic, ka šādas krīzes faktiski ir bijušas trīs. Viena krīze bija tad, kad mēs veidojām šo valsti, līdz pat 1994.gadam. Čepānes kundze to zina, arī cienījamais bijušais Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs… (No zāles dep. J.Dobelis “Es arī to zinu!”), zina arī Dobeļa kungs, Grīnblata kungs. Otra krīze bija 1995.gadā; tā bija iekšēja krīze, kas bija saistīta ar banku lietām, un šeit ir deputāti, kas arī to zina. Trešā krīze bija saistīta ar Krievijas krīzi, ar ārējiem efektiem 1998.gadā.
Un tagad ir jautājums – vai mēs esam krīzē vai neesam? Redziet, mēs varam situāciju definēt politiski, un tas ir normāli, ka opozīcija definē situāciju kā krīzi, un faktiski tas ir opozīcijas uzdevums – situāciju saasināt un censties parādīt, ka ir kaut kas būtiski jāmaina. Un savukārt arī pozīcija var jautājumam pieiet politiski – teikt, ka nav nekādas krīzes. Taču kaut brīdi abstrahēsimies no šā dalījuma! Es pateikšu, kā es saprotu ekonomiku. Un pie reizes es nedaudz Zaķa kungam atbildēšu un vērsīšos arī pie jums, Kariņa kungs. Jūs esat jauni cilvēki. Savulaik es ar Kariņa kunga tēvu esmu runājis par tiem laikiem, kad mēs šo valsti veidojām. Tāpat Gravas kungs to atceras.
Mēs patlaban esam tādā situācijā, ko nevar no ekonomiskā viedokļa saukt par krīzi. Taču mēs esam ārkārtīgi bīstamā posmā, un šāds bīstams posms Latvijas valstij ir pirmo reizi. Tāda vēl nekad nav bijis, nav bijis tādas situācijas. Labi, visi to sauc par “mīksto nolaišanos”, bet, patiesību sakot, pastāv jautājums, kā mums nenonākt tādās situācijās, kādās vairākas valstis ir nonākušas. Tad, kad strīdamies savā starpā, ļoti svarīgi ir skatīties, kā citi iziet no vienas vai otras situācijas. Un ir gan pozitīvi, gan negatīvi piemēri.
Punkts numur viens. Argentīna savulaik atbildēja uz Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijām apmēram tā, kā pie mums atbildēja šodien arodbiedrību vadītāji. Viņi uzskata, ka tas viss, ko saka Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules Banka, nekur nav derīgs un ka tas, godīgi sakot, nevienam neinteresē, un ka šīs starptautiskās institūcijas nesaprot situāciju Latvijā – un tā tālāk, un tā tālāk.
Rezultāts: palielinot budžeta deficītu un kopējo parādu, kā arī palielinot izdevumu daļu, Argentīna nonāca tādā stāvoklī, ka nācās devalvēt peso vairāk nekā desmit reizes. Es domāju, ka gan opozīcija, gan pozīcija ir pilnīgi vienisprātis, ka šādu situāciju mēs pieļaut nevaram – valsts un sabiedrības interesēs!
Tas bija punkts numur viens.
Punkts numur divi. Ir otrs ceļš, ko gāja Ungārija, kas Eiropas Savienības ietvaros sāka ignorēt kredītreitingu aģentūru viedokli un, starp citu, arī Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijas. Un kur ir atšķirība starp situāciju Ungārijā un Latvijā? Atšķirība ir vienā būtiskā apstāklī – inflācija tur ir gandrīz tikpat liela kā Latvijā, toties kopprodukta attīstība nepārsniedz vienu procentu (atšķirībā no mūsu desmit procentiem) un budžeta deficīts ir tuvu pie astoņiem procentiem. Arī šo ceļu iet mēs nedrīkstam.
Kādi ir pozitīvie piemēri? Ņemsim un paraudzīsimies, kā savulaik rīkojās Vācija! Vācija 2003.gadā, precīzāk sakot, 2004.gadā, nonāca tādā situācijā, ka bezdarbs pārsniedza desmit procentus (bija vairāk nekā 5 miljoni bezdarbnieku!) un kopprodukts sāka kristies, nevis pieaugt. Situācija bija tāda, ka Vācijas lielās kompānijas gāja prom no Vācijas, vācu darbaspēks tika spiests ārā no darba tirgus, jo nāca iekšā darbaspēks no Austrumeiropas. Bija katastrofāla situācija.
Kādu lēmumu pieņēma valdība? Tas ir tas, ko mēs teicām arodbiedrībām! …Vācijā tā prakse, ka katru otro gadu veica tā saucamās tarifu sarunas, pēc kurām algas automātiski cēla par diviem, trim, četriem procentiem, tika beidzot pārtraukta, apzināti pārtraukta, no abām pusēm. (Es varētu šajā sakarā minēt vēl arī Īrijas piemēru – un tā tālāk.) Šī vienošanās noveda pie tā, ka patlaban Vācijā bezdarbs ir zem pieciem procentiem, kopprodukta pieaugums ir tuvu pie divarpus procentiem, un no budžeta deficīta, kas bija pāri par trīsarpus procentiem (viņiem draudēja Māstrihtas kritēriju pārkāpšana!), viņi beidzot izkļuvuši un ieiet pozitīvā budžeta bilancē.
Es gribu teikt vēl vienu lietu. Šajā situācijā ir ļoti uzmanīgi jāskatās, ko mēs drīkstam darīt radikāli. Es šeit ne pirmo reizi dzirdu, ka ir realitāte un ir iespējas. Ja mēs iesim to ceļu, ko Starptautiskais valūtas fonds ieteica (šeit ir runa par trīs, četru procentu pārpalikumu, kā teica arī Kariņa kungs), tad, Kariņa kungs, sekas būs tās, ka… es nudien nezinu, cik cilvēku, arodbiedrības, mēs tad ieraudzīsim pie mūsu Saeimas durvīm – un ne tikai pie Saeimas durvīm. Šīs reformas, kā to arī “Hansabankas” ekonomisti, uzstādamies televīzijā, pateica, ir pilnīgi cita tipa reformas. (Tas ir tas, ko es teicu arodbiedrībām!) Tad ir situācija, ka cilvēki ir jāatlaiž un ir jāsamazina algas. Mēs šādā situācijā neesam. Mēs neesam šādā situācijā!
Nākamais jautājums. Par nodokļiem. Es te dzirdu runas, ka nodokļi būtu jāsamazina. Paņemiet Samuelsona grāmatu! Viņš ir 92 gadus vecs, faktiski pēdējais ekonomists, kam ir piešķirta Nobela prēmija. Atveriet to vaļā! Jūs tur izlasīsiet precīzu, neapstrīdamu frāzi, ka nodokļus buma fāzē (laikā, kad ekonomika attīstās un kad IKP palielinājums ir virs 2 procentiem) vai nu palielina, vai tur uz vietas viena elementāra iemesla dēļ – tie nodokļi būs jāsamazina tad, kad sāksies recesijas fāze, kad ekonomika ies uz leju un kad IKP samazināsies. Tās ir neapstrīdamas patiesības! Tāpēc aicinu vēlreiz atsvaidzināt savas zināšanas, pārskatot klasiķu darbus, ja jūs neticat finanšu ministram, premjeram vai arī jūsu padevīgajam kalpam.
Ja mēs runājam par to, ka šajā budžetā galīgi nekas nav darīts attiecībā uz nodokļiem… Cienījamie, izlasiet precīzi! Tur ir trīs lietas: ir notikusi pārdale par labu pašvaldībām, paredzot tām piešķirt 80 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas ir nopietni.
Otrā lieta. Ja mēs paskatāmies nekustamā īpašuma nodokli, tad jūs precīzi redzat: ir jaunas kadastra vērtības, kādas jūs te redzat; tās patlaban ceļ divas reizes pa 25 procentiem. Absolūtajās vērtībās pieaugums divos gados – 0,4 procenti. Esiet precīzi! Atzīstiet, ka tas jau ir kaut kas cits! Tas ir cits nodoklis!
Ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli… Te bija vēl viens variants. Es varu godīgi pateikt, ka šis priekšlikums par samazinātu PVN attiecīgajām pārtikas precēm – kartupeļiem, maizei un tā tālāk –, kas ir tā saucamie neelastīgie patēriņa produkti… Tad ir jautājums tāds: ja jūs palielināt cilvēkiem naudu, viņi nevar apēst maizi desmitreiz vairāk.
Problēma ir viena: tiklīdz jūs samazināt nodokli šinī situācijā, jūs ejat pret ekonomikas pamatprincipu – jūs palielināt naudas masu cilvēkiem uz rokas, kas tūlīt pat ir redzams veikalos, kur vēl arvien ir 30 procentu liels pieaugums mazumtirdzniecībā. Tas ir pieaugums veikalos, kur iet ne tikai bagātnieki iepirkties. Tas, protams, ir rādītājs, ka nauda legalizējas, tajā skaitā veikalos… arī nelegālā nauda. Bet tas galīgi nav saistīts ar to, ka mēs drīkstam šo naudas masu palielināt.
Un pēdējais, ko es gribu teikt, – tas, ko es šeit vairākas reizes dzirdu par šiem procentiem. Man ir patīkami, ka arī manas publikācijas kāds lasa. 2005.gadā žurnālā “Republika.lv” es publicēju trīs rakstus par tautsaimniecības prioritātēm, varbūt arī jūs, Zaķa kungs, esat tos lasījis. Tur es jau pirms divarpus gadiem norādīju uz šo procentuālo tendenci, kuru jūs minat, – gan Kariņa kungs, gan Zaķa kungs. Kā tas tā var būt, ka izglītībā procents samazinās? Kā tas tā var būt, ka samazinās? Te ir elementāra atbilde, kuru es Šadurska kungam jau teicu televīzijā. Ziniet, kāpēc relatīvi samazinās procents? Kopumā jau tas finansējums aug! Elementāra iemesla dēļ: tāpēc ka strukturālo fondu kā papildu līdzekļu parādīšanās budžetā šo procedūru izmaina, jo šie tā saucamie Eiropas fondi izmaina struktūru. Jūs nevarat to attiecināt ne uz iekšlietām, ne uz izglītību. Tur ir tā sakne!
Cienītie kungi! Ja jūs zināt matemātiku un zināt ekonomiku, tad jums man ir jāpiekrīt. Nu mēģiniet mani atspēkot, ja es runāju nepatiesību!
