Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par debatēm pirms ES un Krievijas galotņu tikšanās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2007., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/165321

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Komisijas pirmo pārskatu par ilgtspējīgu attīstību

Vēl šajā numurā

26.10.2007., Nr. 173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par debatēm pirms ES un Krievijas galotņu tikšanās

 

Pirms šodien, 26.oktobrī, paredzētās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes Portugālē, Mafrā, Eiropas Parlamenta deputāti debatēs izteica viedokļus par samita darba kārtības jautājumiem: jauno partnerības un sadarbības nolīgumu, enerģētiku, gaidāmajām Krievijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Pēc deputāta Kristofera Bīzlija (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) lūguma debašu stenogramma samitā tiks nodota Krievijas pārstāvjiem. Parlaments ar 321 balsi par un 309 pret nolēma atlikt ES un Krievijas attiecībām veltītas rezolūcijas pieņemšanu uz plenārsesiju, kas sekos samitam.

Hosē Ignasio Salafranka Sančess-Neira (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) norādīja: lai gan stratēģiskās attiecības ar Krieviju ES ir ļoti svarīgas, jāņem vērā, ka “laika apstākļi Mafras sanāksmē būs vairāk atkarīgi no Krievijas nekā Eiropas Savienības”. Deputāts arī aicināja attiecībās ar Krieviju saglabāt ES vienotību: “Visi Krievijas lēmumi un darbības pret vienu dalībvalsti jāuzskata par tādiem, kas vērsti pret visu Eiropas Savienību.”

Jans Marinuss Virsma (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā) savukārt uzsvēra ES un Krievijas kopīgās intereses, norādot, ka tās nedrīkstētu aizēnot ar atsevišķām domstarpībām. “Ceru, ka sasalums jautājumā par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu beigsies,” deputāts norādīja, izsakot cerību, ka Polijas un Krievijas valdības spēs sadarboties labāk. Paužot bažas par demokrātisku gaidāmo velēšanu norisi, deputāts ieteica, ka ES būtu jāstrādā kopā ar EDSO to novērošanā.

Samāras samits spilgti parādīja trūkumus abu pušu partnerībā, norādīja Greiems Vatsons (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa). Deputāts asi kritizēja Krievijas prezidentu V.Putinu, kā arī Krievijas varas attieksmi pret Eiropas vērtībām: “Ja klonēšana būtu labāk attīstīta, V.Putins, iespējams, mēģinātu ieņemt gan premjerministra, gan prezidenta amatus, sekojot Polijas paraugam.”

Konrads Kšištofs Šimaņskis (Nāciju Eiropas grupa) uzsvēra: Eiropas Savienība nedrīkst pieļaut, ka Krievija ignorē ES paplašināšanos. Deputāts nožēloja, ka Parlaments nolēmis nepieņemt rezolūciju, kas ES un Krievijas līderiem paustu skaidru EP nostāju.

“Krievija ir nozīmīgs partneris, taču tās politika raisa bažas,” norādīja Inese Vaidere (Nāciju Eiropas grupa), “Krievijas ielās pagaidām nav uzstādītas Putina statujas, tomēr parādās personības kulta iezīmes.” Deputāte atgādināja arī par Krievijas atteikumu uzņemt Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas delegāciju.

“Bīstamas ir Krievijas manipulācijas ar tautiešiem ārzemēs,” uzsvēra deputāte, aicinot ES vērsties pret jebkāda veida manipulācijām. Attiecībā uz dialogu enerģētikas jomā deputāte noradīja, ka Enerģētikas hartas principiem un ratifikācijai jābūt jaunā nolīguma neatņemamai sastāvdaļai.

Vai ES ir svarīga tikai nauda un tirdzniecība? Vai tas ir svarīgāk nekā demokrātija un cilvektiesības? – vaicāja Barts Stēss (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), paužot uzskatu, ka “Krievija slīd diktatūras virzienā”. “Brīvas vēlēšanas Krievijā ir utopija. Jebkurš, kas pret šādu parādību ir iecietīgs, to atbalsta,” uzskata deputāts.

Helmūts Markovs (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) aicināja dialogu ar Krieviju veicināt, meklējot kopīgo, nevis atšķirīgo. Kopīga pieeja īpaši nepieciešama, lai risinātu tādus jautājumus kā attiecības ar Irānu, Kosovas statuss, situācija Piedņestrā. Deputāts arī aicināja ieviest bezvīzu režīmu ar Krieviju.

“ES jābūt vienotai. Mums jāturas pret politisko spiedienu,” uzsvēra Jana Bobošikova (pie politiskajām grupām nepiederoša deputāte). Deputāte arī uzskata, ka ES līdz šim nav ar Krieviju runājusi vienotā balsī par nopietnām tirdzniecības attiecībām. 

 

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!