Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbildžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2007. gada 18. oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.2007., Nr. 168 https://www.vestnesis.lv/ta/id/164877

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par Saeimas 2007. gada 11. oktobra sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību

Vēl šajā numurā

18.10.2007., Nr. 168

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbildžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2007. gada 18. oktobrī

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2007.gada 18.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, N.Kabanova, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam (jautājumu reģistra Nr.27/J9)

 “Par Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību līmenī”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 

2. Deputātu Dz.Zaķa, A.Latkovska, K.Šadurska, A.K.Kariņa un L.Mūrnieces jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai (jautājumu reģistra Nr.28/J9) 

“Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 

3. Deputātu Dz.Zaķa, A.Latkovska, K.Šadurska, A.K.Kariņa un L.Mūrnieces jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam (jautājumu reģistra Nr.29/J9) 

“Par augošo inflāciju valstī”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2007.gada 15.oktobrī


 

 

Pielikums

Par Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību līmenī

1. Izanalizējot 281 Latvijas pašvaldību nolikumu no 553, kas ir pieejami Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas interneta mājaslapā, tika konstatēts, ka šajos nolikumos lielākajā daļā pašvaldību Latvijas Republikas nepilsoņiem ir liegtas tiesības tikt ievēlētiem līdzās deputātiem pašvaldības komisijās un darba grupās.

Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums (27.09.05, 26.p.) nosaka ierobežojumu, kas attiecas uz revīzijas komisiju. Dažās citās pašvaldībās ierobežojumi attiecas uz visām komisijām un darba grupām (tie tika konstatēti 2 rajonu, 3 pilsētu, 5 novadu un 18 pagastu pašvaldību nolikumos – 17 Latvijas rajonos no 26 – sk. pielikumu).

Atgādinām, ka šis ierobežojums (tikai attiecībā uz revīzijas komisijām) tiešām
eksistēja likuma “Par pašvaldībām”1994.gada 19.maija redakcijā, bet tika izslēgts no likuma jau ar 2000.gada 21.decembra grozījumiem.

2. Dažās pašvaldībās (Madlienas pagasta padomes nolikums, 97.p., 14.09.2005., Sējas pagasta padomes nolikums, 89.p., 18.10.2005.) tikai balsstiesīgie iedzīvotāji (LR un ES pilsoņi) var inicēt publisko apspriešanu un piedalīties tajā.

Iespējams, ka šāda pašvaldību rīcība ir saistīta ar to, ka Latvijā nav likuma par vietējiem referendumiem. Jau 6.Saeimas laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza likumprojektu “Par pašvaldības aptauju”(1997.gada 4.jūnijā), taču komisija pati to atsauca un 1998.gada martā vēlreiz nāca klajā ar tāda paša nosaukuma alternatīvu likumprojektu, kas tika izskatīts 1.lasījumā. 7.Saeimas laikā šim pašam likumprojektam izdevās pārvarēt divus lasījumus, savukārt 8.Saeima vispār atteicās turpināt tā izskatīšanu. Likumprojekts paredzēja divus aptaujas variantus: ar lēmēja balsstiesībām (tikai pilsoņiem) un konsultatīvo (visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem).

3. Joprojām ir spēkā Rīgas domes noteikumu Nr.52 “Par dienesta viesnīcu dzīvojamo telpu izīrēšanu un izmantošanas kārtību Rīgā” 26.03.96., 4.p. Šis punkts paredz, ka iespēja slēgt līgumu par dienesta viesnīcas īri vairāk nekā uz vienu gadu ir tikai tiem nepilsoņiem, kuri ir nodzīvojuši un nostrādājuši Rīgā ne mazāk kā 10 gadus. Uz LR pilsoņiem šis ierobežojums neattiecas.

4. Saskaņā ar 2005.g. 17.03. Civilstāvokļa aktu likuma 3(2) p. LR nepilsoņi nevar strādāt par Dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem. Cik mums zināms, tā ir vienīgā atšķirība starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kura tiek noteikta iestādēs, kas atrodas pašvaldību pakļautībā. Nepilsonim nav aizliegts ieņemt pat pilsētas izpilddirektora amatu vai departamenta priekšnieka amatu Rīgā, tādā veidā vadot dienestus ar dažu desmitu miljonu latu lielu gada apgrozījumu.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādās vēl pašvaldībās, bez jau iepriekš nosauktajām, Latvijas nepilsoņi netiek pielaisti darbam pašvaldību komisijās un darba grupās un nevar piedalīties aptaujās?

2. Kādi vēl ierobežojumi pašvaldību līmenī ir ieviesti attiecībā uz nepilsoņiem?

3. Vai Jūs uzskatāt par pieļaujamu un normālu pašreiz izveidojušos situāciju ar nepilsoņu diskrimināciju pašvaldību līmenī?

4. Vai Jūs izmantosiet likuma dotās pilnvaras, lai atceltu pašvaldību līmenī noteiktos likumam neatbilstošos ierobežojumus nepilsoņiem?

5. Pēc atbildīgās komisijas iepazīšanās ar Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) piedāvātajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kurā tika piedāvāts iekļaut likumā sadaļu “Vietējie referendumi un iedzīvotāju iniciatīvas”, nekāda tālāka šīs idejas virzība nenotiek. Vai Jūs tuvākajā nākotnē netaisāties iesniegt šāda rakstura likumprojektu Ministru kabineta vārdā?