Un pēdējais, ko es gribu teikt. Tas gan vairāk attiecas nevis uz opozīciju, bet tas attiecas acīmredzot arī uz arodbiedrībām. Godīgi sakot, tas attiecas uz visām sfērām kopumā. Vai tas, kas līdz šim izdarīts, ir bijis absolūti kļūdains? Ir skaudri jānovērtē: vai tas, kas ir izdarīts šogad, ir kļūdains?
Atbilde ir šāda. Ja runājam par antiinflācijas programmu, jūs varat vērsties pie jebkura speciālista, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā. Kādu atbildi jūs izdzirdēsiet? Jūs dzirdēsiet šādu atbildi: “Mēs esam situācijā, kad ir samazinājies tirgus darījumu skaits, bet vēl nav samazinājusies cena. Vēl arvien tiek uzturēta cena, cerot, ka kaut kādā veidā tomēr izdosies pārdot spekulatīvi dārgāk to, kas ir uz rokām.” Vienīgais variants, kā mēs varam to mazināt, ir šāds: ne tikai prasīt dokumentāri uzrādīt līdzekļu izcelšanos, kas jau tagad tiek darīts un kas ir viens no faktoriem, kurš ir “sitis pa pirkstiem” tiem, kuri spekulē, bet tajā pašā laikā arī nepalielināt naudas masu uz rokas.
Man var uzdot jautājumu: “Jā, bet ko mēs darīsim tad, ja inflācija aizies vēl tālāk?” Jūs jau perfekti zināt šos piecus naudas avotus, kuri nāk iekšā pie fiksētā kursa. Tie ir mūsu tautiešu ienākumi ārzemēs, tie ir strukturālie fondi, tas faktiski ir ārvalstu investīciju ieplūdums… Un te ir viens ļoti nopietns jautājums, kāpēc būtu svarīgi ieklausīties Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijās. Tāpēc, ka tie, kuri zina, ko nozīmē Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules Banka – un to mēs teicām arī arodbiedrībām! –, tie zina, kāds iespaids šīm organizācijām ir uz daudzu rietumvalstu centrālajām bankām, uz reitingu aģentūrām. Un ne jau velti Zviedrijas finanšu ministrs drīz varētu ierasties šeit, jo tajā brīdī, tad viņi sāks mūs vērtēt, tad viņi neteiks tā, kā viņi tagad pateica finanšu ministram, ka mūsu ceļš ir pareizi uzsākts, bet teiks: “Nē, viņi to 1 procentu neiztur! Viņi turpina palielināt izdevumus, kas nav pieļaujams…”
Ziniet, kas tad būs? Tad būs ļoti vienkārša situācija. Patlaban Rimšēviča kungam segums ir absolūti pietiekams, lai viņš varētu nosegt latu, viņam diemžēl tas ir pat jādrukā klāt, tāpēc ka iekšā nāk eironauda. Repšes kungs to labi zina, viņš pirmais izvirzīja šo jautājumu tad, kad parādījās priekšstrukturālie fondi.
Pie fiksēta kursa, ienākot lielai naudas masai iekšā – eiro, viņam ir jādrukā klāt lati. Tie nav 2,5 procenti, ko izlaiž Frankfurtē, kas ir eiro inflācija kopā vidēji. Latvijā šī eiro inflācija ir tieši tāda, kāda ir lata inflācija. Bet tas Rimšēvičam ļauj mierīgi teikt, ka mēs šo latu turam. Un tas ir fakts! Nav bažu! Bet, ja mēs pārkāpsim šīs rekomendācijas, tad pietiks ārvalstu investoriem pateikt: “Ziniet, šī valsts nav droša! Mēs vedam savas investīcijas prom!” …Un tad gan es gribu redzēt, cienījamie, kas notiks! No kurienes tad mēs ņemsim šo finansējumu?
Protams, es te dzirdēju Šadurska kunga jautājumu: kāpēc mēs nevaram paņemt no Eiropas fonda, no tiem 400 miljoniem, kas ir, un izdalīt visiem, kuriem vajadzīgs, un vēl klāt pielikt?
Ir tāda neliela nianse. Nosauciet man kādu citu avotu, valsts avotu, no kā mēs varam kaut kādu infrastruktūras objektu šajā valstī attīstīt? Teiksim, ceļus… Kaut kādu citu avotu nosauciet man! Un es būšu ļoti priecīgs, ja varēšu jums piekrist… Jūs man to nosauksiet tādā apjomā, kādā ir Eiropas fondi tur iekšā.
Noslēgumā es gribu teikt šādi... Es gribu teikt tā: var nopietni cīnīties politiski. Tas ir normāli! Tas ir tikai normāli! Bet, cienītie kungi, es vēlreiz gribu pateikt, ka visam ir zināmas robežas.
Tas, ko teica Dobeļa kungs, faktiski ir maksa par farizejismu. Es esmu ministrs, un es negribu jums to atgādināt, ka vienā reizē jūs aicināt balsot “par” budžetu, bet otrā – ne. Jā, politiskajai opozīcijai faktiski ir tiesības darboties ar visdažādākajām metodēm, tomēr ir arī viens kopuzdevums. Un es šeit vēršos pie jums – pie cilvēkiem, kuriem ir pieredze krīžu pārvarēšanā, tajā skaitā arī opozīcijai.
Šoreiz nebūs tik svarīgi, vai ministrs būs Spurdziņš vai Kalvītis, vai Zaķis, vai Godmanis. Diez vai! Šeit ir svarīgi… Protams, jūs man piedāvāsiet absolūti alternatīvu programmu, kas šo “mīksto nosēšanos” padarīs vēl maigāku, un mēs būsim priecīgi to izskatīt. Lūdzu, sagatavojiet to! Dodiet to sabiedrībai un pierādiet, ka jums ir taisnība šajā gadījumā.
Bet tā problēma ir tāda, ka šis jautājums ir kopējs. Un es ceru, ka arī bijušais bankas prezidents perfekti zina, ka starpība te parādās lielākoties politiskajās diskusijās, kas ir pašas par sevi eksistējošas. Bet te runa ir par mūsu kopējo uzdevumu – kā mums izdarīt tā, lai mēs neaizietu pa Ungārijas ceļu, lai neaizietu pa Argentīnas ceļu, bet lai mēs ietu to ceļu, kuru iet Vācija, un to ceļu, kuru iet citas valstis, kas ir pierādījušas, ka tās spēj savu valsti attīstīt arī tajos periodos, kad ir nevis krīze, kad trūkst naudas, kā tas bija Godmanim 1998.gadā, kad ir nevis tāda krīze, kāda bija Piebalgam, kad nepērk valdības obligācijas, bet ir tāda situācija, kad naudas valstij ir par daudz. Un arī tā ir bīstama situācija!
Es ceru uz opozīcijas sapratni!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Tikko Godmaņa kungs teica, ka galvenais līdzeklis, kā var apkarot inflāciju, ir nepalielināt naudas līdzekļu summu, kura ir uz rokām mūsu iedzīvotājiem. No tā var noprast, ka mūsu prasības, kas nāca no opozīcijas un no arodbiedrībām, palielināt, teiksim, algas vai pensijas ir prettiesiskas, ir nepareizas.
Es varētu piekrist Godmaņa kungam, ka nav pareizi prasīt, lai būtu lielākas pensijas gadījumā, ja vidējā pensija pie mums būtu 300 latu, bet mēs pieprasītu to palielināt līdz 400 latiem. Jā, tas nebūtu godīgi, nebūtu pareizi! Taču apstākļos, kad vidējā pensija ir tuvu 100 latiem, situāciju mūsu valstī nevar salīdzināt ar situāciju tādās valstīs kā Vācija vai Lielbritānija un tā tālāk. Lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju pašlaik dzīvo nabadzībā, tāpēc ir pilnīgi absurdi salīdzināt mūsu inflācijas cēloņus un instrumentus, kā apkarot šo inflāciju, ar tiem pasākumiem, kuri ir iespējami citās valstīs.
Bet nu par pašu budžetu. Man ir pienākums paziņot, ka mūsu, PCTVL, frakcija šodien balsos “pret” 2008.gada budžeta projekta pieņemšanu. Mēs nevaram atbalstīt budžetu, kurā sociālās prioritātes nav galvenās.
Šodien, tikai pirms trim stundām, valdībai bija unikāla iespēja panākt kompromisu ar arodbiedrībām un grozīt budžeta prioritātes, taču ministri neizmantoja šo iespēju, un kompromiss ar arodbiedrībām nav panākts, tāpēc sociāli atbildīgā opozīcija nevar atbalstīt tautas prasību ignorēšanu no valdības puses. Balsodama pret šo budžetu, PCTVL, tāpat kā citas opozīcijas partijas, balso arī pret Aigara Kalvīša bankrotējošo valdību, un tā mēs darīsim tikmēr, kamēr būs vai nu jauna valdība, vai būs panākts kompromiss ar arodbiedrībām.
Šobrīd situācija, kura ir izveidojusies saistībā ar budžeta pieņemšanu, ir unikāla. Pirmkārt, mēs diskutējam par budžetu apstākļos, kad pretī Saeimas ēkai notiek masveidīga protesta akcija pret tautas interešu ilggadīgu ignorēšanu no politiskās elites puses. Otrkārt, šodienas situācija ir paradoksāla, jo mēs pamanām sociālā sprādziena pazīmes apstākļos, kad galu galā valsts budžetā ir izveidojies jūtams pārpalikums.
Visus neatkarības gadus opozīcija no labējās valdības dzirdēja vienu un to pašu atbildi uz mūsu prasībām palielināt pensijas un algas. Un atbilde bija šāda: “Mēs to darītu ar prieku, bet budžetā nav līdzekļu.” Šobrīd ar tādiem vārdiem valdība atbildēt nevar. Līdzekļi budžetā ir! Ekonomikas pieaugums ir pat ļāvis radīt budžeta pārpalikumu, un nu ir pienācis laiks atdot parādus sociālajām grupām, uz kuru rēķina tika uzbūvēta jaunā valsts ekonomika. Šodien ir ne tikai vēlams, bet ir arī iespējams sākt parādu atmaksāšanu.
