Igauņu un lībiešu krāsas — krāšņajā Latvijas vainagā

Latvijas mazākumtautību kultūras svētki, kas vasarā aizsākās ar baltkrievu dienām pie Staburaga un turpinājās ar poļu kultūras dienām, semināriem, sarīkojumiem un priekšlasījumiem "Senajā klētī" un Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, tagad ienākuši Sporta muzejā Vecrīgā, kur iekārtota igauņu grafiķa un kultūras vēsturnieka Tenisa Vinta un viņa audzēkņu grafikas darbu izstāde, bet ceturtdien, 14. oktobrī, bija arī tikšanās ar pašiem autoriem. Latvijas kultūras dzīvē Teniss Vints ienāca pirms divdesmit gadiem, kad viņa pētījumi un atradumi kļuva par pamatu režisora Anša Epnera filmai "Lielvārdes josta". Šajos gados igauņu mākslinieka interese par pasaules tautu ornamentiem un zīmēm gājusi dziļumā, un viņš labprāt dalījās savās pārdomās un atziņās. Bet skolnieki viņam bijuši allaž. Esot nomainījušās jau trīs paaudzes. Izstādē kopā ar viņu ir nesenie Igaunijas Mākslas institūta absolventi, kam tikko pāri divdesmit. Kā viņi paši saka — "mūsu skolotājam ar savas paaudzes ļaudīm nav pa ceļam, tie pārāk nododas ikdienas rūpēm". Teniss neesot ne pasniedzējs, ne docents nevienā mākslas augstkolā, bet studenti un jaunie mākslinieki viņu atrodot paši. Ekspozīcijā redzami lielākoties kompjūtertehnikā veidoti darbi. Vai tas ir tas, ko skolotājs viņiem mācījis? — Nē, viņi saka, par tehniskiem paņēmieniem mēs daudz nerunājam. "Viņš tik daudz zina, tik daudz ir lasījis! Viņa bibliotēkā var atrast grāmatas no visas pasaules. Un viņš arī pazīst visu pasaules tautu mākslu, var spriest par to vēsturi, mentalitāti. No viņa esam mācījušies saprast, ka dzīvē ir svarīgas un nesvarīgas lietas, būtiski un nebūtiski jautājumi."

Teniss un viņa audzēkņi ir Igaunijas igauņi un dzīvo Tallinā. Uz Rīgu viņi atbrauca, lai būtu kopā ar saviem tautas brāļiem, kas dzīvo Latvijā. Un iznāca skaista dāvana visiem, ko bija pulcinājuši šie igauņu kultūras svētki.

Sestdien, 16. oktobrī, Ventspils, Kolkas un Rīgas lībieši turpat Latvijas Sporta muzejā rīdziniekus aicināja uz lībiešu kāzu uzvedumu. Tās bija tās pašas XIX gadsimta "Lībiešu kāzas", ko Ventspils "Kāndla" un Rīgas "Līvlist" iestudēja pirms gadiem divdesmit un rādīja gan daudzviet Latvijā, gan Igaunijā un Somijā. Ar pasākuma iniciatores Zojas Sīles, ansambļu vadītāju Ārijas Mauriņas, Dzintara Kļaviņa, Gabrielas Parašas, Ausmas Čepeļevskas un Andas Fišeres, lībiešu valodas un tradīciju kopēju Valdas Šuvcānes un Paulīnes Kļaviņas atsaucību un uzņēmību plašais divdaļīgais inscenējums pārtapis kompaktā koncertuzvedumā ar dziesmām, dančiem un komentāriem. Klāt nāca Kolkas lībiešu sarūpētā rakstainu zeķu izstāde un svētku galds ar sklandraušiem, īstu rudzu maizi, sieru un zirņiem.

Vēl priekšā lietuviešu svētki, ar kuriem svētdien, 24. oktobrī, vainagosies tautas tērpu centra "Senā klēts" vadītājas Marutas Grasmanes iecerētais un ar lielu entuziasmu vadītais līvu, igauņu un lietuviešu tautas mākslas un tradīciju mēnesis. Kā bijis vairāk — rūpju vai gandarījuma brīžu? Maruta Grasmane atzīstas, ka uztraukumu bijis gana, taču uz tik lielu atsaucību gan no dalībnieku, gan no skatītāju un klausītāju puses viņa sākumā nemaz neesot cerējusi: "Ar naudas līdzekļiem projektu atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, Sorosa fonds, Rīgas domes Kultūras pārvalde, Igaunijas un Lietuvas vēstniecības, Rīgas Igauņu pamatskola, Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļa un Latvijas Vēstures muzejs. Izgāzties nedrīkstēja! Pieredzes jau sākumā nebija. Bet katrā kultūras biedrībā atradās izdarīgi, talantīgi cilvēki. Un katrai tautai taču ir savas gara bagātības, savas tradīcijas, kas var bagātināt citas tautas. Šis tautas mākslas mēnesis iekļaujas plašākā projektā "Latvijas mazākumtautību integrācijas veicināšana tautas mākslas un tradīciju izziņas ceļā". Nebiju pat cerējusi, ka šie sarīkojumi izraisīs tik lielu interesi vēstniecību darbiniekos un citās amatpersonās. Tā baltkrievu dienas, kas notika vasarā, rosināja Baltkrievijas vēstniecību sarīkot kaut ko līdzīgu arī Vācijā, kur tāpat dzīvo baltkrievi. Ļepeļas amatnieki, kas mūsu svētkos rādīja savu mākslu, tika uzaicināti arī uz Vāciju. Savukārt viesus no Polijas ļoti aizkustināja poļu mākslas dienas, kuru dvēsele bija poļu skolas skolotāja Ģetrūde Svilāne. Viņai tika sagādāta iespēja papildināt savas zināšanas Polijā."

Tātad svētdien, 24. oktobrī, divos pēcpusdienā Rīgas Tehniskajā universitātē tradīciju mēneša noslēgums ar lietuviešu krustabu tradīciju demonstrējumu un pādes dīdīšanas rituālu.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV

Projekta vadītāja Maruta Grasmane

Kāzu rituālu vada Zoja Sīlē un Dzintars Kļaviņš

"