6. Vai Jūs uzskatāt, ka Civilstāvokļa aktu likumā noteiktie ierobežojumi nepilsoņiem ir adekvāti un lietderīgi? Vai Jūs negatavojaties nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu šo ierobežojumu atcelšanai?

7. Vai Jūs nedomājat, ka Latvijas nepilsoņu iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās varētu kalpot par labu risinājumu nepilsoņu tiesību ierobežojuma problēmai pašvaldībās?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, N.Kabanovs,
V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2007.gada 11.oktobrī


 

Pielikums

Pašvaldības, kas neļauj nepilsoņiem strādāt komisijās un darba grupās (visi nolikumi tika pieņemti 2005.gadā)

Nr.

Nosaukums

Pašvaldības statuss

Rajons

Nolikuma pants

m

d

1.

Aglona

pagasts

Preiļu

11.

10

26

2.

Bārbele

pagasts

Bauskas

8.

7

18

3.

Durbe

novads

Liepājas

8.

8

25

4.

Ezere

pagasts

Saldus

1.8.

8

31

5.

Gulbene

rajons

Gulbenes

1.11.

6

29

6.

Iecava

novads

Bauskas

46.-48.

9

13

7.

Ikšķile

novads

Ogres

12.

8

17

8.

Krustpils

pagasts

Jēkabpils

10.

7

21

9.

Kuldīga

rajons

Kuldīgas

1.12.

8

16

10.

Lielvārde

novads

Ogres

25.

5

25

11.

Lizums

pagasts

Gulbenes

12.

8

31

12.

Nirza

pagasts

Ludzas

10.

8

30

13.

Puze

pagasts

Ventspils

5.

8

18

14.

Ranka

pagasts

Gulbenes

1.9.

8

26

15.

Rīga

pilsēta

Rīga

26.

9

27

16.

Sabile

novads

Talsu

14.

7

27

17.

Skaņkalne

pagasts

Valmieras

11.

10

19

18.

Stalbe

pagasts

Cēsu

15.

9

29

19.

Stāmeriena

pagasts

Gulbenes

1.9.

8

24

20.

Stende

pilsēta

Talsu

14.

8

24

21.

Stradi

pagasts

Gulbenes

1.9.

8

17

22.

Sutri

pagasts

Preiļu

6.

8

31

23.

Vadakste

pagasts

Saldus

14.

12

14

24.

Vecsaule

pagasts

Bauskas

1.13.

9

14

25.

Viļāni

pagasts

Rēzeknes

2.8.

7

13

26.

Vīksna

pagasts

Balvu

9.

8

24

27.

Zaļenieki

pagasts

Jelgavas

10.

10

20

28.

Baldone

pilsēta

Rīgas

1.9.

 

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu

Ņemot vērā publiski izskanējušos izteikumus par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un ēkas telpu izmantošanas lietderību, vēlamies precizēt informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas paredzamo pielietojumu, tādēļ lūdzu atbildiet uz šādiem jautājumiem:

1) Kāds precīzi būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpu funkcionālais sadalījums?

2) Vai patiesībai atbilst publiski paustā informācija, ka tikai 10% no ēkas paredzēti grāmatu, karšu un kompaktdisku glabāšanai?

3) Vai visa ēka tiks izmantota bibliotēkas primārajām vajadzībām, vai arī daļa tās tiks izīrēta privātpersonām?

4) Cik līdz šim brīdim jau ir izmaksājusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība un ar to saistītie izdevumi, piemēram, projekta maketa prezentācijas?

9. Saeimas deputāti: Dz.Zaķis, A.Latkovskis, K.Šadurskis,
A.K.Kariņš, L.Mūrniece

Rīgā 2007.gada 11.oktobrī  

 
 

Par augošo inflāciju valstī

2007.gada 6.marta valdības sēdē tika apstiprināts ziņojums par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem jeb t.s. inflācijas apkarošanas plāns. Ņemot vērā, ka kopš inflācijas apkarošanas plāna pieņemšanas ir pagājis vairāk nekā pusgads un gada inflācijas rādītāji ir gandrīz divkāršojušies šajā laika posmā. Ziņojuma 1.tabulā ir nosaukti pasākumi, ko valdība apņemas veikt, lai samazinātu inflācijas pieaugumu. Vēlamies uzzināt, ko valdība ir paveikusi, īstenojot konkrētus plāna punktus, tādēļ lūdzu atbildiet uz šādiem jautājumiem:

1) Kādas konkrētas darbības Finanšu ministrija un valdība kopumā ir veikusi, lai īstenotu inflācijas apkarošanas plāna 1.tabulā minētos pasākumus:

a) 1.7. Pārskatīt un pilnveidot kritērijus Publisko iepirkumu likumā, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti, ievērot vienoto e – iepirkumu.

b) 2.3. Diferencēt nodevas apjomu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita.

c) 2.4. Palielināt valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā, to diferencēt atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas.

d) 3.4. Uzkrājumu stimulēšana.

2) Saskaņā ar 1.3. punktu 2008.gadā paredzēts samazināt budžeta bāzes izdevumus par 1–3%. Vai šis samazinājums ir veikts likumprojektā “Par valsts budžetu 2008.gadam” un kādā apjomā?

9. Saeimas deputāti: Dz.Zaķis, A.Latkovskis, K.Šadurskis,
A.K.Kariņš, L.Mūrniece

Rīgā 2007.gada 11.oktobrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!