Aicinu kolēģus balsot “pret” budžetu un atbalstīt arodbiedrību prasību ievērošanu.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Valdība 2008.gada budžetu ir pasludinājusi par izdevumu iesaldēšanas gadu, kuras mērķis ir ierobežot strauji augošo inflāciju. Taču viens no inflācijas apkarošanas pamatpostulātiem ir valsts izdevumu samazināšana, vienlaikus veicot pasākumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju tiesību aizsardzībai.
Tomēr Ministru kabinets ir rīkojies tieši pretēji, jo valsts pārvaldes izdevumos ir ieplānots pieaugums, bet inflācijas apkarošana notiks uz valsts mazāk atalgoto iedzīvotāju slāņu – skolotāju, pensionāru, ārstniecības personāla un iekšlietu darbinieku – rēķina. Un par to nebūtu arī jābrīnās, jo tāda ir Kalvīša labējās valdības piekoptā nežēlīgā un amorālā politika.
Valdība nespēj sakārtot darba samaksas sistēmu valsts pārvaldē. Tā nevēlas ierobežot pārmērīgos militāros tēriņus, nespēj lemt par lieku pārvaldes struktūru, tajā skaitā vairāku ministru amatu, likvidāciju. Šī pārvaldes sistēma funkcionē kā pašpietiekams un no sabiedrības atrauts mehānisms, kura darbības galvenais princips ir pašsaglabāšanās par katru cenu.
Ārpus šīs noslēgtās ierēdņu sistēmas dzīvojošie tiek pakļauti dažādiem eksperimentiem. Īpaši ciniska ir attieksme pret pensionāriem, kuriem nav iespējas aizbraukt kaut kur citur. Iesaldēt solīto pensiju palielinājumu uz pusgadu ziemas apstākļos, kad vispārējai inflācijai pievienosies arī siltuma, gāzes un elektrības tarifu pieaugums, ir amorāli, jo vairāk nekā 80 procenti pensionāru jau tagad dzīvo zem iztikas minimuma. Valsts speciālajā budžetā uz 2008.gada 1.janvāri būs ap 700 miljoniem latu liels pārpalikums, taču valdība ir noskaudusi pensionāriem pāris desmitu miljonu latu un šos līdzekļus plāno izmantot valsts pamatbudžeta vajadzībām.
Valdība plāno uz ārstniecības personāla, pedagogu, kultūras nozarē un iekšlietu dienestā strādājošo rēķina 2008.gada budžetā ietaupīt 51 miljonu latu. Lai gan ārstniecības personālam 2008.gadā bija solīts algu pieaugums 41,5 miljonu latu apmērā, budžeta projektā ir iekļauts par 11 miljoniem latu mazāk. Pedagogiem tika solīts 32 miljonu latu liels pielikums, bet no solītā valdība “ietaupīja” (pēdiņās) gandrīz vai pusi – četrpadsmit miljonus latu. Vēl lielāks ietaupījums ir sasniegts uz kultūras darbinieku un iekšlietu darbinieku rēķina: attiecīgi no 12 miljoniem latu – septiņi miljoni, bet no 38 miljoniem – apaļa puse. Arī mēs esam pārliecināti un piekrītam Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ka šos miljonus bija iespējams un ir nepieciešams ietaupīt no citiem acīmredzami nesamērīgiem valsts pārvaldes izdevumiem. Ja valsts netur dotos solījumus saviem iedzīvotājiem, ko valsts ir tiesīga prasīt no viņiem?
Frakcija “Saskaņas Centrs” neatbalstīs valdības iesniegto 2008.gada valsts budžeta projektu.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie ministri! Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs tikko kā teica, ka krīzes neesot, taču brīvā Latvija līdz šim nav pieredzējusi tūkstošu iedzīvotāju iknedēļas piketus pie Saeimas ēkas. Laikam jau tomēr kaut kas nav tā kā ikdienā.
Pašreizējā politiskā un ekonomiskā situācija mūsu valstī ir uzkarsusi tik ļoti, ka daudz vairs netrūkst no Ungārijas iedzīvotāju masu protestiem. Kalvīša kungs savā runā teica, ka viņa valdības budžets būšot ceļš uz labklājību. Laikam jau arī viņiem pašiem tas būs ceļš uz labklājību…
Neskatoties uz straujo ekonomisko tīģera lēcienu, valdošā koalīcija nav spējusi sabalansēt kopējos valsts attīstības procesus. Laikā, kad inflācija sasniedz 11 procentus, vienīgais, ko 2008.gada budžetā Kalvīša valdība spēj, ir sodīt materiāli vismazāk nodrošināto iedzīvotāju daļu – medicīnas darbiniekus, skolotājus, policistus un pensionārus. Tā vietā, lai strādātu pie sociāli atbildīga budžeta, valdības spēki tika pilnībā izšķiesti pretlikumīgai KNAB vadītāja Loskutova kunga atbrīvošanai no ieņemamā amata. Labi, ka tas beidzās ar neko.
Neskatoties uz arodbiedrību protestiem un piedāvājumiem, ne Kalvītis, ne ministri neuzskatīja par vajadzīgu ko mainīt. Vienīgā pašreizējā vēlme ir pēc iespējas ātrāk izgrūst budžetu cauri Saeimas balsojumiem, lai pēc tam, krītot valdībai, varētu skaļi saukt: “Jaunā valdība neatbild par iepriekšējās valdības kļūdainajiem lēmumiem.” Nevajag vairs ne nacionālo attīstības programmu, ne cilvēku kā galveno vērtību valstī.
Par to, ka valdības spēja uz dialogu ir apšaubāma, nepārprotami liecināja vakardien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzklausīto veselības un labklājības ministru deleģēto pārstāvju runas. Ne viens, ne otrs ministrs neuzskatīja par vajadzīgu ierasties komisijā un skaidrot savu ministriju budžetu, kā tas Saeimā ir pieņemts.
Kad pensionāri skaita santīmus un rēķina, vai labāk pirkt maizi vai zāles, Labklājības ministrija tur rezervē simtiem miljonu, kurus nogulda bankās uz procentiem. Kad es piedāvāju pārslēgt līgumus par mazāku rezerves summu ar lielākiem procentiem, bet starpību izmaksāt pensijās, sākot jau ar nākamā gada janvāri, ierēdņu atbilde bija tāda: “To neļauj likums!” Cienījamie kolēģi! Likumi ir jāgroza, un tie ir jāpiemēro reālajai situācijai cilvēku labā, nevis savas bezdarbības vai ambīciju attaisnošanai.
Runājot par veselības aprūpes budžeta pieaugumu nākamajā gadā, jāteic, ka šis plānotais pieaugums ir tikai nedaudz virs astoņiem procentiem (pie inflācijas – vienpadsmit, divpadsmit procenti). Tas nozīmē, ka 2007.gadā veselības aprūpei bija atvēlēti 3,8 procenti no IKP, turpretī nākamgad tie būs vairs tikai 3,5 procenti. Salīdzinājumam: citās Eiropas valstīs šī summa ir no 6 līdz 12 procentiem no IKP. Ne velti mūsu cilvēkiem ir vissliktākais veselības stāvoklis un vissliktākā veselības aprūpe Eiropā, un 40 procenti ir vislielākais līdzmaksājums no iedzīvotāju maciņiem. Veselības ministrija pēc ilgām un nogurdinošām sarunām ir “atradusi” (pēdiņās) 10,3 miljonus latu no tiem 80 miljoniem, kas bija vajadzīgi saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto programmu – Cilvēkresursu attīstības programmu.
Arodbiedrība jau tā piekāpās – tā teikt, izgāja uz milzu kompromisu, piekrizdama, ka šo summu, šos 80 miljonus, samazina līdz 47 miljoniem. Taču arī tam risinājumam naudas šodien pietrūkst – pietrūkst 37 miljonu latu. Par kādu labklājību Latvijā tad var runāt? Šogad Kalvīša valdība katru mēnesi nav izmaksājusi jeb ir nozagusi katram ārstam 30 latus, māsiņām – 20 latus. Par šo jautājumu Veselības ministrija vispār pat nediskutē.
Varam jau šodien pateikt, ka arī nākamajā gadā iedzīvotājiem tā saucamo kompensējamo medikamentu nebūs tik, cik vajag, jo niecīgais finansējums to nepieļaus. Jo lielie celtniecības projekti šodien koalīcijas partijām ir svarīgāki nekā iedzīvotāju veselība.
Finanšu ministrija piesauca vienu veselības aprūpes iestādi, kur medmāsa saņemot 500 latus, taču nepateica, ka par vienas slodzes darbu bez piemaksām, pēc Veselības ministrijas datiem, ārsti saņem 300 latus uz rokas un medmāsiņas – 160 latus uz rokas. Tā ir Veselības ministrijas vakar sniegtā informācija. Tā nav nekāda fantāzija!
Protams, mēs varam strādāt divas un pat vairāk nekā divas slodzes divās vai vairākās darbavietās, tādējādi pārkāpjot Darba likumu (par to kāds var mūs sodīt), taču tad Kalvīša kungs teiks: “Par ko gan tie mediķi kliedz? Viņu alga taču ir 600 vai 700 latu, vai pat vēl lielāka!”
Varētu teikt, ka šī ir apzināta iedzīvotāju maldināšana vai arī ka labā roka nezina, ko kreisā dara. Ir bažas, ka Kalvīša ciniskā attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem ir apzināti vērsta uz šo speciālistu izceļošanu. Nav cilvēku – nav problēmu! To apliecina arī fakts, ka jau šā gada jūlijā Veselības ministrija zināja, ka nespēs pildīt ar Medicīnas darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem parakstīto vienošanos, – saprata, ka trūkst 40 miljoni latu. Četru mēnešu laikā vienīgā rīcība no šīs ministrijas puses bija Finanšu ministrijai sniegtā informācija, ka trūkstot naudas. Kur visa veselības aprūpes reorganizācija? Kur dižplāni, runas par ietaupītajiem desmitiem miljonu latu? Kāpēc augsti kvalificēta ārsta algai Latvijā šodien ir jābūt precīzi tieši tādai, kāda ir nekvalificētam melnstrādniekam? Čiks vien jau no visiem šiem solījumiem, programmām un koncepcijām ir sanācis.
Aicinu neatbalstīt šādu budžetu, kas neapmierina nevienu, izņemot pašu Kalvīša valdību.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Ministru kungi! Es biju plānojis savu runu sākt ar dažu Latvijas ekonomikas raksturlielumu konstatējumu, lai tālāk runātu par šo budžetu. Tomēr, ietekmējies no Godmaņa kunga spilgtās runas, es vēlētos atgādināt dažas lietas jums, Godmaņa kungs.
Jūs gan nebijāt šeit klāt, bet pēdējos trīs gadus mēs, “Jaunais laiks”, – gan es personīgi, gan mani kolēģi – no šīs tribīnes vienmēr, kad ir notikusi budžeta pieņemšana, esam runājuši ļoti līdzīgi tam, kā jūs šodien runājāt. Esam aicinājuši uz budžeta deficīta samazināšanu, uz to, lai valsts domātu par eksportu; lai valsts domātu par to, kā attīstīt ražošanu ar pievienoto vērtību; lai valsts runātu par nekustamā īpašuma nodokli, par šīs problēmas risināšanu. Un galvenais cilvēks jeb ideologs, kurš šo visu ir noraidījis, ir pašreizējais jūsu partijas biedrs – satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Pēdējos divus gadus, kā es pieņemu, šādas ekonomiskas lietas jūs kopā esat risinājuši. Un es īsti nesaprotu, Godmaņa kungs, kāpēc tik spilgta runa ir vajadzīga tieši šodien šeit? Kāpēc šādas spilgtas runas nav atskanējušas, piemēram, jūsu partijas kongresā? Kāpēc jūs neesat izrunājuši šos ekonomikas jautājumus savas partijas iekšienē, lai kā valdības locekļi tos risinātu jau agrāk? Godmaņa kungs, tas ir zināmā mērā liekulīgi – šeit runāt tiešām pareizas lietas, lai gan jūsu partijas biedrs, kas ir jūsu kolēģis arī valdībā, šīs lietas ir darījis pilnīgi pretēji un īstenībā ir novedis pie situācijas, kurā mēs šobrīd atrodamies!
Es mēģināšu turpināt ar šiem raksturlielumiem. Mēs visi labi zinām, ka pagājušogad likās, ka tālāk vairs nav kur atkāpties: inflācija bija 8 procenti. Un tas, ka šogad, kā to plāno, tā tūlīt sasniegs jau gandrīz 15 procentus, mums nevienam pagājušogad pat murgos nerādījās!
Godātie kolēģi! Ja mēs pagājušogad būtu zinājuši, ka šā gada beigās tekošā konta deficīts varētu būt 25 procenti, diez vai mēs tad varētu būt bijuši pārliecināti par to, ka šāds budžets būtu jāpieņem.
Es sarēķināju, ka mūsu importa un eksporta attiecība naudas izteiksmē ir kritusies par 70 procentiem, tātad no 2,1 miljona eiro uz 3 miljoniem eiro.
Tie ir skaitļi, ko pagājušajā gadā jūs un jūsu partijas biedri, pieņemot budžetu, varējāt mainīt. Tā ka šodien vērsties pie opozīcijas un pārmest mums, ka mēs kaut ko neesam darījuši, un aicināt strādāt kopā – tas ir, Godmaņa kungs, tiešām liekulīgi!
Mēs esam kopīgu strādāšanu piedāvājuši vairākus gadus un vairāku budžetu sakarā, un arī šogad esam gatavi strādāt kopā ar jums. Tikai, lūdzu, lūdzu, kādreiz arī uzklausiet mūs!
Tālāk. Mēģināšu parunāt par to, kādam, manā skatījumā vajadzētu šim budžetam veidoties.
Budžets neapšaubāmi ir valdības galvenais ekonomiskais instruments, lai īstenotu dažādas reformas un lai Latvijas ekonomiku, tautsaimniecību vadītu tajā virzienā, kuru viņa uzskata par pareizu. Šobrīd mēs visi esam vienisprātis, ka mūsu valstī ir jāattīsta eksports un tādu preču un pakalpojumu ražošana, kam ir augsta pievienotā vērtība.
Mums ir jāveic nodokļu reforma šādā virzienā – no darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem, turklāt aplikšanas ar ļoti augstiem nodokļiem, ir jāiet virzienā uz patēriņa aplikšanu ar nodokļiem.
Kolēģi! Vai šajā budžetā kaut vienā tā sadaļā, ir runa par šādu reformu – nodokļu reformu? Ir neveiksmīgs mēģinājums pielabot (uzsveru vārdu “pielabot”!) nekustamā īpašuma nodokli. Tas ir viss!
Godmaņa kungs! Jūs, ļoti zinošs cilvēks, tiešām… nu, kļūdījāties vai melojāt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklī kaut kas ir mainījies. Ir tikai vienošanās. Tā ir vienošanās starp pašvaldībām un valdību. Nodokļu politikā nav mainīts nekas!
Tātad šajā konkrētajā lietā šī valdība nav piedāvājusi ne mazākās strukturālās izmaiņas, lai Latvijas valstī kaut kas mainītos uz labu. Mēs esam mēģinājuši labāk vai sliktāk pārdalīt naudu.
Tātad es šo budžetu nevaru atbalstīt tā viena iemesla dēļ – dēļ tā, ka šeit neviena inflācijas apkarošanas grupa, neviena ekspertu komisija, pat opozīcija ne, nav bijusi tik spēcīga, lai pārliecinātu šīs valdības ideologus un ekonomiskos vadītājus, ka valstī ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas. Jo es būšu ļoti, ļoti nobijies, ja nākamgad šie skaitļi, par kuriem es sākumā runāju, būs vēl augstāki. Un patiešām – tiek prognozēts, ka nākamgad tie patiešām būs vēl augstāki, ja šai valdībai nebūs spēka radikālai rīcībai. Un šīs valdības locekļu skaitā ir arī tie, kas uz tādu rīcību sauc no šīs tribīnes!
Kolēģi! Nobeigumā gribu teikt: man liekas, ka šo budžetu varētu raksturot ar vienu tautas parunu, ko tagad bieži lieto, tā teikt, otrādi apgrieztā formātā: šeit vilks nav paēdis un arī kaza ir beigta. Šeit nav apmierinātas ne arodbiedrības, ne ekonomisti, ne cilvēki, kuri domā par ekonomikas stabilizāciju.
Šis budžets ir izmisuma solis, lai kaut ko saglābtu, bet šis izmisuma solis nedos rezultātu.
Es aicinu šo budžetu pārstrādāt! Es aicinu šo brāķi izlabot – un to darīt tiešām kopīgiem spēkiem, nevis šaurā cilvēku grupā, kā tas ir bijis līdz šim! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi!
Vēršos arī pie jums, cienījamie valdības locekļi, ja jūs klausāties!
Nekas tik skaidri neparāda valdības attieksmi pret sabiedrību kā valsts budžets, jo tas ir pats svarīgākais instruments, ar ko valdība īsteno savu politiku. Kāda tad ir šī politika 2008.gada budžeta vērtējumā, un cik lielā mērā mēs varam šo politiku ietekmēt?
Tiek apgalvots, ka šis ir taupības budžets.
Esam pat bijuši liecinieki tam, kā no paliela valsts budžeta deficīta un pieticīga (0,2 procenti) sākotnēji plānotā pārpalikuma tika, varētu teikt, dažu dienu laikā sprintera cienīgi aizjoņots līdz jaunam piedāvājumam – 1 procentam valsts budžeta pozitīvajā bilancē.
Lieki vaicāt, kas ir šo plānošanas sekmju pamatā. Šī ir pavisam vienkārša matemātika! Ievērojami lielais plānotais sociālā budžeta pārpalikums ir 254 miljoni latu. No tā atņemot pamatbudžeta deficītu – 91 miljonu latu –, iegūst 163 miljonus jeb 1 procentu lielu pārpalikumu no IKP.
Diemžēl šis budžets ietver vairākus būtiskus valdības dotus, bet neizpildītus solījumus. Apspriežot likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam” pirmajā lasījumā, Sociālo un darba lietu komisijas sēdē to vairākkārt uzsvēra Latvijas darba ņēmēju, arodbiedrību un Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji.
Pirmkārt, šajā budžeta projektā nav ietverts sen solītais algu paaugstinājums mediķiem, pedagogiem un policistiem. Tāpēc viņi arī šodien stāv Saeimas nama priekšā un pieprasa pildīt solījumus. Nav pieņemama tā situācija, kas atklājas, analizējot valsts budžeta līdzekļu funkcionālo sadalījumu. Tad mēs ieraugām, ka paredzēts taupīt uz veselības aprūpes rēķina – par pusprocentu –, kā arī samazināt izdevumus izglītībai un par gandrīz procentu samazināt izdevumus sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai, turpretī izdevumus vispārējiem valdības dienestiem plānots palielināt par gandrīz 2 procentiem, un tie ir 360 miljoni latu… 320 miljoni latu.
Otrkārt, tiek plānots ietaupīt arī uz pensionāru rēķina. Paša premjerministra Kalvīša solīto piemaksu – 40 santīmu par katru līdz 1996.gadam nostrādāto darba stāža gadu – paredzēts maksāt tikai no nākamā gada vidus.
Šīs izmaiņas nav saskaņotas ar Latvijas Pensionāru federāciju, tāpēc arī pensionāri nedomā piekāpties.
Bauskas rajona Pensionāru biedrība savā rezolūcijā apliecina, ka nesamierināsies ar to cinismu, kādu pret vecajiem cilvēkiem turpina demonstrēt Kalvīša valdība, savus taupības plānus būvēdama uz turpat 400 000 veco ļaužu rēķina, kuri dzīvo zem iztikas minimuma, un paredzēdama nozagt pensijas piemaksām pusi gada apjoma. Ir tikai 16 miljoni latu nepieciešami, lai piemaksas varētu uzsākt no 2008.gada 1.janvāra, un tos noteikti var atrast sociālajā budžetā, kura pārpalikums nākamgad noteikti būs jau miljardu latu liels (tātad tas būs gandrīz vai otrs sociālais budžets). Šos miljonus var atrast! Taču ir politisks lēmums. Sociālā budžeta nauda, kā varēja secināt no Labklājības ministrijas ierēdņu teiktā, tiek izmantota pamatbudžeta vajadzībām, maksājot par šo iespēju pavisam mazus procentus. Tāds pavisam lēts kredīts!
Un, lai gan virtuāli šī nauda nezūd (tā tiekot uzkrāta turpmāko periodu pensijām), šādā veidā diez vai ko varēs iekrāt. Visticamāk – nevarēs iekrāt. Tas, kā liecina Labklājības ministrijas aprēķini, ved uz finansiālu bedri. Taču ministrijas jau 2005.gadā izstrādāto piedāvājumu, kas ir ar daudz izdevīgākiem pelnīšanas nosacījumiem (daļu sociālā budžeta pārpalikuma varētu ieguldīt īpašā uzkrājošā fondā), Kalvīša valdība vienmēr nobīdījusi malā. Jo tad nebūtu iespējams ar tādu vērienu manipulēt ar sociālo budžetu, kā tas notiek tagad.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze Sociālo un darba lietu komisijas sēdē apliecināja, ka tad, ja pensionāriem doto solījumu valdība nepildīs, tiks sasaukta Latvijas Pensionāru federācijas kopsēde, kurā pieņems lēmumu aicināt Valsts prezidentu neizsludināt 2008.gada budžeta likumu, jo 2008.gada budžeta likums ir nekvalitatīvs. Tajā ir saskatāmas neprecizitātes, maigi izsakoties. Tas lielā steigā, pretēji finanšu ministra Spurdziņa solītajam, tiek jau atkal rauts cauri Saeimai, aiz šā vairoga slēpjot politiski bankrotējušo Kalvīša valdību. Patiesībā uz šā vairoga šī valdība būtu uz visiem laikiem jāiznes no šīs zāles.
Kā mēs esam noskaidrojuši, 2008.gada budžeta uzlabošanai tiks parlamentam dotas tikai dažas stundas priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Tā ir pret Latvijas sabiedrību vērsta negodīga politika, un šis ir negodīgs budžets! Mums šobrīd nav garantiju, ka tajā kas būtiski tiks mainīts. Un nav ko atgaiņāties ar pašu pieļautās inflācijas pieaugumu, spiežot pedāli līdz grīdai un atlaižot bremzes līdz galam! Ir, tā teikt, jāsaspiež tie divi procenti valdības izdevumu pieauguma, un no šā ietaupījuma pietiks pedagogu, mediķu, policistu algām, par pensiju piemaksām vispār nemaz nerunājot, jo sociālajā budžetā jau tāpat ir ievērojams pārpalikums.
Taču, kamēr nav skaidrības, ka sabiedrībai dotie solījumi tiks pildīti, “Jaunais laiks” šādu valsts budžetu neatbalstīs. Es aicinu to nodot pārstrādāšanai, lai tas būtu labākā kvalitātē. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pēdējās nedēļās izskan milzīga neapmierinātība ar valdību, ar budžetu, ar citām samilzušām problēmām. Gribu sacīt sekojošo (un to derētu ielāgot): šodien vēl neizšķiras budžeta liktenis. Šodien ir tikai etaps virzībā uz budžeta pieņemšanu un pilnveidošanu.
Tas ir pirmkārt.
Otrkārt, gribu atgādināt vēl vienu patiesību: valdības nāk un iet.
Un, treškārt, gribu atgādināt arī to, ka parlaments, Saeima, parasti strādā visus tam paredzētos gadus (četrus gadus, agrāk – trīs) un parasti ir garants stabilitātei valstī. Ne velti esam parlamentāra valsts. Tā tas ir bijis, un es ceru, ka tā tas būs arī turpmāk un ka mēs pierādīsim to arī šoreiz.
Jā, parlaments pakļāvās valdības diktātam, bet tikai vienu reizi. Tikai vienu reizi, atkārtoju! Tas bija Drošības iestāžu likumu grozījumu sakarā. Iejaucoties Valsts prezidentei, mēs šo kļūdu izlabojām, paldies Dievam. Ir grūti pārmest Saeimai ko vairāk. Tas, ko pārmet piketētāji šeit, pie Saeimas, trāpa arī parlamentam, kurš faktiski to nav pelnījis. To nu gan vajadzētu saprast – saprast gan šeit, Saeimā, gan ārpus Saeimas! Ne velti Valsts prezidents Zatlera kungs paļaujas uz parlamenta spēju spriest un lemt valstiski. Un mums tas ir jāpierāda šodien un nākotnē. Valstiska attieksme, draugi mīļie, ir tad, ja partijas savas intereses pakļauj valsts interesēm. Žēl, ka tā tas nenotiek!
“Jaunais laiks”, kas vakar tik augstu bija pacēlies mākoņos un atrāvies no zemes, pašlaik nolaižas. Vēl gan atrodas tā saucamajā starpslānī, bet droši vien piezemēsies arī…
Nav tā, ka valdībai sarunās par budžetu ir tikai iespītēšanās.
Tur ir, protams, arī savs pamats. Bet varēja taču šo budžetu Saeimā iesniegt tādu, kāds tas ir tagad, kad parlaments, iejaucoties šajā procesā – iejaucoties būtiski, iejaucoties komisijām, visiem deputātiem –, to ir jau palabojis. Un tas vēl nav pabeigts, šis process! Tas ir jāņem vērā. Lūk!
Es gribu sacīt vēl vienu lietu. Cilvēka – kur nu vēl valdības! – augstprātība un iedomība nekad nav novedusi ne pie kā laba. Un uz visiem laikiem jāielāgo, it īpaši tiem, kuri darbojas politikā, vēl viena patiesība: spēks nerada tiesības.
Spēks nerada tiesības, draugi mīļie! Taču tā tas ir parādījies, un ar to ir jāizbeidz. Tādas nu ir tās lietas! Budžets, protams, pelna kritiku, un Saeimai ir jālabo šis budžets. Tas ir tas, ko vēlas Valsts prezidents Zatlera kungs, kas paļaujas uz parlamentu.
Un šīs dienas, arī pēdējās, ir pierādījušas, ka to mēs spējam izdarīt. Vakar notika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tikāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, un nu jau ir ticis atrisināts jautājums par to, lai skolotāji no nākamā gada 1.septembra, kā bija solīts, saņemtu 60 latus. Tātad tas ir izdarīts. Iespējams, ka līdz otrajam lasījumam tiks izdarīts vēl šis tas. Jau ir atrasti līdzekļi, lai policistiem solīto 60 latu vietā izmaksātu 65 latus. Tas nav slikts solis! Tas gan vēl nav viss.
Šodien mēs, komisija, tikāmies ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem un ar attiecīgās arodbiedrības pārstāvi. Un ir ļoti interesanti, ka Aldis Misēviča kungs, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs, ir apmierināts, kā pret kultūras darbiniekiem, kā pret muzeju darbiniekiem, kā pret teātru ļaudīm, kā pret arhīvu darbiniekiem… (No zāles dep. V.Orlovs: “Par mediķiem!”)… ir izturējusies Saeima. Un tas nav mazsvarīgi.
Lūk, šīs lietas jāņem vērā. Budžeta pieņemšana šodien nenoslēgsies ar šo balsojumu. Ņemiet vērā to, cienījamie opozīcijas deputāti!
Šadurska kungs, es gribētu jums pāris teikumu pateikt! Jūs esat matemātiķis, un, kā cilvēki saka, jūs neesat bijis slikts matemātiķis, bet diemžēl ar to skaitīšanu tā ir, kā ir.
No valdības gāšanas šodien – tieši šodien! – uzreiz naudas nepaliks vairāk. To nu gan vajadzēja saskaitīt! Haosa gan būs vairāk.
Ielāgosim, draugi mīļie no pozīcijas un opozīcijas, to un ņemsim vērā!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Pirms dodu vārdu nākamajam runātājam… Cienījamie kolēģi! Es esmu saņēmis vairākas sūdzības par to, ka zālē nav dzirdams runātājs. Tomēr ievērosim elementāru cieņu pret to kolēģi, kurš ir tribīnē, un mēģināsim kaut kādā veidā vairāk vai mazāk saglabāt klusumu.
Nākamajam vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es neesmu nācis šeit, lai izgāztu budžetu. Pirmais, ko es gribu paskaidrot. Piedalīdamies otrreiz budžeta sastādīšanā, es redzu: ja mēģina izgāzt budžetu, bet pašam nav ko pretim dot, tad tas var novest tikai pie haosa, vairāku mēnešu kavēšanās, bet tautai un valstij nekāda labuma no tā nebūs.
Bet es esmu nācis runāt no šīs tribīnes Ministru prezidenta Kalvīša ierosinājuma vadīts, un es priecājos, ka klāt ir arī finanšu ministrs. Pareizi? Jā?
Ministru prezidents teica, ka vajag taupīt un ieviest taupību. Tas tika atkārtots jau vairākas reizes, arī runājot par šāgada budžetu.
Mēs (šajā gadījumā es lietoju šo vārdu) – nedz šī Saeima, nedz iepriekšējās Saeimas, nedz arī kāda no mūsu politiskajām partijām, kas ir strādājušas un bijušas dažādās Saeimās, – nekad neesam gribējuši taupīt un netaupām arī šobrīd! Finanšu ministra kungs, netaupa! Netaupa!
Intereses vadīts, es aizgāju uz ASV Informācijas biroju Smilšu ielā. Domāju, ka uzzināšu un salīdzināšu, kādas tad viņiem ir tās algas šajā, varētu teikt, visbagātākajā pasaules valstī un kādas algas ir Latvijā.
Un sev par lielu pārsteigumu uzzināju, ka viņu valsts gan pašvaldību līmenī, gan valsts līmenī… Pašvaldības ir partiju kontrolē. Būsim godīgi, pašvaldības var darīt, ko grib, pašvaldību lietās, arī apturēt naudas izšķērdēšanu. Un amerikāņi neizšķērdē naudu! Piemēram, viceprezidents Čeinijs saņem tikai 110 tūkstošus latu gadā.
Kādēļ es saku “tikai”? Pašvaldības – Rīgas Domes – vadīts un pieskatīts, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs ir saņēmis 162, 164 un 165 tūkstošus latu gadā. Trīs gadus no vietas! Un šķiet, ka vēl tagad saņem. Redziet, kāda starpība! Aizejiet pretī un paskatieties!
Salīdzināšanai: lūdzu, paskatieties Rīgas brīvostai teritorijas un strādnieku skaita ziņā atbilstošu amerikāņu ostu! Cik tad tur saņem ostas prezidents? Viņi paņem un man parāda. Ir tāda Takomas osta Vašingtonas štatā, Klusā okeāna krastā. Tur ostā ienāk 40 reizes, pēc tonnāžas vērtējot, vairāk kravu nekā Rīgas ostā, bet Takomas ostas prezidents gadā saņem par 32 tūkstošiem latu mazāku algu nekā Rīgas ostas prezidents.
Visu partiju kungi! Es nevienai partijai te neuzbrūku. Loginovs saņēma visu laiku un visām partijām piekrītot. Izbeidziet šīs lietas! Taupiet! Kalvītis aicina taupīt. Taupiet jau ar rītdienu, Spurdziņa kungs! Pieņemiet lēmumus! Turpināsim to lietu apskatīt, kā ir ar to taupību.
Tālāk. Ņemsim kaut vai to pašu Rīgas Domi. Ārgaļa kungs jau četrus gadus bija tajā Rīgas Domē. Un vēl četrus gadus viņš būs. Viņš kā Tautas partijas biedrs saņēma… Es esmu spiests šoreiz nosaukt konkrētas lietas… Pēc preses ziņām, saņēma 6000 latu, tad – 5000 latu. Savas darbības laikā, astoņos gados, viņš būs saņēmis gandrīz pusmiljonu latu – 478 000 latu jeb miljonu dolāru (amerikāņu naudā).
Sāciet taupīt! Neļaujiet izšķērdēt valsts naudu tikai tādēļ, ka tā… Protams, mēs vēl vienu lietu visi saprotam, un arī jūs to saprotat. Visu naudu jau viņi nesaņem uz rokas – ne Ārgalis, ne Loginovs. Viņi atdod partiju kasēm. Taču taupība neļauj to darīt. Nevajadzētu…
Iesim vēl tālāk! Piemēram, Kultūras ministrijas pārziņā esošā Emīla Dārziņa muzeja darbiniece, ilggadīga skolotāja ar augstāko izglītību, tajā pašā laikā, kad Loginovs saņem 165 000 latu gadā, uzaudzināja un izskoloja savu meitu, saņemdama 67 latus mēnesī. Viņa savā mūžā, strādājot pat 40 gadus, nevar dabūt ne pusi no tās summas, ko saņem Loginovs.
Nu ko tad mēs runājam par taupību? Kamdēļ ir jāizliekas? Šeit man būtu pārmetums arī Ministru prezidentam Kalvītim. Kāda taupība? Nemitīga izšķērdība ir līdz pat šai dienai.
Iesim vēl tālāk! Tikpat pareizi… Es piekrītu ministram Godmaņa kungam, kurš ļoti argumentēti parādīja – un es pat aplaudēju! – visus salīdzinošos skaitļus tautsaimniecībā, ko mums vajadzētu ņemt vērā. Tad nu arī es tikai ar argumentiem vien parādīšu, ko vēl mums vajadzētu ņemt vērā.
Amerikas transporta ministrs, vismaz 2003.gadā, mēnesī, rēķinot latos, saņēma 9500 latu, bet mūsu Zorgevics saņem 8500 latu. Bet kāds ir Amerikas transports milzīgajā kontinentā un kāds ir Latvijas transports? Un tikai tūkstoš latu algas starpība!
Vai arī Amerikas Federālās rezervju bankas prezidents Alans Grīnspens, kurš tur strādā 18 gadus un kura rokās atrodas triljonu vērtības… neskaitāmu triljonu vērtības, un mūsu Latvijas Bankas prezidents… Nu diemžēl, atkal ir jāmin vārdi, lai gan es teicu, ka nevienam, nevienai partijai, negribu uzbrukt… Repšes kungs saņēma tikai 10 000 latu mazāk gadā nekā Grīnspena kungs. Taču Rimšēvičs, manuprāt, – neesmu gan pārbaudījis – saņem tā kā drusku vairāk par Amerikas Federālās rezervju bankas direktoru.
Taupiet, kungi! Noņemiet šīs lielās algas nost! Tur gadu gaitā sakrājas simtiem miljonu latu, kuru tagad trūkst.
Es atgādināšu, ka tiešām varbūt var arī visur nepiekrist Latvijas Brīvo arodbiedrību vadības prasībām, bet viņi ir jau vairākkārt griezušies Ministru kabinetā un Finanšu ministrijā saistībā ar tām algu lietām, aicinādami, ka tur vajag taupīt. Sāciet taupīt! Atbalstiet Latvijas Brīvo arodbiedrību prasības taupīt! (Starpsauciens no zāles.)
Vēl neapstāšos… Es neapstāšos, draugi, ja reiz esmu šeit ticis…
Taivāna tagad, rēķinot pēc valūtas un ārzemju vērtspapīru rezervēm, ir trešā valsts pasaulē. Vairāk vērtspapīru – 23 miljoni – ir ķīniešiem Taivānā nekā 1,3 miljardiem “sarkanajā” Ķīnā! Tiem, kuri sapņo par komunismu, tiem vajadzētu padomāt par šiem skaitļiem.
Taivāna gāja citu ceļu nekā mēs. Man ir teikts, es esmu arī lasījis… Protams, nevar varbūt uzticēties visam, ko raksta… Pirmajos desmit gados viņi pieņēma likumu, kas noteic, ka minimālo algu pārējās valsts ierēdņu algas drīkst pārsniegt… visaugstākās valsts ierēdņu algas drīkst pārsniegt tikai 6 reizes. Tātad, ja pie mums šī alga ir pašreiz 160 latu un ja mēs gribētu sekot taivāniešu paraugam, tad lielākajai algai pie mums vajadzēja būt 960 latiem, nevis neskaitāmiem tūkstošiem latu.
Intereses pēc aizgāju uz Valsts arhīvu Slokas ielā 16. Kaut arī esmu ulmaņlaika zēns, es aizgāju pārliecināties, kamdēļ tad tā vecā paaudze… Arī es, kā zināms, un arī visi citi ciena šo Kārli Ulmani. Reti var dzirdēt kādu sliktu vārdu par Kārli Ulmani. Un es redzu, ka viņš ir pelnījis labus vārdus.
Es paskatījos 1938.gadu… Ziniet, deputātam tagad jau ir vieglāk nekā brīvžurnālistam, jo viņam visu noliek priekšā… Noliek visu priekšā! Kārļa Ulmaņa laika VEF paskatījos. VEF ražoja lidmašīnas, slaveno fotoaparātu Minox un augstākās klases radioaparātus. 1938.gadā (1939.gadā sākās karš, bija apgrūtināts eksports, tāpēc es to neskatījos.) VEF direktoram Vītolam bija 1000 latu liela alga, 60 lati novilkumos, un tātad pēc nodokļu atvilkšanas paliek 940 lati. Zemāka alga, izņemot mācekļus, kuriem ir vēl mazāka, ir šveicaram. Tagad tādu nav! Tagad ir dežurants pie lodziņa vai policists. Šveicara alga bija 120 lati. Jau toreiz – un mēs varam lietot šo vārdu “milzīgās” – VEF rūpnīcas darbinieku aparāta direktors saņēma tikai astoņas reizes lielāku algu nekā viņa šveicars. Redziet, kā Kārlis Ulmanis mācēja atstāt labas atmiņas par sevi salīdzinājumā ar mūsu laikiem, kur mēs ķēzāmies. (Starpsauciens no zāles)
Vēl man ir laiks, nepārtrauc! Runāsim tālāk! Visas šīs iespējas mums atļauj tā sauktie vadības likumi, pielikumi par vadību, par padomniekiem un tā tālāk. Apskatīsim arī padomniekus Ulmaņa laikā! Latvijas Bankas padomē, un es iesaku visām pašvaldībām… Kas tad mums ir Rīgas ostas padomē: pārtikas tehnologs, dakteris… tad Straume (es gan nezinu, kāda Straumem ir tā augstskolas izglītība)… dakteris, jā! Ja apskatāmies Kārļa Ulmaņa laikā, tad redzam, ka Latvijas Bankas padomnieki tur ir finansisti un cilvēki, kam ir bijusi darīšana ar bankām padomju laikos… Es pārteicos, cariskās Krievijas laikā. Un viņi saņēma trīsdesmit latus par sēdi mēnesī, un viss... Es atkal steigā pārteicos, – par vienu sēdi, un vairāk nevienu santīmu. Bet cik saņem mūsu padomnieki? Mēs jau tagad nosaucām: Ārgalis un Birks par darbu Rīgas Domē ne tuvu nesaņem tik daudz, cik viņi saņem tajā ostā. Un tur ir vēl vesela rinda ierēdņu.
Nenosaucot partijas vārdā, es tikai atgādināšu jums, ka vienai ministrei bija trīs padomnieki. Savukārt kādai ministrei padomnieks bija students, divdesmit trīs gadus vecs jaunietis, kurš tās partijas valdīšanas laikā padomnieks bija trijās ministrijās. Un vēl viena ministra padomniece bija divdesmit gadus veca studente. Nu ko var ministram dot divdesmit gadus veca studente kā padomniece? Mēs taču visu šo sistēmu izliekamies nesaprotam! Mēs plūdinājām savu partiju kasēs naudu un ķēzījām valsts naudu. Diemžēl tā ir patiesība! Es mēģinu atgādināt. Tūlīt beigsim!
Taupības režīmā nedrīkst notikt tādas lietas, kādas atļāvās satiksmes ministrs Šlesers, kad, aizejot pensijā vienam pārvaldes priekšniekam, viņam bez kaut kādas motivācijas piešķīra divsimt tūkstošus Latvijas valsts naudas. Divsimt tūkstošus latu! Un šie minētie gadījumi nav vienīgie. Tad ko mēs te varam runāt par taupību? Es varu droši teikt, ka, ja visu to saskaita kopā… Tas varētu būt doktora disertācijas cienīgs darbs kādam jaunam ekonomistam. Mēs esam simtiem miljonu latu izķēzījuši nevajadzīgās algās.
Atgriezīsimies vēlreiz pie Ulmaņa laika! Divdesmit četras kategorijas bija valsts ierēdņiem, Spurdziņa kungs! Divdesmit četras kategorijas, un neviens nekur nevar sprukt. Viņiem ir noteikta alga, un nevar būt nekādu prēmiju gada beigās, kas trīs reizes pārsniedz algas apmēru. Nebija tā, ka Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā šis cilvēks vienīgais varēja pateikt, cik lielu vajag vai nevajag algu.
Es domāju, ka nu jau pietiek. Es savu uzstāšanos beigšu, jo parādīju, kā vajag taupīt naudu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Jānim Eglītim. (No zāles: “Sadod, Jāni, viņiem! Sadod!”)
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Protams, 2008.gada budžets varētu būt vēl stingrāks, un tādā gadījumā proficītam būtu jābūt vismaz pusotram procentam. Tas nozīmētu vēl stingrāku valdības politiku, un tad diez vai būtu panāktas tās vienošanās ar arodbiedrībām, kuras ir panāktas šobrīd.
Protams, burtiski izpildot Starptautiskā valūtas fonda prasības, šādas vienošanās ar sociālajiem partneriem būtu praktiski neiespējamas. Būtu jāsper daudz radikālāki soļi. Tāpat, ja mēs gribam samazināt valsts izdevumus, tad administratīvi teritoriālā reforma būtu realizējama jau 2008.gadā, nesagaidot likumā noteikto termiņu, un līdz ar to arī skolu tīkla racionalizācija. Tas ļautu ļoti būtiski uzlabot valsts administrācijas izdevumu struktūru.
Un budžetā, protams, būtu jāparedz arī ievērojami lielāki līdzekļi eksporta atbalstam, jo tieši tekošā konta deficīts ir tas, kas pašreizējā situācijā uztrauc visvairāk.
Kā norādīja premjers, ir veikta zināma valsts iestāžu darba racionalizācija, taču šeit ir arī vēl lielas rezerves, to skaitā algas sistēmas sakārtošana, kas būtu jāveic iespējami ātri.
Ceru, ka kolēģi deputāti nebūs aizmirsuši Tautas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu iesaldēt deputātu algas un kompensācijas, un, kaut arī šā priekšlikuma dēļ esmu ticis apsaukāts par populistu, es tomēr uzskatu, ka šajā situācijā Saeimas deputātiem būtu jārāda priekšzīme.
Valdības šodien piedāvātais budžeta projekts ir ļoti liberāls. Iespējams, nākotnē būs jāsper vēl radikālāki soļi, taču šobrīd tas ir kompromiss starp ekonomisko spriedzi un sociālo partneru vēlmēm.
Aicinu atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs šodien daudzreiz dzirdējām no šīs tribīnes – gan no ministriem, gan no premjerministra vārdus: “Mēs esam spiesti pieņemt šādu budžetu! Mēs esam spiesti ierobežot algas! Mēs esam spiesti ierobežot iekšējo patēriņu! Mēs esam spiesti ierobežot kreditēšanu!” Taču mēs nesadzirdējām atbildi uz jautājumu: “Bet kas ir vainīgs pie tā, ka mēs tagad esam spiesti darīt tādas nepatīkamas lietas? Kas ir tas nelietis, kurš to visu ir izdarījis?” Man ir tāda sajūta, ka premjerministrs… Jā, atnāca un ieraudzīja, ka ekonomika atrodas tādā grūtā stāvoklī, un tagad viņš varonīgi cīnās par to, lai šīs krīzes pazīmes novērstu.
Bet ir viena nelaime, godātie kolēģi! Kalvīša valdība principā strādā jau gandrīz trīs gadus. Trīs gadi ir pietiekami ilgs termiņš, lai atbildētu par to, kas ir izdarīts vai kas nav izdarīts. Un tagad, ja mēs runājam par krīzi, tas nozīmē, ka par krīzi kādam ir jāatbild. Tas nozīmē, ka Kalvīša valdībai ir jāuzņemas visa atbildība par to, ka mēs tagad esam spiesti pieņemt šādu budžetu.
Tātad – kāpēc mēs esam spiesti? Tāpēc, ka dažādas starptautiskas kredītorganizācijas pazemināja mūsu kredītreitingu. Mēs esam spiesti to darīt tāpēc, ka starptautiskie eksperti Latviju ir atzinuši par vis-atkarīgāko valsti no ārvalstu investoriem. Un līdz ar to, ja investori tiešām pieņems lēmumu visu savu naudu paņemt atpakaļ, mums būs krīze tieši tāpēc, ka mums nav sabalansētas ekonomikas un mūs spiež spekulatīvas investīcijas. Mēs tiekam spiesti, tāpēc ka pastāv lata devalvācijas briesmas. Un atkal – mēs esam spiesti!
Godātie kolēģi! Tātad Godmaņa kungs pareizi pateica, ka nodokļu samazinājums ir piemērojams tikai tad, kad ir recesijas stāvoklis. Bet, godātie kolēģi! Gandrīz visu partiju, kuras tagad atrodas valdošajā koalīcijā, priekšvēlēšanu programmās bija ierakstīts, ka tās apsola pazemināt nodokļus. Vēlēšanas notika pirms gada, un neviena no šīm partijām neparedzēja, ka būs šāda situācija. Tātad šīs partijas, kuras veidoja valdošo koalīciju, šīs partijas, kuras veidoja valdību, kas pieņēma valsts attīstības stratēģiju, to neparedzēja.
Vai tā ir normāla situācija? Godmaņa kungs salīdzināja Vāciju un Latviju, norādīdams, ka arī Vācijā bija tāda situācija, kad bija daudz bezdarbnieku, kad bija lēna attīstība. Bet situācija pie mums ir drusciņ citādāka. Ja mēs tagad nedomāsim par cilvēkiem, par to, kādā veidā viņus noturēt, lai viņi paliktu Latvijā un strādātu Latvijas labā, lai viņi maksātu nodokļus šeit, nevis kaut kur Īrijā vai Lielbritānijā, tad šī algu ierobežošanas politika novedīs pie otrā emigrācijas viļņa. Tātad padomāsim par cilvēkiem!
Es nesen runāju ar cilvēkiem, kuri pašlaik strādā celtniecībā, bet pēc Jaunā gada arī viņi gatavojas braukt uz Lielbritāniju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šeit, Latvijā, samazināsies darbinieku skaits un turpināsies darbinieku deficīts. Taču valdība neatklāj mums patiesību, kāda ir tās politika emigrācijas jautājumā. Vai tā šajā gadījumā aicinās viesstrādniekus.
Tātad, Godmaņa kungs, vācu strādnieki paliek Vācijā, ja viņu valstī sākas krīze. Viņi paliek Vācijā un saņem bezdarbnieka pabalstu. Turpretī mūsu gadījumā, ja cilvēki nesaņems normālu algu, ja viņi neredzēs perspektīvu, viņi brauks uz ārzemēm.
Starp citu, par Angliju. Pagājušajā nedēļā bija publiskoti izpētes dati par Angliju, kura pa šiem gadiem ir nopelnījusi miljardu sterliņu mārciņu tikai tāpēc vien, ka pie viņiem strādā tūkstošiem viesstrādnieku no Austrumeiropas, viņu skaitā arī mūsu cilvēki. Viņi strādā tur un arī nodokļus maksā tur.
Tagad mēs redzam tādu situāciju: ja mēs pieņemsim šo budžetu, tad, sākot no nākamā gada, būs otrais emigrācijas vilnis.
Un visbeidzot. Godātie kolēģi! Mēs pieņēmām programmu – stratēģisku koncepciju “Cilvēks – pirmajā vietā!”, tāpēc ka mēs apzināmies, ka cilvēks Latvijā ir vislielākā vērtība. Ja nebūs cilvēku… ja nebūs to, kas strādā, tad nebūs arī valsts. Tomēr es šim nākamā gada budžetam dotu nosaukumu “Cilvēks – pēdējā vietā!”.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi deputāti! Šķiet diezgan dīvaini, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, runājot šodien par budžeta projektu, neminēja to, ka aizsardzībai un drošībai 2008.gadā ir paredzēti vairāk nekā 300 miljoni latu. Un tas viss ir paredzēts armijai, kuras Sauszemes spēki sastāv tikai no 1000 cilvēkiem.
Manuprāt, jūs visi saprotat, ka Latvija nespēj apsaimniekot 2% no IKP, ko NATO paredz mums iztērēt katru gadu aizsardzības jomā. Latvijas aizsardzībai nav vajadzīgi 300 miljoni latu!
Mans piedāvājums: samazināt šo finansējumu trīs reizes un pietiktu gan pensionāriem, gan skolotājiem, gan policistiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam…
Debates slēdzu. (Zālē troksnis.)
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns.
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šeit uzstājās ārkārtīgi labi runātāji, bet bija arī populistiski runātāji. Kā jau vienmēr tas gadās…
Es gribētu pateikt paldies gan Aigaram Kalvītim, gan Spurdziņa kungam, bet īpašu paldies es saku Ivaram Godmanim, jo viņš diezgan precīzi noraksturoja situāciju. Viņiem arī komisijas vārdā es izsaku paldies.
Ko es vēl gribētu piebilst komisijas vārdā? To, ka budžets, neskatoties uz īso priekšlikumu iesniegšanas termiņu, būs atvērts tiem priekšlikumiem, kuri tiks saņemti no arodbiedrībām un par kuriem būs panākta jebkura vienošanās ar valdību. Tiem ceļš būs vaļā, un mēs, atbildīgā komisija, varēsim tos iestrādāt budžetā.
Bet tagad es aicinu balsot par visu pēc kārtas. Priekšsēdētājs atkal teiks, es atkārtošu, un mēs balsosim un noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finanšu vadību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Atbildīgā komisija aicina deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 25.oktobra pulksten 17.00 un izskatīt likumprojektu 8.novembrī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Es ierosinu tomēr atstāt vienu nedēļu priekšlikumu iesniegšanai. Sākotnēji valdība bija domājusi skatīt 31.oktobrī pirmajā lasījumā. Tātad, ja mēs vienu nedēļu atstātu, tad, es domāju, varbūt būtu iespējams budžetu uzlabot.
Sēdes vadītājs.
Man būtu lūgums nosaukt konkrētu datumu.
A.K.Kariņš.
31.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Un otrā lasījuma datums?
A.K.Kariņš.
Ceturtdienā pēc 31.oktobra… Tas tad būtu 8.novembris… Ja tas nav iespējams, tad var vēl nedēļu vēlāk.
Sēdes vadītājs.
Urbanoviča kungs atsauc savu priekšlikumu…
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kariņa priekšlikumu – noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 31.oktobri un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 8.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 36, atturas – 1. Pieņemts ir komisijas priekšlikums.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Es atvainojos…
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija ir likumprojektu atbalstījusi un aicina arī parlamentu atbalstīt to pirmajā lasījumā, kā arī noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu: 24.oktobris, pulksten 17.00. Un 8.novembrī varētu veikt izskatīšanu… Jā, 25.oktobris…
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam!
K.Leiškalns.
Priekšlikumi iesniedzami līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 17.00. Izskatīšanas diena – 8.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Komisija minēto likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Aicinu arī parlamentu tā darīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
K.Leiškalns.
Atbildīgā komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 17.00, un izskatīšanu veikt 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija minēto likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un aicina to darīt arī parlamentu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Atbildīgā komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 17.00, un par izskatīšanas dienu noteikt 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija likumprojektu ir izskatījusi un ir to atbalstījusi pirmajam lasījumam. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 17.00, un par izskatīšanas dienu, tāpat kā citiem likumprojektiem, noteikt 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šo priekšsēdētāja minēto likumprojektu atbildīgā komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu jūs darīt tāpat.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 31, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana – 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija likumprojektu ir izskatījusi, tās vairākums ir to atbalstījis, un aicinu arī parlamentu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Priekšlikumi iesniedzami līdz 25.oktobrim, līdz pulksten pieciem pēc pusdienas. Likumprojekta izskatīšana – 8.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šo likumprojektu, tāpat kā visu budžeta paketi, atbildīgā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi, un aicinu arī deputātus darīt to pašu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 25.oktobra pulksten 17.00 un izskatīt likumprojektu 8.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi. Aicinu jūs balsot un darīt tāpat. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 37, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 25.oktobra pulksten 17.00 un likumprojektu izskatīt 8.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šis likumprojekts, dāmas un kungi, ir izskatīts atbildīgajā komisijā un tur ieguvis deputātu atbalstu. Aicinu parlamentu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Atbildīgā komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobra pulksten 17.00 un izskatīšanai noteikt 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šis likumprojekts, protams, ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu. Tāpēc aicinu parlamentu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies, kolēģi!
Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz pulksten 17.00 rīt, 25.oktobrī, bet likumprojektu izskatīt 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija minēto likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam. Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 22, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Priekšlikumi iesniedzami rītdien, 25.oktobrī, līdz pulksten 17.00. Likumprojekta izskatīšanai komisija lūdz noteikt 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija ir rūpīgi izskatījusi minēto likumprojektu un ir atbalstījusi to pirmajam lasījumam. Aicinu parlamenta vairākumu darīt tāpat – atbalstīt pirmā lasījuma redakciju.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 21, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 17.00, un Prezidiju lūdz iekļaut likumprojektu 8.novembra sēdes darba kārtībā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami 25.oktobrī līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – 8.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija ir rūpīgi izskatījusi likumprojektu un sagatavojusi to pirmajam lasījumam. Aicinu parlamentu atbalstīt pirmā lasījuma redakciju.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies deputātiem.
Aicinu noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Tieši tāpat kā iepriekšējos budžeta paketes likumprojektus komisija to ir izskatījusi, ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Un aicina Saeimu nobalsot tieši tāpat.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 21, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Atbildīgā komisija laipni gaidīs deputātu un ministru priekšlikumus līdz pulksten 17.00 rītdien, 25.oktobrī, bet izskatīšanai lūdzam noteikt 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šo likumprojektu atbildīgā komisija ir skatījusi rūpīgi, skatījusi kopā ar dažiem pārstāvjiem no attiecīgajiem dienestiem. Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo komisija ir darījusi tieši tā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Arī šoreiz termiņi ir tie paši. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 25.oktobra pulksten pieciem pēc pusdienas, bet izskatīšanu Saeimas sēdē veikt 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Minēto likumprojektu atbildīgā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Es aicinu arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Priekšlikumi iesniedzami līdz 25.oktobra pulksten 17.00, savukārt izskatīšana notiks šogad 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija ir izskatījusi, ir atbalstījusi un lūdz arī jūs konceptuāli atbalstīt likumprojekta pirmā lasījuma redakciju.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 25.oktobra pulksten 17.00, bet izskatīt 8.novembrī šajā gadā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi, tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies. Un arī šoreiz es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 25.oktobra pulksten 17.00, bet izskatīšanai noteikt šā gada 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis ir ārkārtīgi sarežģīts likums. Atbildīgā komisija ar likumprojekta sagatavošanu tika galā, atbalstīja to pirmajam lasījumam un aicina arī Latvijas Republikas Saeimu atbalstīt šā likumprojekta konceptuālo lasījumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Laipni gaidīsim priekšlikumus līdz 25.oktobra pēcpusdienai. Vēlams elektroniskā formā! Bet izskatīšanu lūdzam paredzēt šā gada 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies deputātiem! Šo sarežģīto likumprojektu komisija ir izskatījusi. Radās arī dažas idejas par iespējamiem labojumiem, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt konceptuāli šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus 25.oktobrī līdz pulksten 17.00, savukārt par izskatīšanas dienu lūdzam noteikt 2007.gada 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis tiešām bija sarežģīts likums. To mums nācās izskatīt atkārtoti un nācās lūgt gan Juridiskās komisijas palīdzību, gan arī saukt uz sēdi tieslietu ministru. Mēs vienojāmies par koncepciju, atbalstījām un aicinām arī deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies. Gaidām jūsu priekšlikumus 2007.gada 25.oktobrī līdz pulksten 17.00, savukārt par izskatīšanas laiku lūdzam noteikt 2007.gada 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, deputāti! Arī šie ir ar iepriekšējo likumprojektu saistīti grozījumi. Grozījumus Krimināllikumā komisija atbalstīja pirmajam lasījumam, un aicinu arī jūs tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Aicinu deputātus komisijai iesniegt priekšlikumus 25.oktobrī līdz pulksten 17.00, bet izskatīt Saeimas 2007.gada 8.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija ir izskatījusi, atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā, konceptuālajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas beigu termiņš būs 25.oktobrī pulksten 17.00, savukārt izskatīt aicinām 8.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija likumprojektu ir izskatījusi, atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt konceptuāli pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Dāmas un kungi! Aicinu priekšlikumus iesniegt 25.datumā līdz pulksten 17.00. (Te ir domāts oktobris, lai nebūtu pārpratumu.) Bet izskatīsim 2007.gada 8.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šis likumprojekts no budžeta likumu paketes komisijā ir izskatīts. Komisija to ir atbalstījusi pirmajam lasījumam, un es lūdzu jūs atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
K.Leiškalns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam, tāpat kā citiem, būs 25.oktobris pulksten 17.00, savukārt par izskatīšanas laiku lūdzam noteikt šā gada 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Šo likumprojektu mēs izskatījām tā sauktā mežu spoka klātbūtnē, kurš aicina uz tīrību. Komisija ieklausījās, atbalstīja to un aicinu arī parlamentu atbalstīt šo likumprojektu par dabas resursu nodokli.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 23, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies kolēģiem! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobra pulksten 17.00, savukārt izskatīt šā gada 8.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies! Deputāti, šis ir ārkārtīgi sarežģīts likums, un te mēs lūgsim Seiles kundzes palīdzību. Taču komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi. Es aicinu jūs iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz pulksten 17.00 25.oktobrī, savukārt izskatīt aicinu Saeimas sēdē 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Es atvainojos! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies. Man atkal ir jāatkārto penteris par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tas būs šāgada 25.oktobris pulksten 17.00, savukārt par izskatīšanas laiku aicinu noteikt 2007.gada 8.novembri. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Labāk nebūtu pieminējuši…
Dāmas un kungi! Arī šo likumprojektu atbildīgā komisija izskatīja un avansā atbalstīja. Šajā gadījumā es aicinu atbildīgo ministriju meklēt ceļus, lai šis likums izskatītos pēc likuma. Tāpēc es atbildīgās komisijas vārdā aicinu šobrīd to atbalstīt, bet komisijai strādāt kopā ar ministriju. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 16, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Arī šajā gadījumā būs analoģisks priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.oktobris pulksten 17.00, bet izskatīt aicinām šā gada 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Ar iepriekšējo likumprojektu ir cieši saistīts arī likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Atbildīgā komisija to ir izskatījusi, ir pat atbalstījusi, bet tomēr aicina jūs nopietni pie tā vēl piestrādāt. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojekta pirmo, konceptuālo, lasījumu, lai tiktu pie strādāšanas.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 16, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Atbildīgā komisija aicina priekšlikumus iesniegt 25.oktobrī līdz pulksten 17.00, bet par izskatīšanas laiku noteikt 2007.gada 8.novembri.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns.
Un visgalā…
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2008.gadam”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Un visgalā, kā teica Mārtiņš, atbildīgā komisija aicina jūs nobalsot par atbildīgajā komisijā pirmajam lasījumam atbalstīto likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam”, kura darba dokumenta numurs ir 1407B. Lūdzu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2008.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2008.gadam” pirmajā lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns.
Paldies, dāmas un kungi! Mieru! (Aplausi.)
Pagaidiet, noteiksim arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Un tas būs analoģisks – 25.oktobrī pulksten 17.00, savukārt izskatīšana būs 2007.gada 8.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam!
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Kolēģi! Ja ir patiesa vēlme uzlabot šo budžetu, tad es ierosinu par vienu nedēļu tomēr pagarināt šo termiņu un līdz ceturtdienai, 1.novembrim, iesniegt priekšlikumus, bet izskatīt otrajā lasījumā ceturtdien, 15.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu!
K.Leiškalns.
Tikai par tālāko! Tas tā ir vienmēr…
Sēdes vadītājs.
Balsosim par deputāta Kariņa piedāvāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns.
Pieņemts tātad ir tuvākais termiņš. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Paldies Saeimai par atbalstu un izpratni! Ceru, ka būs patiešām atbildīgi priekšlikumi. Strādāsim!
Sēdes vadītājs.
Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie Saeimas frakciju vadītāji! Rīt pulksten 10.45 būs Frakciju padomes sēde. Tiks lemts jautājums par Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras izvirzīšanas termiņu.
Sēdes vadītājs.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Vitālijs Aizbalts, Guntis Blumbergs, Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Kārlis Šadurskis… (No zāles: “Kārlis ir!”), Viktors Ščerbatihs, Nils Ušakovs un Dzintars Zaķis. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sēdi slēdzu.